Atzinums

Noteikumu projektā tiek lietoti dažādi termini “publiskā apspriede” un “publiskā apspriešana”. Aicinām vienādot terminus, lai nerastos pārpratumi terminu piemērošanā un izpratnē. Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumos Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” ir noteikti skaidrojumi, kas ir “publiskā apspriešana” un kas ir “sabiedriskā apspriede”. Lūdzam Anotācijā sniegt skaidrojumu, vai šo Noteikumu izpratnē termins “publiskā apspriešana” ir jāsaprot tas pats, kas iepriekš minētajos noteikumos.
Pašreizējā noteikumu redakcijā nav norādes arī uz sabiedriskās apspriedes rīkošanu. Lai nerastos pārpratumi, lūdzam papildināt Anotāciju arī ar šo terminu, kopumā sniedzot skaidrojumu par to, kādas darbības ietver “publiskā apspriešana” un vai šo Noteikumu kontekstā tai ir jāpiemēro Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumos Nr.970 noteiktās prasības.

-

Anotācijas sadaļā 1.3. ir minēts, kā arī pašā Noteikumu projektā ir minēts, ka visā Noteikumu projektā precizētie termiņi, tos izsakot darbdienās. Anotācijā kā Noteikumu projekta izstrādes pamatojums minēts administratīvā sloga un termiņu samazināšana.
Vēršam uzmanību, ka lai mazinātu administratīvo slogu un pašreiz ilgo dokumentu izstrādes procesu, nepieciešams vienlaicīgi pārskatīt un veikt izmaiņas arī citos ar plānošanas dokumentu izstrādi saistītajos normatīvajos aktos.
Pamatojums. Ja par plānošanas dokumentu ir jāsagatavo vides pārskats Ministru kabineta 23.03.2004. noteikumu Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” 12.5.apakšpunkts nosaka, ka termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu ir vismaz 30 dienas no paziņojuma publicēšanas dienas. Šādos gadījumos publiskās apspriešanas termiņš tāpat tiks noteikts 30 dienas, salāgojot abus dokumentus, līdz ar ko izvirzītais mērķis netiks sasniegts.

-

Anotācijā sadaļā 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi ir minēts: “Nav pieļaujama situācija, kad apzināti tiek noklusēta būtiska informācija par attīstības ieceri un, šīs informācijas neizpaušanas dēļ, sabiedrībai nav bijusi iespēja par to izteikt viedokli.” No minētā risinājumu apraksta nav saprotams, kas ir domāts ar vārdiem “apzināti tiek noklusēta būtiska informācija par attīstības ieceri”. Aicinām precizēt, sniedzot skaidrojumu, kā varēs konstatēt, ka informācija tiek noklusēta apzināti, un kuras personas pienākumos būs to kontrolēt.

-

Norādām, ka 2.2. apakšpunkta redakcija nesakrīt ar Noteikumu projekta Anotācijā noteikto mērķi – mazināt administratīvo slogu, jo izsakot šo punktu šādā redakcijā tiks panākt pretējs efekts.
Anotācijā minētā problemātika ir attiecināma tikai uz plānošanas dokumenta otrreizējo vai kādu no nākamajām publiskajām apspriešanām, nevis uz pirmreizējo plānošanas dokumenta publisko apspriešanu. Lūdzam veikt precizējumus, jo, ne Noteikumu projektā, ne Anotācijā, prasība pamatot plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas mērķi, organizējot atkārtotu plānošanas dokumenta publisko apspriešanu, nav norādīta. Tāpat projekta Anotācijā sniegtais skaidrojums un kritēriji ir ļoti subjektīvi lielumi un nav skaidri definēti to izvērtēšanas principi. Lūdzam papildināt Anotāciju ar detalizētu skaidrojumu, kas ir norādāms šajā mērķī.
Vēršam uzmanību, ka sākotnējais dokumenta publiskās apspriešanas mērķis ir skaidrs – apspriest attiecīgo plānošanas, attīstības ieceri un tā pamatošana nav nepieciešama.
 

