Atzinums

Lūdzam pārskatīt projekta 3. pantā ietverto pārkāpuma regulējumu. Šobrīd projekta anotācijā esošais skaidrojums nepamato, ka šāds pārkāpums ir nepieciešams un pieļaujams. Ja pārkāpums tiks saglabāts, projekta anotācijā iekļaujams arī soda veida un apmēra (tostarp naudas soda maksimālā un minimālā apmēra) izvēles pamatojums.

1. Projekta anotācijā ir norādīts: "Minētās tiesību normas nepieciešamības un pieļaujamības izvērtējums veikts, pārliecinoties par atbilstību visiem administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas praksē nostiprinātajiem kritērijiem: 1) administratīvā akta prioritātes principam, 2) nodarījuma bīstamībai, 3) sabiedriskajam kaitīgumam, 4) nodarījuma sekām, 5) nodarījuma aktualitātei, 6) nodarījuma attiecināmībai uz publiski tiesiskajām attiecībām."

1.1. Vienkārša norāde, ka pārkāpuma nepieciešamība un pieļaujamība ir vērtēta atbilstoši noteiktiem kritērijiem, pati par sevi neko nepamato. Lai citas personas tiešām varētu pārliecināties par to, ka pārkāpums ir nepieciešams un pieļaujams, ir jābūt pieejamam argumentētam izvērtējumam. Līdz ar to projekta anotācijā iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru pārkāpumu. Šobrīd projekta anotācijā daļēji ir atrodams skaidrojums saistībā ar atsevišķiem kritērijiem, taču tas nav sistēmisks un nav skaidri redzams, kurš tieši kritērijs attiecīgajā gadījumā ir vērtēts.

1.2. Administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriji laika gaitā ir attīstīti. Šobrīd izvērtējami vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

2. Projekta anotācijā norādīts: "Likumprojektā  paredzētās sankcijas paredzēts piemērot vienlaikus ar Kredītiestāžu likuma 196. panta 1.¹ daļā minētā administratīvā pasākuma (pieprasīt, lai kredītiestāde vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību) piemērošanu, tādējādi ievērojot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu."

Minētais skaidrojums un paredzētā regulējuma piemērošana ir pretēja administratīvā akta prioritātes principam.

Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.

Minētais princips atklāj pieeju, kā likumdevējs izvēlas, vai konkrētu prettiesisku rīcību novērst ar nesodoša rakstura administratīvi tiesisku ietekmēšanas līdzekļu palīdzību, vai jau paredzēt iespēju piemērot administratīvu sodu.

Soda piemērošanas iespēja, kā tas iepriekš minēts, paredzama par tādiem pārkāpumiem, kuri vairs nav principiāli novēršami un ir ar augstu bīstamības pakāpi (piemēram, salīdzinoši daudzu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumā personas rīcība ir neatgriezeniska un ir ar augstu bīstamības pakāpi). Tomēr, ja attiecīgā pienākuma īstenošanu var joprojām panākt (tostarp arī novērst pārkāpuma sekas, atjaunot pirms pārkāpuma esošo stāvokli utt.) ar administratīvā akta vai cita nesodoša rakstura administratīvi tiesiska līdzekļa palīdzību, administratīvā atbildība nav paredzama.

Projekta kontekstā, ja administratīvais pasākums – pieprasīt, lai persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību, – nozīmē, ka šai personai tiek noteikts pienākums novērst pārkāpumu un šā pienākuma izpildi var panākt piespiedu kārtā, tad tipiskā gadījumā sankcija jeb sods nav nepieciešams. Pirmšķietami projekta 2. pantā (grozāmā likuma 74.⁴ panta otrajā daļā) iekļauto bankomātu pieejamības nodrošināšanas pienākumu pārkāpumi ir novēršami.

3. Lai arī projekta anotācijā ir ietverts apraksts par projektā paredzētajiem soda veidiem un apmēru, tas neatklāj soda apmēra izvēles pamatojumu. Piemēram, projektā anotācijā iekļautais skaidrojums nepamato, kāpēc ir izvēlēts tieši tāds naudas soda minimālais un maksimālais apmērs.

