Atzinums

Ministru kabineta noteikumos ir jāietver viss regulējums, nevis anotācijā jānorāda, ka regulējuma daļa tikšot noteikta Vadlīnijās par finanšu korekciju piemērošanu.T.sk. noteikumos ir jāparedz, proporcionālās finanšu korekcijas piemērošana, lai tiktu nodrošināts samērīguma princips, ievērojot  Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 9.punktā1  noteikto, t.i., minētā likuma norma nosaka, ka neatbilstoši veikto izdevumu (turpmāk – NVI) gadījumos var piemērot arī proporcionālo finanšu korekciju.  Projekts šādu principu neparedz.  Turklāt joprojām anotācijā tiek ne tikai norādīts, ka "varēs piemērot proporcionālo finanšu korekciju kā vienu no finanšu korekciju veidiem", bet tiek norādīts, ka "tas  izvērstāk tiks atrunāts vadlīnijās par finanšu korekciju piemērošanu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodam."  Nacionālā normatīvo aktu sistēma neparedz iespējas attiecībā uz privāto tiesību subjektiem un pašvaldībām noteikt saistošas normas ārpus likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Atkārtoti lūdzam paredzēt visu regulējumu Ministru kabineta noteikumos, vadlīnijas var tikai paskaidrot vai ar piemēriem attēlot Ministru kabineta noteikumos noteiktā regulējuma īstenošanu, nevis radīt pašu regulējumu, pat ja valsts pārvaldei tā šķistu ērtāk.

-

Saskaņošanas sanāksmē Finanšu ministrija apgalvoja, ka neatbilstoši veikto izdevumu (NVI)  atgūšana specifiskā  atbalsta mērķa pasākumos, kur finansējums tiek piešķirts finanšu instrumentu veidā,  tiekot noteikta   normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa  īstenošanu. Tomēr tas neatbilst patiesībai, piemēram, Ekonomikas ministrijas Ministru kabinetā iesniegtajā Ministru kabineta noteikumu projektā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi " 22-TA-2912, nav noteikta NVI atgūšanas kārtība.
Izziņā Finanšu ministrija norāda, ka "Minētie nosacījumi  ir iekļaut..."  "finansējuma saņēmēja iekšējās procedūrās, kas ir publiski pieejamas potenciālajiem labuma guvējiem un publicētas akciju sabiedrība „Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - sabiedrība Altum) mājas lapā." kā arī, ka tās esot/ tikšot noteiktas finansēšanas nolīgumos starp Altum vai citu institūciju un CFLA. Tomēr Latvijas tiesību sistēma paredz iespējas publiskā finansējuma jomā prasības privāto tiesību subjektiem (tiem kas nav centrālās valdības institūicjas) vai pašvaldībām noteikt tikai ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.

Atkārtoti lūdzam papildināt projektu, nosakot kārtību NVI atgūšanai arī specifisko atbalsta mērķu pasākumos, kur finansējums tiek piešķirts finanšu instrumentu veidā.

-

Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu, lūdzam noteikumu projektu papildināt ar jaunu punktu, nosakot, ka gadījumos, ja tiek konstatēta neatbilstība, kuru izraisījusi iestādes, kas lēma par projekta apstiprināšanu, rīcība, projekta ieviesēju 'nesoda' un neatgūst un neietur šīs neatbilstības rezultātā radušos neatbilstošos izdevumus. Piemēram, ja valsts iestāde, kas izvērtē projektu, kļūdās nosakot projekta atbalsta intensitāti, tad kļūdas segšanas finansiālās saistības ir jāsedz iestādei, nevis projekta ieviesējam. LPS nelūdz noteikt, ka nebūtu jāpilda valsts saistības pret Eiropas Savienību, kā to kļūdaini izziņā norāda Finanšu ministrija! Tomēr valsts saistību izpildē ir jānodala neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas Eiropas Savienības budžetā pienākumi, tos  nosakot atbilstoši katras institūcijas darbībām procesā, kas rezultējies ar neatbilstību attiecībā pret ES. Projekta īstenotājam nedrīkst uzlikt par pienākumu (kā tas ir šobrīdējā projektā) būt finansiāli atbildīgam  par neatbilstībām, kuras radušās to iestāžu rīcības dēļ, kas lēma par projekta apstiprināšanu, vai citu valsts institūciju rīcību, kas rezultējās vēlākās neatbilstībās.

Izziņā Finanšu ministrija norāda: "atbalsta saņēmējam kopumā nav liegtas tiesības vērsties ar pieteikumu tiesā Administratīvā procesa likumā vai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā savu aizskarto tiesību aizstāvībai, ja tādas ir konstatētas."
Tomēr vēršanās tiesā ir galējais posms, turklāt jāpastāv materiālajai tiesību normai- un tas ir tas, ko lūdz LPS- paredzēt šajos MK noteikumos, ka finansiālās sekas par neatbilstībām, kuras izraisījuši valsts institūciju (arī to institūciju, kurām valsts deleģējusi lēmumu pieņemšanu) lēmumi, rīcība, nav projekta īstenotāja atbildība, bet šādas finansiālās sekas attiecībā pret ES sedz tā valsts institūcija, kuras lēmumi, rīcība ir izraisījusi attiecīgās neatbilstības. Tikai šādas normas eksistences gadījumā ir atbalsta saņēmējs varēs vērsties tiesā, ja par institūcijas lēmuma, rīcības ietekmi uz neatbilstības rašanos nespēs panākt vienotu izpratni.
Tāpat nebūtu pieļaujama situācija, ka valsts institūcijas pašas neatzīst savu lēmumu un rīcības ietekmi uz neatbilstības rašanos un pašas (bez tiesas iejaukšanās) arī neuzņemas šādas rīcības finansiālās sekas, nepārliekot tās uz projekta ieviesēju.

-

Nav pamatoti noteikt dažādu kārtību pašvaldībām un valsts iestādēm, arī valsts iestāžu budžeti to Saeimas apstiprinātajā apmērā ir paredzēti konkrētās iestādes funkciju veikšanai un citas iestādes nevar iejaukties šo budžetu izpildē, bet gadījumos, kad valsts iestādes īstenotajā fondu projektā tiek konstatētas neatbilstības, tad iestādei nav pienākuma neatbilstoši veiktos izdevumus atmaksāt no iestādes budžeta, bet tos sedz centralizēti un iestādei, kas pieļāvusi neatbilstības, nav finansiālu ierobežojumu savu funkciju veikšanā, jo nav jāatmaksā projektā neatbilstoši veiktie izdevumi.
Lūdzam papildināt 12.punktu un atbilstoši grozīt 13.un 15.punktus.

Ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā neatbilstība, kā rezultātā radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, vai pašvaldība: