Atzinums

Ziņojuma sadaļā “Pārejas posma rīcība – Institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekts” atspoguļota tabula (32. lp. un 33. lp.), kurā ietverti galvenie priekšnosacījumi, kas varētu nodrošināt institucionālā finansējuma veiksmīgu aprobāciju. Priekšnosacījumi paredzēti papildu iepriekš noteiktajiem principiem, kas tika ietverti, virzot grozījumus Augstskolu likumā par izmēģinājumprojekta īstenošanu.

Šobrīd no Ziņojuma nav gūstama pārliecība par priekšnosacījumu novērtēšanas caurskatāmību un vienotu pieeju gan kritēriju, kuriem jāizpildās, gan procesa piemērošanā: metodoloģija, novērtētāji u.c.. Jāatzīmē, ka augstākās izglītības iestāžu darbības atbilstība un attīstība tiek vērtēta regulāri studiju virzienu akreditācijas ietvaros, ko veic neatkarīgi eksperti. Savukārt, augstskolu nākotnes redzējums jau ir izvērtēts 2023. gada noslēgumā izstrādāto stratēģiju IZM organizētajā saskaņošanas procesā.

-

Ziņojuma sadaļā “Institucionālās finansēšanas sistēmas ieviešana” pēdējā rindkopā (21. lp.) paredzēts, ka no 2026. gada, lai nodrošinātu elastību sistēmā un panāktu to, ka finansēšanas sistēma maksā iestādēm atbilstoši paveiktajam, tiek piedāvāts ieviest mainīgo komponenti pirmā pīlāra ietvaros, kur finansējums starp augstākās izglītības iestādēm tiktu pārdalīts atbilstoši to sagatavotajam absolventu skaitam un spējai sasniegt savus galvenos veiktspējas rādītājus, ņemot vērā jomas resursietilpīgumu un darba tirgus pieprasījumu. Šādas pārdales ietvaros tiktu ikgadēji pārdalīts vismaz 15% no kopējā augstākās izglītības sistēmas finansējuma. Absolventu skaita kritēriju nevar vērtēt atšķirti no citiem nozīmīgiem kritērijiem un ietekmējošiem faktoriem. Šādas pārdales ietvars varētu radīt būtiskus draudus augstākās izglītības pieejamībai reģionālā līmenī un noteiktu studiju virzienu īstenošanā, piemēram, sagatavojot profesionāļus dažādās jomās.

-

Ziņojuma sadaļā “Scenāriju salīdzināšana” 1. tabulā “Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības scenāriju salīdzinājums” (19. lp.) atspoguļots salīdzinājums ar vērtējumiem “Augsts”, “Vidējs” un “Zems” scenāriju salīdzināšanai. Lai gūtu pārliecību par scenāriju salīdzinājumu pamatotību, kas cieši saistīts ar jauno augstākās izglītības finansēšanas modeļa ilgtspēju, nepieciešams detalizētāks metodoloģijas un novērtējuma pārskats.
 

-

Ziņojuma sadaļā “Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums” atspoguļotās tabulas kolonnā “Jaunā sistēma” (6. lp.) piedāvāts paplašināt sociālo stipendiju saņēmēju loku, lai nodrošinātu papildu finansiālo atbalstu tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Vēršam uzmanību, ka sociālās stipendijas ietilpināmas sociālās aizsardzības jautājumu lokā, kas atbalstāms un risināms sociālā finansējuma plānošanas un piešķiršanas ietvaros – pēc iespējas iesaistot citas atbildīgās ministrijas.

