Atzinums

LIZDA uztur iepriekš sniegtos iebildumus un atkārtoti lūdz Izglītības un zinātnes ministriju pārvērtēt datumu, līdz kuram tiek ievadīta un apstiprināta informācija par bērnu un skolēnu skaitu, un MK noteikumu projektā no 2023.gada noteikt datumu, kas dotu iespēju pedagogiem savlaicīgi uzzināt (ar darba līguma grozījumiem) darba slodzi un darba algu, kā arī ļautu izglītības iestādes vadītājam ievērot gan Darba likumu, gan normatīvos aktus par budžetu un finanšu vadību.
Atkārtoti norādām, ka mērķdotācijas aprēķina veikšana pēc 5.septembrī fiksētiem datiem ir pretrunā Darba likuma normām, kas nosaka jebkura darbinieka tiesības laicīgi saņemt informāciju par darba algu un slodzi. Izglītības un zinātnes ministrija, atbildot uz iepriekš sniegtajiem iebildumiem, norāda, ka jau noslēdzoties iepriekšējam mācību gadam pašvaldības un izglītības iestādes spēj aprēķināt to finansējuma aprēķinu, ar kuru tās var rēķināties. Šeit jāatgādina, ka saskaņā ar likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 24.panta pirmo daļu valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības tikai to finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz Valsts kase, bet izglītības iestāžu gadījumā 1.septembrī, kad pedagogam jau jābūt iepazīstinātam ar jauno slodzi (darba līguma grozījumiem) un darba grafiku un jāsāk strādāt, tikai var sākt VIIS ievadīt izglītojamo skaitu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja izglītības iestādes vadītājs, kurš, kā to prasa Darba likums, savlaicīgi noslēdz darba līguma grozījumus ar pedagogu no 1.septembra, ir pārkāpis likumu “Par budžetu un finanšu vadību”, jo ir uzņēmies saistības un jau izdara izdevumus, kuri nav piešķirti. Jānorāda, ka saskaņā ar likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 46.panta ceturto daļu saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām, kas nozīmē to, ka, ja izglītības iestādes vadītājs, neprecīzi noprognozējot plānoto finansējumu, to būs pārtērējis vai, ievērojot Darba likumu, ar darba līgumu vai to grozījumu savlaicīgu noslēgšanu būs uzņēmies lielākā apmērā, tā jau būs izglītības iestādes vadītāja atbildība.

-

Ņemot vērā, ka lielu daļu LIZDA iesniegto priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrija noraida, pamatojoties uz to, ka tas jau ir iekļauts mērķdotācijas apmērā uz vienu izglītojamo, LIZDA lūdz anotācijā atšifrēt, kādas komponentes šī summa sevī ietver.
LIZDA atkārtoti lūdz ņemt vērā iepriekš norādītos iebildumus un MK noteikumu projektā vai anotācijā atrunāt summu uz vienu izglītojamo palielināšanas un pārskatīšanas kārtību un termiņus, sasaistot to ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 22.06.2021. rīkojumu Nr.436).  IAP izglītības politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji paredz, ka pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā pēc 2022.gada datiem, kas būs pieejami 2024.gadā, ir plānota pirmsskolas izglītības pedagogiem 72% apmērā, pamatizglītības pedagogiem 109% apmērā, vidējās izglītība pedagogiem 118% apmērā, profesionālās izglītības pedagogiem 130% apmērā, universitāšu un citu augstākās izglītības institūciju akadēmiskajam personālam 121% apmērā, savukārt pēc 2026.gada datiem, kas būs pieejami 2028.gadā, - pirmsskolas izglītības pedagogiem 106% apmērā, pamatizglītības pedagogiem 128% apmērā, vidējās izglītība pedagogiem 139% apmērā, profesionālās izglītības pedagogiem 153% apmērā, universitāšu un citu augstākās izglītības institūciju akadēmiskajam personālam 142% apmērā. Tā kā saskaņā ar anotāciju mērķdotācijas uz vienu izglītojamo aprēķinam par pamatu ir ņemta pedagogu zemākā mēnešalga 900 EUR, tad bez šīs summas palielināšanas, pārskatīšanas nav iespējams sākot no 2023.gada nodrošināt pedagogu darba samaksas palielināšanu saskaņā ar IAP.

