Atzinums

Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" (Nr. 90/TA-955 (2020)) anotācijā minētajam, Ministru kabinets noteikumos par konkrētā valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanu noteiks kārtību un nosacījumus, kādā licence saņemama bez konkursa. Tiks atrunāti nosacījumi, kurus kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskās izpētes veicējam jāizpilda, lai varētu iegūt iespēju saņemt kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves licenci (piemēram, izpildīts nosacījums, ka ģeoloģiskās izpētes tiesības iegūtas atklātā konkursa procedūrā, izpildīti licences nosacījumi). Ministru kabinets, izstrādājot likuma "Par zemes dzīlēm" 12.² panta pirmajā daļā minēto kārtību, kādā licence saņemama bez konkursa, noteiks kritērijus minētās normas piemērošanai (izpētes apjoms, ieguldījuma apmērs, u.tml.). Ņemot vērā, ka likumdevēja mērķis ir bijis nosacījumus, kādā licence saņemama bez konkursa, iekļaut Ministru kabinets noteikumos par konkrētā valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanu, lūdzam precizēt tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumos Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai"" (turpmāk - projekts).

-

Tiesību norma paredz, ka pret zemes dzīļu izmantotāju pēdējo trīs gadu laikā nav ierosināts administratīvo pārkāpumu process zemes dzīļu izmantošanas jomā. Tieslietu ministrijas ieskatā normā noteiktais trīs gadu termiņš neatbilst likumam "Par zemes dzīlēm", līdz ar to svītrojams.

Vēršam uzmanību, ka likuma "Par zemes dzīlēm" 12.² panta pirmā daļa neparedz termiņu, kad nav ierosināts administratīvo pārkāpumu process, tieši pretēji ir skaidri noteikts kritērijs: "ja persona kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskās izpētes laikā nav izdarījusi pārkāpumus". Tas nozīmē, ka visas izpētes laikā nav izdarījusi pārkāpumu. Tāpat vēršam uzmanību, likuma 9.pantam, kas nosaka zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes licences termiņu – un tas ir laiks līdz 5 gadiem, kuru atbilstoši likumam var arī pagarināt. Līdz ar to noteikumos paredzētais trīs gadu termiņš nav pamatots un neatbilst augstākai tiesību normai. Tieslietu ministrijas ieskatā, lai saņemtu licenci bez konkursa, pirmkārt persona nevar būt izdarījusi pārkāpumu, otrkārt, kad administratīvais pārkāpuma process ir beidzies un ir skaidrs, ka persona nav izdarījusi pārkāpumu.

Ievērojot minēto, lūdzam normu precizēt atbilstoši likumam.
 

-

Pašreizējā Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" (turpmāk – noteikumi) 56.²⁵ punkta norma, kas ar noteikumu projektu tiks svītrota, paredz:
 
"56.²⁵ Nomas līgumā paredz, ka nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai, ja:
56.²⁵ 1. nomnieks likumā noteiktajā termiņā no licences vai atļaujas spēkā stāšanās dienas nav uzsācis zemes dzīļu izmantošanu atbilstoši izsniegtajā licencē vai atļaujā norādītajiem nosacījumiem;
56.²⁵ 2. nomnieks zemes dzīles izmantojis, pārkāpjot izsniegtās licences vai atļaujas nosacījumus, vai veicis citas nelikumīgas darbības;
56.²⁵ 3. nomnieks zemes nomas līguma darbības laikā uz zemesgabala ir veicis nelikumīgu būvniecību."""

Anotācijā, kā normas svītrošanas pamatojums norādīts, ka to varētu uzskatīt par dubulto sodīšanu. Tieslietu ministrija nesaskata, ka to varētu uzskatīt par dubulto sodīšanu, jo nav pieļaujams, ka publiskas personas zemes dzīļu nomnieks veic pārkāpumus. Tas ir kā motivējošs rīks, ka šādi rīkoties nav pieļaujams un sekas ir paaugstināta nomas maksa. Turklāt normas mērķis un rezultāts ir aizsargāt publiskas personas intereses, kas ir ļoti būtiski. Savukārt, dzēšot normu, tieši publiskas persona interešu aizsardzība tiek mazināta. Tā ir normāla publiskas personas rīcība, kā minēto situāciju atrunāt nomas līgumā. Izvērtējot anotācijā sniegto informāciju, netika gūta pārliecība, ka visos gadījumos nomnieks tiktu dubulti sodīts un ka paaugstināta nomas maksa būtu uzskatāma kā sods. Tāpat anotācijā sniegtais pamatojums nav pietiekams, kas pamatotu šādas normas svītrošanu, normas neaktualitāti vai ka ir citi civiltiesiski līdzekļi, kā normā paredzēto publiskas personas varētu sasniegt vai ir papildu tiesiskie līdzekļi, ko publiska persona varētu izmantot, lai aizsargātu savas intereses konkrētā gadījumā pret konkrēto nomnieku.  Tādējādi norma būtu saglabājama.