-

Ziņojuma sadaļā “Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums” atspoguļotās tabulas kolonnā “Jaunā sistēma” (6. lp.) minēts, ka tiks palielināta iestāžu finansiālā brīvība, atvieglojot adekvāta finansējuma uz studējošo iegūšanu. Būtiski atzīmēt, ka no ziņojuma nav gūstama pilnvērtīga informācija par piedāvātajiem kritērijiem un kārtību valsts finansējuma piešķiršanā augstākās izglītības iestādēm, kas nodrošinās augstākās izglītības pieejamību un ilgtspēju. Ziņojuma ietvertajā jaunajā augstākās izglītības finansēšanas sistēmā nav atspoguļots caurskatāms piedāvājums kā tiek risināts jautājums saistībā ar to, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansēšanas līmeņiem uz vienu studējošo starp Eiropas un OECD valstīm, kā arī zems kopējais augstākās izglītības finansēšanas īpatsvars no valsts iekšzemes kopprodukta. Ziņojumā ietvertie scenāriji nesniedz risinājumu nepietiekamajam augstākās izglītības finansējumam, ja netiek nodrošināts būtisks valsts resursu ieguldījumu pieaugums.

-

Ziņojuma sadaļā “Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums” atspoguļotās tabulas kolonnā “Esošā sistēma” (5. lp. un 6. lp.) minēts, ka pašreizējā modelī ir liels uzsvars uz procesu (studējošo skaits), sniegumā balstīts augstskolu finansējums sastāda mazu daļu no kopējā finansējuma. Jāatzīmē, ka augstākās izglītības iestādēs īstenotais studiju process ir vērsts uz izglītības piedāvājuma un kvalitātes atbilstību strauji mainīgajām darba tirgus vajadzībām un tautsaimniecības attīstībai, par ko liecina arī ziņojumā norādītais par studējošo atbirumu Latvijā zem vidējā rādītāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs.

-

Ziņojuma sadaļā “Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums” atspoguļotās tabulas kolonnā “Esošā sistēma” (5. lp.) minēts, ka lielāka daļa no studējošajiem (60%) maksā pilnu studiju maksu, veidojot faktiski sociāli regresīvu sistēmu, kur iespēja iegūt budžeta vietu (40% no studējošiem) korelē ar ģimenes labāku sociāli ekonomisko stāvokli.

Vēršam uzmanību, ka minētā proporcija dažādās augstskolās ir atšķirīga, un ir vērtējama ziņojumā paredzēto risinājumu ietekme institucionālā un reģionālā griezumā. Ziņojumā piedāvātā līdzmaksājuma ieviešana var radīt būtiskus draudus augstākās izglītības pieejamībai kopumā, t.sk. STEM jomā. Ņemot vērā, ka nav atspoguļota pilnvērtīga informācija par faktisko attiecību starp maksas studiju vietās studējošajiem un budžeta vietās studējošajiem dažādās augstākās izglītības iestādēs, tostarp ievērojot studējošo attiecību STEM jomā, nav gūstama pārliecība par IZM pamatojumu, ka šobrīd tiek radīta sociāli regresīva sistēma. Līdzīgi nav gūstama pārliecība, ka īstenojot piedāvāto augstākās izglītības institucionālo finansēšanas modeli tiek sekmēta STEM absolventu palielināšana.
 

-

Esam saņēmuši privāto augstskolu aicinājumu attiecināt augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeli arī uz juridisko personu dibinātām augstskolām. Kā norādīts ziņojumā:
“Augstākās izglītības politika ir daļa no sabiedrības un tautsaimniecības attīstības politikas. Augstskolas un zinātniskās institūcijas, kā arī to darbības rezultātā izveidotie inovatīvie un tehnoloģiju ietilpīgie uzņēmumi ir kļuvuši par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas virzītājiem. Augstākā un profesionālā izglītība ir efektīvākais sociālās mobilitātes instruments. Savukārt sociālā mobilitāte ir priekšnosacījums sabiedrības labklājībai un saliedētībai. Tomēr gan vietējo organizāciju (piemēram, universitātes, Valsts kontrole, atbildīgās ministrijas, Latvijas Studentu apvienība, darba devēji, jaunie zinātnieki, sociālie partneri), gan starptautisko ekspertu (piemēram, Pasaules Bankas, OECD, Eiropas Komisija, starptautiskās augstākās izglītības un zinātnes organizācijas) analīze un secinājumi rāda, ka, neskatoties uz atsevišķu jomu sasniegumiem, Latvijā hroniski netiek izmantots augstākās izglītības potenciāls.”