-

LIZDA atkārtoti lūdz papildināt 6.punktu ar jaunu (6.9.) apakšpunktu, izdalot atsevišķu reģionālo koeficientu Eiropas Savienības ārējās robežas pierobežas teritorijām, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pierobežu teritorijām pietiekamu finansējumu pedagogu darba samaksai arī situācijās, kad ir pieļaujams mazāks minimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības posmā saskaņā ar MK noteikumiem Nr.583.
2018.gada 11.septembra MK noteikumos Nr. 583 "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē" (turpmāk – MK noteikumi Nr.583) ir 4.3.2.punkts par to, ka Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas pierobežas joslā skolām vidējas izglītības posmā (10.-12.klasei) ir mazāks kritērijs minimālajam izglītojamo skaitam - 25 izglītojamie 10.-12.klasē kopā. Savukārt MK noteikumu projekta 6.punktā nav paredzēts atsevišķs reģionālo koeficientu kritērijs Eiropas Savienības pierobežas teritorijai. Eiropas Savienības pierobežas teritorijai, ņemot vērā, ka pamatkritērijs finansējuma sadalei ir izglītojamo skaits un noteikta summa uz vienu izglītojamo, ir būtiski noteikt augstāku koeficientu, kas ir ne tikai izglītības nodrošināšanas un kvalitātes jautājums, bet arī valsts drošības jautājums.

-

LIZDA lūdz rast iespēju Rīgai noteikt reģionālo koeficientu 1,17, nenosakot pārejas periodu līdz 2025/2026 mācību gadam (noteikumu projekta 25.punkts), lai nodrošinātu pedagogu algu izlīdzināšanu Rīgas un Pierīgas reģionā.

 

-

LIZDA lūdz noteikt Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam, Ropažu novadam un Salaspils novadam koeficientu 1,17, nenosakot pārejas periodu līdz 2025/2026 mācību gadam (noteikumu projekta 25.punkts). Izglītības iestāžu tīkls šajās pašvaldībās nav būtiski optimizējams, esošajās izglītības iestādēs ir maksimālais iespējamais izglītojamo skaits un attiecīgi nodrošināts pedagogu slodžu skaits, kas nozīmē to, ka pašvaldībai nāksies ieguldīt būtisku papildu finansējumu pedagogu algu nodrošināšanai šobrīd esošajā līmenī.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
LIZDA lūdz valsts ģimnāziju īstenotajās vispārējās izglītības programmās skolēnu skaitam piemērot koeficientu 1,3.

-

Lai nodrošinātu labas pārvaldības principu ievērošanu un procesu caurskatāmību, kā arī nodrošinātu arodbiedrības tiesības piedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu, kas skar vai var skart strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses, izstrādē, LIZDA lūdz 13.3.punktu izteikt šādā redakcijā:
“ievēro pašvaldībā izstrādātu un apstiprinātu mērķdotācijas sadales kārtību, kas pamatota pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā un saskaņota ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības attiecīgo teritoriālo arodorganizāciju.”
 

13.3. ievēro pašvaldībā izstrādātu un apstiprinātu mērķdotācijas sadales kārtību, kas pamatota pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā un saskaņota ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības attiecīgo teritoriālo arodorganizāciju.
 

LIZDA iebilst pret šādu uzstādījumu, ja netiek nodrošināts papildus finansējums. Šis regulējums nosaka principu – vienam atņemt un otram iedot.
LIZDA uzsver, ka pirmkārt ir jābūt konkurētspējīgai pamatalgai, jo kvalitatīvs izglītības process ir jānodrošina visām izglītības iestādēm. Izglītības likuma 3.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, savukārt 4.¹ pants nosaka, ka Izglītības iestādes dibinātājs un izglītības procesa īstenotājs nodrošina izglītības kvalitāti izglītības iestādē. Uzskatām, ka primāri valsts un pašvaldību atbildīgajām institūcijām jānodrošina mācību procesa īstenošanai nepieciešamie resursi, tai skaitā konkurētspējīgs atalgojums visiem pedagogiem un jāuzņemas atbildība par kvalitatīva mācību procesa īstenošanu visās izglītības iestādēs. Atņemot finansējumu izglītības iestādēm, kurām ir problēmas, tām nebūs resursu tās risināt, piemēram, nevarēs piesaistīt kompetentus pedagogus, jo pedagogu algas likme būs zemāka nekā citās izglītības iestādēs. Ja tiek piešķirts finansējums kvalitātei, tad jābūt arī noteiktiem kvalitātes kritērijiem, vadlīnijām, pēc kā no valsts budžeta tiek piešķirts papildus finansējums pašvaldībai.

