Atzinums

Protokollēmuma projektā un informatīvajā ziņojumā paredzētie uzdevumi pārsvarā ir vērsti uz jaunu pārvaldības, uzraudzības, saskaņošanas un kontroles mehānismu izveidi, taču tajos nav paredzēti pietiekami konkrēti pasākumi, kas tieši uzlabotu IKT iepirkumu procesu, mazinātu procesu sarežģītību un resursietilpību, veicinātu konkurenci un paātrinātu IKT projektu īstenošanu. Vienlaikus informatīvajā ziņojumā kā būtiskākās problēmas tiek identificēta zemā konkurence, iepirkumu sarežģītība, piegādātāju atkarība un pasūtītāju kompetences trūkums.

-

Vairāki protokollēmuma projektā ietvertie uzdevumi ir formulēti vispārīgi, nenosakot skaidru mērķi, tvērumu, sasniedzamo rezultātu, atbildības sadalījumu un praktisko īstenošanas mehānismu. Šāda pieeja apgrūtina uzdevumu viennozīmīgu izpildi un rezultātu novērtēšanu.

-

Informatīvais ziņojums būtu papildināms ar konkrētu uzdevumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju līdz 2027. gada 30. jūnijam sagatavot priekšlikumus Publisko iepirkumu likuma un saistīto normatīvo aktu pilnveidošanai, paredzot vienkāršot un elastīgāk organizēt IKT sistēmu izstrādes un attīstības iepirkumus, samazinot procesu sarežģītību un administrēšanai nepieciešamos resursus un nodrošinot efektīvāku izmaiņu vadību projektu īstenošanas laikā.

-

Informatīvais ziņojums un Ministru kabineta protokollēmuma projekts būtu papildināms ar konkrētiem pasākumiem IKT projektu īstenošanas procesu vienkāršošanai un efektivizēšanai. Valsts kancelejas ieskatā, ieviešot jaunus IKT projektu pārvaldības un uzraudzības mehānismus, vienlaikus jāparedz arī konkrēti pasākumi procesu vienkāršošanai un veicamo administratīvo darbību apjoma samazināšanai valsts pārvaldes iestādēm. Īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem nepieciešams novērst informācijas dublēšanos starp iesaistītajām institūcijām. Pašlaik projektu īstenotāji līdzvērtīgu vai identisku informāciju sniedz gan Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kas rada papildu administratīvās darbības un neefektīvu resursu izmantošanu. Lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar uzdevumu izvērtēt un ieviest risinājumus, kas nodrošina principa "vienreiz iesniedz – daudzkārt izmanto" ievērošanu, paredzot datu un informācijas atkārtotas izmantošanas mehānismus starp iesaistītajām institūcijām un novēršot vienas un tās pašas informācijas atkārtotu pieprasīšanu projektu īstenotājiem.

-

Informatīvais ziņojums sniedz ierosinājums valsts IKT pārvaldības modeļa pilnveidošanai, t.sk. būtisku VARAM funkciju un pilnvaru paplašināšanu un vairāku jaunu uzraudzības instanču izveidei, tomēr tajā netiek analizēts esošais IKT pārvaldības modelis, identificējot tā trūkumus un likvidējamās funkcijas, kas rada riskus, ka nepārskatot pašreizējo IKT pārvaldības modeli, bet papildinot to ar jauniem elementiem un kontroles mehānismiem palielināsies IKT projektu pārvaldības procesa sarežģītība, veicamo darbību apjoms un tam nepieciešamie resursi. Tāpat arī ziņojumā netiek piedāvātas IKT pārvaldības modeļa alternatīvas un demonstrēta iespēja mazināt interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas riskus, ko identificēja Eiropas prokuratūra (EPPO) pašreizējā IKT pārvaldības modelī, norādot uz iespējamām koruptīvām shēmām un karteli gan IKT pakalpojumu sniedzēju, gan civildienesta ierēdņu, t.sk. VARAM un VDAA nodarbināto vidū. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar 1) esošā IKT modeļa analīzi, identificējot iespējas atteikties no liekajām vai neefektīvajām uzraudzības darbībām 2) alternatīvo IKT pārvaldības modeļu izklāstu un 3) skaidri norādīt kā jaunajā IKT pārvaldības modelī tiks vadīti interešu konfliktu, krāpšanas un karteļu veidošanās riski.  

-

Lūdzam MK informatīvajā ziņojumā norādīt plānotās izmaiņas likumos un MK noteikumos saistībā ar plānoto VARAM funkciju paplašināšanu uz valsts IKT vadības biroju, kā arī skaidrot kā tiks organizēta funkciju nošķiršana VARAM, ņemot vērā, ka VARAM vienlaikus īstenos IKT arhitektūras kontroli, investīciju kontroli un lietderību, projektu uzraudzību, metodoloģiju, portfeļa vadību, IKT risinājuma statusa monitoringu, ekspertu piesaisti, risku pārvaldību un tai pat laikā būs valsts IKT politikas plānotājs. 

