Atzinums

Likumprojekta (uz 16.11.2021.) “Par valsts budžetu 2022.gadam” 10. panta trešās daļas ievadteikums paredz noteikt pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 70 000 000 euro apmērā pašvaldību investīciju projektu, atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktajai kārtībai, savukārt Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā 2022. gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai” (tālāk Noteikumu projekts) 3.1. punktā minētie mērķi neparedz iespēju pašvaldībām saņem valsts aizdevumus izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai, izņemot aizdevumu higiēnas prasību nodrošināšanai pirmskolas izglītības iestāžu ēkās. Lūdzam papildināt 3.1. punktu ar jaunu apakšpunktu, kas paredzētu šādu mērķi: pašvaldību dibinātu izglītības iestāžu investīciju projekti, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkcijas izpildi.

Starp 3.1. punktā minētajiem aizdevuma mērķiem nav minēts tāds mērķis kā 2021. gadā pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšana 2022. gadā, kas attiecībā uz 2020.gadā uzsākto projektu īstenošanu 2021.gadā ir atrunāts Ministru kabineta 11.02.2021. noteikumos Nr. 104. Lūdzam sniegt skaidrojumu par aizņemšanās iespējām pašvaldībām investīciju projektiem, kas uzsākti 2021.gadā un turpinās 2022.gadā un kuriem valsts aizdevums piešķirts pamatojoties uz Ministru kabineta 11.02.2021. noteikumiem Nr. 104. Otrs variants: papildināt Noteikumu projektu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: “pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšanai 2022. gadā, kuru kopējais būvdarbu apjoms līdz 2021. gada beigām ir veikts ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējā plānotā būvdarbu apjoma, ja plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas vienam investīciju projektam nepārsniedz 1 000 000 euro;”

Lūdzam papildināt Noteikumu projekta 3.1. punktu ar jaunu mērķi, paredzot, ka valsts aizdevumu var saņemt investīciju projektiem, kas paredz objektu, kas iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, teritorijā vai tās aizsardzības zonā esoša arhitektūras pieminekļa ar vismaz vietējas nozīmes pieminekļa vai valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļas statusu atjaunošanu, pārbūvēšanu vai restaurēšanu, un viena investīciju projekta kopējās izmaksas nepārsniedz 1 500 000 euro.
 

-

Ja energoefektivitātes pasākumus veic vietējas nozīmes arhitektūra piemineklī (vēsturisko koka logu un durvju nomaiņa) plānotā sasniedzamā URM vērtība logiem ir 1,3 nevis 1,1 kā to nosaka Ministru kabineta 25.06.2019. noteikumi Nr. 280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.
Šādiem objektiem būvprojekts tiek izstrādāts, pamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma 3.panta otrajā daļā 2. apakšpunktā noteikto izņēmumu, ka likuma prasības nepiemēro ēkām, kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību.
 

Lūdzam Noteikumu projekta 3.1.1. punktu izteikt šādā redakcijā:
“3.1.1. pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumiem (pārbūve vai atjaunošana), nodrošinot ēkas atbilstību ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam (izņemot Ēku energoefektivitātes likuma 3.panta otrajā daļā 2. apakšpunktā minētās ēkas), un ar ēkas energosertifikātu pamatotajam līmenim, ja investīciju projektā plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas 1 kWh primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumam nepārsniedz 4 euro”.

LPS lūdz maksimālo valsts aizdevuma summu par transporta infrastruktūras 1 km pilsētu teritorijā palielināt līdz 3 milj. euro, jo pilsētu teritorijās ielu un inženierkomunikāciju izbūves izmaksas būtiski atšķiras no izmaksām autoceļu pārbūvei lauku vai mazāk blīvi apdzīvotu vietu teritorijās. Galvenais faktors, kas ietekmē izmaksu atšķirību ir sarežģītais un blīvais esošs komunikāciju tīklojums, specifiski ģeoloģiskie apstākļi, kā arī plānojot ielas pārbūvi tiek paredzēta virkne citu komunikāciju (UKT,LK, ELT, EST) izbūve, kas būtiski sadārdzina ielas izbūve izmaksas.