 

-

LIZDA atkārtoti lūdz noteikt papildu finansējumu/koeficientu, lai nodrošinātu 13.5.punkta izpildi un pašvaldībai netiktu uzlikts pienākums paredzēt lielāku finansējumu izglītības iestādēm ar starptautisko līgumu programmām uz pārējo attiecīgās pašvaldības izglītības iestāžu rēķina. Ja valsts ir apņēmusies uz starptautiskā līguma pamata īstenot mācību procesu, nodrošinot iespēju apgūt citas valsts valodu, kultūru un vēsturi, tad nevar atņemt finansējumu citām izglītības iestādēm pašvaldībā, lai pildītu apņemšanos ko uzņēmusies valsts.

-

LIZDA vērš uzmanību, ka nav noteikti kritēriji/vadlīniju izcenojuma noteikšanai līgumos par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu. LIZDA lūdz  izvērtēt, vai nav nepieciešams nacionālā līmenī noteikt, ka izglītības iestāžu dibinātājiem ir jāizstrādā un jāapstiprina cenrādis (katrai izglītības iestādei vai vienots pašvaldībai), pamatojoties uz kuru tiek noteiktas pakalpojuma cenas līgumā.

-

LIZDA vērš uzmanību, ka nav noteikti kritēriji/vadlīniju izcenojuma noteikšanai līgumos par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu. LIZDA lūdz  izvērtēt, vai nav nepieciešams nacionālā līmenī noteikt, ka izglītības iestāžu dibinātājiem ir jāizstrādā un jāapstiprina cenrādis (katrai izglītības iestādei vai vienots pašvaldībai), pamatojoties uz kuru tiek noteiktas pakalpojuma cenas līgumā.

-

LIZDA vērš uzmanību, ka noteikumu projekta 19.punkts ir noformulēts nekorekti, jo tā kā, ņemot vērā noteikumu projektā norādītos termiņus, finansējums izglītības iestādei tiks piešķirts (ar rīkojumu/lēmumu) labākajā gadījumā oktobra sākumā, tad izglītības iestādes vadītājs nevar nodrošināt darba līgumu vai to grozījumu noslēgšanu un attiecīgi darba samaksas aprēķinu no 1.septembra piešķirtā finansējuma ietvaros, jo šis finansējums vēl nav piešķirts.

-

LIZDA atkārtoti norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
LIZDA atkārtoti lūdz pārskatīt 2,5% finansējuma pieauguma ierobežojumu, kuru piemērojot 15 no 43 pašvaldībām 2022./2023.mācību gadā un arī turpmāk izlīdzināšanas periodā nesaņems pēc jaunā finansēšanas modeļa aprēķināto summu pilnā apmērā, vienlaicīgi nodrošinot kompensācijas mehānismu pašvaldībām, kurām finansējums, salīdzinot ar iepriekšējo modeli, samazinās. Ņemot vērā, ka tiek uzsvērts, ka finansējuma samazinājums/nepietiekamība pēc jaunā finansējuma galvenokārt ir nesakārtota skolu tīkla problēma, tad uzliekot šādu pieauguma ierobežojumu, pašvaldības, kurām finansējuma pieaugums ir lielāks kā 2,5%, savā ziņā tiek sodītas par sakārtotu skolu tīklu un būs spiestas “iesaldēt” pedagogu algas vismaz uz izlīdzināšanas periodu.

-

LIZDA iebilst pret pārejas perioda noteikšanu un lūdz jau no 2022.gada 1.septembra piemērot 6.punktā norādītos teritoriālos koeficientus, ņemot vērā, ka Rīgai (6.1.punkts), Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam, Ropažu novadam un Salaspils novadam (6.2.punkts) nosakāms teritoriālais koeficients 1.17 (skatīt iebildumus pie punktiem 6.1. un 6.2.)

