Atzinums

Lūdzam likumprojekta 1.pantu papildināt ar divu terminu skaidrojumu: īpašo procesuālo garantiju vajadzības un īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējums.

-

No norādītā regulējuma ir saprotams, ka nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvis var būt bāriņtiesas iecelts aizbildnis vai bāriņtiesas pārstāvis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs, taču nav saprotams kādā kārtībā attiecīgās personas kļūst par nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvi, jo attiecīgajā regulējumā ir norādīts gan par pārstāvja iecelšanu, gan par aizbildņa iecelšanu, gan par pārstāvja nozīmēšanu, gan par aizbildnības un pārstāvības atcelšanu. Attiecībā par bērnu aprūpes iestādes vadītāju atsevišķi nekas nav precizēts.

Vēršam uzmanību, ka normatīvajos aktos ir paredzēta īpaša kārtība bāriņtiesas lēmumu pieņemšanai, bāriņtiesas lēmumi tiek pieņemti koleģiāli bāriņtiesās sēdē (Bāriņtiesu likums 48.pants), iepriekš ierosinātas administratīvās lietas ietvaros (pirms tam noskaidrojot nepieciešamo informāciju par potenciālo aizbildni un viņa spējam un īpašībām), normatīvajos aktos noteiktajā termiņā uzaicinot lietas dalībniekus uz bāriņtiesas sēdi un veicot citas procesuālās darbības. Attiecībā uz aprūpes iestādes vadītāju, viņš sāk pildīt bērna aizbildņa pienākumus gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par bērna ievietošanu attiecīgajā iestādē (Bāriņtiesu likums 35.pants). Tādējādi nedz aizbildnis, nedz aprūpes iestādes vadītājs par  nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvi nevar tikt iecelts un kļūt nekavējoties, jo bāriņtiesas lēmuma pieņemšanai par aizbildņa iecelšanu vai bērna ievietošanu aprūpes iestādē normatīvajos aktos ir paredzēta noteikta kārtība.
Ņemot vērā Projekta 6.pantā iekļauto formulējumu var noprast, ka bāriņtiesas pārstāvim, lai viņš varētu pildīt nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvja pienākumus arī ir nepieciešama vai nu nozīmēšana vai nu iecelšana vai abas divas darbības kopā, pie tam, nav skaidrs, kas ir saprotams ar vārdiem “nozīmē pārstāvi”.

Pašreiz spēkā esošais regulējums, proti Patvēruma likuma 6.panta sestā daļa paredz, ka nepilngadīga persona bez pavadības vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu izsaka šajā pantā noteiktajā kārtībā. Nepilngadīgu personu bez pavadības personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma procedūras laikā pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs (turpmāk arī — nepilngadīgas personas pārstāvis).
Attiecīgais regulējums un tā piemērošanas prakse ir sevi atbilstoši pierādījusi kā skaidra un precīza. Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 46.panta pirmais punkts paredz, ka bāriņtiesas priekšsēdētājs pārstāv bāriņtiesu, līdz ar to gadījumā, kad nepilngadīgajai personai bez pavadības nekavējoties ir nepieciešams pārstāvis, tad tiek pieaicināts attiecīgās bāriņtiesas priekšsēdētājs, turpmāk, mainoties attiecīgās personas izmitināšanas vietai un līdz ar to arī piekritīgajai bāriņtiesai, mainās arī personas pārstāvis, vai ja bērnam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, par nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvi kļūst vai nu ieceltais aizbildnis vai aprūpes iestādes vadītājs.

Projektā piedāvātais regulējums par bāriņtiesas pārstāvja iecelšanu, nozīmēšanu, atcelšanu sasaista pārstāvības procesu ar bāriņtiesas lēmuma pieņemšanu, līdz ar to padara par neiespējamo nekavējošo personas pārstāvības nodrošināšanu, kā arī pirmreizējo pārstāvi faktiski “piestiprina” konkrētajai personai, kā rezultātā, ja personas uzturēšanas/izmitināšanas vieta tiek mainīta bāriņtiesas pārstāvim būtu jāseko līdzi attiecīgajai personai, t.i., ja persona sākotnēji bija Rīgā, bet pēc tam tiks izmitināta Daugavpilī, Rīgas bāriņtiesas pārstāvim vajadzēs pārcelties uz Daugavpili, kas noteikti no daudziem aspektiem ir nelietderīgi.

