Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Latvijas nacionālās reformu programmas 2023. gada progresa ziņojuma projektu (turpmāk – ziņojums) un ir sagatavojusi priekšlikumus un komentārus.

Par ziņojumu kopumā
LDDK atzinīgi vērtē ziņojumu kopumā un uzskata, ka tas ir sagatavots korekti un atbilstoši situācijai, īpaši attiecībā uz makroekonomiskās situācijas aprakstu, nodokļu politiku, finansējuma pieejamību.
Ziņojumā ir atbilstoši norādīti problēmjautājumi, kuri būtu jārisina: finansējuma pieejamība uzņēmumiem, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna izmantošana, nodokļu politikas pārskatīšana, enerģētiskā drošība u.c.
Vienlaikus LDDK ieskatā valdībai un sociālajiem partneriem nav panākta vienota izpratne par to, kas ir Latvijas ekonomikas transformācijas pamatvirzieni, kas nodrošinātu virzību uz kvalitatīvām izmaiņām un uzlabojumiem Latvijas tautsaimniecībā.

Par ziņojumā ietverto rekomendāciju izpildi
Komentāri par sadaļu: FISKĀLĀ UN NODOKĻU POLITIKA
Šai ziņojuma sadaļā ir minēts, ka “2023. gadā plānots pabeigt Vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās tiks definētas nodokļu politikas prioritātes turpmākajiem gadiem, balstoties uz plašu un rūpīgu analīzi, tostarp izskatot dažādus nodokļu politikas izmaiņu scenārijus”. LDDK rosina īpaši uzsvērt nepieciešamību pārskatīt darbaspēka nodokļus un dažādu darba devēju izmaksas, lai rezultātā tie būtu konkurētspējīgi starp tuvākajām reģiona valstīm, kā arī veicinātu ilgtspēju, sociālo drošību un lielāku līdzdalību nodokļu maksāšanā.
Komentāri par sadaļu: PUBLISKĀS INVESTĪCIJAS ZAĻĀS UN DIGITĀLĀS PĀRKĀRTOŠANAS VEICINĀŠANAI
LDDK rosina papildināt sadaļu ar informāciju un skaidrojumu attiecībā uz problēmām ar ES fondu finansējuma apguvi tieši būvniecībā, jo savlaicīgi netiek pārskatīti noslēgtie līgumi ar būvniekiem (inflācijas ietekme) un būvniecības kapacitātes problemātika, tāpat arī tipveida ēku siltināšanas projektu trūkums, kas katram individuālajam ēkas siltināšanas gadījumam palielina izmaksas un paildzina renovācijas projekta laiku.
LDDK aicina zaļās pārkārtošanās kontekstā rast risinājumu mazskaitlīgu izglītības programmu īstenošanai, kas nodrošina valsts drošības un kritiskās infrastruktūras (civilās aizsardzības, ugunsdzēsības, ūdenssaimniecības, siltumapgādes, enerģētikas, telekomunikāciju, u.c.) uzturēšanai nepieciešamo visu līmeņu speciālistu sagatavošanu. Skaidrojam, ka vairākas tautsaimniecības nozares, piemēram enerģētikas, vides inženierzinātņu, kas nodrošina sabiedrības drošībai būtiskus procesus, piemēram ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu uzturēšanu, gāzes apgādi, siltumapgādi, vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu uzturēšanu, izjūt kritisku kvalificētu speciālistu trūkumu. Uztraucošs ir fakts, ka profesionālās izglītības iestādēs netiek uzņemtas grupas šajās sabiedrības drošībai būtiskās, bet mazskaitlīgās profesijās, piemēram, vides inženierzinātņu profesionālajai kvalifikācijai “Vides iekārtu tehniķis” pēdējo reizi absolventi ir bijuši 2011. gadā.
LDDK ieskatā nozīmīgi saglabāt pieeju, ka sadarbībā ar darba devējiem tiek nodrošināta savlaicīga pārkvalifikācija bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām, kā arī tiek atbalstītas nozares darbaspēka pārkvalifikācijas vajadzības zaļās pārejas un digitalizācijas ietekmē.
LDDK nepiekrīt minētajam, ka no valsts budžeta tiek paredzētas plašas prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas. Pamatā tomēr šīs aktivitātes tiek finansētas no projektu finansējuma, un ir nepieciešams plānot šo investīciju ilgtspēju.
Komentāri par sadaļu: VESELĪBAS APRŪPE
LDDK aicina uzsvērt nepieciešamību nodrošināt pieaugošu publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, lai 2025. gadā sasniegtu vismaz 13,5% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, ,espēju robežās diennakts stacionāros sniegto pakalpojumu pārvirzīt uz dienas stacionāriem,
LDDK rosina uzsvērt, ka ir nepieciešams pilnveidot primārās veselības aprūpes finansēšanas modeli, kā arī paplašināt ģimenes ārsta praksē veicamo valsts apmaksāto manipulāciju, kā arī diagnostikas un ārstniecības metožu klāsts.
Komentāri par sadaļu: Sociālā aizsardzība un nevienlīdzības mazināšana
LDDK ieskatā “maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana” nav ne sociālās aizsardzības, ne nevienlīdzības mazināšanas pasākums. Nevienlīdzību vērtē pēc ienākumiem uz mājsaimniecības locekli pēc nodokļiem un sociālajiem transfertiem. Lielākais ieguvums no minētā pasākuma ir personām, kurām nav apgādājamo. Savukārt ievērojami mazāks ieguvums vai tā vispār nav sliktākā materiālajā situācijā esošajām mājsaimniecībām, kurās pie līdzīgiem vai pat lielākiem ienākumiem ir arī apgādājamas personas (zemāka nodarbinātības intensitāte) (skat grafiku: "Informācija par neto ienākumu izmaiņām pēc 2022.gadā divos soļos veiktā diferencētā neapliekamā minimuma augšējās robežas paaugstināšanas no 300 līdz 500 euro" un grafiku "Pelnot bērniem iztiku, persona zaudē sev piekritīgo neapliekamo minimumu").
Kā nepārprotami redzams grafikā, lielākais ieguvums no minētā pasākuma ir personām, kurām nav apgādājamo. Savukārt ievērojami mazāks ieguvums vai tā vispār nav sliktākā materiālajā situācijā esošajām mājsaimniecībām, kurās pie līdzīgiem vai pat lielākiem ienākumiem ir arī apgādājamas personas (zemāka nodarbinātības intensitāte). 