Turklāt, no normas ir saprotams, ka normas mērķis ir nevis sodīt, bet tieši pretēji – veicināt, lai nomnieks novērš attiecīgus apstākļus (paaugstināta maksa ir līdz apstākļu novēršanai), nevis tikai samaksā sodus. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotāciju papildināt, skaidrojot, kā katrā apakšpunktā publiska persona veicinās, lai nomnieks norādītos apstākļus novērš, kas notiek ar nomas līgumu, vai pieļaujams, ka nomnieks, piemēram, regulāri veic kādus normā minētos pārkāpumu. Piemēram, nomnieks sedz administratīvo sodu, bet nenovērš apstākļus, vai turpina iesākto rīcību, vai nesedz zaudējumus. Lūdzam anotācijā iekļaut informāciju par tiesiskie līdzekļiem, ko publiska persona var iekļaut līgumā, lai veicināto to, ka normā minētie pārkāpumi netiktu veikti.

Tāpat lūdzam skaidrot, ko un kā publiska persona var rīkoties (jeb kādi tiesiskie līdzekļi ir pieejami) šobrīd, lai nodrošinātu, ka a) nomnieks likumā noteiktajā termiņā no licences vai atļaujas spēkā stāšanās dienas uzsāk zemes dzīļu izmantošanu atbilstoši izsniegtajā licencē vai atļaujā norādītajiem nosacījumiem; b) nomnieks zemes dzīles izmantojis, pārkāpjot izsniegtās licences vai atļaujas nosacījumus. Piemēram, vai minētajos gadījumos, nomniekam ir paredzēts administratīvais sods, kādas soda sankcijas minētajos gadījumos tiek piemērotas. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja nomnieks šādi rīkojas, ir vērtējams, vai publiskai personai ir jāturpina sadarbība ar šādu nomnieku.
 

-

Likuma "Par zemes dzīlēm" normas, pamatojoties uz kurām tiek izdots projekts, neparedz licences darbības apturēšanu, proti, šai projekta normai nav attiecīga deleģējuma attiecīgajā normatīvajā aktā. Turklāt likuma "Par zemes dzīlēm" 16.panta pirmā daļa jau paredz, ka Valsts vides dienests pieņem lēmumu par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu, ja tas konstatē, ka tiek pārkāptas zemes dzīļu izmantošanas licences, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī tad, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēka veselībai, videi vai īpašumam. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 9. punktā paredzēto noteikumu 58.³ punkta otro teikumu. 

-

Likuma "Par zemes dzīlēm" 12.² panta trešā daļa paredz, ka finanšu nodrošinājumu izsniedz, lai nodrošinātu rekultivāciju un smagu seku novēršanu. Ņemot vērā minēto, projekta 9. punktā paredzētā noteikumu 58.⁴1. apakšpunkta iekļaušana projektā neatbilst likuma "Par zemes dzīlēm" 12.² panta trešajai daļai. Lūdzam attiecīgi precizēt projektu.

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts paredz, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ņemot vērā, ka projekta 9. punktā paredzētais noteikumu 58.⁴2. apakšpunkts dublē likuma "Par zemes dzīlēm" 12.² panta trešo daļu, lūdzam to svītrot.

-

Projekta 9. punktā paredzētajam noteikumu 58.⁵ punktam nav attiecīga deleģējuma likumā "Par zemes dzīlēm", lūdzam to svītrot.

-

Lūdzam precizēt projektu, ņemot vērā, ka finanšu nodrošinājumu nodrošina kredītiestāde vai apdrošinātājs, tās ir civiltiesiskas attiecības. Līdz ar to par finanšu nodrošinājumu paziņo kredītiestādei/apdrošinātājam. Ja zemes dzīļu izmantotājs nepilda normatīvo aktu prasības, tad iestāde var izdot administratīvo aktu. Iestāde administratīvajā aktā nosaka, kas jādara zemes dzīļu izmantotājam, nevis finanšu nodrošinājuma sniedzējam. Iestāde paziņo administratīvo aktu adresātam, uz kuru tas attiecas, kā tas paredzēts Administratīvā procesa likuma 70. un turpmākajos pantos.

-

Lūdzam precizēt tiesību projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma 1.3. apakšsadaļu "Pašreizējā situācija", konkretizējot datumu, kad pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"", kurā iekļautas normas, pamatojoties uz kurām izstrādāts projekts.
 

-

Lūdzam precizēt, kuru projekta nodaļu ir paredzēts papildināt ar projekta 4. punktā paredzēto noteikumu 39.¹ punktu.

-

Lūdzam precizēt projekta 6.punktu, ņemot vērā, ka izņēmums no tiesiskā regulējuma ir paredzēts projektā paredzētajā noteikumu 39.¹ punktā.

-