Atzinums

Regulators norāda, ka Likumprojektā piedāvātais termina “apakšlietotājs” skaidrojums ir tiesiski neskaidrs un rada pretrunu ar Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” noteikto, ka siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas tiek saņemta tikai tādā gadījumā, ja ir noslēgts līgums.
Vienlaikus norādāms, ka termins “apakšlietotājs” ir ietverts arī Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas ir izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu. Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu 2.1. apakšpunktā noteikts, ka apakšlietotājs ir persona, kas pēc vienošanās ar lietotāju izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai un nepērk elektroenerģiju no tirgotāja vai sistēmas operatora. Elektroenerģijas tirgus likumā savukārt noteikts, ka šajā likumā ir lietoti tādi paši termini kā Enerģētikas likumā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Elektroenerģijas tirgus likumā termins “apakšlietotājs” nav definēts.
Ņemot vērā norādīto, Regulatora vērtējumā, izvēloties Enerģētikas likumā ieviest pēc jēgas līdzīgu terminu kā Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, termina skaidrojums jāveido līdzīgi, turklāt tas ir jāsašaurina uz “siltumenerģijas vai aukstumenerģijas apakšlietotājs”.

Regulators aicina arī pārskatīt Anotācijā pie termina “apakšlietotājs” skaidrotā (tajā skaitā, ka “dzīvokļu īpašnieki ir apakšlietotāji, jo tie patērē minēto siltumenerģiju, bet tiem nav sava individuāla līguma ar piegādātāju”) atbilstību (a) Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, tajā skaitā 17.² panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, ka līgumus par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu slēdz visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā; (b) Dzīvokļa īpašuma likumam, tajā skaitā 15.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Šā likuma 16.pantā noteiktās kompetences ietvaros tā var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.
 

-

Regulators norāda, ka Likumprojektā piedāvātie grozījumi Enerģētikas likuma 49.¹ pantā, kas paredz deleģēt Regulatoram papildu pienākumus uzraudzīt centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu atbilstību energoefektivitātes kritērijiem un saskaņot komersantu plānus tādos jautājumos kā (a) primārās enerģijas efektīvāka patēriņa nodrošināšanai, (b) siltumenerģijas un aukstumenerģijas sadales zudumu samazināšanai un (c) atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādē un aukstumapgādē, rada vairākas būtiskas problēmas.
Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts noteic pašvaldību autonomo funkciju organizēt iedzīvotājiem siltumapgādes pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 51.pantu pašvaldībām jau ir noteikta kompetence un pienākumi organizēt efektīvu siltumapgādi savā teritorijā. Atbilstoši minētajam regulējumam pašvaldībām ir uzdevums veicināt energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū, ievērot efektīvas siltumapgādes sistēmas kritērijus, izvērtēt vietējo energoresursu un koģenerācijas iespējas, kā arī nodrošināt mērķus, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu un siltumapgādes drošību.
Papildu akcentējams, ka no Enerģētikas likuma 19.panta 1.¹ daļas 1. un 3.punkta izriet, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā var paredzēt energoapgādes komersanta objekta ierīkošanu, kā arī vietējā pašvaldība var atzīt, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez konkrētas zemes izmantošanas. Tādējādi konstatējams, ka vietējās pašvaldības Teritorijas attīstības plānošanas likuma regulējuma ietvaros izstrādā publiskās infrastruktūras, tajā skaitā enerģētikas, ietverot centralizētās siltumapgādes sistēmu, plānošanas dokumentus.
Tāpat akcentējams ir Enerģētikas likuma 81.panta regulējums, kas nosaka, ka pašvaldības, plānojot energoapgādes attīstību savās administratīvajās teritorijās, var ierosināt energoapgādes komersantu horizontālo integrāciju un komersantu saplūšanu vienotā komersantā, ja tas pazemina energoapgādes perspektīvās robežizmaksas, uzlabo enerģijas lietotāju apgādes drošumu un kvalitāti un enerģijas sadales sistēmu darbību.
Līdz ar to Likumprojektā piedāvātie grozījumi Enerģētikas likuma 49.¹ pantā faktiski nepamatoti dublē šos pienākumus un rada juridisku un institucionālu neskaidrību par to, kurš tieši ir atbildīgs par siltumapgādes sistēmas plānošanu un efektivitāti – pašvaldība vai Regulators.
Papildus Regulators norāda, ka  pašvaldība kā vietējā pārvaldes institūcija ir tuvāk iedzīvotājiem un pārzina vietējos apstākļus attiecībā uz to, kas var būtiski ietekmēt siltumapgādes sistēmu efektivitāti un pieejamību. Attiecīgi Enerģētikas likuma 51.pants paredz pašvaldībām rīcības brīvību plānot un vadīt siltumapgādi, ņemot vērā vietējo resursu pieejamību, infrastruktūras īpatnības un tehnisko stāvokli, kā arī sociālekonomiskos apstākļus. Papildus tam pašvaldībām ir arī atbildība par siltumapgādes drošību, nepārtrauktību un ilgtspēju savā reģionā, bet grozījumi Enerģētikas likuma 49.¹ pantā faktiski nosaka to, ka Regulators būs atbildīgs par pašvaldību funkciju izpildi siltumapgādes un aukstumapgādes jomā, kas neatbilst Regulatora funkcijām, jo Regulatoram nav pienākuma regulēt pašvaldību darbu, kā arī uzņemties pašvaldību atbildību siltumapgādes un aukstumapgādes plānošanā.  Politisko lēmumu pieņemšana par siltumapgādes nodrošināšanu ir būtiski saistīta ar vietējo vajadzību sabalansēšanu, un pašvaldības ir piemērotākais līmenis šādu lēmumu pieņemšanai, savukārt to pārraudzību atbilstoši Pašvaldību likuma 64.panta pirmajai daļai nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (tagad – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija). Turklāt plānošana saistīta ar nākotnes attīstības jautājumiem, tostarp, pastāvot iespējai tirgū ienākt jauniem siltumenerģijas ražotājiem, kuri Regulatora uzraudzībā (reģistrā) nonāk tikai pēc tam, kad investīcijas faktiski jau ir notikušas un ir sasniegts noteikts lietotājiem nodotā siltuma apjoms; līdz ar to saskaņā ar pastāvošo regulējumu Regulatoram nav iespējams uzraudzīt attīstību tiem ražotājiem, kuri nav reģistrēti Regulatora vestajā reģistrā, bet brīdī, kad tiem iestājas pienākums reģistrēties, investīcijas jau ir notikušas, līdz ar to Regulatora iesaiste attīstības plānošanā ir nokavēta.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam, Regulatora mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, nevis vietējās siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūras plānošanas un attīstības uzraudzība.
Pašvaldībām būtu jāpaliek kā kompetentajai iestādei par siltumapgādes efektivitāti un ilgtspēju, kā to paredz Enerģētikas likuma 51.pants un 82.pants, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai ir jānodrošina un jāuzrauga, lai pašvaldības, plānojot centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, ievērotu Enerģētikas likuma 49.¹ panta pirmajā daļā noteiktos efektīvas centralizētas siltumapgādes un efektīvas centralizētas aukstumapgādes kritērijus, saskaņojot ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju minētos plānus primārās enerģijas efektīvāka patēriņa nodrošināšanai, siltumenerģijas un aukstumenerģijas sadales zudumu samazināšanai un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādē un aukstumapgādē.
 

