Atzinums

Kopības kompetenci nevajag idealizēt, tādēl nevag izslēgt pašvaldību kompetenci šajā jautājuma , 2 pants papildināms ar (4) daļu 

“(4) Šā likuma normas neierobežo pašvaldības kompetenci būvju drošības, teritoriju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.”
 

Likumprojektā jāparedz gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieku kopība var nepildīt savus pienākumus, tādēļ 3. pants jāpapildina ar (6) punktu 

(6) savlaicīga un efektīva rīcība gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku kopība nepilda savus pienākumus vai to darbība apdraud personu drošību vai vidi, nodrošinot publiskās varas iesaisti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

Likumprojekts paredz kopības pienākumi, bet nav efektīva mehānisma to piespiedu izpildei, tādēl 4 pants japapildina ar (6) daļu 

(6) Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nepilda šajā pantā noteiktos pienākumus un tas rada apdraudējumu personu drošībai, veselībai vai videi, pašvaldība ir tiesīga:
izdot saistošu administratīvo aktu par nepieciešamo darbību veikšanu, nosakot izpildes termiņu;
nodrošināt nepieciešamo darbu veikšanu, ja kopība noteiktajā termiņā tos neveic;
piedzīt ar darbu veikšanu saistītos izdevumus no dzīvokļu īpašnieku kopības.

Likumprojekta 4.panta trešās daļas 2.apakšpunkts.


Ne Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, ne Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 348 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”, ne arī pašvaldību saistošie noteikumi neparedz asenizācijas pakalpojuma sniedzējam pienākumu slēgt rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu. Spēkā esošais regulējums paredz, ka par sniegto pakalpojumu tiek izsniegts pakalpojuma saņemšanu apliecinošs darījuma dokuments. Līdz ar to prasība par līguma slēgšanu neatbilst esošajam tiesiskajam regulējumam un nav pamatota.

Lūdzam  izteikt Likumprojekta 4.panta trešās daļas 2.apakšpunktu šādā redakcijā:ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, tostarp decentralizēto kanalizācijas sistēmu apkalpošanai, par kuriem tiek izsniegts pakalpojuma saņemšanu apliecinošs dokuments”

Neatbalstam  likumprojekta 7. panta 4. punkta  redakciju Tajā paredzētais nosacījums, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības izbeigt pārvaldīšanas līgumu tikai gadījumā, ja pārvaldnieks ir pieļāvis “būtisku pārkāpumu”, nepamatoti ierobežo dzīvokļu īpašnieku kā patērētāju tiesības brīvi izvēlēties un nepieciešamības gadījumā mainīt pakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus likumprojekts nedefinē “būtiska pārkāpuma” saturu, kas rada tiesisko nenoteiktību un strīdu risku.

Ierosinām svītrot minēto nosacījumu vai arī to būtiski precizēt, paredzot, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības izbeigt pārvaldīšanas līgumu arī bez pārkāpuma konstatēšanas, ievērojot noteiktu lēmuma pieņemšanas kārtību un iepriekšējas paziņošanas termiņu.

Aicinām precizēt 9 panta redakciju, jo pārāk straujš pienākums veikt uzkrājumus, var radīt sociālas sekas, tādēl 9 pants jāpapildina ar jaunu (3) daļu 

“(3) Dzīvokļu īpašnieku kopība uzkrājumu šajā pantā noteiktajā apjomā veido pakāpeniski trīs gadu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas, ja vien kopība nepieņem lēmumu par ātrāku uzkrājuma izveidi.”
 

Lūdzam precizēt 10. panta pirmo daļu, nosakot, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir persona, kura pārvaldīšanas uzdevumu pilda uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma un pārvaldīšanas līguma pamata.

-

Likumprojekta 11.panta otrā daļa nosaka, ka “pārvaldīšanas maksu pārvaldnieks var grozīt ne biežāk kā reizi gadā. Par pārvaldīšanas maksas grozīšanu pārvaldnieks rakstveidā brīdina dzīvokļu īpašniekus vismaz trīs mēnešus iepriekš”.
Tā kā pārvaldīšanas maksa ir uzskatāma par būtisku līguma sastāvdaļu, tā nav vienpusēji grozāma paziņošanas kārtībā, ja vien līgumā nav noteikt citādi. Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, līgums pusēm ir saistošs un pildāms, ja pārvaldnieks vēlas grozīt pārvaldīšanas maksu, tad par to pusēm ir rakstveidā jāvienojas. Esošā redakcija, būtiski aizskar dzīvokļu īpašnieku kā patērētāju tiesības. 
 