Ja patvērumu ir pieprasījusi persona, kura apgalvo, ka ir nepilngadīga, vai attiecībā uz kuru ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka tā ir nepilngadīga, un kura ir bez pavadības, Valsts robežsardze nekavējoties informē bāriņtiesu par nepieciešamību nodrošināt nepilngadīgās personas pārstāvību personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma procedūras laikā atbilstoši regulas Nr.2024/1348 23.panta 1., 2., 4., 9. un 10.punktā un regulas Nr.2024/1351 23.panta 2. un 3.punktā noteiktajam.

Skat. iepriekš attiecībā uz 6. pantu

Lai patvēruma procedūras laikā nodrošinātu nepilngadīgās personas bez pavadības interešu un tiesību pārstāvību personiskajās un mantiskajās attiecībās, bāriņtiesa atbilstoši regulas Nr.2024/1348 23.panta 2.punkta "b" apakšpunktā noteiktajam nekavējoties lemj par aizbildņa iecelšanu, nepilngadīgās personas bez pavadības ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai nozīmē bāriņtiesas pārstāvi. Nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvis var būt bāriņtiesas pārstāvis vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs (turpmāk arī – nepilngadīgās personas pārstāvis). Ja ir konstatēts, ka patvēruma meklētājs, kas apgalvo, ka ir nepilngadīgs, neapšaubāmi ir vecāks par 18 gadiem, vai ir konstatēts, ka nepilngadīgais vairs nav nepavadīts, bāriņtiesa neieceļ aizbildni un nenozīmē pārstāvi vai pieņem lēmumu par aizbildņa atlaišanu vai pārstāvības atcelšanu.

Svītrot, ja tiek ņemts vērā LM iebildums attiecībā uz 2. daļas redakciju.

-

Skat. iepriekš pamatojumu attiecībā uz 6. pantu.

Bāriņtiesas pārstāvis ir atbildīgs par samērīgu un ierobežotu nepilngadīgo personu bez pavadības skaitu, kas nepārsniedz vienlaikus 30 nepilngadīgas personas bez pavadības un kas ļauj efektīvi pildīt pārstāvja pienākumus. Ja patvērumu ir pieprasījis nesamērīgi liels nepilngadīgo personu bez pavadības skaits, bāriņtiesas pārstāvis var būt atbildīgs par ne vairāk kā 50 nepilngadīgām personām bez pavadības.

Lūdzam precizēt, lai norma attiektos uz visiem, kuri pārstāv nepilngadīgās personas intereses.

Nepilngadīgās personas pārstāvis, tiekoties ar nepilngadīgu personu bez pavadības, ņem vērā nepilngadīgā viedokli par viņa vajadzībām un rīkojas, ievērojot regulas 2024/1348 23.panta 8.punktā noteikto.

Lūdzam svītrot vārdu "iecelšanu", lai ņemtu vērā situācijas, kad pārstāvi nevar iecelt nekavējoties, tomēr bērns tiek pārstāvēts pirms ir lemts par konkrēta pārstāvja iecelšanu.

-

Lūdzam svītrot vārdus "bāriņtiesas ieceltā", ņemot vērā, ka 6. pantā jau ir noteikts kopējais saīsinājums - nepilngadīgās personas pārstāvis.

-

No likumprojekta 9.pantā, kā arī likumprojekta anotācijā sniegtās informācijas nav saprotams, vai īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējumam ir formāla aizpildīšanas forma ar konkrēti uzskaitītiem īpašo vajadzību veidiem, lai nodrošinātu vienotu īpašo vajadzību apzināšanu un kategorizēšanu, kas tālāk kalpos par pamatu dažādu pakalpojumu vai speciālistu piesaistei. Tāpat nav saprotams, kādā veidā tiek fiksētas minētās īpašās vajadzības (papīra formātā, digitāli) un kā un vai minētā informācija tiks nodota nepieciešamajiem speciālistiem. Lūdzam attiecīgi papildināt likumprojekta 9.pantu vai likumprojekta anotāciju. 