Grafiks Nr.1: informācija par neto ienākumu izmaiņām pēc 2022.gadā divos soļos veiktā diferencētā neapliekamā minimuma augšējās robežas paaugstināšanas no 300 līdz 500 euro
~Grafiku skatīt LDDK š.g. 30 martā nosūtītajā vēstulē "Par Latvijas nacionālās reformu programmas 2023. gada progresa ziņojuma projektu" Ekonomikas ministrijai~

Turklāt, diferencētajam neapliekamajam minimumam ir vēl viena paradoksāla ietekme -  personām, kuras strādā un pelna vairāk, lai nodrošinātu savā apgādībā esošās personas, zaudē sev piekritīgo neapliekamo minimumu.
Grafiks Nr. 2: Pelnot bērniem iztiku, persona zaudē sev piekritīgo neapliekamo minimumu
~Grafiku skatīt LDDK š.g. 30 martā nosūtītajā vēstulē "Par Latvijas nacionālās reformu programmas 2023. gada progresa ziņojuma projektu" Ekonomikas ministrijai~

Komentāri par sadaļu: ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNS, ES FONDI
LDDK uzskata, ka šī sadaļa ir ļoti nepilnīga un neatspoguļo patieso situāciju ar kavēšanos pieejamā finansējuma apguvē. LDDK vērš uzmanību, ka ir nepieciešams nodrošināt arī sociālo un sadarbības partneru atbalstu ANM plānā apstiprinātajām reformām un investīcijām tos laicīgi un jēgpilni iesaistot jaunu vai pārskatītu projektu izstrādā, ieviešanā un uzraudzībā, un atgādina, ka PADOMES IETEIKUMĀ par Latvijas 2022. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2022. gada stabilitātes programmu (https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/2022-european-semester-csr-latvia_lv_0.pdf), tika īpaši uzsvērts, “...lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plāna, kā arī citu, ārpus plāna tvēruma esošu ekonomikas un nodarbinātības politiku sekmīgu īstenošanu un rezultātā panāktu plašu līdzatbildību par politiku programmu kopumā, joprojām ir svarīgi sistemātiski iesaistīt sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.
Komentāri par sadaļu: FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA MAZAJIEM UN VIDĒJIEM UZŅĒMUMIEM
LDDK ieskatā finansējuma pieejamība uzņēmumiem Latvijā šobrīd tiešām ir salīdzinoši vāja, un tas ir viens no būtiskiem šķēršļiem ekonomikas transformācijai un virzībai uz augstāku pievienoto vērtību. Uzņēmumiem izsniegto kredītu īpatsvars pret IKP (15%) ir viens no zemākajiem ES valstīs; arī procentu likmes uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem Latvijā ir bijušas salīdzinoši augstākas. Publisko aizdevumu un garantiju shēmas varētu vismaz daļēji veicināt finansējuma pieejamību. Tāpat būtu nepieciešams arī iespēju robežās samazināt administratīvo slogu (gan uz kredītiestādēm, gan to klientiem), kas ir saistīts ar t.s. "noziedzīgas izcelsmes" darījumu apkarošanu.
Komentāri par sadaļu: ENERĢĒTIKAS POLITIKA
LDDK vērš uzmanību, ka 2022-2023.gadā energoresursu ietaupījums galvenokārt ir veidojies, pateicoties labvēlīgiem un siltiem laikapstākļiem 2022-2023.gada ziemā un augstajām energoresursu cenām. Lūdzam ziņojumā iekļaut kopējo valsts atbalsta apjomu, kurš nodrošināts sabiedrībai un uzņēmējiem energoresursu cenu sadārdzinājuma dēļ.
