Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir izvērtējusi Labklājības ministrijas (LM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju u.c. iesaistītajām institūcijām sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” (Ziņojums). LPS atkārtoti aicina ieviest un nodrošināt automātisko maksājuma mājsaimniecībām, izmantojot valsts pārvaldes rīcībā esošos datus un informāciju par personu ienākumiem, dzīvesvietu u.c., izvērtējot šīs sistēmas ieviešanu ar laika nobīdi, piemēram, ar 2022.gada 1.novembri, tādējādi nodrošinot nepieciešamo laiku risinājuma sagatavošanai un ieviešanai (skat. priekšlikumus protokollēmuma saturam).
Par Ziņojumu LPS  pauž šādus iebildumus, kas tika izteikti arī darba grupās par iespējamiem risinājumiem, kā arī sarakstē ar LM attiecībā uz pašvaldību kompetenci:
1. Ziņojums paredz koncentrēties uz vairākiem atbalsta veidiem, tai skaitā noteikt paaugstinātu koeficientu mājokļa pabalsta aprēķināšanai, atsakoties no automātiskā maksājuma mājsaimniecībām ieviešanas 2022./2023.gada apkures sezonā, pamatojot, ka automātiskā maksājuma mājsaimniecībām gadījumā šis slogs ir vairākām iestādēm vienlaikus. Norādām, ka piemērojot koeficientu 3 – sociālajā dienestā apkalpojamo personu skaits mēnesī palielinās 5 reizes,  piemērojot koeficientu 4 - apkalpojamo personu skaits mēnesī palielinās 16 reizes (Ziņojuma 34.lpp.). Tādējādi vienas iestādes (pašvaldības sociālā dienesta) slodze pieaug katastrofāli, tā jau ierobežoto resursu ietvaros apdraudēta citu sociālo dienestu funkciju izpilde (sociālais darbs un sociālie pakalpojumi) Pašvaldību sociālajos dienestos kopā 2021.gadā bija 1473 sociālā darba speciālisti kopā jeb 71,5 % no nepieciešamā speciālistu skaita– sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, ar senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, bezdarniekiem, speciālisti, kuri strādā ar sociālo palīdzību u.c. Ja sociālajiem dienestiem prognozējams šāds klientu skaita pieaugums (kontekstā ar Ukrainas civiliedzīvotāju apkalpošanu, rudenī paredzamo covid saslimšanas gadījumu pieaugumu, nepieciešamību pārorganizēt klientu pieņemšanu), tad sociālajā jomā ir jāizsludina krīze/ārkārtējs stāvoklis, definējot, kādas funkcijas sociālais dienests nepilda. Attiecīgi nepieciešams papildināt 35.lpp. minētos trūkumus, piemērojot paaugstinātos koeficientus, kā arī nekorekti atsaukties uz vairāku iestāžu slodzes pieaugumu, ieviešot automātisko maksājumu.
2. Pieņemot lēmumus par atbalsta piemērošanu un arī visā Ziņojuma tekstā, nepieciešams ņemt vērā, ka mājokļa pabalsta piešķiršana ir sarežģīta administrēšanas sistēma, katrs pabalsts tiek piešķirts, individuāli izvērtējot katras mājsaimniecības situāciju: 1) lai nomērķētu pabalstu uz zemākajiem ienākumiem, tiek veikta mājsaimniecības ienākumu un īpašumu novērtēšana, kas ir lielā mērā ir manuāls darbs pašvaldībās, t.sk. ievadot informāciju par personas neto ienākumiem; 2) lai aprēķinātu mājokļa pabalstu, nepieciešams manuāli apstrādāt un ievadīt informācijas sistēmā informāciju par visiem maksājumiem, kas attiecināmi uz mājokļa pabalsta aprēķināšanu - vismaz 9 pozīcijas (skat. Ziņojuma 11.lpp.), kā arī veikt pārskaitījumu katram pakalpojuma sniedzējam 3) mājokļa pabalsta piešķiršana ir administratīvs akts, kas ir apstrīdams.
3. Ņemot vērā, ka piedāvātajam risinājumam par paaugstināta koeficienta piemērošana mājokļa pabalsta aprēķinam ir būtiska ietekme uz pašvaldību budžetu, nepieciešams noteikt, ka valsts līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalstam 2022./2023.gada apkures sezonā ir 75 % apmērā no faktiskajiem izdevumiem, uz apkures sezonas periodu paredzot iespēju veikt tūlītēju avansa maksājumu pašvaldībai vismaz atbilstoši viena mēneša izmaksām. Jau šobrīd pašvaldību finanšu plūsma ir apdraudēta, ņemot vērā, ka pašvaldībām jāpriekšfinansē atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet valsts kompensācijas tiek pārskaitītas ar būtisku laika nobīdi.
