Projekta ID
24-TA-2661Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
11.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (turpmāk tekstā - LM) izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” (turpmāk tekstā - Projekts) un izsaka šādus iebildumus:
1. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Viena no NAP2027[1] prioritātēm ir “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, paredzot, ka veseli un aktīvi cilvēki Latvijā kopā veido iekļaujošu sabiedrību, kurā dzimst vairāk bērnu, ir vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku. Reaģējot uz sabiedrības novecošanos, vienlīdz svarīgi ir turpināt dzimstību atbalstošu politiku, kas sekmē arī otrā bērna ienākšanu ģimenē un atbalsta daudzbērnu ģimeņu veidošanos. Latvijā būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā, kas samazina bērnu aprūpes tiešās izmaksas un palīdz vecākiem gādāt par bērnu un ģimenes dzīves kvalitāti.”
Pamatojums
Minētā rindkopa nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par situāciju Latvijā pēc NAP2027 apstiprināšanas. LATVIJAS NACIONĀLAIS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2021.–2027. GADAM (turpmāk arī NAP2027), uz kuru rindkopā ir atsauce, ir apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13. NAP2027 ir uz nākotni vērsts dokuments. Tā 93.punktā ir teikts: “Iedzīvotāji Latvijā pozitīvi novērtē līdz šim veidoto sistēmu ģimeņu ar bērniem atbalstam, taču, neskatoties uz to, ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli.” No tā izriet, ka ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai būtu jāatbilst vismaz nosacījumam, ka pēc Plāna apstiprināšanas ģimeņu ar bērniem situācija pret pārējo sabiedrību nepasliktinās. Tomēr situācija nodokļu un pabalstu jomā kopš 2020.gada ģimenēm ar bērniem ir pasliktinājusies. Tā, piemēram Atvieglojums par apgādībā esošu personu (turpmāk arī AAP) 2020.gadā bija 83% no Neapliekamā minimuma (NM) maksimālās robežas, šogad tas ir vairs tikai 50% no NM, un nākamajos gados tā īpatsvaru ir plānots vēl vairāk samazināt. Finanšu ministrijas u.c. lēmumu pieņēmēju arguments, ka AAP nav nepieciešams palielināt, jo ne visas ģimenes to pilnībā var izmantot zemo ienākumu dēļ, neiztur kritiku, jo, kā zināms, vairāk nekā 200 tūkstoši personu neizmanto sev piekritīgo NM. Tajā pašā laikā tas netraucē pieņemt lēmumus par NM paaugstināšanu. Tāpat puse no esošajiem pensionāriem nevar pilnībā izmantot sev piekritīgo NM, bet nākamgad šādu pensionāru īpatsvars ļoti būtiski pieaugs. Arī otrs arguments AAP nepaaugstināšanai – novirzīt AAP paredzēto fiskālo telpu Ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) palielināšanai - neiztur kritiku, jo reālas darbības šajā jomā netiek veiktas un turpmākajos gados nav ieplānotas. Līdz ar to šis arguments ir tikai atruna, lai AAP netiktu aktualizēts.
Savukārt pabalstu jomā visbēdīgākā situācija ir ar Bērna kopšanas pabalstu, kas no kādreizējiem 70% no minimālās algas (MA) ir samazinājies līdz 24% no MA. Ceturto daļu no pirktspējas šobrīd ir zaudējis arī 2022.gadā pēdējo reizi aktualizētais ĢVP. Ģimeņu ar bērniem līdz gada vecumam situāciju nelabvēlīgi ietekmē arī tas, ka vēl arvien nav atcelts Pasaules finanšu krīzes laikā ieviestais risinājums, ka bērna pirmajā dzīves gadā ĢVP neizmaksā.
2. LDDK iebilst pret Projekta teikumu:
“Savukārt gadījumā, ja bērnu audzina viens vecāks, svarīgi ir precīzi noteikt kritērijus šīs grupas identificēšanai un ieviest pakalpojumus, kas mērķēti tieši uz viena vecāka ģimenēm.”
