Atzinums

Projekta 19.punktā norādīts, ka sabiedrībai “Altum” ir tiesības bez maksas pieprasīt un atbilstoši normatīvajiem aktiem saņemt informāciju no valsts informācijas sistēmām tādā apjomā, kāds nepieciešams 2.1.1.3. pasākuma īstenošanai un atbalsta sniegšanai šo noteikumu ietvaros. Lai nodrošinātu pieeju valsts informācijas sistēmu datiem, sabiedrība “Altum”, ja nepieciešams, slēdz vienošanos ar attiecīgo valsts informācijas sistēmas pārzini.
Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3.sadaļā norādīts, ka sabiedrībai “Altum” kā finansējuma saņēmējam ir pienākums piešķirt un nodrošināt 2.1.1.3.pasākuma finansējuma ieguldījumu tālāk gala saņēmējiem. Veicot pārbaudes, ir nepieciešams gūt pārliecību par virkni nosacījumu atbilstību,  izmantojot valsts informācijas sistēmas par gala saņēmēju, tā juridisko statusu, finanšu informāciju, datu ticamību par personas datiem,  tā saistībām, u.t.t. Sabiedrība “Altum” šajās programmās veic līdzvērtīgu izvērtējumu kā citas ieviešanā iesaistītas institūcijas un ir atbildīgs par atbilstošu finansējuma piešķiršanu.
Turpat ir norādīts, ka veicot pārbaudes, sabiedrība “Altum” patstāvīgi izmanto vairākas datubāzes, tajā skaitā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzes (Iedzīvotāju reģistrs, Nederīgo dokumentu reģistrs, Deklarētā adrese, Laulības šķiršanas reģistrs, Mirušo personu pārbaude, Nerezidentu uzturēšanās atļauju informācija, Personas kodu maiņa, Personas koda atbilstība personai) un Sodu reģistru, kas ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta b) apakšpunktā ir ietverts nolūka ierobežojuma princips, proti, jebkura personas datu apstrāde jāveic noteikta, precīzi definēta mērķa sasniegšanai un tikai tādu papildu mērķu sasniegšanai, kas ir saderīgi ar sākotnējo mērķi. Personas datu apstrāde nenoteiktam un/vai neierobežotam nolūku skaitam ir nelikumīga.
Norādāms, ka projektā nav ietverts regulējums, kas paredzētu fiziskas personas datu (tajā skaitā sodāmības datu) apstrādi. No kā secināms, ka personas datu apstrāde nav noteikta un ir uzskatāma par nelikumīgu.
Ņemot vērā minēto, precizēt projektu:
1) papildinot to ar attiecīgu regulējumu vai arī precizēt projekta anotācijas 1.3.sadaļu, svītrojot tekstu par ziņu pieprasīšanu no valsts informācijas sistēmām;
2) papildinot to, precīzi norādot, kādi dati tiks iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētajām valsts informācijas sistēmām un kādi dati tiks iegūti no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētās valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”.
Norādāms, ka Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršama uzmanība, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmu pārzinis ir atbildīgi par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apstrādes mērķim, kā arī datu apjomam, kuru būs jāsniedz.

-

Precizēt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3.sadaļā norādīto valsts informācijas sistēmu nosaukumus un pārziņus, ņemot vērā, ka:
1) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā nav valsts informācijas sistēmas “Deklarētā adrese”, “Laulības šķiršanas reģistrs”, “Mirušo personu pārbaude”, “Nerezidentu uzturēšanās atļauju informācija”, “Personas kodu maiņa” un “Personas koda atbilstība personai”;
2) 2021.gada 28.jūnijā ir stājies spēkā Fizisko personu reģistra likums, kas paredz, ka valsts institūcijas un amatpersonas veiks vienotu fizisko personu identifikāciju un datu apstrādi vienotā fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmā – Fizisko personu reģistrā. Līdz ar Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums, tādējādi, valsts informācijas sistēma “Iedzīvotāju reģistrs” izbeidza savu darbību;
3) Nederīgo dokumentu reģistrs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” apakšsistēma, nevis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes valsts informācijas sistēma (datu bāze).

-