-

Lūdzam skaidrot daudzpakāpju IKT investīciju skaņošanas mehānisma un instanču savstarpējo padotību, atkarību un lietderību ņemot vērā, ka IKT investīcijas projekts turpmāk būtu jāskaņo vismaz 4 instancēs - Valsts IKT vadības birojā, IKT būvvaldē, Valsts digitālajā investīciju padomē un Ministru kabinetā. Papildus ES fondu investīciju gadījumā, projektu apstiprina arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Lūdzam izvērtēt daudzpakāpju saskaņošanas procesa optimizācijas iespējas, tostarp katras iesaistītās institūcijas kompetenci un izvērtējuma priekšmetu, lai novērstu izvērtējumu un saskaņošanas darbību iespējamu dublēšanos un nodrošinātu samērīgu un efektīvu IKT investīciju saskaņošanas procesu.

-

Lūdzam MK informatīvajā ziņojumā plašāk analizēt cik lielus papildus valsts budžeta resursus jaunais IKT pārvaldības modelis ietvertu, ņemot vērā, ka vairākās nodaļās ir ietvertas atsauces uz ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta finansējumu kā galveno modeļa finansēšanas avotu, bet vienlaikus ir skaidrs, ka ERAF projektam ir ierobežots laiks un tā finansējums nav ilgtermiņa risinājums IKT pārvaldības modeļa darbības nodrošināšanai.

-

MK informatīvais ziņojums kā vienu no atslēgas risinājumiem IKT pārvaldības problēmām valstī izvirza VARAM funkciju paplašināšanu, dažādu kontroles mehānismu stiprināšanu un plašāku lēmumu pieņēmēja loka iesaisti. Tomēr netiek pietiekami analizēti veidi kā stiprināt nozaru ministriju, to padotības iestāžu un Valsts kancelejas kā pasūtītāju kapacitāti, kas ir viens no galvenajiem cēloņiem neveiksmīgiem projektiem un IKT risinājumiem valstī. Tāpat arī netiek analizēti riski un faktori, kas saistīti ar radīto IKT risinājumu uzturēšanu un darbības nodrošināšanu jau pēc aktīvās ieviešanas posma un IKT pārvaldības institūciju loma un monitoringa funkcijas šajos (ex-post) procesos.

-

Informatīvais ziņojums būtu papildināms  ar izvērtējumu par EIS katalogu darbības ierobežošanas vai slēgšanas iespējamo ietekmi uz pasūtītāju iepirkumu procesu efektivitāti, tai skaitā izvērtējot ietekmi uz pasūtītāju veicamo darbību apjomu un iepirkumu procesu resursietilpību, iepirkumu norises termiņiem, pilnā cikla iepirkumu procedūru skaitu un centralizēto iepirkumu sistēmas darbības efektivitāti. Vienlaikus izvērtējot alternatīvus risinājumus konkurences veicināšanai, tai skaitā katalogu struktūras, kvalifikācijas prasību, kataloga pozīciju veidošanas principu pārskatīšanu, pirms tiek lemts par katalogu darbības ierobežošanu vai slēgšanu.
EIS katalogi ir izveidoti ar mērķi nodrošināt centralizētu, standartizētu un administratīvi efektīvu iepirkumu veikšanu. Pasūtītāji pamatoti paļaujas uz to, ka EIS katalogos iekļautie piegādātāji ir izgājuši centralizētu kvalifikācijas izvērtēšanu un ir atzīti par atbilstošiem dalībai attiecīgajā iepirkumu sistēmā. Vienlaikus no VARAM aptaujas rezultātiem izriet, ka 31 % no aptaujā identificētajām IKT attīstības aktivitātēm kā plānoto sagādes veidu paredz izmantot EIS katalogus. Lai gan informatīvajā ziņojumā identificēti konkurences ierobežojumi atsevišķos katalogu segmentos, nav izvērtēts, vai konstatētās problēmas izriet no paša EIS kataloga modeļa vai no atsevišķu katalogu struktūras, kvalifikācijas prasībām, katalogu pozīciju veidošanas principiem un konkurences nodrošināšanas mehānismiem. Nav analizēta arī iespējamā ietekme uz pasūtītāju veicamo darbību apjomu un iepirkumu procesa resursietilpību, iepirkumu norises termiņiem, pilnā cikla iepirkumu procedūru skaita pieaugumu un centralizēto iepirkumu sistēmas efektivitāti kopumā.

-

Nav skaidrs projekta mērķis un sasniedzamais rezultāts. Formulējums "nodrošinot centralizēta atbalsta attīstību" nav viennozīmīgi interpretējams – nav saprotams, vai paredzēta centralizēta atbalsta pakalpojumu sniegšana vai tikai šāda atbalsta attīstība.
Tāpat nav skaidrs, ko ietver dokumentu un uzdevumu vadība – vai runa ir par vienotu dokumentu pārvaldības risinājumu visām valsts pārvaldes iestādēm, kādi dokumenti un kādi uzdevumi tiks aptverti un kāds būs projekta tvērums. Vai tad tieši šim mērķim netika izveidots VIRSIS? Kāda ir tā loma centrālajā pārvaldībā?
Lūdzam precizēt projekta mērķi, tvērumu un sasniedzamo rezultātu, norādot saistību ar VIRSIS.