Pamatojums
Minētais teikums nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par to, vai jautājums ir par vecākiem, kuru bērniem ir noteikta paternitāte un bērnus audzina viens no vecākiem (kas var tikt īstenots gan kopīgas vai viena vecāka atsevišķas aizgādības formā), vai par reālajām viena vecāka ģimenēm (bērnam nav noteikta paternitāte). No sociālo garantiju skatpunkta tās ir pilnīgi atšķirīgas situācijas, jo otrajām iztrūkst tādu sociālo garantiju formu, kā tiesības pieprasīt bērnam uzturlīdzekļus, tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju u.c. No tā arī izriet kritēriji šīs grupas identificēšanai. Vienlaikus nav izslēgts, ka arī pirmajai grupai ir nepieciešami īpaši atbalsta pakalpojumi.
3. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Pētījumi[2] rāda, ka dzimumu līdztiesība veicina dzimstību. Ienākot ģimenē bērnam, mātēm vairāk ir jāatsakās no hobijiem un karjeras, bet tēviem – nē. Latvijā ir jāveicina dzimumu līdztiesība, jālauž priekšstats, ka bērns ir sievietes atbildība, un jāstiprina pārliecība, ka abi vecāki ir vienlīdz svarīgi bērnam, kā arī jāveicina tas, lai sabiedrība vīriešiem viņu tēvu lomā vairāk uzticētos. Pētnieki savās rekomendācijās[3] ir norādījuši, ka ir nepieciešama sabiedrības izpratnes veidošana (sociālā mārketinga kampaņa, izmantojot reklāmas un sabiedrisko attiecību instrumentus) par tēva lomu ģimenē, tēva nozīmi bērnu aprūpē, kā arī ģimeņu dažādību kopumā.”
Minētajā rindkopā LM norāda uz nepieciešamību veidot sabiedrības izpratni (sociālā mārketinga kampaņa, izmantojot reklāmas un sabiedrisko attiecību instrumentus), tajā pašā laikā pati Labklājības ministrija atbalsta nosacījumu, kas ir klajā pretrunā ar dzimumu līdztiesību. Piemēram, ja abi vecāki jau pirmajā dzīves gadā nolemj bērnu aprūpes pienākumus solidāri dalīt uz pusēm un arī darba slodzi abi samazina uz pusi, tad šādai mājsaimniecībai tiek piemērota finansiāla sankcija - vecāku pabalsts tiek samazināts uz pusi. Nākamgad ieplānots izmaksājamo daļu palielināt līdz 75%, tomēr vēl arvien šīm ģimenēm tiks atņemta daļa pabalsta, lai gan vecāki pa abiem kopā būs nodarbināti tikai vienu pilnu slodzi - 40 stundas nedēļā. Tāpat vecākiem ir liegta iespēja izvēlēties, kurš no vecākiem saņems vecāku pabalstu, kurš bērna kopšanas pabalstu. Abus var saņemt vai nu viens, vai otrs vecāks. Līdz ar to faktiski jau ar pirmo bērna dzīves gadu valsts ir pateikusi – vai nu viens, vai otrs vecāks, bet ne abi solidāri. Jebkāda veida valsts organizētām sociālā mārketinga kampaņām nevajadzētu būt pretrunā ar valsts rīcību.
4. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Bērnu audzināšanas pieredze un pakalpojumu pieejamība (kvalitatīva medicīniskā aprūpe, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, ārpusskolas izglītības, sporta, kultūras, izklaides pasākumi bērniem).”
Pamatojums
Bērniem ir nepieciešama ne tikai kvalitatīva, bet arī savlaicīga medicīniskā aprūpe. Ņemot vērā, ka bērni nav vainojami mājsaimniecības finansiālajā situācijā un nevar to ietekmēt, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu nepietiekamības iespējamo ietekmi uz bērna nākotni, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai grūtniecēm un bērniem ir jābūt ne tikai deklaratīvai (Ārstniecības likuma 3.pants), bet reālai veselības aprūpes prioritātei.
5. LDDK iebilst pret uz ESAO modificētās ekvivalences skalas bāzes balstītu nabadzības riska indeksu attiecināšanu uz ģimenēm ar bērniem, un ietveršanu jebkāda veida sociālās politikas plānošanas dokumentos, tostarp šī Projekta sadaļā “Rezultatīvie rādītāji”.