-

Lūdzam Anotācijā detalizētāk paskaidrot vārdus “nav sniegts pamatojums”, kā arī to papildināt ar nosacījumiem, ka institūciju prasībām jābūt samērīgām un to detalizācijai jābūt atbilstošai konkrētajam plānošanas dokumenta veidam. Lūdzam risināt jautājumu par katra plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpi un to kādas prasības no institūcijām par to kompetencē esošo nozari ir pieļaujams izvirzīt, lai prasības būtu izpildāmas un samērīgas.
Pamatojums. Praktiskā pieredze rāda, ka institūcijas nosacījumos mēdz pamatot, argumentēt savas prasības, bet izvirzītās prasības ir pārāk detalizētas un tās ir ņemamas vērā citos dokumentos, piem., būvprojektā, ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, apgrūtinājumu plānos u.c.. Tomēr, institūcija, kas izsniedz šos pamatotos nosacījumus uzstāj, lai tie tiktu iestrādāti plānošanas dokumentā. Pretējā gadījumā institūcija izsniedz negatīvu atzinumu.

-

Noteikumu projektā nav noteiktas konkrētas prasības informatīvajai tāfelei, piemēram, tās saturam, izmēram, materiālam, izvietošanas laikam, bet jo īpaši izvietošanas vietai (jāņem vērā, ka plānojuma teritorijā var ietilpt pat vairāki zemesgabali; sk. arī noteikumu 107.punktu). Pēc pašvaldību domām, liels izaicinājums, kā arī administratīvais slogs var būt informatīvās tāfeles izvietošana tajā gadījumā, ja lokālplānojuma un detālplānojuma teritorija sastāv no vairākiem zemesgabaliem.
 

-

Kā izriet no Ekonomikas ministrijas sagatavotā Informatīvā ziņojuma par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā (24-TA-385), informatīvās tāfeles uzdevums ir informēt sabiedrību par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu (ja tas tiek izstrādāts konkrētā nekustamā īpašuma attīstītāja vajadzībām) un detālplānojuma izstrādes uzsākšanu.
Norādām, ka minētais uzdevums tiks sasniegts tikai tajā gadījumā, ja tāfele patiešām pildīs savu uzdevumu. Kā norāda pašvaldības, ir gadījumi kad lokālplānojumi vai detālplānojumi tiek izstrādāti nomaļām vietām, kur tāfeles nepildīs savu informatīvo mērķi un lietderīgāk to būtu izvietot, piemēram, pagasta centrā vai citā potenciāli ietekmētajā apdzīvotajā vietā.

-

No Noteikumu projekta, nav skaidrs, ko sevī ietver vārds “organizē”, jo atbilstoši šī vārda gramatiskajai nozīmei organizēšana var paredzēt arī konkrētu darbību kopumu, piemēram, informatīvās tāfeles izgatavošanu, kā arī izvietošanu lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā.
Pašvaldību ieskatā pašvaldība var informēt par informatīvās tāfeles nepieciešamību, saskaņot izvietojamo informāciju un kontrolēt vai ierosinātājs ir šādu informatīvo tāfeli izvietojis.
Norādām, ka šāda veida informatīvās tāfeles izgatavošanas izmaksas nav pašvaldības ikdienas izmaksas un tam jāparedz atsevišķa pozīcija budžetā. Taču plānošanas procesa apjoms gada ietvarā nav prognozējams.
Ja vārds “organizē” paredz pašvaldības pienākumu gan izgatavot gan izvietot informatīvo tāfeli, tas ir nepamatots administratīvais slogs pašvaldībai. Līdz ar to nav korekti noteikumu Anotācijā sadaļā “3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” norādīt, ka ietekme uz pašvaldību budžetiem nav konstatējama.
Anotācija papildināma ar aprēķinu par ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
 