Kaut īstenoti un uzlaboti starpsavienojumi gan gāzes apgādei, gan elektroenerģijas apgādei, būtiski apgrūtināta ir resursu diversifikācija, izmantojot vietējos resursus, dekarbonizācijas mērķu dēļ. Tā piemēram Taisnīgā pārkārtošanās fonda paredzētās rīcības ir pretējas NEKP iekļautajām Enerģētiskās drošības  dimensijām.
Augstā dabas gāzes cena un EU-ETS kvotu cena atstāja īpaši lielu iespaidu uz vietējās ģenerācijas jaudām 2022.gadā un īpaši uz elektroenerģijas cenām reģionā. Dabas gāzes tīkla plašāka integrācija, kaut palielinājusi apgādes drošību, tā šī gada tirgus apstākļos arī atstāja papildus negatīvu efektu uz cenu tā kā kopēja ES dabasgāzes importa atkarība 2020.gadā sasniedza 83,6% un dabasgāzes importa atkarība no Krievijas 41,1% no kopējā ES dabasgāzes apjoma.(https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=EU_energy_mix_and_import_dependency#Energy_mix_and_import_dependency)
LDDK vērš uzmanību, ka būtiski būtu pilnveidojama valsts noturība pret straujām cenu svārstībām īpaši apkures nodrošināšanai izmantojot vietējas izcelsmes energoresursus, lai samazinātu kopējo ietekmi uz tautsaimniecību no importatkarīgiem resursiem un to ietekmi uz citiem vietējas izcelsmes energoresursiem. 
Komentāri par sadaļu: PROGRESS ANO ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶU SASNIEGŠANĀ
Attiecībā uz sadaļu “Novērsta nabadzība” LDDK vērš uzmanību, ka Latvijā statistikas vajadzībām izmantotā īpaši Rietumeiropas dzīves līmenim izstrādātā ESAO modificētā ekvivalences skala (1:0,5:0,3) neatspoguļo reālo nabadzības riska līmeni it īpaši patieso nabadzības risku līmeni mājsaimniecībām ar bērniem. Pieņemot par nabadzības riska slieksni 60% no ienākumu mediānas, pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā riska slieksnis ir tie paši 60% no mediānas (60% no 855 = 513euro), otrajam un katram nākamajam pieaugušajam mājsaimniecības loceklim tie ir 30% (256 euro) un bērniem 18% no mediānas (154 euro), kas Latvijā nav bērna nabadzības riska robeža, bet ir jau dziļa nabadzība. Saskaņā ar MRI pētījuma rezultātiem, 2021.gadā pirmajai pieaugušajai personai mājsaimniecībā pamatizdevumiem bija nepieciešami 424 euro mēnesī, bet bērnam 307 euro mēnesī, kas ir 72% no pirmā pieaugušā izdevumiem. Ņemot vērā augšminēto, šāda līmeņa dokumentos sociālās politikas rezultātus nevajadzētu balstīt uz statistikas vajadzībām nosacīti pieļaujamas, bet reālajai situācijai Latvijā neatbilstošas ekvivalences skalas bāzes radītiem datiem (skat grafiku Nr. 3).
Grafiks Nr. 3: Vidējie faktiskie un ekvivalentie ienākumi, nabadzības riska, MRI un MIL sliekšņi dažādiem mājsaimniecību tipiem.
~Grafiku skatīt LDDK š.g. 30 martā nosūtītajā vēstulē "Par Latvijas nacionālās reformu programmas 2023. gada progresa ziņojuma projektu" Ekonomikas ministrijai~