Pamatojums
1) ESAO modificētā ekvivalences skala ir izstrādāta īpaši Rietumeiropas valstu mājsaimniecību izdevumu struktūrai ir nesaderīga ar Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūru (Latvijā mājsaimniecību izdevumu struktūrā ir ievērojami augstāks pārtikas, apģērba, siltumenerģijas u.c. absolūti nepieciešamu izdevumu īpatsvars. ESAO modificētā ekvivalence skala bērnam līdz 14 gadu vecumam paredz nabadzības riska robežu 18% no mediānas (atbilstīgi šā gada datiem 123 euro), kas Latvijā nav bērna nabadzības riska robeža, bet jau dziļa nabadzība. Par to neapšaubāmi liecina pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veiktais pētījums par Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, kas ir balstīts uz reāliem izdevumiem.
2) Latvijā vairāku bērniem svarīgu pārtikas preču cenu līmenis pārsniedza vidējo cenu līmeni Eiropas Savienībā (piemēram, 2023.gadā maizei par 6,8%, pienam par 18,3% u.c.), savukārt mājsaimniecību ar bērniem vidējais ienākumu līmenis uz mājsaimniecības locekli ir ievērojami zemāks, nekā vidēji ES.
3) Mājsaimniecībām ar bērniem vispār nevajadzētu atrasties nabadzības zonā, jo tas rada augstus atstumtības riskus, kas ir nelabvēlīgi gan pašam bērnam, gan sabiedrībai kopumā. Tas, kas pietrūkst bērnam bērnībā, vēlāk ne tikai bērnam, bet arī sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi.
6. LDDK iebilst pret sadaļas “ĢIMEŅU IKDIENAS UN SADZĪVES LĪMEŅA PAAUGSTINĀŠANA“ punktu 2.1.2. LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
LM piedāvā atteikties no bērna kopšanas pabalsta izmaksas par bērnu no pusotra līdz 2 gadu vecumam (šobrīd 42,69 euro mēnesī). LDDK ieskatā no pabalsta nevajadzētu pilnībā atteikties, bet šos līdzekļus koncentrēt uz atbalstu tām ģimenēm, kurām pašvaldības kaut kādu iemeslu dēļ savlaikus nevar nodrošināt PII pieejamību.
7. LDDK sadaļas “ĢIMEŅU IKDIENAS UN SADZĪVES LĪMEŅA PAAUGSTINĀŠANA“ punktu 2.1.8. punktā paredzēto Sociālās apdrošināšanas iemaksu mērķgrupu un iemaksu objektu pārskatīšanu, bet neatbalsta LM piedāvāto redakciju.
Pamatojums
No piedāvājuma nav skaidrs, kādi pasākumi ir ieplānoti.
1) Attiecībā uz vairākām sociālajām grupām ir nepieciešams noteikt, ka arī valsts ievēro likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto minimālo sociālo iemaksu objektu.
2) Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktais pienākums darba devējam veikt iemaksas no minimālā objekta ir jāsaskaņo ar Darba likuma 134.panta otro daļu, paredzot, ka par atsevišķām sociālajām grupām valsts veic sociālo apdrošināšanas iemaksu līdzfinansējumu.
8. LDDK atbalsta sadaļā “2.3.Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” punktā 2.3.1. minēto pasākumu, bet šim punktam pietrūkst tas, ka nav noteikts termiņš.
9. LDDK atbalsta sadaļā “2.3.Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” punktā 2.3.2. minēto pasākumu, bet LDDK ieskatā pasākums ir jāpaplašina ar iespēju vismaz vecāko klašu skolēniem dažas stundas nedēļā legāli strādāt, nezaudējot AAP.
10. LDDK atbalsta sadaļā “2.3.Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” punktā 2.3.5. minēto pasākumu, bet šis punkts noteikti ir jāpaplašina, jo esošais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) modelis ir izstrādāts 1996./97.gadā, kad Latvijā bija pavisam cita – uz lietošanas vērtībām balstīta kadastrālās vērtības sistēma un ir pavisam nesaderīgs ar 2008.gadā ieviesto - uz atsavināšanas vērtībām balstīto kadastrālās vērtības sistēmu un tas ir īpaši nelabvēlīgs individuālās apbūves tipa mājokļiem, kas ir piemērotākā vide ģimenēm ar bērniem. No tā izriet nepieciešamība vai nu pilnībā reformēt NĪN modeli, lai tas būtu saprātīgi savietojams ar 2008.gadā kadastrālās vērtības sistēmu, vai ir jāsniedz NĪN atvieglojums par katru bērnu ģimenē.
11. LDDK atbalsta sadaļā “2.3.Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” punktā 2.5.6.minēto pasākumu, bet LDDK ieskatā vārds “izvērtēt” ir jāaizstāj ar vārdu “ieviest”.