4. Sadaļu par 2022.gadā nepieciešamo finansējumu (33.lpp.), nepieciešams papildināt ar ietekmi uz pašvaldību budžetu - papildus nepieciešams finansējums arī 2022.gadā, ja paaugstināto koeficientu plānots piemērot no 1.septembra.
5. Ziņojums paredz noteikt tiesības mājokļa pabalsta aprēķinam pieņemt darbā cilvēkus (33.lpp.) bez Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzība likumā noteiktajām izglītības prasībām (terminēts pasākums uz atbalsta sniegšanas periodu):
5.1. norādām, ka šādu cilvēku piesaistei nepieciešams laiks – jābūt noteiktām prasmēm un kvalitātēm (darbs ar cilvēkiem, datoru un IT sistēmām), apmācība par mājokļa pabalsta piešķiršanas sistēmu, darbam ar SOPA, administratīvajiem procesiem iestādē u.c. Kā arī nepieciešamas telpas un datortehnika darba vietas iekārtošanai.
5.2. darbiniekus plānots pieņemt darbā uz noteiktu laiku (uz atbalsta sniegšanas periodu, orientējoši 7 – 8 mēneši):
5.2.1. darba līgumu noslēgšana uz noteiktu laiku ir pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad pastāv attiecīgais tiesiskais pamats, ko pieļauj Darba likuma (DL) 44. panta pirmā daļa. Rosinām precizēt, atbilstoši kuram no DL 44.panta pirmās daļas apakšpunktiem ir plānota šā terminēta pasākuma norises nodrošināšana. Iespējams, ka tas varētu būt 6) neatliekamu darbu, lai  novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Ja tomēr minētais gadījums nav atrunāts DL 44.pantā, tad ietverama informācija par to.
5.2.2. vēršam uzmanību uz jautājumu  par sociālajām garantijām, jo atbilstoši Darba likumam, sociālās garantijas pienākas neatkarīgi no līguma veida. Proti, arī tad, ja darba līgums ir bijis noslēgts uz vienu mēnesi, darba attiecības izbeidzot, darbiniekam pienākas proporcionāla neizmantotā atvaļinājuma kompensācija.  Kā zināms, vispārēji tiek pieņemts, ka viens darba attiecību mēnesis dod tiesības uz 1,68 atvaļinājuma dienām. Līdz ar ko, rēķinot ietekmi  uz budžetu, plānojama ne tikai darba alga, bet arī citi izdevumi darba samaksai, ko nosaka Darba likums.
5.2.3. DL 151.pants paredz, ka Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. Ņemot vērā, ka plānotais periods ir ilgāks par 6 mēnešiem, teorētiski arī šie darbinieki var prasīt atvaļinājumu, kas nebūtu atbalstāms, ņemot  vērā konkrēto mērķi terminētā, īslaicīgā un steidzamā  darba izpildei   un ļoti  ierobežoto laika periodu darba līgumam. Rosinām vērtēt, vai ir pieļaujama atsauce un izņēmums, ka DL 151.panta norma uz šiem darbiniekiem neattiecas.

-

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir izvērtējusi Labklājības ministrijas (LM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju u.c. iesaistītajām institūcijām sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” (Ziņojums). LPS atkārtoti aicina ieviest un nodrošināt automātisko maksājuma mājsaimniecībām, izmantojot valsts pārvaldes rīcībā esošos datus un informāciju par personu ienākumiem, dzīvesvietu u.c., izvērtējot šīs sistēmas ieviešanu ar laika nobīdi, piemēram, ar 2022.gada 1.novembri, tādējādi nodrošinot nepieciešamo laiku risinājuma sagatavošanai un ieviešanai (skat. piedāvāto protokollēmuma saturu).