Attiecībā uz sadaļu “Kvalitatīva izglītība” LDDK ieskatā prioritāri izceļami šādi darbības virzieni, kuros nepieciešama steidzama rīcība:

Starpresoru sadarbība: Sadarbība un darbību koordinācija starp ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī sociālo un sadarbības partneru iesaiste cilvēkresursu attīstības jautājumu risināšanai.
 - Plānotās darbības cilvēkresursu attīstības plānošanas un koordinētu darbību veikšanas nodrošināšanai, tai skaitā:
         - Cilvēkresursu jautājumu pārvaldība, tai skaitā sociālo partneru iesaiste (piemēram, nozaru ekspertu padomes);
         - Uz datiem un valsts ekonomiskās un sociālās attīstības plāniem balstītu nozaru cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju izstrāde;
         - Sasaistes un sinerģijas nodrošināšana starp nozīmīgākajiem politikas plānošanas dokumentiem cilvēkkapitāla attīstības kontekstā, tai skaitā: Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027 gadam; Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021-2027 gadam.

Augstākā izglītība un zinātne: Nodrošināt atbilstošu finansējumu un arvien plašāk iesaistīt nozaru pārstāvjus un darba devējus izglītības un zinātnes procesos.
 - Par jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli un faktiskajām izmaksām atbilstošu bāzes finansējumu studiju programmu īstenošanai (aktualizēt studiju vietas bāzes izmaksas), tai skaitā prioritāri palielinot finansējumu tajās jomās, kur prognozējams lielākais darbaspēka iztrūkums (inženierzinātņu studiju programmās, mērķtiecīga pedagogu sagatavošana u.c.);
 - Par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai darba devēji var daļēji vai pilnībā segt studiju maksu vai stipendiju saviem darbiniekiem, nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli;
 - Par konkrētām darbībām, lai sasniegtu mērķi izpētei un attīstībai nodrošināt kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, tai skaitā ņemot vērā mērķus, kas noteikti Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021-2027 gadam.
 - Par rīcības plānu kā ieviest darba vidē balstītas studijas, sadarbībā ar darba devējiem, līdzfinansējot šo procesu no valsts budžeta un/vai ES fondiem.
 - Par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas nodrošina iespēju augstskolām veidot un veikt ieguldījumus augstskolu dibinātos zinātņietilpīgos jaunuzņēmumos, izmantojot to radītās inovācijas.
 - Par veiktajām darbībām, lai panāktu "industriālo doktoru" skaita pieaugumu, kā arī palielinātu doktora darbu pētījumu projektu skaitu, kas tapuši sadarbībā ar darba devējiem.