-

Regulators aicina pārskatīt Anotācijā pie termina “apakšlietotājs” skaidrotā (tajā skaitā, ka “dzīvokļu īpašnieki ir apakšlietotāji, jo tie patērē minēto siltumenerģiju, bet tiem nav sava individuāla līguma ar piegādātāju”) atbilstību (a) Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, tajā skaitā 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, ka līgumus par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu slēdz visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā; (b) Dzīvokļa īpašuma likumam, tajā skaitā 15.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Šā likuma 16.pantā noteiktās kompetences ietvaros tā var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

-

Regulators norāda, ka 2024.gada 17.decembrī atkārtotai saskaņošanai pieteiktajā Likumprojektā ir ietvertas pēc būtības jaunas tiesību normas saistībā ar aukstumapgādi, Regulatora funkciju paplašinājumu u.c. grozījumi, kuri iepriekš netika skatīti, bet ir būtiski nozares regulējumam. Šāda satura grozījumu saskaņošanai nepieciešams ilgāks laiks (iedotas ir piecas darbadienas kā atkārtots Likumprojekts), lai izzinātu ieinteresēto pušu viedokļus. Regulators aicina Klimata un enerģētikas ministriju veikt savlaicīgas konsultācijas ar Regulatoru pirms tādu Enerģētikas likuma grozījumu piedāvāšanas, kuri paredz potenciāli jaunus pienākumus Regulatoram.

-

Regulators lūdz ietvert anotācijā skaidrojumu, kad plānots izstrādāt normatīvos aktus, kuri noteiktu to, ko Regulatoram būtu jālicencē vai jāreģistrē austumapgādes nozarē, paredzot šādu izstrādi veikt līdztekus pirmās aukstumapgādes sistēmas darbības ieviešanai, vai arī normatīvo aktu izstrāde paredzēta arī tad, ja šādas aukstumsistēmas Latvijā netiek ieviestas.   
 

-

Regulators lūdz ietvert anotācijā skaidrojumu, kad plānots izstrādāt normatīvos aktus, kuri noteiktu to, ko Regulatoram būtu jālicencē vai jāreģistrē austumapgādes nozarē, paredzot šādu izstrādi veikt līdztekus pirmās aukstumapgādes sistēmas darbības ieviešanai, vai arī normatīvo aktu izstrāde paredzēta arī tad, ja šādas aukstumsistēmas Latvijā netiek ieviestas.   
 

-