12. LDDK iebilst pret pasākumu “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g.v.) uz sekundāru ambulatoro konsultāciju BKUS, [39] dienas. LDDK ieskatā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai bērniem ir jābūt prioritāšu prioritātei. Tas, ka bērnam nepieciešamu veselības aprūpes pakalpojumu vidēji nodrošinās par 39 dienām vēlāk, nepadarīs šī pakalpojuma īstenošanu par nevajadzīgu vai vieglāk ārstējamu. Gluži pretēji – ārstēšana var kļūt sarežģītāka, turklāt, var pieaugt risks, ka savlaicīgas neārstēšanas rezultātā bērnam var būt sekas uz visu mūžu.
13. LDDK iebilst pret pasākumu 3.2.1. LM piedāvātajā redakcijā. Ārstniecības likumā (3.p.) grūtnieces, bērni un personas ar prognozējamu invaliditāti ir prioritārās grupas. Grūtniecēm un bērniem attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir jābūt absolūtai prioritātei. Veselības aprūpes finansējuma sadale ir jāsāk ar neatliekamo palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, un pilnu nodrošinājumu šīm grupām.
14. LDDK atbalsta punktā 4.1.7.minēto iniciatīvu, tomēr LDDK ieskatā ir jāvirzās tālāk uz valsts finansētu augstāko izglītību Latvijas iedzīvotājiem. Vai vismaz noteikt, ka studiju/studējošā kredītu pēc eksmatrikulācijas (vienalga kādu iemeslu dēļ) ir jāsāk atmaksāt tad, kad persona sasniedz noteiktu ienākumu līmeni. Ir jānovērš to, ka studentam uzreiz pēc eksmatrikulācijas pie durvīm klauvē tiesu izpildītājs. Tas daudzus dzen "pelēkajā zonā".
Priekšlikums:
15. Izvērtēt 5.attēlu. Iespējams, ka 2022. gada rādītājs ir ar tehnisku kļūdu.
[1] https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027, kas aprakstīti
[2] Priekšlikumi dzimstības stratēģijai - vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv ziņojums (2021)
[3] Pētījums „Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gada ex-post novērtējums”” (2018.gada decembris)
1. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Viena no NAP2027[1] prioritātēm ir “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, paredzot, ka veseli un aktīvi cilvēki Latvijā kopā veido iekļaujošu sabiedrību, kurā dzimst vairāk bērnu, ir vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku. Reaģējot uz sabiedrības novecošanos, vienlīdz svarīgi ir turpināt dzimstību atbalstošu politiku, kas sekmē arī otrā bērna ienākšanu ģimenē un atbalsta daudzbērnu ģimeņu veidošanos. Latvijā būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā, kas samazina bērnu aprūpes tiešās izmaksas un palīdz vecākiem gādāt par bērnu un ģimenes dzīves kvalitāti.”
Pamatojums
Minētā rindkopa nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par situāciju Latvijā pēc NAP2027 apstiprināšanas. LATVIJAS NACIONĀLAIS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2021.–2027. GADAM (turpmāk arī NAP2027), uz kuru rindkopā ir atsauce, ir apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13. NAP2027 ir uz nākotni vērsts dokuments. Tā 93.punktā ir teikts: “Iedzīvotāji Latvijā pozitīvi novērtē līdz šim veidoto sistēmu ģimeņu ar bērniem atbalstam, taču, neskatoties uz to, ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli.” No tā izriet, ka ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai būtu jāatbilst vismaz nosacījumam, ka pēc Plāna apstiprināšanas ģimeņu ar bērniem situācija pret pārējo sabiedrību nepasliktinās. Tomēr situācija nodokļu un pabalstu jomā kopš 2020.gada ģimenēm ar bērniem ir pasliktinājusies. Tā, piemēram Atvieglojums par apgādībā esošu personu (turpmāk arī AAP) 2020.gadā bija 83% no Neapliekamā minimuma (NM) maksimālās robežas, šogad tas ir vairs tikai 50% no NM, un nākamajos gados tā īpatsvaru ir plānots vēl vairāk samazināt. Finanšu ministrijas u.c. lēmumu pieņēmēju arguments, ka AAP nav nepieciešams palielināt, jo ne visas ģimenes to pilnībā var izmantot zemo ienākumu dēļ, neiztur kritiku, jo, kā zināms, vairāk nekā 200 tūkstoši personu neizmanto sev piekritīgo NM. Tajā pašā laikā tas netraucē pieņemt lēmumus par NM paaugstināšanu. Tāpat puse no esošajiem pensionāriem nevar pilnībā izmantot sev piekritīgo NM, bet nākamgad šādu pensionāru īpatsvars ļoti būtiski pieaugs. Arī otrs arguments AAP nepaaugstināšanai – novirzīt AAP paredzēto fiskālo telpu Ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) palielināšanai - neiztur kritiku, jo reālas darbības šajā jomā netiek veiktas un turpmākajos gados nav ieplānotas. Līdz ar to šis arguments ir tikai atruna, lai AAP netiktu aktualizēts.
