Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka pašlaik normatīvajos aktos nav noteikta skaidra un atsevišķa metodoloģija, kā pašvaldību emitētās obligācijas tiks uzskaitītas kopējā saistību apjomā, īpaši attiecībā uz Ministru kabineta noteikumos paredzēto 20% maksimālo ikgadējās pamatsummas atmaksas limitu. Šāda regulējuma neesamība rada tiesisko nenoteiktību un būtiskus riskus pašvaldībai, kas apsver kapitāla tirgus instrumentu izmantošanu. LPS ieskatā viens no riskiem ir ja obligāciju uzskaitei tiks piemērota klasiskajiem aizņēmumiem atbilstoša metodoloģija, un obligācijas ar vienreizēju pamatsummas atmaksu termiņa beigās tiks pilnā apjomā uzskaitītas emisijas pēdējā gadā, kas formāli pārsniegs noteikto 20% saistību limitu un tas  faktiski liedz pašvaldībai izmantot šāda veida emisiju modeli. Tāpat šāda pieeja ierobežo pašvaldību iespējas izmantot obligācijas kā instrumentu strukturētu investīciju finansēšanai, samazina tirgus potenciālu un ierobežo investoru interesi. 

-

Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka noteikumu projektā, kā arī spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos nav paredzēta iespēja pašvaldībām refinansēt emitētās obligācijas. Šī regulējuma nepilnība būtiski ierobežo iespēju izlaist vērtspapīrus ar vienreizēju pamatsummas atmaksu termiņa beigās, kas ir ierasta prakse kapitāla tirgos. Refinansēšanas iespējas neesamība kavē pašvaldību spēju izlīdzināt finanšu plūsmas vidējā un ilgtermiņā, samazina investoru interesi un uzticību, paaugstina kapitāla izmaksas, kā arī neatbilst finanšu tirgus standartiem attiecībā uz elastīgu saistību pārvaldību. Lai nodrošinātu funkcionējošu un pieejamu pašvaldību obligāciju tirgu Latvijā.
LPS aicina noteikumos skaidri paredzēt tiesības pašvaldībām refinansēt vismaz 50% no obligāciju emisijas nominālvērtības, ievērojot kopējos aizņēmuma ierobežojumus un ar nosacījumu, ka refinansēšana nerada papildu fiskālo slogu vispārējās valdības sektorā.

-

Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir uzsvērusi, ka obligāciju emisija ir stratēģisks un inovatīvs finanšu instruments, kas sniedz iespēju ilgtspējīgu, uz attīstību vērstu investīciju finansēšanai. Pašvaldība ir gatava turpināt darbu kā pilotprojekta īstenotāja, ar mērķi sekmēt šī instrumenta integrāciju arī citās pašvaldībās.
Līdzšinējā sagatavošanās procesā konstatēts, ka spēkā esošā normatīvā vide un interpretācija nepilnīgi atspoguļo pašvaldību obligāciju emisijas būtību un atšķirības salīdzinājumā ar klasiskajiem aizņēmumiem, it īpaši tas attiecas uz obligāciju refinansēšanas iespējām, fiskālās ietekmes uzskaiti un saistību izvērtēšanu vispārējās valsts saistību kontekstā. 
Finanšu ministrijai kā centrālajai fiskālās disciplīnas pārraugošajai iestādei ir nozīmīga loma šī procesa regulējumā. Tomēr šobrīd novērojama konceptuāla plaisa starp fiskālās kontroles mehānismiem un kapitāla tirgus attīstības mērķiem, kas kavē jaunu un modernu finanšu instrumentu izmantošanu pašvaldību līmenī.  Šādos apstākļos Latvijas Pašvaldību savienība aicina aktīvi iesaistīt Latvijas Banku kā neatkarīgu, profesionālu un tirgus procesus uzraugošu institūciju, kas spētu nodrošināt konsekventu un metodiski pamatotu skatījumu uz obligāciju emisijas fiskālo, uzskaites un regulatīvo ietekmi, kā arī veidotu dialogu FM un pašvaldībām obligāciju uzskaites, refinansēšanas un fiskālās neitralitātes jautājumos. 
Lai Rīgas piemērs kļūtu par paraugu arī citām pašvaldībām, ir nepieciešama skaidra, saprotama un koordinēta normatīvā bāze, kas ietver ne vien valsts kontroles mehānismus, bet arī tirgus realitāti un finanšu sektora instrumentu izpratni. Tikai līdzsvarojot fiskālo disciplīnu ar attīstības un investīciju iespējām, iespējams izveidot ilgtspējīgu, funkcionējošu un pašvaldībām pieejamu obligāciju emisijas modeli Latvijā.

-