Atzinums

Iebilstam 2.2. punktā noteiktajam uzdevumam un rosinām arī turpmāk saglabāt atvieglojumu noteikšanu sabiedriskā transporta izmantošanai savas administratīvās teritorijas ietvaros kā pašvaldību kompetenci, ko tā var realizēt brīvprātīgo iniciatīvu ietvaros. Minētais pamatojams ar to, ka pašvaldību noteiktie atvieglojumi, atbilstoši attiecīgās pašvaldības budžeta iespējām un situācijai konkrētā pašvaldībā ir dažādi, bet vienotas braukšanas maksas atvieglojumu regulējuma ieviešanas rezultātā pastāv risks atsevišķām iedzīvotāju grupām zaudēt līdzšinējos pašvaldību noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, tādējādi iedzīvotājiem nonākot sociāli un finansiāli nelabvēlīgākā situācijā. Piemēram, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, operatīvi reaģējot uz nepieciešamību, ir noteikusi braukšanas atvieglojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Papildus vēršam uzmanību, ka atvieglojumu regulējumam primāri ir jāatbilst iedzīvotāju interesēm un tā ierobežošana nav attaisnojama ar mērķi atvieglot informācijas sistēmu veiksmīgu darbību.

Iebildums par Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14. panta trešās daļas grozījumiem, kas ierobežotu pilnvarojumu pašvaldībai noteikt braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā.
Minētā norma esošajā redakcijā nosaka, ka ar braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu pārvadātājam radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Līdz ar to likumā ietvertais nosacījums par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu skar katras pašvaldības budžetu. Iekļaujot vienotus nosacījumus atvieglojumu piešķiršanas kārtībā, tiek ierobežotas pašvaldības iespējas izvērtēt piešķirt vai nepiešķirt braukšanas maksas atvieglojumus un to apjomu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, pašvaldības budžeta iespējām, kā arī liedz pašvaldībām iespējas piedalīties valstiski noteiktu mērķu sasniegšanā, piemēram, klimata pārmaiņu jomā. Turklāt vērā ir ņemams arī sabiedriskā transporta nozīmīgums katrā pašvaldībā atkarībā no teritorijas plānojuma un tās apdzīvojuma struktūras.
Ņemot vērā to, ka informatīvā ziņojuma skaidrojošajā aprakstā nav pamatotas ērtības, kas rastos pasažieriem, kā arī nav vērtēts, kas pašreizējā regulējumā rada neērtības tieši pasažieriem, nav pamata apgalvot, ka izmaiņas būs ar pozitīvu efektu.
 