-

Norādām, ka Anotācijā norādītajā problēmas formulējumā teikts: “Komitejā tika panākta vienošanās par nepieciešamību precizēt noteikumu Nr. 628 16. punktu, nosakot, ka plānošanas dokumenta publiskā apspriešana var sākties nākamajā dienā pēc attiecīgā plānošanas dokumenta publicēšanas sistēmā.”. Uzskatām, ka šis formulējums ir elastīgāks un atstāj pašvaldībai izvēles iespēju publicēt dokumentu arī ātrāk.
Pamatojums. Pašvaldības ir izteikušas bažas par konkrēta publiskās apspriešanas termiņa un savlaicīgu tā norādīšanu paziņojumos un publicēšanu dažādos sabiedrībai pieejamos veidos, sakarā ar to, ka iepriekš nav zināms kurā dienā tikt sistēmā publicēts lēmums par plānošanas dokumenta nodošanu publiskajai apspriešanai gan ierobežoto pašvaldības darbinieku resursu, gan sistēmas darbības pārtraukumu dēļ. Līdz ar to publiski var būs pieejama ļoti nekonkrēta informācija par plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas termiņu, piem., 20 darbdienas sākot no nākamās darbdienas pēc pašvaldības lēmuma par plānošanas dokumenta nodošanu publiskajai apspriešanai publicēšanas sistēmā.
Iepriekš minētais var radīt iedzīvotāju jautājumus, līdz ar  to papildus administratīvo slogu pašvaldībām.
Sasaistot Noteikumu projekta 2. un 5. punktā noteiktos grozījumus Noteikumu Nr. 628 3. un 16.  punktu redakcijās, kā arī papildināšanu ar 14.2 punktu norādām, ka 3. punktā noteiktais laiks – 5 darbdienas visiem pašvaldības lēmumiem, kas saistīti ar plānošanas dokumentiem (to starpā arī lēmums par plānošanas dokumenta nodošanu publiskajai apspriešanai), ir par īsu, lai sagatavotos publiskajai apspriešanai – saskaņotu laikus, sastādītu paziņojumus, sagatavotu informatīvu planšeti izvietošanai iekštelpās, kā arī izgatavotu informatīvu tāfeli izvietošanai plānojuma teritorijā. Praktiski tas nozīmē, ka visiem šiem dokumentiem, kas nepieciešami publiskajai apspriešanai, jābūt gataviem pirms lēmuma pieņemšanas. Tas rada risku, ka gadījumā, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums vai lēmuma pieņemšana, kāda iemesla dēļ tiek atlikta, finanšu līdzekļi tiks iztērēti nelietderīgi.
 

-

Nav īsti saprotams, kā izpaudīsies “argumentēšana”.
Noteikumu projektā būtu jāiestrādā nosacījums, ka institūcijas drīkst izvirzīt tikai tādus nosacījumus, kas ir atbilstoši konkrētā plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpei – nevar izvirzīt vienādas prasības teritorijas plānojumam un detālplānojumam.
Pamatojums. Institūcijas nosacījumos izvirza prasības (kuras jau šobrīd tiek argumentētas), kas ir pārāk detalizētas un faktiski nav iestrādājamas konkrētajā plānošanas dokumentā.

-

Rosinām vērtēt vai šā punkta redakcija nav pretrunā ar piedāvāto 14.1 punktu (Noteikumu projekta 3.punkts), ka pašvaldība var neņemt vērā ārpus sistēmas iesniegtos nosacījumus.
Norādām, ka no minētā punkta redakcijas nav saprotams, kādā veidā paredzēts izsniegt ģeotelpiskos un teksta datus (kur tie tiks nosūtīti/iesniegti, caur sistēmu kā nosacījumus, vai citādā veidā).
Nosacījumus, ģeotelpiskos un teksta datus būtu jāizsniedz vienā termiņā.
Pamatojums. Plānošanas dokumenta izstrādi var pilnvērtīgi uzsākt tikai tad, kad ir saņemti visi dati.

-

Noteikumu projekta 8. punktā piedāvāts svītrot 57.punktu, kas nosaka, ka plānošanas dokumenta izstrādātājs nodrošina institūciju sniegto datu nemainību. Ja nepieciešamas izmaiņas datos, izstrādātājs tās saskaņo ar institūciju, kura sniegusi attiecīgos datus.
Rosinām vērtēt vai nebūtu jāsvītro 59.1.punkts.
Lūdzam precizēt un papildināt Noteikumu projekta 59.2.apakšpunkta redakciju “risinājumu atbilstību attiecīgo nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem”, jo šobrīd tā ir pārāk vispārīga.
Pamatojums. Jau izsniedzot nosacījumus dokumentu izstrādei, institūcijām ir jāizvirza prasības, kas no politikas plānošanas ir jāņem vērā un tām ir jābūt samērīgām. Pretējā gadījumā izsniegtie atzinumi var būt negatīvi, jo dokumentu izstrādes laikā, neņemot vērā institūciju nesamērīgās prasības, atzinumā tas var tikt pamatots kā neatbilstība normatīviem aktiem vai politikas plānošanas dokumentiem.