LPS lūdz Noteikumu projekta 3.1.2. punktā kā transporta infrastruktūru norādīt arī stāvlaukumus, jo transporta infrastruktūras attīstībā liela nozīme ir arī autostāvvietu, stāvlaukumu izbūvei. Pašvaldībās ir situācijas, ka, piemēram, pilsētās piebraucamie ceļi jau ir sakārtoti, bet aktuāla problēma ir tieši stāvlaukumu izbūve. Jāatzīmē, ka valstī nepārtraukti palielinās reģistrēto transportlīdzekļu skaits, pilsētās ielas tiek noslogotas, jo automašīnas tiek novietotas ielas malās, kas savukārt apdraud satiksmes drošību. Arī pašvaldības pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešams nodrošināt apstāšanās iespējas pie sabiedriskām ēkām, lai pakalpojumu saņēmējiem būtu pieejamas transportlīdzekļu stāvvietas.
Likumā “Par autoceļiem” 2. panta 2.punktā ir noteikts, ka autoceļu kompleksā ietilpst zemes klātne, ceļa braucamā daļa, mākslīgās būves (piemēram, tilti, ceļu pārvadi, tuneļi, estakādes, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas), ceļu inženierbūves (piemēram, autobusu pieturvietas un paviljoni, paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvlaukumi, stāvvietas, atpūtas laukumi, sniega aizsargsētas, apstādījumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas) un satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, vertikālais un horizontālais marķējums);

Jēkabpils novada pašvaldībā aktualizējies jautājums arī par dzelzceļa pievadceļa izbūvi. Investējošā uzņēmumu grupa VMGcorp (Lietuva) plāno 2022.gadā uzsākt un līdz 2023.gada beigām uzbūvēt kokskaidu plākšņu un korpusa mēbeļu ražošanas rūpnīcu Jēkabpils novadā. Plānotas investīcijas industriālajā teritorijā Jēkabpils novadā ir 180 milj. euro un radītas jaunas 350 darba vietas – 150 pirmajā attīstības posmā un 200 otrajā attīstības posmā. Lai investīciju projektu varētu realizēt, nepieciešams atjaunot dzelzceļa pievadu no Krustpils stacijas līdz industriālajai teritorijai aptuveni 2,7 km garumā. Daļa dzelzceļa pievada atzara (0,7 km) ir VAS “Lavijas dzelzceļš” bilancē. Zeme uz kuras atrodas atlikušais bijušā dzelzceļa atzara uzbērums aptuveni 2 km garumā ir Jēkabpils novada pašvaldības īpašumā.

Ņemot vērā, ka viedajiem risinājumiem satiksmes drošībai un organizēšanai nav iespējams nodrošināt aprēķinu par vienu kilometru, izsakām priekšlikumu maksimālo aizdevuma summu šim mērķim noteikt kā konkrētu summu vienam projektam un šo mērķi ietvert jaunā apakšpunktā šādā redakcijā: “viedo risinājumu satiksmes drošībai un organizēšanai būvniecībai vai pārbūvei, un valsts aizdevums nepārsniedz 1 000 000 euro vienam investīciju projektam”. Piemēram, viedo risinājumu satiksmes drošībai un organizēšanai mērķi paredzot kā 3.1.3. punktu, attiecīgi mainot pārējo apakšpunktu numerāciju.

 

Lūdzam izteikt Noteikumu projekta 3.1.2. punktu šādā redakcijā:
“3.1.2. pašvaldības transporta infrastruktūras (ielas, ceļi, veloceļi, gājēju ietves, transportlīdzekļu stāvlaukumi, dzelzceļa pievadceļi, viedie risinājumi satiksmes drošībai un organizēšanai, kā arī inženierkomunikācijas, ja tās ir saistītas ar attiecīgajā investīciju projektā iekļauto ielu vai ceļu, u. c. transporta infrastruktūru) būvniecībai vai pārbūvei, ja investīciju projektā plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas par transporta infrastruktūras 1 km nepārsniedz 1 000 000 euro vai 3 000 000 euro pilsētu teritorijā, ja investīciju projektā atbilstoši šajā apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem tiek plānoti ieguldījumi arī inženierkomunikācijās, kas ir pašvaldības īpašumā un to būvniecības vai pārbūves izmaksas attiecīgā investīciju projekta ietvaros nepārsniedz 30 procentus  no kopējām būvdarbu izmaksām;”
 