3.1. Likumdevēja noteiktajam soda apmēram ir jāatbilst pārkāpuma raksturam, tostarp soda apmēra minimālajai un maksimālajai robežai (sal. Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 19.3. un 24. punkts). Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Pārkāpuma izdarīšana nedrīkst būt ekonomiski izdevīga, ja salīdzina pārkāpuma rezultātā iegūto labumu un par pārkāpumu iespējamo sodu. Soda apmēra un pārkāpuma rezultātā iegūtā labuma attiecība, kā arī reālā iespēja, ka pārkāpums vispār tiks atklāts un sods piemērots, ir kritēriji, kas raksturo arī soda preventīvo (atturošo) iedarbību (Faure M. Effective, Proportional and Dissuasive Penalties in the Implementation of the Environmental Crime and Shipsource Pollution Directives: Questions and Challenges. European Energy and Environmental Law Review, 2010, p. 260).

3.2. Ja par pārkāpumu ir paredzēts brīdinājums, tad naudas soda īpaša minimālā robeža parasti nav paredzama. Tā kā soda apmēram ir jāatbilst pārkāpuma raksturam, tad šajā aspektā nozīme ir dažādajām iespējamajām pārkāpuma izpausmēm. Ja projektā paredz naudas soda (jeb soda naudas) īpašu minimālo apmēru, tad jābūt pārliecībai, ka pārkāpuma iespējamām izpausmēm atbilst potenciālā piemērotāja izvēle starp brīdinājumu un soda naudu 1400 euro apmērā. Citiem vārdiem, pārkāpuma izpausmes nekādā gadījumā nevar būt tādas, ka pārkāpuma raksturs atbilstu soda naudai, piemēram, 100, 500 vai 1000 euro apmērā.

4. Ja iepriekš minētā izvērtējuma rezultātā tomēr tiek secināts, ka projekta 3. pants ir saglabājams, tad precizējama šā panta redakcija, ievērojot vispārpieņemtās administratīvo pārkāpumu definēšanas prasības. Neskatoties uz to, ka līdzīgs regulējums Kredītiestāžu likumā ir sastopams, normai, kura noteic pārkāpumu, ir  skaidri, saprotami un paredzami vārdiskā formā jānorāda visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes, pat ja tās ir formulētas salīdzinoši vispārīgi.

4.1. Projekta 3. pantā nav nepieciešama iekšējā atsauce "šā likuma 74.⁴ panta pirmajā daļā minētā kredītiestāde". Tā kā atbildību var piemērot vien par prettiesisku rīcību, tad jau ārpus administratīvās atbildības normas esošais regulējums noteic, kādām kredītiestādēm ir attiecīgie pienākumi.  Līdz ar to pat nav nepieciešams tik detalizēts atbildības regulējums. Tomēr, ja vēlas precīzāk norādīt šīs kredītiestādes, tad var izmantot atsaucē minētajā panta daļā izmantoto apzīmējumu, proti, "kredītiestāde, kurai ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā".

Arī no juridiskās tehnikas skatpunkta, atsauces ir jālieto saprātīgi un pamatoti. To pārmērīga lietošana var sarežģīt likuma satura uztveri (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/98). Šajā gadījumā iekšējā atsauce nav nepieciešama.

4.2. Administratīvās atbildības regulējumu neveido, izmantojot atsauces uz citām likuma vienībām ("šā likuma 74.⁴ panta otrajā daļā noteiktajām prasībām"). Informatīvas atsauces tiek pieļautas vien gadījumos, kad pārkāpums ir saistīts ES regulu īstenošanu, taču arī tādā gadījumā pārkāpumam jābūt pietiekami precīzam, skaidram un saprotamam, ja attiecīgo atsauci izņemtu. Projektā varētu būt paredzēta atbildība, piemēram, par "skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nenodrošināšanu". Taču, ja tas ir iespējams, varētu kodolīgi norādīt arī precīzākas pārkāpuma pazīmes.

Atsauču lietojums sarežģī regulējuma uztveramību, prasa ārkārtīgi rūpīgu pieeju likuma vai ar to saistīto ārējo tiesību aktu izstrādē. Pastāv risks, ka pārkāpuma saturs neapzināti varētu tikt ietekmēts grozījumu rezultātā. Arī no juridiskās tehnikas viedokļa atsauču lietojumam jābūt tādam, lai projekta regulējumu varētu vispārīgi saprast, neizlasot atsaucē norādīto cita normatīvā akta vienību. Līdz ar to šādas atsauces pārkāpuma definējumā kļūst liekas. Pārkāpuma satura skaidrojums, tostarp korespondējošo normu norāde, ir ietverams projekta anotācijā.
 

-