-

Lūdzam MK protokollēmuma 3.2.punkta uzdevumā līdz ar nozaru ministrijām iekļaut arī Valsts kanceleju.

-

Ja kompetenču centru darbības izvērtēšanā un pakalpojumu nodrošināšanā paredzēta arī mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju iesaiste, lūdzam to skaidri paredzēt rīkojuma projektā, papildinot iesaistīto institūciju loku.

-

Nav skaidra Ministru kabineta protokollēmuma 3.2. un 3.3. punktā paredzēto kompetenču centru savstarpējā saistība.
Rīkojuma 3.1.2. punktā paredzēts izstrādāt digitālās attīstības un atbalsta pakalpojumu centra darbības modeli, savukārt 3.3. punktā paredzēta vismaz divu pārresoru specializētu kompetenču centru darbības plānu izstrāde.
No protokollēmuma projekta un informatīvā ziņojuma nav saprotams, vai digitālās attīstības un atbalsta pakalpojumu centrs ir viens no minētajiem kompetenču centriem vai arī paredzēts veidot papildu kompetenču centrus. Tāpat nav skaidrs katra centra darbības tvērums, funkcijas, savstarpējā kompetenču sadale un atbildība.
Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta protokollēmuma projektu, skaidri nosakot plānoto kompetenču centru modeli, to savstarpējās attiecības, funkcijas un sasniedzamos rezultātus, lai nerastos dažādas interpretācijas par izveidojamo institucionālo struktūru.

-

Ņemot vērā Valsts kancelejas lomu publiskās pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijā un pārresoru koordinācijā un Valsts administrācijas skolas lomu publiskās pārvaldes IKT kompetenču stiprināšanā, lūdzam paredzēt arī Valsts kancelejas iesaisti pārresoru specializēto kompetenču centru darbības plānu izstrādē.

-

Uzdevums paredz tikai sagatavot priekšlikumus Elektronisko iepirkumu sistēmas IKT katalogu pilnveidei.
Lūdzam papildināt uzdevumu, paredzot arī apstiprināto priekšlikumu ieviešanu noteiktā termiņā, lai nodrošinātu faktisku rezultātu sasniegšanu.

-

Nav saprotams, kāds būs izveidojamā datu modeļa mērķis, kādi dati tajā tiks uzkrāti, kura institūcija nodrošinās datu analīzi un uzraudzību, kā arī kā šis modelis sasaistīsies ar informatīvajā ziņojumā paredzēto izmaksu un ieguvumu analīzi un citiem investīciju izvērtēšanas instrumentiem.
Lūdzam precizēt uzdevuma saturu un sagaidāmo rezultātu. Lūdzam norādīt sasaisti ar VIRSIS.
 

-

Nav skaidrs, par kuras funkcijas īstenošanu paredzēts noteikt atbildīgo institūciju.
Vienlaikus nav pamatots, kādēļ atbildīgās institūcijas noteikšana tiek atlikta uz atsevišķa modeļa izstrādi, ja to iespējams noteikt jau šajā Ministru kabineta protokollēmumā. Tas ļautu vienkāršot turpmāko lēmumu pieņemšanas procesu un izvairīties no nepieciešamības vēlāk virzīt papildu dokumentus izskatīšanai Ministru kabinetā.

-

Aicinām informatīvajā ziņojumā paredzēt jaunā IKT pārvaldības modeļa darbības efektivitātes pēcnovērtējumu pēc tā ieviešanas.

Ņemot vērā, ka piedāvātais IKT pārvaldības modelis paredz paplašināt pārvaldības tvērumu un ieviest jaunus projektu izvērtēšanas, saskaņošanas, uzraudzības un kontroles mehānismus, aicinām paredzēt jaunā modeļa darbības efektivitātes novērtēšanu pēc noteikta tā darbības perioda.
Novērtējumā būtu lietderīgi izvērtēt IKT projektu saskaņošanas procesa ilgumu, iesaistīto institūciju un saskaņošanas posmu skaitu, veicamo darbību un nepieciešamo resursu izmaiņas, informācijas un izvērtējumu dublēšanos, kā arī jaunā pārvaldības modeļa radīto ieguvumu samērīgumu ar tā īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.

-

Lūdzam izvērtēt programmatūras pirmkoda obligātas publicēšanas prasības piemērošanu kritiskās infrastruktūras un citu paaugstinātas drošības informācijas sistēmu gadījumā.
Informatīvais ziņojums būtu papildināms ar izvērtējumu par iespējamiem kiberdrošības riskiem un nepieciešamajiem izņēmumiem.

-