Atzinums

Ņemot vērā nepieciešamību regulāri novērtēt plānā izvirzīto mērķu sasniegšanas progresu un iespējas ar plānā ietvertajiem pasākumiem šos mērķus noteiktajos termiņos sasniegt, lūdzam papildināt rīkojuma projektu ar sekojošiem punktiem:  
1) KEM, sadarbībā ar 4. punktā noteiktajām atbildīgajām ministrijām, izstrādājot informatīvo ziņojumu Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, sniegt priekšlikumus par izmaksu efektīviem pasākumiem tajās nozarēs, kurās ir identificējami riski SEG samazināšanai noteikto mērķa vērtību sasniegšanā.
2) Nozaru ministrijām, kuru politikas plānošanas dokumenti norādīti projekta 1.3. nodaļā, to ikgadējos vai starpposma, vai gala novērtējumos sniegt informāciju par īstenotajiem pasākumiem un SEG emisiju samazināšanas vai oglekļa dioksīda piesaistes skaitliskām vērtībām.
3) Nozaru ministrijām, plānojot pētījumus par nozares politikas attīstības virzieniem, tajos ietvert jaunās politikas ietekmes analīzi uz enerģētikas un klimata politikas mērķu plānoto mērķa vērtību sasniegšanu.
 

-

Iebildums NEKP 1.pielikumam: Par analītisko bāzi (sk. 1.pielikuma tabulas 20.punkts.) – minēts, ka analītiskā bāze un prognozes saskaņā ar plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem par energosistēmas attīstību perspektīvā līdz 2040. gadam tiks iesniegtas kopā ar Plānu, iekļaujot EK izstrādātajās veidlapās. Uzskatam, ka šādu informāciju nepieciešams pievienot šim plāna dokumentam, lai arī visi atzinumu sniedzēji varētu ar šo informāciju pilnvērtīgi iepazīties un sniegt savus komentārus.
 

-

Plāns nerada skaidru vīziju par to, kāds tiek plānots Latvijas enerģijas ražošanas un patēriņa portfelis, kā arī trūkst skaidrojuma par to, kādā veidā ir izdarītas izvēles par labu vienam vai otram virzienam un tā kvantitatīvajiem attīstības rādītajiem. 

Joprojām trūkst analīzes un informācijas par privātā finansējuma piesaisti. Uz šo aspektu norādīja arī Eiropas Komisija savā februāra ziņojumā, ka nepieciešams “Norādīt reformas un pasākumus ar mērķi mobilizēt privātās investīcijas, kas vajadzīgas enerģētikas un klimata mērķa rādītāju sasniegšanai. Uzlabot un paplašināt investīciju vajadzību analīzi, iekļaujot visaptverošu un konsekventu pārskatu par publisko un privāto investīciju vajadzībām agregēti un pa nozarēm …” Visu rekomendācijas tekstu lasīt Pielikumā 1., tabulas 17. apakšpunkts. Finansējums ir atslēgas elements, bez kura nebūs iespējama plānā aprakstīto mērķu sasniegšana, un šādai analīzei ir noteikti jābūt. Rīcībpolitikas tabulās, kur pretim pasākumiem norādītas finansējuma summas un uzskaitīti avoti, netiek sniegts sadalījums šai summai pa avotiem.

ES Modernizācijas fonds ir minēts saīsinājumu sarakstā, bet plāna tekstā par to nav papildus informācijas. Būtu svarīgi iekļaut informāciju par to, vai un kā Latvija plāno izmantot šī fonda sniegtās iespējas, kā to dara citas ES dalībvalstis.

Arī šajā atjaunotajā plāna versijā nav pietiekami izklāstīta sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem enerģētikas, būvniecības, mājokļu, klimata, lauksaimniecības jomā. Turklāt, joprojām nav informācijas par to, kādā veidā NEKP noteiktais rīcībpolitikas satvars veicinās Latvijas Sociālā klimata plāna sagatavošanu un kā tiks nodrošināta saskaņotība starp abiem plāniem. Līdz ar to, netiek nodrošināta analītiskā bāze nākotnes Sociālā klimata plāna sagatavošanai, uz ko bija norādījusi arī Eiropas Komisija februāra ziņojumā par Latviju.