Savukārt pabalstu jomā visbēdīgākā situācija ir ar Bērna kopšanas pabalstu, kas no kādreizējiem 70% no minimālās algas (MA) ir samazinājies līdz 24% no MA. Ceturto daļu no pirktspējas šobrīd ir zaudējis arī 2022.gadā pēdējo reizi aktualizētais ĢVP. Ģimeņu ar bērniem līdz gada vecumam situāciju nelabvēlīgi ietekmē arī tas, ka vēl arvien nav atcelts Pasaules finanšu krīzes laikā ieviestais risinājums, ka bērna pirmajā dzīves gadā ĢVP neizmaksā.
2. LDDK iebilst pret Projekta teikumu:
“Savukārt gadījumā, ja bērnu audzina viens vecāks, svarīgi ir precīzi noteikt kritērijus šīs grupas identificēšanai un ieviest pakalpojumus, kas mērķēti tieši uz viena vecāka ģimenēm.”
Pamatojums
Minētais teikums nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par to, vai jautājums ir par vecākiem, kuru bērniem ir noteikta paternitāte un bērnus audzina viens no vecākiem (kas var tikt īstenots gan kopīgas vai viena vecāka atsevišķas aizgādības formā), vai par reālajām viena vecāka ģimenēm (bērnam nav noteikta paternitāte). No sociālo garantiju skatpunkta tās ir pilnīgi atšķirīgas situācijas, jo otrajām iztrūkst tādu sociālo garantiju formu, kā tiesības pieprasīt bērnam uzturlīdzekļus, tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju u.c. No tā arī izriet kritēriji šīs grupas identificēšanai. Vienlaikus nav izslēgts, ka arī pirmajai grupai ir nepieciešami īpaši atbalsta pakalpojumi.
3. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Pētījumi[2] rāda, ka dzimumu līdztiesība veicina dzimstību. Ienākot ģimenē bērnam, mātēm vairāk ir jāatsakās no hobijiem un karjeras, bet tēviem – nē. Latvijā ir jāveicina dzimumu līdztiesība, jālauž priekšstats, ka bērns ir sievietes atbildība, un jāstiprina pārliecība, ka abi vecāki ir vienlīdz svarīgi bērnam, kā arī jāveicina tas, lai sabiedrība vīriešiem viņu tēvu lomā vairāk uzticētos. Pētnieki savās rekomendācijās[3] ir norādījuši, ka ir nepieciešama sabiedrības izpratnes veidošana (sociālā mārketinga kampaņa, izmantojot reklāmas un sabiedrisko attiecību instrumentus) par tēva lomu ģimenē, tēva nozīmi bērnu aprūpē, kā arī ģimeņu dažādību kopumā.”
Minētajā rindkopā LM norāda uz nepieciešamību veidot sabiedrības izpratni (sociālā mārketinga kampaņa, izmantojot reklāmas un sabiedrisko attiecību instrumentus), tajā pašā laikā pati Labklājības ministrija atbalsta nosacījumu, kas ir klajā pretrunā ar dzimumu līdztiesību. Piemēram, ja abi vecāki jau pirmajā dzīves gadā nolemj bērnu aprūpes pienākumus solidāri dalīt uz pusēm un arī darba slodzi abi samazina uz pusi, tad šādai mājsaimniecībai tiek piemērota finansiāla sankcija - vecāku pabalsts tiek samazināts uz pusi. Nākamgad ieplānots izmaksājamo daļu palielināt līdz 75%, tomēr vēl arvien šīm ģimenēm tiks atņemta daļa pabalsta, lai gan vecāki pa abiem kopā būs nodarbināti tikai vienu pilnu slodzi - 40 stundas nedēļā. Tāpat vecākiem ir liegta iespēja izvēlēties, kurš no vecākiem saņems vecāku pabalstu, kurš bērna kopšanas pabalstu. Abus var saņemt vai nu viens, vai otrs vecāks. Līdz ar to faktiski jau ar pirmo bērna dzīves gadu valsts ir pateikusi – vai nu viens, vai otrs vecāks, bet ne abi solidāri. Jebkāda veida valsts organizētām sociālā mārketinga kampaņām nevajadzētu būt pretrunā ar valsts rīcību.