-

Lūdzam likumprojekta 11.panta pirmās daļas 2. punktā aizstāt vārdus “nepieciešamo medicīnisko un sociālo rehabilitāciju“ ar vārdiem “nepieciešamo medicīnisko rehabilitāciju“, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Direktīvas (ES) 2024/1346, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, 22. panta trešajā daļā noteikts, ka, ja tas nepieciešams medicīnisku iemeslu dēļ, dalībvalstis nodrošina pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām nepieciešamo medicīnisko vai citu palīdzību, piemēram, nepieciešamo rehabilitāciju.

 

-

Lūdzam svītrot terminu “mācības nodarbinātībai”, jo ar to netiek precīzi pārtulkots Direktīvas (ES) Nr.2024/1346 18. pantā iekļautais  formulējums “vocational training courses”, kā arī termins “mācības nodarbinātībai” nav iekļauts profesionālo mācību starptautiskajā klasifikācijā atbilstoši CEDEFOP vārdnīcai (https://www.cedefop.europa.eu/en/publications/3095). No Direktīvas (ES)  Nr.2024/1346 18. panta formulējuma izriet, ka dalībvalstis var pašas izlemt kursu ietvaru un pašreizējais formulējums rada neskaidrības par šādu kursu saturu un institūciju atbildību.

Vēršam uzmanību, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA) sniedz atbalstu patvēruma meklētajiem, kam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju likuma (turpmāk – BDMAL) 2. panta otrās daļas 10. punktam un 2. panta ceturtajai daļai. Saskaņā ar BDMAL patvēruma meklētājiem nav paredzētas tiesības piedalīties profesionālās tālākizglītības kursos, bet ir paredzēta iespēja saņemt tikai NVA sniegtos pamata pakalpojumus (konsultācijas, pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai, valsts valodas apguve).

6) uz valsts valodas kursiem, pilsoniskās izglītības kursiem un Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto atbalstu patvēruma meklētājiem, kas uzlabos viņa spējas rīkoties patstāvīgi un mijiedarboties ar patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām vai patstāvīgi meklēt darbu;

Lūdzam svītrot likumprojekta 16. pantu, ievērojot to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Direktīvas (ES) 2024/1346, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, 22. pantā ietvertais regulējums attiecas uz veselības aprūpi. Vēršam uzmanību, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros pilngadīgām personām tiek nodrošināta klienta reģistrācija pie ģimenes ārsta, kā arī atbalsts ārstniecības personas nozīmētā ārstēšanās plāna izpildē.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt arī anotācijas redakciju.
 

-

Risinājumu apraksta 7. punktā lūdzam uzskaitīt atbildīgās iestādes, kas piedāvās kursus, minot arī latviešu valodas un citus trešo valstu pilsoņiem paredzētos kursus, kuru organizēšanu administrē Kultūras ministrija Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzfinansēto projektu ietvaros. Sk. arī LM iebildumu pie Likumprojekta 11. panta pirmās daļas 6. punkta.

-

Lūdzam sniegt informāciju par likumprojekta ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, ņemot vērā, ka likumprojekts attiecas arī uz šo iedzīvotāju grupu.

-

Lūdzam sniegt informāciju par likumprojekta ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību.

-

Lūdzam sniegt informāciju par likumprojekta ietekmi uz bērniem, ņemot vērā, ka likumprojektā iekļauto informāciju par nepilngadīgajiem. 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par medicīnisko palīgierīču nodrošināšanu patvēruma meklētājiem. Kāds ir "medicīniskās palīgierīces" termina skaidrojums, ar kāda veida medicīniskām palīgierīcēm paredzēts nodrošināt u.tml.

-