Projekta ID
24-TA-2288Atzinuma sniedzējs
Satiksmes ministrija
Atzinums iesniegts
26.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta 12. pantā ietvertajā 19.4 panta pirmajā daļā noteikti gadījumi, ka būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti bojājumi.
Minēto tīklu darbības nepārtrauktība ir obligāts priekšnoteikums lidlauka darbības nodrošināšanai, un to nepieejamība kaut neilgu laika posmu rada draudus civilās aviācijas drošībai un lidlauka drošai ekspluatācijai, līdz ar to nav pieļaujama minēto tīklu bojāšana būvdarbu laikā, neatkarīgi no tā, vai to atrašanās vieta un dziļums precīzi atbilst Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem un citai projektēšanas vajadzībām saņemtajai un izmantotajai informācijai. Savukārt, ja būvniecības dalībnieki tiek atbrīvoti no atbildības (tostarp finansiālas atbildības) par to bojāšanu, minēto tīklu darbības nepārtrauktību faktiski nav iespējams nodrošināt, jo būvniecības dalībnieki nav motivēti ar pienācīgu rūpību izturēties pret trešajai personai piederošajiem tīkliem, tiem nav ne pienākuma, ne intereses pēc iespējas ātrāk šo bojājumu novērst un nekavējoties informēt attiecīgā inženiertīkla īpašnieku par radīto bojājumu, lai atbilstoši Civillikuma 1776. pantam iespēju robežās samazinātu zaudējumu apmēru. Turklāt, pieņemot likumprojekta 12. pantā ietverto 19.4 pantu piedāvātajā redakcijā, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” (turpmāk - Lidosta) vairs nevarēs arī ar tehnisko noteikumu palīdzību ietekmēt būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja rīcību, ja minētajā tiesību normā noteiktajā gadījumā tiks pieļauts Lidostas pazemes inženiertīklu bojājums, jo tehnisko noteikumu prasību izpildes nodrošināšanai nav nekādu tiesisku mehānismu, kas ļautu panākt tajās noteikto prasību izpildi būvdarbu laikā, un vēl papildus Būvniecības likums tieši paredzēs būvniecības dalībnieku atbrīvojumu no jebkādas atbildības par inženiertīklu bojājumu. Ievērojot minēto, Satiksmes ministrijas ieskatā, attiecinot minēto tiesību normu uz Lidostai piederošajiem inženiertīkliem, kas nodrošina lidlauka funkcionēšanas nepārtrauktību, Lidostai nav nekādu iespēju efektīvi aizsargāt tai piederošos inženiertīklus un nodrošināt inženierapgādes sistēmu darbības nepārtrauktību. Lidosta vērš uzmanību, ka funkcionējoša, uzticama un prasībām atbilstoša infrastruktūra, tostarp lidlauka uguņu sistēma, ugunsdzēsības, sakaru sistēma u.c., ir priekšnoteikums lidlauka sertifikāta iegūšanai un spēkā esamībai atbilstoši Komisijas 2014. gada 12. februāra regulai (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, līdz ar to minētie grozījumi Būvniecības likumā var apdraudēt drošus apstākļus lidlauka ekspluatācijai.
VAS "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk - LGS) nodrošina drošu un optimālu gaisa kuģu satiksmi visiem Latvijas gaisa telpas lietotājiem. Lai sniegtu savus pakalpojumus, LGS visā Latvijas teritorijā, ieskaitot valsts nozīmes lidlaukus, ir izvietojusi gaisa satiksmes vadībai nepieciešamās iekārtas, kuru darbības pārtraukumi var radīt kritiskas situācijas gaisa telpas lietotājiem. Šo iekārtu darbības nepārtrauktību nodrošina pazemes ārējie inženiertīkli, un LGS pastāvīgi veic inženiertīklu uzturēšanas darbus un nodrošina to regulāru modernizāciju. Inženiertīklu pareiza ekspluatācija ļauj tos ekspluatēt vairāk nekā desmit gadus. Līdz ar to jāņem vērā, ka tehnoloģijas inženiertīklu atrašanās vietas noteikšanai laikā, kad tika izbūvēti šie inženiertīkli, nebija tik precīzas, kā tas ir šobrīd. LGS līdzšinējā pieredze rāda, ka inženiertīklu faktiskā atrašanās vieta var neatbilst augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijās sistēmā norādītajai vietai. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 12. pantā ietvertā 19.4 panta redakcija var radīt situācijas, kurās būvnieks, veicot būvdarbus, nepievērsīs pienācīgu uzmanību inženiertīklu aizsardzības jautājumiem, kā rezultātā var tikt ietekmēta drošas gaisa satiksmes nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu darbība.
Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojekta 12. pantā ietvertajā 19.4 pantā noteikt izņēmumu Lidostas un LGS piederošo inženiertīklu aizsardzībai, papildinot likumprojekta 12. pantā ietverto 19.4 pantu ar ceturto daļu piedāvātajā redakcijā.