Plāns neparedz nekādu informāciju par to, vai Latvija plāno kā vienu un AE veidiem izmantot ģeotermālo enerģiju. Top ES liela iniciatīva (Action Plan) par siltumsūkņiem (heat pumps), bet Latvijai nav izstrādāta stratēģija, kas varētu ļaut izmantot šīs tehnoloģijas priekšrocības un finansējumu, kas būs pieejams ES līmenī tās ieviešanai valstīs.

Iepriekš bijām norādījuši, ka būtu nepieciešams pie scenārijiem sektoriem noteiktiem pasākumiem noteikt kvantitatīvos rādītājus, kas par katru pasākumu ļaus analizēt datus un progresu kopējo NEKP mērķrādītāju sasniegšanā un vai šie pasākumi ir integrēti jau esošajā plānošanas sistēmā. Tas nav ņemts vērā.

Plāns paredz sniegt atbalstu pašvaldībām gan metāna sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei vai pārbūvei, gan vienlaicīgi arī ūdeņraža sabiedriskā transporta transportlīdzekļu autobusu iegādei. Būtu nepieciešams norādīt avotus, pamatojoties uz ko tiek pieņemti šādi stratēģiskie lēmumi par kvantitāti un pēc būtības. Kāpēc piemēram netika izskatīta iespēja tā vietā pāriet uz jaukta tipa degvielu (hydro-methane blend)? Ir pierādīts, ka transporta degvielas hidro-metāna gāzes maisījums sniedz ļoti pozitīvus rezultātus gan no vides aizsardzības, gan enerģijas taupības viedokļa: https://webgate.ec.europa.eu/life/publicWebsite/project/LIFE07-ENV-IT-000434/methane-and-hydrogen-blend-for-public-city-transport-bus-technical-demonstrative-application-and-strategic-policy-measures
Plāns neparedz risku analīzi (sektoriem, sabiedrības grupām, teritorijām) – netiek aprakstītas ievainojamības un riski scenārijos nosprausto mērķu sasniegšanai, kas neatbilst starptautiskajai praksei.

Būtiski norādīt, ka plānā nav iekļauts detalizēts pausto viedokļu kopsavilkums un nav informācijas par to, kā apspriešanās laikā uzklausītie viedokļi integrēti plānā. Šāda pieeja neatbilst valsts pārvaldes principiem, jo īpaši labas pārvaldības principam un sabiedrības informēšanas principam.

Kopumā no plāna nav saprotams, kā KEM a) organizēs SEG samazināšanas slodzi uz tām nozarēm, kurās ir potenciāls un nav sasniegti pasākumu izmaksu griesti; b) informēs MK par SEG samazināšanas izmaksām katrā no sektoriem, tā novēršot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu pasākumos, kuros SEG samazināšanas atdeve ir niecīga.  Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projektu par KEM lomu NEKP izmaksu efektīvu pasākumu īstenošanā, kuras rezultātā tostarp tiks novērsti zaļmaldināšanas riski.
Iebildums NEKP 1.sadaļai: Lūdzam projekta 1.3. nodaļu papildināt ar šādiem politikas plānošanas dokumentiem: Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2021 – 2027. gadam; Plāns “Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam”

Iebildums NEKP 1.5. sadaļa: Par elektrifikāciju un gāzes tirgu informācija sniegta nepietiekami, trūkst skaidra stratēģiskā redzējuma un nav pietiekami izanalizēta Latvijas tirgus problemātika un izaicinājumi un potenciālie risinājumi.

Iebildumi NEKP 3.sadaļai: Lūdzam projekta pasākumiem (projekta 3. nodaļa), kuru izpildes termiņš ir noteikts 2030. gads, paredzēt starpposma vērtības novērtēšanas periodu, piemēram, 2026. gads, tā datos balstīti analizējot projektā iekļautos citu nozaru pasākumus izmaksu efektīvā SEG samazināšanā.

Lai novērtētu katra tautsaimniecības sektora ekonomisko dzīvotspēju, ieviešot SEG samazinošos pasākumus, lūdzam projekta 3. nodaļā (Pašreizējā situācija, mērķi un rīcībpolitikas) katram sektoram iekļaut SEG intensitātes rādītāju (sektora SEG emisijas pret sektora īpatsvaru IKP), tā veidojot datos balstītu informāciju par pasākumu izmaksu griestiem SEG samazināšanas centienos.