-

1. LIZDA atkārtoti lūdz veikt korekciju, nosakot izglītojamo proporciju pret pedagogu slodžu skaitu. Nav korekti piemērot skolotāju skaitu, jo vienu slodzi var strādāt viens pedagogs vai dalīt vairāki pedagogi, atkarībā no tā, kāda ir iespēja vai kā ir ērtāk un lietderīgāk attiecīgā izglītības iestādē organizēt darbu, ņemot vērā pedagogu nodrošinājumu. Ja darba devējs korekti ir aprēķinājis attiecīgās izglītības iestādes darba nodrošināšanai nepieciešamās pedagoga slodzes, iekļaujot visus darba pienākumus, kurus pedagogam jāveic, tad tas, vai šo slodzi aizpilda viens pedagogs vai vairāki, nerada papildu pienākumus un neprasa papildu finansējumu. Jāņem arī vērā, ka pedagogi mēdz izvēlēties nepilnas slodzes darbu ne tikai tādēļ, ka izglītības iestāde nevar nodrošināt pilnas slodzes darbu, bet arī tādēļ, ka ir kādi personiski apsvērumi vai apstākļi, kāpēc nav iespējas vai nav vēlēšanās strādāt pilnas slodzes darbu.
IZM komentāros norāda, ka tieši vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība parāda gan mērķdotācijas izlietojuma efektivitāti, gan skolotāju noslodzi, gan skolotāju iespējas saņemt cienīgu darba samaksu, kā piemēru minot konkrētu skolu, kurā ir 20 skolēni un 11 skolotāji. LIZDA norāda, ka vērtējot tikai šo proporciju un tikai vienā skolā, nav iespējams ne parādīt mērķdotācijas izlietojuma efektivitāti, ne skolotāja noslodzi, ne viņa iespējas saņemt cienīgu darba samaksu, jo:
1) vērtējot mērķdotācijas izlietojuma efektivitāti, nav nozīmes vai, piemēram uz 10 likmēm ir 10 skolotāji vai 20 skolotāji – kopējais mērķdotācijas apjoms no tā nemainās, efektivitāte būtu vērtējama pēc izglītības kvalitātes un tā, ko saņem izglītojamais, nevis pēc tā, cik skolotāji viņam šo izglītību sniedz;
2) vērtējot skolotāju noslodzi, kā arī iespēju saņemt cienīgu darba samaksu, nevar ņemt vērā skolotāju slodzi un darba samaksu tikai vienā skolā. Būtiski ir saprast, vai cienīgu darba samaksu skolotājs saņem par vienu darba stundu, jo darba slodzi katrs izvēlas pēc savām vēlmēm un iespējām. Tas, ka skolotājs strādā vienā skolā, uz, piemēram, 0,2 slodzi, nenozīmē, ka kopumā viņš nesaņem cienīgu darba samaksu – iespējams skolotāja pārējais darba laiks ir aizņemts ar citu darbu (citā skolā, augstskolā, iestādē, uzņēmumā), kas attiecīgi bagātina skolotāja pieredzi, sniedz papildu zināšanas, ar ko skolotajam ir iespēja dalīties ar izglītojamiem, attiecīgi paaugstinot izglītības kvalitāti.
2. LIZDA iebilst, ka papildu finansējums tiek piešķirts tikai no 2023.gada 1.septembra un lūdz noteikt papildu finansējumu jau no 2022.gada 1.septembra. Pašvaldības, kurās pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem rādītājiem/kritērijiem ir sakārtots skolu tīkls savā ziņā tiek sodītas ar noteikumu projekta 24.punktā noteikto finansējuma pieauguma griestu uzlikšanu 2,5% apmērā, tādējādi nepiešķirot visu finansējumu, kas pienāktos pēc jaunā finansēšanas modeļa.
3. LIZDA lūdz izvērtēt datumu, uz kuru tiek noteikts skolotāju skaits. Saskaņā ar anotācijā norādīto  15.oktobris izvēlēts, jo uz šo datumu tiek nofiksēta VIIS datu tarifikācijas analīze. LIZDA uzskata, ka jārod iespēja tarifikācijas fiksēt vismaz uz 1.septembri, lai nodrošinātu pedagogam iespēju savlaicīgi iepazīties ar informāciju par savu darba slodzi.
 

-

1) Sadaļas "Risinājuma apraksts" 2.rindkopā ir norādīts: "Izglītības iestādes metodiķa un skolotāja mentora darba samaksa var tikt finansēta no pārējās pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas."
 Izglītības un zinātnes ministrija un LIZDA Starptautiskajā skolotāju profesijas samitā (ISTP), kas notika šī gada 13.maijā Valensijā,  kopīgi vienojās par atbalsta nodrošināšanu jaunajiem skolotājiem, tai skaitā par valsts finansējuma nodrošināšanu mentora darba samaksai. Priekšlikums: paredzēt papildu finansējumu mentora darba samaksai.