Lūdzam palielināt Noteikumu projekta 3.13. apakšpunktā noteikto maksimālo valsts aizdevuma summu jaunas tilta infrastruktūras būvniecībai un esošas tilta infrastruktūras pārbūvei. Atbilstoši tirgus situācijai valsts aizdevuma izmaksām jaunas tiltu infrastruktūras būvniecībai par 1 m2 jābūt vismaz 3 300 euro un 1 800 euro par esošās tiltu infrastruktūras pārbūvi;
 

-

Lai veicinātu pašvaldību digitālo transformāciju un lietderīgu resursu izmantošanu (lai katras atsevišķas pašvaldības ietvaros netiktu radīti digitālie risinājumi ar līdzīgu funkcionalitāti), 3.1.4. apakšpunktā jāparedz, ka investīciju projekts var tikt pieteikts arī koplietošanas digitalizācijas risinājumu attīstībai un izveidei (digitālajām platformām, rīkiem, informācijas sistēmām), ar koplietošanas risinājumu saprotot risinājumu, kas tiek izmantots vismaz vienas pašvaldības divās vai vairāk iestādēs vai divās vai vairāk pašvaldībās.
 

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 3.1.4.apakšpunktu, to izsakot šādā redakcijā: “3.1.4. jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai, ja tiek aizstāts vai pilnveidots kāds no esošajiem pakalpojumiem ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, kā arī digitalizācijas risinājumu attīstībai un izveidei (digitālajām platformām, rīkiem, informācijas sistēmām) ar mērķi uzlabot vai izveidot jaunus pašvaldības darbības procesus pašvaldības efektīvai darbības nodrošināšanai, un valsts aizdevums nepārsniedz 1 000 000 euro vienam investīciju projektam. Investīciju projektus digitalizācijas risinājumu attīstībai un izveidei var iesniegt arī koplietošanas digitalizācijas risinājumu attīstībai un izveidei;”
 

Pašvaldībām nav bijusi iespēja aizņemties esošo pirmskolas izglītības iestāžu (PII) un sociālo iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai jau vairākus gadus.
Pirmkārt, šobrīd ir ļoti būtiski attīstīt un pielāgot ārtelpas un iekštelpas PII esošajai Covid-19 pandēmijas situācijai, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu vidi mācību satura īstenošanu. Arī sociālajās iestādēs saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir būtiski veikt ēku pielāgošanu Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem un vides pieejamības prasībām. Turklāt Covid-19 pandēmijas situācijā sociālie centri un to klienti ir augsta riska grupa, kuriem nepieciešams nodrošināt drošu vidi dzīvošanai.
Otrkārt, pašvaldību PII ēkas lielākoties ir celtas pirms 20 – 30 gadiem un vēl vairāk gadiem, līdz ar to PII ēkās ir nolietojusies gan elektroinstalācija, gan siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmas, kā arī atbilstoši ugunsdrošības prasībām PII nepieciešams veikt ieguldījumus, izbūvējot automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas un uzstādot ugunsdrošās durvis.
Līdzīga situācija ir arī vispārizglītojošo skolu ēkās, kurām ir  ugunsdrošības, elektrodrošības un vides pieejamības prasībām neatbilstoša infrastruktūra, kā arī esošie tehniskie risinājumi nenodrošina mācību procesam atbilstošu gaisa kvalitāti.  Lai veiktu ieguldījumus izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, kā arī nodrošinātu to ilgtspēju, ir nepieciešami apjomīgi finanšu resursi.
 

Lūdzam Noteikumu projekta 3.1.6. punktu izteikt šādā redakcijā: “3.1.6. izglītības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu infrastruktūras projektu īstenošanai, tai skaitā iestāžu iekštelpu un ārtelpu infrastruktūras attīstībai, un valsts aizdevuma izmaksas vienam investīciju projektam nepārsniedz 1 000 000 euro;”
 

Investīciju veikšana pašvaldības esošajās ēkās vai tās daļas pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai ne vienmēr ir saistīta ar ēkas vai tās daļas funkcionalitātes un izmantošanas mērķa maiņu.
 