Lūdzam projekta 3. nodaļā izvērtēt to pasākumu lietderību, kas nav sasaistē ar SEG samazināšanas vai CO2 piesaistes novērtēšanas metodiku, proti, ja pasākuma rezultātā, kas definēti tabulās, nav identificējams SEG samazinājums, tad pasākuma ietekme ir teorētiska un ar zaļmaldināšanas riskiem. Ievērojot minēto, lūdzam šādus pasākumus apvienot ar tām aktivitātēm, kas reālistiski samazinās SEG emisijas un ir datos balstīti novērtējami.

Iebildums NEKP 3.4.7. sadaļa: “3.2.3.4. Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošana” un “3.2.2.4. Publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana”: joprojām nav konkrētas informācijas par to, līdz kādai tieši klasei, kurā gadā un kādas ēkas plānots konkrēti atjaunot. Vai Latvijā sasniegs ES mērķi – 2030.gadā visas dzīvojamās mājas ir vismaz E klases energoefektivitātei atbilstošas?

Iebildums NEKP 4.3. sadaļa: Plāna 124.lpp. ir minēts, ka “Detalizēta energobilance ir iekļauta EK izstrādātajās veidlapās, kas ir publicēta KEM tīmekļa vietnē”. Taču norādītājā saitē šādas informācijas nav.

Iebildums NEKP 5.sadaļa: Starptautisko finanšu institūciju finansējums: arī šajā atjaunotajā versijā joprojām nav nekā par konkrētiem Latvijas plāniem to izmantot un nekā par to, vai līdz šim Latvija jau ko ir izmantojusi no šiem avotiem.

Iebildums NEKP 5.sadaļa: Saskaņā ar Regulas 2018/1999 I.pielikuma 5.3. punktu plānā jāiekļauj pārskats   par vajadzīgajām investīcijām, tai skaitā: i . Esošās investīciju plūsmas un nākotnes pieņēmumi attiecībā uz plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem; ii. Sektorālā vai tirgus riska faktori vai šķēršļi valsts vai reģionālā kontekstā; iii.  Papildu publiskā finansiālā atbalsta vai resursu analīze, kas vajadzīgi saskaņā ar ii) punktu konstatētās neatbilstības novēršanai. Šobrīd NEKP ir iekļauta sadaļa “5.Plāna finansiālā ietekme”, kur iekļauta atsauce, ka piedāvāto pasākumu īstenošanas kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms un tā iespējamie avoti ir iekļauti Plāna 3. nodaļā. Lūdzam precizēt NEKP projektu, atbilstoši minētajam, tai skaitā iekļaujot strukturētu (piemēram, sakārtotu tabulā) informāciju par vajadzīgajām investīcijām (Lūdzam papildināt plānu ar informāciju par  kopējo nepieciešamo finansējumu pasākumu īstenošanai), jo plāna 3.nodaļā informācija par finansēm/nepieciešamajām investīcijām ir iekļauta teksta veidā un dažādās apakšnodaļās, tādējādi informācija par vajadzīgajām investīcijām nav korekti un vienuviet iekļauta un uztverama, kas būtu nepieciešams, lai  MK pieņemtu izsvērtu lēmumu.
 

-

Atbilstoši Ministru kabineta 09.04.2024. sēdes protokola Nr.15 70.§ “Informatīvais ziņojums "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam"” 3.3. pantam, “lai īstenotu AS "Latvenergo" koncerna stratēģijā paredzēto kopējo jauno 2 300 MW AER jaudu uzstādīšanu, Ekonomikas ministrijai atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28. pantam un Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" 6. un 7. punktā noteiktajam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atļauju AS "Latvenergo" vidēja termiņa darbības stratēģijā  2026.-2030. gadam noteikt AS "Latvenergo" atšķirīgu valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apjomu ar 2027. gadu, pielīdzinot AS "Latvenergo" valsts budžetā dividendēs izmaksājamo apmēru Eiropas enerģētikas sektora tirgus dalībnieku vidējam dividenžu izmaksas rādītājam, kā arī pamatojot ar atbilstošiem investīciju projektiem un ilgtermiņa finanšu rādītājiem”.

No Aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam nav saprotams, vai valsts kapitālsabiedrības AS “Latvenergo” plānotās jaunās AER jaudas 2 300 MW apmērā tajā ir iekļautas. Ņemot vērā, ka plānošanas perioda beigas sakrīt, kā arī to, ka AS “Latvenergo” projekta finansēšanai paredzēts novirzīt valstij piekritīgās dividendes, lūdzam skaidri un nepārprotami sasaistīt abus plānus un norādīt AS “Latvenergo” daļu kopējā AER jaudu pieaugumā.
 

-

Saskaņā ar MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi",  plāns ietver kopsavilkumu. Tajā norāda īsu dokumenta satura kopsavilkumu un ietver informāciju par sabiedrības līdzdalību dokumenta izstrādes stadijā.  Lūdzam atbilstoši papildināt dokumentu ar šādu kopsavilkumu.
Plāna projekta tekstā ir atsauce uz kopsavilkumu, kas ir iesniegts EK. Tāpat informācija par sabiedrības līdzdalību un izstrādes procesu ir divās sadaļās, proti,  7. APSPRIEDES PROCESS UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA un 1.1. Plāna atjaunošana 2023. – 2024. gadā. 

Pozitīvi vērtējami centieni sabiedrībai sniegt vispusīgu un plašu informāciju par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam. Tomēr patreiz informācija ir dažādās vietnēs un varētu būt grūti saprast, kurā dokumentā ir spēkā esošie pasākumi. Ir  25.09.2020. informācija Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans,  15.05.2024. informācija Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē https://www.kem.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam un https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
 Lūdzam izvērtēt no lietotāja skatu punkta pieejamo informāciju un, kur nepieciešams, pilnveidot informāciju EM un KEM tīmekļvietnēs vai sniegt papildu skaidrojumu.
 

-

Iebildums par protokollēmuma 3.punktu: Lūdzam svītrot protokollēmuma 3.punktu, kas paredz NEKP stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma iesniegšanu Valsts kancelejā, jo normatīvais regulējums neparedz, ka Ministru kabinets atsevišķi apstiprina kāda dokumenta stratēģisko ietekmes uz vidi  novērtējumu. Vēršam uzmanību, ka likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.panta 6)apakšpunktā sniegtā stratēģiskā ietekmes uz vidi definīcija cita starpā paredz arī “rezultātu ņemšanu vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai”. Savukārt šī likuma 23.5 panta pirmā daļa paredz, ka stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai. Lūdzam skaidrot, kā paredzēts nodrošināt NEKP stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (un tā sabiedriskās apspriešanas) rezultātu izvērtēšanu un plāna precizēšanu, ja NEKP statēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums tiks sagatavots jau pēc plāna apstiprināšanas MK. Lūdzam skaidrot vai KEM plāno NEKP precizēšanu un atkārtotu apstiprināšanu MK pēc 2024. gada 1. septembra.

Iebildums par protokollēmuma 4.punktu: Lūdzam svītrot protokollēmuma 4.punktu, kas paredz NEKP padziļinātā sociālekonomiskās ietekmes izvērtējuma iesniegšanu Valsts kancelejā. Tā kā NEKP ir iekļauta sadaļa “4.8. Plānoto rīcībpolitiku un pasākumu sociālekonomiskā ietekme”, nav skaidrs, kā EM sagatavotais un iesniegtais sociālekonomiskais novērtējums tiks integrēts jau apstiprinātajā plānā.  Vēršam uzmanību, ka saskaņās Regulas 2018/1999 I.pielikuma 5.2. punktu NEKP jāiekļauj plānoto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, un ciktāl iespējams, ar veselību saistītā, vides, ar nodarbinātību un izglītību saistītā un sociālā ietekme un ietekme uz prasmēm, tostarp taisnīgas pārejas aspekti (izmaksu un ieguvumu, kā arī izmaksu efektivitātes izteiksmē). Lūdzam skaidrot vai KEM plāno NEKP precizēšanu un atkārtotu apstiprināšanu MK pēc 2024. gada 30. septembra, lai ņemtu vērā padziļinātā sociālekonomiskās ietekmes izvērtējuma konstatējumus.

-