-

No Noteikumu projekta Anotācijas nav skaidrs, kas ir domāts ar vārdiem “viedoklis”, un ja tas netiek definēts kā atzinums vai tam ir rekomendējošs raksturs, vai tas ņemams vērā teritorijas plānojuma izstrādē. Kā arī nav skaidri definēts, vai šis viedoklis jāpieprasa arī lokālplānojumiem ar kuriem tiek grozīti teritorijas plānojumi.
Norādām, ka sistēmā ir paredzētas darbības ar nosacījumiem un atzinumiem, nevis viedokļiem. Attiecīgi lai pieprasītu viedokli Ekonomikas ministrijai jāraksta vēstuli, pieprasot viedokli, kas ir pretrunā ar Noteikumu projekta 3. punktā iekļauto papildināšanu ar 14.¹ punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka pašvaldība var pārliecināties par izstrādātāja atbilstību noteikumu 7. nodaļai, bet ne būt atbildīga, jo praksē arī izstrādātāji, kuri izstrādā vājus plānošanas dokumentus, ir ar noteikumiem atbilstošu izglītību un uzkrājuši pieredzi (apstiprinātus dokumentus), kuru pašvaldībai nav pamata apšaubīt.
Norādām, ka nav saprotams, kas tieši ir domāts ar vārdiem “atbildīga par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādātāja atbilstību”.
Rosinām izstrādāt kritērijus plānotāju sertificēšanai, jo pašlaik 7.nodaļā ietvertās prasības ir ļoti vispārīgas – nav pat konkrētu prasību par izglītību plānošanas dokumentu izstrādātājiem.
Pamatojums. Pašvaldībām šobrīd nav kritēriju, pēc kuriem izvērtēt plānošanas dokumenta izstrādātāja atbilstību, izņemot pieredzi citu plānošanas dokumentu izstrādē (kas ne vienmēr ir objektīvs rādītājs).

-

Pašvaldības kompetencēs teritorijas plānošanas jomā būtiska loma ir lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijas noteikšanai. Savukārt Noteikumu Nr.628 133. punkta norma, kas Noteikumu projekta Anotācijā minēta kā svītrojamo punktu dublējošā norma, ir iekļauta 6. nodaļā pie prasībām lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādes finansēšanā, tā neparedz pašvaldībai tiesības noteikt mazāku lokālplānojuma teritoriju kā norādīts ierosinātāja iesniegumā. Vēršam uzmanību, ka Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta pirmā daļa nosaka, ka lokālplānojumu vietējā pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas, t.i. pašvaldībai nav jāatbalsta ierosinātāja izvēlētais risinājums pilnā apjomā.

-

Nav iebildumu par termiņa izteikšanu darbdienās, bet šā punkta redakcija nav korekti definēta, nosakot, ka pašvaldība sagatavo pilnveidoto redakciju, jo lielā daļā gadījumu pašvaldība nav izstrādātājs un pati redakciju negatavo.
 

-

Ierosinām precizēt Noteikumu projekta 105. punktu, skaidri nosakot, ka vēstules pierobežniekiem jāsagatavo detālplānojuma izstrādātājam kā ieinteresētajai pusei, nevis pašvaldībai.
Norādām, ka Noteikumu projektā būtu nepieciešams atsevišķi regulēt paziņojumu nosūtīšanu gadījumos, ja detālplānojuma teritorijā atrodas daudzdzīvokļu ēka, vai detālplānojums robežojas ar zemesgabalu uz kura atrodas daudzdzīvokļu ēka, paredzot izņēmumus šajā gadījumā informāciju nodot ēkas apsaimniekotajam, vai informācijas izvietošanai pie kāpņu telpām.
Pamatojums. Šajā gadījumā paziņojumu nosūtīšana katram dzīvokļa īpašniekam uzliek nesamērīgu administratīvo un finanšu slogu.
Jāizvērtē arī dotās prasības lietderība kopumā, ņemot vērā, ka lokālplānojuma izstrādes gadījumā šāda prasība informēt pierobežniekus nav ietverta, kamēr detālplānojuma gadījumā, kas patiesībā visbiežāk nozīmē mazliet sarežģītāku zemes sadali nekā zemes ierīcības projekta izstrāde, ja sadalei nepieciešams plānot jaunu ielu (un ZIP gadījumā nav jāinformē pierobežnieki), šāda formāla prasība ir saglabājusies, visdrīzāk, no laikiem, kad detālplānojumus pieņēma ar saistošajiem noteikumiem un tajos varēja arī grozīt pašvaldības teritorijas plānojumu. Šobrīd šāda prasība ir novecojusi un izraisa diskusijas ar izstrādātājiem.
Pamatojums. Visbiežāk detālplānojumā plānotā zemes sadale nekādā veidā neaizskar pierobežnieka tiesības un, kaut arī prasība ļauj labāk informēt sabiedrību, tomēr šobrīd tā rada administratīvu slogu pašvaldībai.
Lūdzam Anotācijā detalizētu skaidrojumu par 105.punkta redakcijas vārdiem “Paziņojumu ievieto sistēmā…” – vai “Paziņojums” ir atsevišķs pdf. dokuments, vai arī ar “Paziņojumu” ir domāts paziņojums, kas tiek aizpildīts sistēmā automātiski, publicējot lēmumu, lai novērstu situāciju, ka dažādās pašvaldībās šī norma tiek traktēta atšķirīgi.