Lūdzam Noteikumu projekta 3.1.7. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “3.1.7. pašvaldības īpašumā esošo ēku vai tās daļu pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai tās autonomo funkciju izpildē, lai varētu nodrošināt pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā, un būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nepārsniedz 1 000 000 euro vienam investīciju projektam”.
 

Lūdzam palielināt Noteikumu projekta 3.18. apakšpunktā noteikto maksimālo valsts aizdevuma summu būvdarbiem par 1 m2.
 
Atbilstoši tirgus situācijai īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošo pašvaldību īpašumā esošajās ēkās, veicot ēku un telpu pārbūvi vai atjaunošanu, valsts aizdevuma summai par 1m2 jābūt vismaz 1200 euro;
 

-

Lūdzam svītrot Noteikumu projekta 3.9. punktu, kas paredz, ka pašvaldība var iesniegt investīciju projektu valsts aizdevuma saņemšanai, ja uz investīciju projekta iesniegšanas dienu VARAM ir paziņoti iepirkuma rezultāti, un Pielikuma 10. punktu (pašvaldībai jānorāda tīmekļvietne, kur pieejama informācija par investīciju projekta īstenošanai nepieciešamo iepirkumu rezultātiem).
Noteikumu projektā ietvertā prasība ir nepamatota, jo atbilstoši Ministru kabineta 10.12.2019. noteikumu Nr. 590 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem” 16. punktam prasība, ka noslēgusies iepirkuma procedūra un pieņemts iepirkumu komisijas lēmums par līguma slēgšanu ar izvēlēto piegādātāju, ir aktuāla tikai tajā brīdī, kad pašvaldība iesniedz aizņēmuma pieprasījumu Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē.
Investīciju projekta pieteikuma VARAM un attiecīgi pēc tam aizņēmuma pieprasījuma Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē izskatīšana aizņem vismaz divus mēnešus. Pēc iepirkumu procedūras rezultātu paziņošanas atklāta konkursa gadījumā pēc desmit dienām no paziņojuma publicēšanas dienas ir iespēja slēgt iepirkuma līgumu, uzsākot projekta realizāciju. Ņemot vērā, ka investīciju projekta pieteikums tai brīdī būs iesniegts izskatīšanai VARAM, prognozējama projekta realizācijas aizkavēšanās par 1,5 līdz 2 mēnešiem.
 

-

Lūdzam svītrot Noteikumu projekta 3.9. punktu, kas paredz, ka pašvaldība var iesniegt investīciju projektu valsts aizdevuma saņemšanai, ja uz investīciju projekta iesniegšanas dienu VARAM ir paziņoti iepirkuma rezultāti, un Pielikuma 10. punktu (pašvaldībai jānorāda tīmekļvietne, kur pieejama informācija par investīciju projekta īstenošanai nepieciešamo iepirkumu rezultātiem).
Noteikumu projektā ietvertā prasība ir nepamatota, jo atbilstoši Ministru kabineta 10.12.2019. noteikumu Nr. 590 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem” 16. punktam prasība, ka noslēgusies iepirkuma procedūra un pieņemts iepirkumu komisijas lēmums par līguma slēgšanu ar izvēlēto piegādātāju, ir aktuāla tikai tajā brīdī, kad pašvaldība iesniedz aizņēmuma pieprasījumu Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē.
Investīciju projekta pieteikuma VARAM un attiecīgi pēc tam aizņēmuma pieprasījuma Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē izskatīšana aizņem vismaz divus mēnešus. Pēc iepirkumu procedūras rezultātu paziņošanas atklāta konkursa gadījumā pēc desmit dienām no paziņojuma publicēšanas dienas ir iespēja slēgt iepirkuma līgumu, uzsākot projekta realizāciju. Ņemot vērā, ka investīciju projekta pieteikums tai brīdī būs iesniegts izskatīšanai VARAM, prognozējama projekta realizācijas aizkavēšanās par 1,5 līdz 2 mēnešiem.
 

-