 

[1] LM sadarbībā ar VSAA, VID, PMLP, līdz 01.08.2022.iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami info ziņojumā aprakstītajam risinājumam par automātiska atbalsta piešķiršanu mājsaimniecībām no ___.____.2022., automatizēti aprēķinot oficiālo ienākumu apmēru uz vienu mājsaimniecības locekli, nepieciešamības gadījumā risinājumu precizējot, t.sk.par ienākumu aprēķināšanu, ienākumu veidiem un periodiem, datumiem uz kuriem tiks izmantota Fizisko personu reģistrā fiksētā katra iedzīvotāja pamatadrese, identificējot mājsaimniecības locekļus vienā individuālajā dzīvojamajā mājā vai vienā dzīvoklī. [2] Lai LM varētu sagatavot 1.punktā noteiktā risinājuma normatīvo aktu ietekmes uz budžetu aprēķinu un piedāvātu Ministru kabinetam alternatīvos variantus atbalsta lielumam: [2.1.] PMLP līdz 15.07.2022. nodot VSAA vai VID  Fizisko personu reģistra datus, savietojot personu datus, kuru pamatadrese ir viena un tā pati.[2.2.] līdz 15.07.2022. VID nodot datus VSAA vai VSAA nodot datus VID. [2.3] VID vai VSAA sadarbībā ar LM savietot Fizisko personu reģistra datus ar VID un VSAA datiem par ienākumiem, modelējot iespējamos atbalsta lielumus un to ietekmi uz budžetu.[3] VSAA vai VID, balstoties uz 1.punktā noteiktā risinājuma precizējumiem, līdz __________.2022. sagatavoties automātiska atbalsta aprēķināšanai un piešķiršanai mājsaimniecības loceklim, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī (Fizisko personu reģistrā fiksētajā katra iedzīvotāja pamat adresē) dzīvojošo personu ienākumiem, paredzot PMLP savietoto datu un  VID datu nodošanu VSAA vai VSAA datu nodošanu VID. [4] PMLP vai VARAM  līdz 01.08.2022.veikt nepieciešamās darbības, lai no 01.09.2022. iedzīvotāji, kas deklarējuši savu dzīvesvietu vienā individuālajā dzīvojamajā mājā vai vienā dzīvoklī, bet kuri šajā vienā individuālajā dzīvojamajā mājā vai vienā dzīvoklī ved atsevišķu mājsaimniecību, varētu deklarēt atsevišķo mājsaimniecības faktu vienas individuālās dzīvojamās mājas vai viena dzīvokļa ietvaros, tai skaitā norādot personas ar kurām ved kopēju mājsaimniecību. Paredzot elektronisko iespēju  www.latvija.lv pakalpojumā “Dzīvesvietas deklarēšana vai norādīšana” vai izstrādājot jaunu rīku, kas pieejams lielākajai sabiedrības daļai.[5] PMLP  veikt nepieciešamās darbības, lai no 01.09.2022. VSAA vai VID tiktu nodoti uz  noteiktiem laika brīžiem savietoti Fizisko personu reģistra dati par  iedzīvotājiem, kas deklarējuši adresi vienā individuālajā dzīvojamajā mājā vai vienā dzīvoklī, un iedzīvotājiem, kas deklarējuši atsevišķo mājsaimniecību vienas individuālās dzīvojamās mājas vai viena dzīvokļa ietvaros (vienas mājsaimniecības iedzīvotāji), saskaņojot datu savietošanas un atlases algoritmus ar LM, VSAA, VID. [6] Noteikt, ka automātisko atbalstu izmaksā katrai pilngadīgai personai, kas kvalificējusies atbalstam, pārskaitot to uz personas bankas kontu, personām, kas ir  VSAA klienti (piemēram, pensionāri), atbalstu izmaksā tādā pat veidā, kā tiek izmaksāti VSAA sniegtie maksājumi (piemēram, pensionāriem izmaksā kopā ar pensiju, tādā pat veidā, kā tiek izmaksāta pensija). Atbalstu par nepilngadīgu personu, kas ir kvalificējusies atbalsta saņemšanai, izmaksā tai pilngadīgajai personai, kurai VSAA izmaksā ģimenes valsts pabalstu.[7] Noteikt, ka atbalsts netiek izmaksāts nerezidentiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē vai ārvalstniekiem, neattiecinot šo ierobežojumu uz Ukrainas civiliedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem.[8] Tā par katras fiziskās personas ienākuma veidu, par kuru ir pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam, ir zināms gan bruto ienākums, gan ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan aprēķinātais VSAOI (ja piemērojamas), turklāt par VSAOI tiek norādīti visi statusi, kas identificē konkrētajai personai un konkrētajam ienākuma veidam piemēroto VSAOI likmi (Darba devēja ziņojums, Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums, Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojums utt.),  tad valsts rīcībā ir dati, lai noteiktu arī katra iedzīvotāja neto ienākumus. LM sadarbībā ar VID un VSAA, līdz ________iesniegt normatīvo aktu projektus, kas paredzēs kārtību kādā ar automatizētām metodēm tiek savietoti visi personas neto ienākumi par kuriem ir ziņas valsts informāciju sistēmās biežāk šobrīd (reizi gadā gada ienākumu deklarācijas izveides brīdī), izvērtējot neto ienākumu fiksēšanu katru mēnesi vai katru ceturksni.[9] LM līdz______________ iesniegt normatīvo aktu projektus, kas paredzēs automatizētu kārtību mājsaimniecību locekļu un mājsaimniecības ienākumu identificēšanai valsts informāciju sistēmās, kā arī šāda rīka izstrādes atbildīgo valsts.[10] VARAM ieplānot finansējumu no ________ 9.punktā minētā rīka izveidei.