-

No normatīvā regulējuma nav saprotams, kāda ir kārtība gadījumos, kad būvniecības iecere paralēli virzās arī Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), un kā šīs procedūras tiek salāgotas.
 

-

Pašvaldības konceptuāli atbalsta 135. punkta svītrošanu no Noteikumiem Nr.628, norādot, ka lielākajai daļai nav noteikts maksas pakalpojumu cenrādis. Tomēr detālplānojuma izstrādes gadījumos Pašvaldībām vajadzētu saglabāt iespējas pieprasīt no detālplānojuma ierosinātājiem atmaksāt pasta izdevumus par ierakstītajām vēstulēm, kurās tiek sūtīti paziņojumi par detālplānojumu, kā arī lokālplānojumu un detālplānojumu ierosinātājiem apmaksāt izdevumus par publikācijām plašsaziņas līdzekļos, kas nav pašvaldību pārziņā, gadījumos kad lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrāde ir konkrēta privāta attīstības iecere.
Pamatojums. Pašvaldības iedzīvotājiem no pašvaldības budžeta nebūtu jāmaksā par privāta attīstīja ieceres īstenošanu.

-

Pašvaldībām dalās viedoklis par 139. punkta svītrošanu, tomēr lielākā daļa iebilst pret šī punkta svītrošanu minot, ka Noteikumu projekta Anotācijā nav sniegts pamatojums, kādēļ 139.punkts ir tukša vai arī nelietderīga tiesību norma, kas ir par pamatu šī punkta svītrošanai.
Norādām, ka noteikumu 7.nodaļā iekļauto prasību mērķis ir nodrošināt kvalitatīva teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādi, ko var izdarīt tikai attiecīgās jomas speciālists. Noteikumu Nr.628 137.punkts kā vispārējā tiesību norma paskaidro, kādas jomas speciālisti vispār drīkst izstrādāt plānošanas dokumentus, kuru sastāvā ietilpst gan paskaidrojuma raksts, gan grafiskā daļa, gan teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Savukārt Noteikumu Nr.628 139. un 140.punkts paskaidro, kādi speciālisti drīkst veikt tiesību normās paredzētos darbus. Kā izriet no Ģeotelpiskās informācijas likuma 10. panta trešās daļas, ģeodēzisko darbību veic attiecīgi sertificētas personas, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuri ir ieguvuši akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ģeodēzijas inženiera vai zemes ierīcības inženiera, vai kartogrāfijas inženiera profesionālo kvalifikāciju vai arī ieguvuši inženierzinātņu maģistra grādu ģeomātikā, ģeodēzijā, zemes ierīcībā vai kartogrāfijā.
Pašvaldību ieskatā Noteikumu Nr.628 139.punkts ir saglabājams. Īpaši tādēļ, ka ar Noteikumu projekta 14.punktu citā redakcijā ir izteicis Noteikumu Nr.628 75.punkts, paredzot pašvaldības atbildību par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādātāja atbilstību šo noteikumu 7. nodaļai.

-

Norādām, ka sistēmā uzturētais plānošanas speciālistu saraksts ar informāciju par izstrādātajiem plānošanas dokumentiem, palīdz pašvaldībai izvērtēt ierosinātāja izvēlēto speciālistu kvalifikāciju.
Lielākā daļa pašvaldību norāda, ka šī punkta svītrošana samazinās teritorijas plānošanas dokumentu kvalitāti un lūdz atstāt spēkā šo punktu līdz plānošanas speciālistu profesija nav reglamentēta.

-

Lūdzam Noteikumu projekta Anotācijā skaidrot noteiktā pārejas perioda ilguma iemeslu.
Pamatojums. Pašvaldības ir norādījušas uz tā nesamērīgumu.

-

Aicinām vārdu “pamatot” aizstāt ar vārdu “skaidrot”, jo Teritorijas plānojumam, lokālplānojumam un detālplānojumam pamatojums jau tiek noteikts darba uzdevumā (MK noteikumu Nr.628. punkts 77.1. un 102.1.), kā arī MK noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 2.punktā jau ir noteikts mērķis sabiedrības līdzdalībai.

