Atzinums

Anotācijā, kā rīkojuma tiesiskais pamats ir norādīts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7.panta pirmā daļa. Vienlaikus izziņā ir skaidrots, ka konkrētajā gadījumā nepiemēro minētā likuma 7.pantu. Turklāt anotācijā norma nav precīzi atainota anotācijas izklāstā, kas maldina lasītājus. Lūdzam minēto skaidrot un norādīt, kuras likuma normas tad patiesībā ir piemērojamas šajā gadījumā.
 

-

No anotācijas izriet, ka sākotnēji zeme tika gatavota privatizācijai, attiecīgi gatavojot nepieciešamos dokumentus, lai saņemtu Saeimas atļauju meža zemes privatizācijai. Tomēr, tā kā stājās spēkā likumisks liegums šādu zemi ar valsts mežu privatizēt ar šauri interpretējamiem izņēmumiem, tad tālāk projekts Saeimas atļaujas saņemšanai netika virzīts. Lūdzam skaidrot, kādēļ valsts nerīkojās, neizbeidza privatizācijas procesu, ja pastāvēja likumisks privatizācijas liegums, kas liedza konkrēto zemi privatizēt. Proti, lūdzam sniegt informāciju par tiesisko regulējumu, kā valstij bija jārīkojas un kādēļ nekas netika darīts līdz brīdim, kad tika grozīts tiesiskais regulējums. Lūdzam arī skaidrot, vai līdzīgos gadījumos privatizācija tika turpināta, vai tomēr tika sagatavots atteikums. Ja citos gadījumos privatizācija tika atteikta, lūdzu anotācijā sniegt skaidrojumus, kādēļ šajā gadījumā zeme būtu privatizējama.

Tieslietu ministrijas ieskatā, minētais ir būtiski, lai saprastu, kādēļ privatizācija tika turpināta, pat ja pietiekamu ilgu brīdi bija liegums privatizē valsts meža zemi; kas notika līdzīgos gadījumos, kur bija privatizācijas ierosinājums, bet  privatizācija nebija iespējama. Tieslietu ministrijas ieskatā, privatizācija nebūtu virzāma 2023.gadā, ja citos gadījumos valsts meža zeme netika privatizēta, netika nodota privatizācijai, tika atteikts privatizēt vai tika izbeigta; ja nebija tiesiskais regulējums, kas dotu valstij tiesības izbeigt vai atteikt privatizāciju vai citādi rīkoties, kad pastāv liegums privatizēt, tad to skaidri arī norādīt anotācijā; ja valsts mēģināja rīkoties vēl savādāk, lai panāktu atbilstību Meža likuma prasībām, arī to norādīt. Tieslietu ministrijas, ieskatā, ja zemi nevarēja privatizēt vai tiesiski un faktiski nebija iespējams situāciju risināt, tad bija jāseko valsts rīcībai, piemēram, izbeigt privatizāciju. Savukārt 2023. gadā vai agrāk, kad grozījumi pieļāva, zemi nodot atsavināšanai, piemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma normas.
 

-

Meža likuma 44. panta trešā daļa () paredz, ka valsts meža zeme nav atsavināma vai privatizējama, izņemot likumā šauri interpretējamos gadījumos. Vienu no šādi šauri interpretējamiem gadījumiem paredz Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunkts. Minētā norma noteic, ka ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu būvju īpašniekiem, bet tikai tad, ja izpildās konkrēti nosacījumi. Minētā norma paredz šādus gadījumus un nosacījumus:
var privatizēt zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi:
a) līdz 0,5 hektāru platībā; vai
b) vai vairāk:
     1) ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība; vai
     2) ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5ha nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;
     3) ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai;
Savukārt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta b) apakšpunkts skaidro, ka zemes starpgabals lauku apvidos ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība:
-) ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību; vai
-) vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam; vai
-) kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).

Kā pamatojums tam, ka nepieciešams privatizēt lielākā platībā meža zemi, kā primāri ir pieļauts, ir norādīts:  “ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai”. Lūdzam pievienot dokumentus, kas minēto apliecina. Proti, lūdzam sniegt informāciju un dokumentus, kas apliecina ne vien Meža likuma normas izpildīšanos, bet arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma normas izpildīšanos, īpaši attiecībā uz to meža zemes daļu, kas ir 0,5 ha platībā, kuru pēc sniegtās informācijas var nodalīt un varētu arī nebūt starpgabals, kuru varētu izmantot privātmāju būvniecībai.

Pirmšķietami no sniegtās informācijas un pievienotajiem dokumentiem, privatizācijai varētu būt nododama iespējams tikai 1,45 ha zemes, kas ir zem ēkām un ceļiem. Bet, ja uz visu 2,01 ha platību attiecinātu Meža likuma normā iekļauto kritēriju, kas pieļauj privatizēt vairāk, ja ir vajadzīgi funkcionāli lielāka platība, tad šī nepieciešamība pēc funkcionāli lielākas platības ir jāpamato – īpaši par to 0,5 ha platību, kuru var nodalīt. Lūdzam skaidrot, vai un kādēļ minētā daļa ir funkcionāli nepieciešama būvēm un ēkām.
 

-