Privātās augstskolas ir, grib un var būt daļa no valsts attīstības politikas, lai Latvija neatpaliktu no citām valstīm; arī privāto augstskolu darbība ir vērsta uz sabiedrības labklājības un saliedētības veicināšanu. Bez tam, tādējādi tiktu nodrošinātas studentu tiesības uz izvēles brīvību izglītības izvēlē, tiktu ņemtas darba devēju tiesības uz sev vēlamu speciālistu piesaisti, kā arī nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visām augstskolām.
 

-

Ziņojuma Turpmākās rīcības indikatīvais plānā 2026. gada sākumā paredzēts veikt “institucionālā finansējuma pārdali atbilstoši augstākās izglītības iestāžu sniegumam”. Aicinām vērtēt šo darbību kontekstā ar mūsu iebildumu pret 1.pīlāra finansējuma 15% pārdali.
 

-

Aprakstot “scenāriju B” autori norāda: “Izmēģinājumprojekta mērķis ir aprobēt institucionālo finansējumu un atbalstīt valsts augstskolas iekšējo reformu veikšanā institucionālā finansējuma ieviešanā. Izmantojot gūtos secinājumus, ministrijas ieskatā būtu nepieciešams atbalstīt institucionālā finansējuma ieviešanu visās valsts augstākās izglītības iestādēm. Sākot ar 2026. gadu ir plānota visu valsts augstskolu pāreju uz institucionālo finansējumu.”

Aicinām izvērtēt augstskolu dalību izmēģinājumprojektā, izvēloties optimālāko piesaistes risinājumu. No vairākām dažādu tipu augstskolām esam saņēmuši aicinājumu institucionālo finansējumu piemērot tām ātrāk par solīto 2026. gadu.

 

-

Kā viens no kritērijiem, ko plānots vērtēt 2025. jūlijā norādīts “Absolventu kvalitāte”(Absolventu vidējā alga pret vidējo algu valstī, izmaiņa no gada uz gadu) (34.lp.).

1) Aicinām IZM izvērtēt vai absolventu kvalitāte ir nosakāma, vērtējot viņu atalgojumu.
2) Aicinām IZM vērtēt – vai ar šī kritērija palīdzību ir nosakāms “augstskolu sniegums”.
 

-

Aicinām izvērtēt – vai nodaļā “Pārejas posma rīcība – Institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekts” paredzētās darbības ir aprakstītas loģiskā secībā. Pēc dalības izmēģinājumprojektā priekšnosacījumu apraksta tiek norādīts, ka 2025. gada jūlijā IZM vērtēs pilotprojekta dalībaugstskolu sniegumu saskaņā ar 7 kritērijiem (jāatgādina, ka 2024. gadā pēc IZM plāniem projektā startēs 1 augstskola, bet 2025. to darīs 2-3; kas un ar kādu mērķi tiks vērtēts 2025. jūlijā; vai norādītie rādītāji 2025. gada jūlijā jau būs vērtējami). Savukārt pašās nodaļas beigās aprakstīti principi, saskaņā ar kuriem tikšot pieņemts MK lēmums.

-

Ziņojuma 33.lp. kā viens no priekšnosacījumiem dalībai pilotprojektā norādīts “Augsts novērtējums zinātnisko institūciju izvērtēšanā” (Saņemts vismaz 4 kā vidējais vērtējums starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā).

Aicinām precizēt – kāds vērtējums tiks izmantots – par laika posmu līdz 2019. gadam (jau novecojis) vai 2020.-2025. gada, kas vēl ir priekšā.
 