2) Sadaļas "Risinājuma apraksts" 7.rindkopā ir norādīts: "Tāpat arī jāņem vērā, ka, salīdzinot ar noteikumiem Nr. 447 ir veicināti uzlabojumi logopēdu likmēs, t.i. bērnu skaitā (no 200 līdz 160 bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības uzsākšanai) uz vienu amata likmi. Šī bērnu skaita ietekme uz logopēda likmi ir iekļauta kopējā mērķdotācijas apmērā vienam bērnam, tā uzlabojot šo vidējo mērķdotācijas apmēru vienam pirmsskolas izglītojamam kopumā."
LIZDA atkārtoti norāda, ka ņav ņemts vērā iepriekš sniegtais iebildums attiecībā uz papildu finansējumu logopēdu darba samaksai, turklāt apakšpunkts par finansējumu logopēda darba samaksai no MK noteikumu projekta ir svītrots. Šāda punkta iekļaušana sākotnējā redakcijā un pēc tam svītrošana ar pamatojumu, ka viss jau bija iekļauts kopējā mērķdotācijas apmērā vienam bērnam, rada iespaidu, ka izveidotais finansēšanas projekts ir nepārdomāts un nav pietiekami izvērtēts.
LIZDA lūdz iekļaut atpakaļ MK noteikumu projektā punktu par finansējumu logopēdiem un rast iespēju noteikt mazāku bērnu (100 bērnus) no piecu gadu vecuma uz vienu logopēda amata likmi. LIZDA norāda, ka pastāv risks, ka nespējot rast pietiekamu finansējumu, pašvaldības nenodrošina 1,5-4 gadu veciem bērniem logopēda pakalpojumu pietiekamā apjomā, tādejādi liela daļa runas problēmu, kuras būtu iespējams ātrāk un efektīvāk koriģēt agrīnā vecuma posmā, nesniedzot savlaicīgu logopēdisko palīdzību, rada lielāku slodzi logopēdam darbā ar bērniem no 5 gadu vecuma.

3) Sadaļas "Risinājumu apraksts" 9.rindkopas 1.punktā norādīts: "Noteikumu projektā papildu koeficienti netiek paredzēti izglītojamiem, kas vispārējās izglītības programmas apgūst ieslodzījuma vietās, tiek piemēroti tās programmas koeficienti, kādu šie izglītojamie apgūst, piemēram, speciālās programmas, neklātienes, u.c."
LIZDA vērš uzmanību, ka izglītības programmu īstenošana ieslodzījuma vietās prasa papildus finansējumu, jo nepieciešams nodrošināt klašu dalīšanu grupās, kas prasa papildus pedagoga darba stundas un attiecīgi arī papildus finansējumu.

4) Sadaļas "Risinājumu apraksts" 9.rindkopas 3.punktā norādīts: "Noteikumu projektā papildu koeficenti netiek paredzēti izglītojamiem, kas, pamatojoties uz starptautisko līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmas, tiek piemēroti tie programmu koeficienti, kādu šie izglītojamie apgūst. Vienlaikus noteikumu projekts konsultāciju procesā tika papildināts ar 13.5. apakšpunktu, nosakot pašvaldībām pienākumu finansējuma sadales procesā piemērot par 30% lielāku vidējo apmēru vienam izglītojamam nekā vidēji pašvaldībā;" 
LIZDA aicina noteikt papildus finansējumu/koeficientu izglītības iestādēm ar starptautiskajiem līgumiem (skatīt. Iebildumu pie noteikumu projekta 13.5.punkta).




 

-

LIZDA lūdz vienlaicīgi pieņemt grozījumus MK 05.07.2016 noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, MK 11.09.2018 noteikumos Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”, MK 25.08.2020 noteikumos Nr.538 “Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs”, MK 21.12.2021 Nr.885 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, MK 15.07.2016 Nr.447 “Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība”.
 

-

LIZDA kategoriski iebilst pret šāda punkta iekļaušanu protokollēmumā un lūdz šo punktu izslēgt, jo saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju mērķdotācijas uz vienu izglītojamo aprēķinam par pamatu ir ņemta 900 EUR darba samaksa, un, nepalielinot mērķdotāciju uz vienu izglītojamo, nebūs atbilstoša finansējuma pedagogu darba samaksas palielināšanai. LIZDA lūdz šo punktu aizvietot ar punktu, kas nosaka, ka līdz 2022.gada 30.jūnijam Ministru kabinets apstiprina pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku 2023.-2027.gadam, paredzot tam atbilstošu finansējumu 2023. gada un vidēja termiņa valsts budžetā.
 

-

LIZDA lūdz izvērtēt, vai šajā punktā būtu nepieciešams iekļaut ne tikai informāciju par 1.-9.klases skolēnu skaitu ārstniecības iestādēs, bet arī 5-6 gadīgo pirmsskolas izglītojamo skaitu un 10.-12.klases skolēnu skaitu.
 

-