4. LDDK iebilst pret Projekta rindkopu:
“Bērnu audzināšanas pieredze un pakalpojumu pieejamība (kvalitatīva medicīniskā aprūpe, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, ārpusskolas izglītības, sporta, kultūras, izklaides pasākumi bērniem).”
Pamatojums
Bērniem ir nepieciešama ne tikai kvalitatīva, bet arī savlaicīga medicīniskā aprūpe. Ņemot vērā, ka bērni nav vainojami mājsaimniecības finansiālajā situācijā un nevar to ietekmēt, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu nepietiekamības iespējamo ietekmi uz bērna nākotni, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai grūtniecēm un bērniem ir jābūt ne tikai deklaratīvai (Ārstniecības likuma 3.pants), bet reālai veselības aprūpes prioritātei.
5. LDDK iebilst pret uz ESAO modificētās ekvivalences skalas bāzes balstītu nabadzības riska indeksu attiecināšanu uz ģimenēm ar bērniem, un ietveršanu jebkāda veida sociālās politikas plānošanas dokumentos, tostarp šī Projekta sadaļā “Rezultatīvie rādītāji”.
Pamatojums
1) ESAO modificētā ekvivalences skala ir izstrādāta īpaši Rietumeiropas valstu mājsaimniecību izdevumu struktūrai ir nesaderīga ar Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūru (Latvijā mājsaimniecību izdevumu struktūrā ir ievērojami augstāks pārtikas, apģērba, siltumenerģijas u.c. absolūti nepieciešamu izdevumu īpatsvars. ESAO modificētā ekvivalence skala bērnam līdz 14 gadu vecumam paredz nabadzības riska robežu 18% no mediānas (atbilstīgi šā gada datiem 123 euro), kas Latvijā nav bērna nabadzības riska robeža, bet jau dziļa nabadzība. Par to neapšaubāmi liecina pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veiktais pētījums par Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, kas ir balstīts uz reāliem izdevumiem.
2) Latvijā vairāku bērniem svarīgu pārtikas preču cenu līmenis pārsniedza vidējo cenu līmeni Eiropas Savienībā (piemēram, 2023.gadā maizei par 6,8%, pienam par 18,3% u.c.), savukārt mājsaimniecību ar bērniem vidējais ienākumu līmenis uz mājsaimniecības locekli ir ievērojami zemāks, nekā vidēji ES.
3) Mājsaimniecībām ar bērniem vispār nevajadzētu atrasties nabadzības zonā, jo tas rada augstus atstumtības riskus, kas ir nelabvēlīgi gan pašam bērnam, gan sabiedrībai kopumā. Tas, kas pietrūkst bērnam bērnībā, vēlāk ne tikai bērnam, bet arī sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi.
6. LDDK iebilst pret sadaļas “ĢIMEŅU IKDIENAS UN SADZĪVES LĪMEŅA PAAUGSTINĀŠANA“ punktu 2.1.2. LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
LM piedāvā atteikties no bērna kopšanas pabalsta izmaksas par bērnu no pusotra līdz 2 gadu vecumam (šobrīd 42,69 euro mēnesī). LDDK ieskatā no pabalsta nevajadzētu pilnībā atteikties, bet šos līdzekļus koncentrēt uz atbalstu tām ģimenēm, kurām pašvaldības kaut kādu iemeslu dēļ savlaikus nevar nodrošināt PII pieejamību.
7. LDDK sadaļas “ĢIMEŅU IKDIENAS UN SADZĪVES LĪMEŅA PAAUGSTINĀŠANA“ punktu 2.1.8. punktā paredzēto Sociālās apdrošināšanas iemaksu mērķgrupu un iemaksu objektu pārskatīšanu, bet neatbalsta LM piedāvāto redakciju.