-

Ziņojuma projekta 32.-35.lp. aprakstīta institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekta ieviešanas kārtība. IZM plāno izvērt vairākus priekšnosacījumus un balstīt MK lēmumu uz vairākiem principiem. Vienlaikus projektā nav izklāstīts – kā notiks vērtēšana – kas būs vērtētājs, kādas būs iespējas iesaistīties pašām augstskolām, balstoties uz kādiem datiem vērtējums tika izdarīts.
 

-

Sadaļa “Pārejas posma rīcība – Institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekts”. Lūdzam vēlreiz izvērtēt Institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekta ieviešanas veidu – pēc mūsu rīcībā esošās informācijas vairākas dažādu tipu augstskolas ir izrādījušas interesi gan piedalīties izmēģinājumprojektā, gan pēc iespējas ātrāk ieviest institucionālā finansējuma modeli, par kuru IZM jau šajā ziņojumā norāda, ka tam ir virkne priekšrocību pretstatā esošajam.
 

-

Ziņojumā vairākkārt kā mērķis minēts top500 sasniegšana. Vēršam uzmanību, ka 2023. gada oktobrī Eiropas Universitāšu asociācija (European University Association (EUA)), kuras biedri ir arī vairākas Latvijas augstskolas, publicēja materiālu “Key considerations for the use of rankings by higher education institutions”. Aicinām izvērtēt tajā paustos apsvērumus par topu izmantošanu augstākās izglītības politikas veidošanā.
https://eua.eu/resources/publications/1080:key-considerations-for-the-use-of-rankings-by-higher-education-institutions.html
 

-

Viens no IZM ierosinājumiem ir izcilības iniciatīva (28. un turpm. lp.). Aicinām ministrijas kolēģus vērtēt lietderību – vai izcilības iniciatīvu ir lietderīgi ieviest, piešķirot “grantu” vienai augstskolai vietu sasniegšanai reitingos, vai tomēr, pēc Vācijas parauga, veidojot ekselences klāsterus, kas ļautu arī attīstīt starpdisciplinaritāti un sadarboties vairākām augstskolām.
 

-

Ziņojumā paredzēts: “Tāpat arī tiks palielināts snieguma finansējuma īpatsvars no pašreizējiem 5%- 6% no pirmā pīlāra uz 15% un pakāpeniski līdz 20% no pirmā pīlāra.” (27.lp.)

Atbalstot 2.pīlāra palielināšanu, aicinām norādīt, ka tas ir veicams uz papildus finansējuma rēķina, nemazinot 1.pīlāra finansējumu, kas jau šobrīd ir nepietiekams.
 

-

Aicinām precizēt – cik stipendijas students varēs saņemt. Ziņojumā lietots “abas” (23.lp.), bet uzskaitījumā minēti 3 stipendiju veidi. Bez tam, no šīs ziņojuma nodaļas nav skaidrs – kas notiek ar esošajām “sekmības stipendijām” – tās plānots saglabāt vai tās tiks inkorporētas kādā no jaunajiem stipendiju veidiem (piemēram, izcilības stipendijās, kas balstītos akadēmiskajos un zinātnes kritērijos).
 

-

Ziņojumā paredzēts: “Sākot no 2026. gada, lai nodrošinātu elastību sistēmā un panāktu to, ka finansēšanas sistēma maksā iestādēm atbilstoši paveiktajam, tiek piedāvāts ieviest mainīgo komponenti pirmā pīlāra ietvaros, kur finansējums starp augstākās izglītības iestādēm tiktu pārdalīts atbilstoši to sagatavotajam absolventu skaitam un spējai sasniegt savus galvenos veiktspējas rādītājus, ņemot vērā jomas resursietilpīgumu un darba tirgus pieprasījumu. Šādas pārdales ietvaros tiktu ikgadēji pārdalīts vismaz 15% no kopējā augstākās izglītības sistēmas finansējuma.” (21.lp.)