-

LLPA iebilst informatīvā ziņojuma 6. lpp. norādītajam Satiksmes ministrijas viedokļa formulējumam. No esošās redakcijas nav skaidri saprotams kā tieši pašvaldību atlaižu kategoriju harmonizēšana sniegs iespēju pasažieriem ērtāk pārvietoties dažādās pašvaldību teritorijās un nav arī norādīts, kādi konkrēti trūkumi ir konstatēti esošajā situācijā, kā arī atsevišķu noteikto pasažieriem pieejamo braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršana nevar būt par pamatu veiksmīgai IT sistēmas darbībai. Nav norādīts izvērtējums esošajai situācijai Latvijas pašvaldībās attiecībā uz noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem un kāda problemātika ir konstatēta tieši pasažieriem, saņemot pašvaldību noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus. Būtu nepieciešams papildināt informatīvā ziņojuma skaidrojošo daļu ar pamatojumu un konkrētiem piemēriem par to, kādas ērtības iedzīvotājiem radīs ierobežotas iespējas saņemt braukšanas maksas atvieglojumus pilsētā, kurā tie ir deklarēti un kādas ērtākas pārvietošanās iespējas tiks sniegtas iedzīvotājiem pārvietojoties citu pašvaldību teritorijās gadījumā, kad tiks ierobežots atlaižu apjoms. Tāpat informatīvais ziņojums nesatur pamatojumu, kas šobrīd esošajā situācijā, kad pašvaldības ir tiesīgas piešķirt braukšanas maksas atvieglojumus, liedz veiksmīgi īstenot Atvieglojumu vienotās sistēmas (AVIS) darbību. Atbilstoši VARAM sniegtajai informācijai AVIS ir plānota kā vieta, kurā jebkura pašvaldība, ievadot vienu reizi personas datus, spēs konstatēt, vai personai vispār kvalificējas atvieglojumu saņemšanai atbilstoši tam, ko ir noteikusi pašvaldība un jau šobrīd sistēma tiek programmēta tā, lai katra pašvaldība savus sniegtos pakalpojumus ievadītu AVIS.
Pašvaldības mērķis, nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, ir plašāks kā tikai sociāls atbalsts mazaizsargātām iedzīvotāju kategorijām. Latvija līdz 2050. gadam ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti un tieši privātais transports ir viens no lielākajiem CO2 emisiju radītājiem. Savukārt, nosakot papildus braukšanas maksas atvieglojumus atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, ir viens no veidiem kā pašvaldības var stimulēt iedzīvotājus izvēlēties videi draudzīgākus transporta līdzekļus. Satiksmes ministrs un VARAM ir uzsvēruši, ka tieši transporta sektors ir tas, kas rada vislielākās CO2 emisijas un pašvaldībām ir īpaša loma klimatneitralitātes sasniegšanā.
Piemēram, https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.05.2021-latvijai-jaizpilda-klimata-merki-kur-likt-vecos-auto.id219926.
Vienots regulējums neļauj pašvaldībām īstenot aktivitātes arī klimata pārmaiņu samazināšanā. Piemēram, Jūrmalas pašvaldība tiek prezentēta kā labais piemērs, arī Satiksmes ministrs ir publiski slavējis Jūrmalas pašvaldības pieredzi attiecībā uz atvieglojumu noteikšanu sabiedriskajā transportā, kas ir stimulējis pasažieru skaita pieaugumu sabiedriskajā transportā.
 

-

Priekšlikums: Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumu Nr. 767 “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 20.2. apakšpunktā iekļauta norāde un savā ziņā pilnvarojums pašvaldībai noteikt laiku, kad transportlīdzeklis atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa, vienlaikus paredzot, ka šis laiks var būt ilgāks par 45 diennaktīm. Aplūkojot likumi.lv publicēto informāciju, secināms, ka tikai četras pašvaldības ir izdevušas saistošos noteikumus, bet paredzot Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo laiku. Turklāt no 43.3 panta pirmās daļas 7. punkta pilnvarojums noteikt kārtību, kādā transportlīdzeklis atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa ir noteikts Ministru kabinetam, nevis pašvaldībām. Secināms, ka pašvaldības, kas izdevušas saistošos noteikumus šā jautājuma risināšanai nav noteikušas ilgāku laiku.
Priekšlikums: 1) Ministru kabineta noteikumu 20.2. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā: “20.2. tas novietots stāvēšanai uz ceļa un netiek izmantots ilgāk par 45 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa (3. pielikums);”
2) Precizēt Ministru kabineta 23. punktu.
 

-

Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 3. pielikumā minētie Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 228 “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība” korekcijas tabula koka diametra noteikšanai 1,3 m augstumā virs sakņu kakla atbilstoši celma diametram, nav piemērojama, jo šie noteikumi ir zaudējuši spēku, līdz ar to nepieciešams noteikt regulējumu minētā jautājuma risināšanai.
 

-

Saistībā ar 2.1. punktā noteikto uzdevumu par vienota regulējuma izstrādi, lūdzam saglabāt iespēju arī pašvaldībām izsniegt atļaujas un kartītes bez nodevas samaksāšanas, ņemot vērā, ka šāda veida izdevumi tiek attiecināti uz pakalpojuma sniegšanu un ietekmē kompensācijas par transporta pakalpojumiem lielumu.
 

-