Pamatojums
No piedāvājuma nav skaidrs, kādi pasākumi ir ieplānoti.
1) Attiecībā uz vairākām sociālajām grupām ir nepieciešams noteikt, ka arī valsts ievēro likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto minimālo sociālo iemaksu objektu.
2) Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktais pienākums darba devējam veikt iemaksas no minimālā objekta ir jāsaskaņo ar Darba likuma 134.panta otro daļu, paredzot, ka par atsevišķām sociālajām grupām valsts veic sociālo apdrošināšanas iemaksu līdzfinansējumu.
8. LDDK atbalsta sadaļā “2.3.Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” punktā 2.3.1. minēto pasākumu, bet šim punktam pietrūkst tas, ka nav noteikts termiņš.
9. LDDK atbalsta sadaļā “2.3.Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” punktā 2.3.2. minēto pasākumu, bet LDDK ieskatā pasākums ir jāpaplašina ar iespēju vismaz vecāko klašu skolēniem dažas stundas nedēļā legāli strādāt, nezaudējot AAP.
10. LDDK atbalsta sadaļā “2.3.Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” punktā 2.3.5. minēto pasākumu, bet šis punkts noteikti ir jāpaplašina, jo esošais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) modelis ir izstrādāts 1996./97.gadā, kad Latvijā bija pavisam cita – uz lietošanas vērtībām balstīta kadastrālās vērtības sistēma un ir pavisam nesaderīgs ar 2008.gadā ieviesto - uz atsavināšanas vērtībām balstīto kadastrālās vērtības sistēmu un tas ir īpaši nelabvēlīgs individuālās apbūves tipa mājokļiem, kas ir piemērotākā vide ģimenēm ar bērniem. No tā izriet nepieciešamība vai nu pilnībā reformēt NĪN modeli, lai tas būtu saprātīgi savietojams ar 2008.gadā kadastrālās vērtības sistēmu, vai ir jāsniedz NĪN atvieglojums par katru bērnu ģimenē.
11. LDDK atbalsta sadaļā “2.3.Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika” punktā 2.5.6.minēto pasākumu, bet LDDK ieskatā vārds “izvērtēt” ir jāaizstāj ar vārdu “ieviest”.
12. LDDK iebilst pret pasākumu “Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g.v.) uz sekundāru ambulatoro konsultāciju BKUS, [39] dienas. LDDK ieskatā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai bērniem ir jābūt prioritāšu prioritātei. Tas, ka bērnam nepieciešamu veselības aprūpes pakalpojumu vidēji nodrošinās par 39 dienām vēlāk, nepadarīs šī pakalpojuma īstenošanu par nevajadzīgu vai vieglāk ārstējamu. Gluži pretēji – ārstēšana var kļūt sarežģītāka, turklāt, var pieaugt risks, ka savlaicīgas neārstēšanas rezultātā bērnam var būt sekas uz visu mūžu.
13. LDDK iebilst pret pasākumu 3.2.1. LM piedāvātajā redakcijā. Ārstniecības likumā (3.p.) grūtnieces, bērni un personas ar prognozējamu invaliditāti ir prioritārās grupas. Grūtniecēm un bērniem attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir jābūt absolūtai prioritātei. Veselības aprūpes finansējuma sadale ir jāsāk ar neatliekamo palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, un pilnu nodrošinājumu šīm grupām.
14. LDDK atbalsta punktā 4.1.7.minēto iniciatīvu, tomēr LDDK ieskatā ir jāvirzās tālāk uz valsts finansētu augstāko izglītību Latvijas iedzīvotājiem. Vai vismaz noteikt, ka studiju/studējošā kredītu pēc eksmatrikulācijas (vienalga kādu iemeslu dēļ) ir jāsāk atmaksāt tad, kad persona sasniedz noteiktu ienākumu līmeni. Ir jānovērš to, ka studentam uzreiz pēc eksmatrikulācijas pie durvīm klauvē tiesu izpildītājs. Tas daudzus dzen "pelēkajā zonā".
Priekšlikums:
15. Izvērtēt 5.attēlu. Iespējams, ka 2022. gada rādītājs ir ar tehnisku kļūdu.
[1] https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027, kas aprakstīti
[2] Priekšlikumi dzimstības stratēģijai - vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv ziņojums (2021)
[3] Pētījums „Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gada ex-post novērtējums”” (2018.gada decembris)
Piedāvātā redakcija
-