Aicinām informēt par ierosināto pārdales kārtību. “Vismaz [!] 15% no kopējā augstākās izglītības sistēmas finansējuma” ir ievērojami līdzekļi – aicinām informēt – ko un kā IZM rosina pārdalīt. Ziņojumā sniegtā informācija ir nepietiekama; vārda ‘vismaz’ lietošana paredz, ka pārdale var būt 90%.

-

Ziņojumā IZM rosina ieviest stipendijas pēc “sociālajiem kritērijiem”, kas kopumā ir atbalstāma iniciatīva.

Aicinām IZM izvērtēt – vai priekšlikums ieviest stipendijas pēc sociālajiem kritērijiem atbilst Satversmes tiesas nostājai, kas pausta 2011. gada 6. maija spriedumā "Par MK 2009.gada 2.jūnija noteikumu Nr.511 "Grozījumi MK 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 "Noteikumi par stipendijām"" 1.1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 112.pantam". https://likumi.lv/ta/id/229788

Cik zināms, Augstskolu likuma normas kopš ST sprieduma nav mainījušās un “Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām”  (Satversmes tiesas likums, 32. pants. https://likumi.lv/ta/id/63354#p32)

Līdz ar to, aicinām izvērtēt iespēju t.s. sociālo stipendiju ieviest kā PAPILDUS stipendiju, saglabājot (un pēc iespējas palielinot, protams) esošās stipendijas, kuru apmērs un apjoms ir nepietiekams.

-

Ziņojumā IZM rosina ieviest stipendijas pēc “sociālajiem kritērijiem”, kas ir atbalstāms. Nav atbalstāma pieeja faktiski pārdalīt esošo ‘stipendiju fondu’. Esošie stipendijām atvēlētie resursi ļauj tās piešķirt tikai daļai studentu. Aicinām virzīt risinājumu, kura ietvaros jaunām stipendijām tiek piešķirti papildus līdzekļi.
 

-

Kā viena no izmaiņām paredzēta: “Palielināt stipendiju fondu, lai stipendijas iegūšana atstātu nozīmīgu pozitīvu iespaidu un sniegtu iespēju pilnvērtīgāk pievērsties studijām, un paplašināt  stipendiju saņēmēju loku” (17.lp.)

Lūdzam ziņojumā skaidri precizēt visur, kur aprakstītas stipendiju kārtības izmaiņas – vai jaunierosinātās stipendijas plānots ieviest papildus vai uz esošā ‘stipendiju fonda’ rēķina. Ņemot vērā, ka finansējums stipendijām jau šobrīd ir nepietiekams, aicinām visas jaunās stipendijas finansēt no papildus piešķirtajiem līdzekļiem.
 

-

Projektā nav risināta saikne ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantu, kas paredz, ka valsts augstskolas un koledžas finansē studijas pilsoņiem, kas piedalījušās valsts aizsardzības dienestā (VAD) un pabeiguši to.

Pieaugot VAD izgājušo jauniešu skaitam, pieaugs arī studiju vietu skaits, kas viņiem obligāti jānodrošina. Augstskolas un dažādas organizācijas jau pauda savu viedokli par šo jautājumu (VAD likuma un MK 2023. gada 21. novembra noteikumu Nr. 662 "Grozījumi MK 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās"" saskaņošanas gaitā). Aicinām papildināt ziņojumu ar risinājumu, kas paredz papildus finansējumu studiju nodrošināšanai VAD beidzējiem.

-

Ziņojumā norādīts: “Ir plānots, ka līdz 2024. gada sākumam tiks pieņemtas nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai sākot ar 2024. gadu varētu sākt īstenot izmēģinājumprojektu, pēc kā tiks grozīts normatīvais regulējums, lai ieviestu institucionālo finansējumu visā augstākās izglītības sistēmā.” (34.lp.) Aicinām precizēt norādītos termiņus.
 

-