-

Tiek atbalstīts, ka ar šo punktu tiek nostiprinātas tiesības neņemt vērā institūciju nosacījumus, ja tie ir nepamatoti vai neattiecas uz plānošanas dokumentu.
Tomēr paužam bažas par nosacījumu neņemšanu vērā, ja tie sniegti ārpus sistēmas.
Pamatojums. Praksē šobrīd ir pašvaldības kas savu plānošanas dokumentu izstrādei pilnīgi visus nosacījumus pieprasa ārpus sistēmas, jo ne visas institūcijas tos sniedz sistēmā, līdz ar to pieprasīt nosacījumus 2 plūsmās (sistēmā un ārpus sistēmas) pašvaldībām ir sarežģītāk nekā pieprasīt visu ārpus sistēmas, nosūtot vēstules.
Ierosinām ieviest kontroles mehānismu, kas liktu visām institūcijām tiešām lietot sistēmu. Kamēr tas netiek atrisināts, vērtējams vai dot tiesības noraidīt institūciju nosacījumus tikai tāpēc, ka tie ir sniegti ārpus sistēmas.

-

Vēršam uzmanību, ka 2. nodaļas nosaukums “Plānošanas dokumentu izstrāde, izmantojot sistēmu” nav saistīts ar informatīvās tāfeles izvietošanas jautājumu un drīzāk attiecināms uz 5.2. nodaļu, kurā noteikta Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma izstrādes kārtība un 5.3. nodaļu, kurā noteikta Detālplānojuma izstrādes kārtība. Šādā gadījumā grozījumu projekts būtu papildināms ar šādiem grozījumiem.
Piedāvājam izteikt noteikumu 77.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
“77.3. plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus, kā arī prasības informatīvās tāfeles izvietošanai plānojuma teritorijā sabiedrības informēšanai par plānoto attīstības ieceri.”
Izteikt noteikumu 102.5.apakšpunktu šādā redakcijā:
“102.5. plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus, kā arī prasības informatīvās tāfeles izvietošanai plānojuma teritorijā sabiedrības informēšanai par plānoto attīstības ieceri.”
 

-

Daļā no pašvaldībām, šobrīd, prasība par informatīvās tāfeles nodrošināšanu lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijā ir ierosinātāja atbildība, kas tiek paredzēts līgumā par attiecīgā plānošanas dokumenta izstrādi un finansēšanu, ja šāda prakse ir atbalstāma ierosinām 14.2 izteikt šādā redakcijā:
 

Lokālplānojuma un detālplānojuma ierosinātājs organizē informatīvās tāfeles izvietošanu lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā sabiedrības informēšanai par plānoto attīstības ieceri.

Izvērtēt nepieciešamību noteikt precīzu atskaites punktu arī ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas projektu publiskās apspriešanas uzsākšanai.

-

Lūdzam papildināt 90.punkta redakciju ar jaunu normu: “Atzinumu par pilnveidoto redakciju sniedz tikai tās institūcijas, kuru intereses tiek skartas. Sniedzot atkārtotu atzinumu, institūcija nevar izvirzīt jaunus (iepriekšējā atzinumā) neminētus iebildumus. Ja publiskās apspriešanas laikā par iepriekšējo redakciju institūcija ir sniegusi pozitīvu atzinumu, tad pēc publiskās apspriešanas beigām, vai arī pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas laikā, institūcija nevar atsaukt savu iepriekš izdoto pozitīvo atzinumu, aizstājot to ar negatīvu”.

-

Norādām, ka būtu nepieciešams atsevišķi regulēt paziņojumu nosūtīšanu gadījumos, ja detālplānojuma teritorijā atrodas daudzdzīvokļu ēka, vai detālplānojums robežojas ar zemesgabalu uz kura atrodas daudzdzīvokļu ēka, paredzot izņēmumus šajā gadījumā informāciju nodot ēkas apsaimniekotajam, vai informācijas izvietošanai pie kāpņu telpām.
Pamatojums. Šajā gadījumā paziņojumu nosūtīšana katram dzīvokļa īpašniekam uzliek nesamērīgu administratīvo un finanšu slogu.
 

-

Svītrot vārdus “… un paziņo institūcijām par detālplānojuma projekta izstrādi un nepieciešamību sniegt par to atzinumu šo noteikumu 4. nodaļā noteiktajā kārtībā”, jo patreiz sistēmā ir nodrošināts automātisks pieprasījums gan nosacījumu, gan atzinumu sniegšanai.

-