Pārvaldīšanas maksa ir grozāma, pusēm par to vienojoties, izņemot gadījumus, kad pārvaldīšanas līgumā ir skaidri noteikta maksas pārskatīšanas kārtība.
Ja pārvaldīšanas līgumā paredzēta vienpusēja maksas pārskatīšana, pārvaldnieks par to rakstveidā paziņo dzīvokļu īpašniekiem vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

Saskaņā ar Civillikuma principiem civiltiesiskā atbildība pret trešajām personām:
iestājas konkrētos gadījumos  vai ir balstīta uz prettiesisku rīcību, vainu un cēloņsakarību.
 

“Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir atbildīgs pret dzīvokļu īpašnieku kopību un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos arī pret trešajām personām…”

(1) Likumprojekta 15.panta pirmā daļa papildināma ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: “

11) apkopot un uzturēt aktuālu informāciju par katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām pamata un blakus saistībām, un šo saistību rašanās brīdi, kā arī nodrošināt pamatojošo dokumentu saglabāšanu”.

Ja likumdevējs izšķirsies par dzīvojamo māju  pārvaldīšanas uzraudzību paredzēt arī pašvaldībās, tad tām pašlaik nav pieejas BIS sistēmai , tādēl 19 pants jāpapildina ar jaunu (7) punktu 

“(7) Pašvaldībai ir tiesības piekļūt mājas lietā iekļautajai informācijai, ciktāl tas nepieciešams tās normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.”
 

Precizēt 23 panta 1 daļas 1) punktu ,kas izsakams sekojosā redakcijā 

administratīvā naudas soda segšanai, nodokļu maksājumu parādu un citu līdzvērtīgu maksājumu segšanai, ja šo izdevumu rašanās nav saistīta ar pārvaldnieka darbību vai bezdarbību;”

precizējot, ka pārvaldnieks par parādu apmaksas kārtību vienojas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojuma ietvaros.

4) veikt norēķinus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojuma ietvaros vienoties par parādu apmaksas kārtību.”

Likumprojekts nenovērš kolektīvā atbildību par individuāliem parādiem.. Nepieciešams precizēt 25 pantu 

Dzīvokļu īpašnieku kopība neatbild par dzīvokļa īpašnieka individuālā patēriņa parādiem, izņemot gadījumus, kad kopības vainas dēļ nav nodrošināta pienācīga uzskaite vai norēķinu organizēšana.”

 

 Papildinot 26 . pantu ar jaunu (3) punktu . Jo nepieciešams atrisināt tiešo norēķinu sistēmas norēķinu problemātiku , jo viena no būtiskākajām problēmām ir regulāra ūdens patēriņa rādījumu neiesniegšana. Šādās situācijās veidojas patēriņa starpība, kas tiek pārdalīta starp tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri rīkojas godprātīgi un rādījumus iesniedz savlaicīgi, radot netaisnīgu maksājumu sadali.

Papildināt Likumprojekta 26. pantu ar trešo  daļu šādā redakcijā:
(3) Ja dzīvokļu īpašnieki veic tiešos maksājumus komunālo pakalpojumu sniedzējam par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs:
noteikt prasību par attālināti nolasāmu komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanu dzīvokļa īpašumos;
piemērot ekonomiski pamatotu maksu par tiešo norēķinu administrēšanas pakalpojumu.

Precizēt 1. panta redakciju, jāpaplašina mērķi , jo  tas  neaptver publisko interesi (drošība, vide, pilsētvides kvalitāte);



 

Šā likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju efektīvai, drošai un ilgtspējīgai pārvaldīšanai, vienlaikus nodrošinot sabiedrības drošību, vides kvalitāti un sakārtotu pilsētvidi.”
 

Likumprojektā jāparedz lēmuma pieņemšanas mehānisms , gadijumos, ja san;aksmes ipašnieku dalibniekiem nav kvorumsa 

Papildināt ar mehānismu atkārtotai sapulcei:
“Atkārtotā sapulcē lēmumi ir pieņemami neatkarīgi no klātesošo balsu skaita, ja iepriekšējā sapulce nav bijusi lemttiesīga.”
Papildināt ar pašvaldības iniciatīvu:
“Ja lēmumi netiek pieņemti un tas rada apdraudējumu, pašvaldība var ierosināt lēmuma pieņemšanu vai pieprasīt pārvaldniekam sagatavot attiecīgu lēmuma projektu.”

Prakse rāda ,ka ne visos  reģionos var būt kvalificētu pārvaldnieku speciālisti , vai nu šī prasība nav jāattiecina uz visiem gadījumiem vai jānosaka pārejas laiks, jebkurā gadījuma šeit ir vajadzīga elastīgāka pieeja  
 

4) Ja attiecīgajā teritorijā nav pieejams pārvaldnieks ar šā panta pirmajā daļā noteikto kvalifikāciju, dzīvokļu īpašnieku kopība var uz laiku (piemēram, trīs gadus) uzdot pārvaldīšanas uzdevumu personai ar zemāku kvalifikāciju.”