STEM izglītība: Lai ilgtermiņā izkļūtu no rūpniecībai katastrofālā Latvijas speciālistu trūkuma inženierzinātņu un dabaszinātņu jomās, vēlamies līdz 2030.gadam sasniegt rezultātu, ka OECD PISA pētījumā Latvija ir starp 10 labākajām valstīm, savukārt inženierzinātņu un dabaszinātņu studiju programmās ir konkurss uz valsts budžeta finansētajām studiju vietām.
 - STEM pedagogi: veicamās darbības krīzes kampaņas īstenošanai pedagogu sagatavošanai un piesaistei gan vidējā, gan profesionālajā izglītībā, tai skaitā nodrošinot atbilstošu darba samaksu, mācību materiālus un citu nepieciešamo atbalstu.
 - STEM eksāmeni: nepieciešamie resursi un darbības, lai ieviestu obligātu starpdisciplināru eksāmenu pamatizglītības noslēgumā no 2024./25.m.g. un obligātu centralizētu eksāmenu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vai dabaszinātnēs vidējās izglītības noslēgumā no 2025./26.m.g..
 - STEM popularizēšana: nepieciešami atbalsta pasākumi, lai sadarbībā ar darba devējiem un augstskolām īstenotu STEM popularizēšanas aktivitātes (nodrošināt atbalstu); lai nodrošinātu atbalstu STEM popularizēšanai un komunikācijai; lai nodrošinātu karjeras atbalstu un tehniskās jaunrades piedāvājumu.

Profesionālās izglītības finansēšana un prestižs: Jāpanāk, ka vismaz 50% izglītojamo pēc pamatizglītības ieguves izvēlas turpināt mācības profesionālajā izglītībā, kas ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta un ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās veidošanā.
 - Atbilstošs izglītības programmu finansējums: nepieciešamās darbības, lai veiktu profesionālās izglītības finansēšanas modeļa maiņu, lai finansējums segtu gan izglītības īstenošanas (bāzes finansējums), gan attīstības izmaksas, gan tiktu ņemta vērā kvalifikāciju specifika (sabiedrības drošībai būtiskas, bet mazskaitlīgas kvalifikācijas, individuālas praktiskās mācības tehnikas vadīšanā, tehnikas nomas iespējas u.c.), kā arī tiktu palielināts budžeta vietu skaits profesionālajā vidējā izglītībā.
 - Profesionālās kvalifikācijas piešķiršana ir nozares rokās: nepieciešamās darbības, lai tiktu nodrošināta ilgtspējīgu nozares eksaminācijas centru izveide un darbība - iepriekšējās neveiksmīgās pieredzes analīze, pilotprojektu īstenošana, sadarbības modeļa ieviešana, kvalitatīvas eksaminācijas norisei, starp nozari, t.sk. NEP, profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, dzīvotspējīga finansēšanas modeļa izstrāde un ieviešana u.c.
 - Nozaru ekspertu padomju kapacitātes stiprināšana: nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu ar atbilstošiem resursiem NEP koordinējošās institūcijas, Ekonomikas ministrijas u.c. atbilstošo nozaru ministriju iesaisti NEP kapacitātes (resursu) veidošanā.
DVB mācības: nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu arī turpmāku atbalstu DVB mācību īstenošanai profesionālajā vidējā un ieviešanai augstākajā un pieaugušo izglītībā.
 - Profesionālās izglītības satura reforma: atbilstoši resursi profesionālās izglītības satura reformas turpināšanai, tai skaitā izveidojot eNKS, nodrošinot ilgtspējīgu, nozarēs balstītu profesionālās izglītības pedagogu profesionālo pilnveidi.

Pieaugušo izglītība: Nodrošināt sabalansētu valsts un struktūrfondu atbalstu pieaugušo izglītībai, t.sk. ieguldot finansējumu uzņēmumu un asociāciju iniciatīvās, kas veicina to darbinieku profesionālo pilnveidi.
 - Plānotās darbības, lai nodrošinātu Izglītības likumā noteiktos atbalsta instrumentus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai, lai motivētu darba devējus investēt pieaugušo izglītībā.
 - Plānotās darbības, lai nodrošinātu kvalitatīvu, darba tirgū aktuālu pieaugušo izglītības piedāvājumu profesionālās izglītības iestādēs un augstskolās.
 - Atbalsta mehānismi, lai sadarbībā ar darba devējiem nodrošinātu savlaicīgu pārkvalifikācija bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām, kā arī atbalstītu nozares darbaspēka pārkvalifikācijas vajadzības zaļās pārejas un digitalizācijas ietekmē.
 - Elastīgas mūžizglītības sistēmas attīstība, tai skaitā ieviešot mikrokvalifikāciju pieeju.

LDDK aicina ņemt vērā tās paustos komentārus un ierosinājumus.
 

-