Minēto tīklu darbības nepārtrauktība ir obligāts priekšnoteikums lidlauka darbības nodrošināšanai, un to nepieejamība kaut neilgu laika posmu rada draudus civilās aviācijas drošībai un lidlauka drošai ekspluatācijai, līdz ar to nav pieļaujama minēto tīklu bojāšana būvdarbu laikā, neatkarīgi no tā, vai to atrašanās vieta un dziļums precīzi atbilst Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem un citai projektēšanas vajadzībām saņemtajai un izmantotajai informācijai. Savukārt, ja būvniecības dalībnieki tiek atbrīvoti no atbildības (tostarp finansiālas atbildības) par to bojāšanu, minēto tīklu darbības nepārtrauktību faktiski nav iespējams nodrošināt, jo būvniecības dalībnieki nav motivēti ar pienācīgu rūpību izturēties pret trešajai personai piederošajiem tīkliem, tiem nav ne pienākuma, ne intereses pēc iespējas ātrāk šo bojājumu novērst un nekavējoties informēt attiecīgā inženiertīkla īpašnieku par radīto bojājumu, lai atbilstoši Civillikuma 1776. pantam iespēju robežās samazinātu zaudējumu apmēru. Turklāt, pieņemot likumprojekta 12. pantā ietverto 19.4 pantu piedāvātajā redakcijā, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” (turpmāk - Lidosta) vairs nevarēs arī ar tehnisko noteikumu palīdzību ietekmēt būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja rīcību, ja minētajā tiesību normā noteiktajā gadījumā tiks pieļauts Lidostas pazemes inženiertīklu bojājums, jo tehnisko noteikumu prasību izpildes nodrošināšanai nav nekādu tiesisku mehānismu, kas ļautu panākt tajās noteikto prasību izpildi būvdarbu laikā, un vēl papildus Būvniecības likums tieši paredzēs būvniecības dalībnieku atbrīvojumu no jebkādas atbildības par inženiertīklu bojājumu. Ievērojot minēto, Satiksmes ministrijas ieskatā, attiecinot minēto tiesību normu uz Lidostai piederošajiem inženiertīkliem, kas nodrošina lidlauka funkcionēšanas nepārtrauktību, Lidostai nav nekādu iespēju efektīvi aizsargāt tai piederošos inženiertīklus un nodrošināt inženierapgādes sistēmu darbības nepārtrauktību. Lidosta vērš uzmanību, ka funkcionējoša, uzticama un prasībām atbilstoša infrastruktūra, tostarp lidlauka uguņu sistēma, ugunsdzēsības, sakaru sistēma u.c., ir priekšnoteikums lidlauka sertifikāta iegūšanai un spēkā esamībai atbilstoši Komisijas 2014. gada 12. februāra regulai (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, līdz ar to minētie grozījumi Būvniecības likumā var apdraudēt drošus apstākļus lidlauka ekspluatācijai.
VAS "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk - LGS) nodrošina drošu un optimālu gaisa kuģu satiksmi visiem Latvijas gaisa telpas lietotājiem. Lai sniegtu savus pakalpojumus, LGS visā Latvijas teritorijā, ieskaitot valsts nozīmes lidlaukus, ir izvietojusi gaisa satiksmes vadībai nepieciešamās iekārtas, kuru darbības pārtraukumi var radīt kritiskas situācijas gaisa telpas lietotājiem. Šo iekārtu darbības nepārtrauktību nodrošina pazemes ārējie inženiertīkli, un LGS pastāvīgi veic inženiertīklu uzturēšanas darbus un nodrošina to regulāru modernizāciju. Inženiertīklu pareiza ekspluatācija ļauj tos ekspluatēt vairāk nekā desmit gadus. Līdz ar to jāņem vērā, ka tehnoloģijas inženiertīklu atrašanās vietas noteikšanai laikā, kad tika izbūvēti šie inženiertīkli, nebija tik precīzas, kā tas ir šobrīd. LGS līdzšinējā pieredze rāda, ka inženiertīklu faktiskā atrašanās vieta var neatbilst augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijās sistēmā norādītajai vietai. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 12. pantā ietvertā 19.4 panta redakcija var radīt situācijas, kurās būvnieks, veicot būvdarbus, nepievērsīs pienācīgu uzmanību inženiertīklu aizsardzības jautājumiem, kā rezultātā var tikt ietekmēta drošas gaisa satiksmes nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu darbība.
Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojekta 12. pantā ietvertajā 19.4 pantā noteikt izņēmumu Lidostas un LGS piederošo inženiertīklu aizsardzībai, papildinot likumprojekta 12. pantā ietverto 19.4 pantu ar ceturto daļu piedāvātajā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
(4) Šā panta pirmo daļu nepiemēro attiecībā uz valsts akciju sabiedrībai “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas gaisa satiksme" piederošajiem un valdījumā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem, elektrotīkliem un ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem.
