Atzinums

8) MK vēstules projekta 4.5.punktā par OCTA likuma 47.panta trešo daļu:
MK vēstules projekts papildināms, norādot norādīto papildinājumu vēstules projektā.

Jānorāda, ka saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu LTAB pārstāv LTAB valde. LTAB valdē atsevišķas pārstāvības tiesības ir tikai esošajam LTAB valdes priekšsēdētājam, attiecībā uz kuru KP jau ir konstatējis interešu konflikta pastāvēšanu. Interešu konflikts izpaužas tajā, ka LTAB vadītājs vienlaikus ir LAA vadītājs un pārstāv apdrošinātāju intereses, bet LTAB viņam būtu jānodrošina OCTA apdrošināto interešu aizsardzība. Tātad, ne LTAB kopsapulce, kas sastāv no apdrošinātājiem, kas paši šo interešu konflikta situāciju ir vēlējušies radīt, ieceļot LTAB vadītāja amatā LAA vadītāju, ne, protams, pats interešu konfliktā esošais LTAB vadītājs nevar nodrošināt objektīvu un patiesi uz interešu konflikta novēršanu vērstu LTAB valdes locekļu atbilstības, piemērotības un interešu konflikta novēršanai nepieciešamo dokumentu izstrādi. To var izdarīt tikai LTAB pārraudzības iestāde FM.
 

Latvijas apdrošināšanas brokeru asociācija ir norādījusi, ka LTAB valdes locekļu atbilstības, piemērotības un interešu konflikta novēršanai nepieciešamo dokumentu izstrādi nav pieļaujams uzticēt pašam LTAB, kura vadītājs jau ir interešu konfliktā un tādēļ faktiski interešu konfliktā esošajai personai tiks uzdots izstrādāt dokumentus, ar kuriem viņam būtu jānovērš savs paša interešu konflikts, kuru viņš jau ir paudis, ka nevēlas novērst.

7) MK vēstules projekta 4.2.punktā par OCTA likuma 47.pantu:
LABA uzskata, ka šajā MK vēstules projekta daļā izklāstītais FM viedoklis, kā maldinošs un neatbilstošs ne pašai KP identificētajai problēmai, ne tās ierosinātajam risinājumam, kā arī uz KP identificētās problēmas ignorēšanu vērsts, ir izslēdzams no MK vēstules projekta.

Šajā MK vēstules projekta daļā izklāstītais FM viedoklis, kuru tiek mēģināts padarīt par MK viedokli, patiesībā ir aizgūts no LTAB un LAA, kuri darba grupā aktīvi uzturēja tieši šo viedokli. Taču būtiskākais ir tas, ka šis viedoklis ir izvēlēts apzināti maldinošs, lai novērstu uzmanību no galvenās problēmas un tās risinājuma, ignorētu KP identificēto problēmu un maldīgi apgalvotu, ka šai problēmai risinājuma nav. Patiesībā risinājums šai problēmai pastāv, tikai ne LTAB, ne LAA to nevēlas pieļaut, jo tieši LAA un LTAB, kurus vada viena un tā pati persona, vienīgie iegūst no pašreizējās interešu konflikta situācijas, bet zaudētāji ir OCTA apdrošinātās personas, kuru interešu pārstāvība šādos interešu konflikta apstākļos LTAB netiek pienācīgi nodrošināta, un Latvijas valsts, kura šādos interešu konflikta apstākļos nenodrošina OCTA direktīvas mērķu sasniegšanu OCTA apdrošināto personu interešu aizsardzības nodrošināšanā. Tā kā Latvijas valsts ir deleģējusi LTAB ar OCTA apdrošināto personu interešu aizsardzības saistītu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, tad Latvijas valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums nodrošināt, lai šie valsts pārvaldes uzdevumi tiktu izpildīti pienācīgā kārtā, nepastāvot šobrīd acīmredzamajam interešu konfliktam, kad OCTA apdrošināto personu interešu aizsardzība ir tikusi nodota pretējas, t.i. apdrošinātāju intereses pārstāvošai personai. Tas, ka Latvijas valsts likumā izvirza uz šādu interešu konflikta novēršanu vērstas prasības, kādām jāatbilst LTAB vadītājam, neliedz OCTA apdrošinātājiem izvēlēties šīm prasībām atbilstošu LTAB vadītāju, kam tiek pausta uzticēšanās, ne arī atbrīvot no amata šo personu, ja uzticība tiek zaudēta, ne arī ierobežo kādas personas tiesības uz nodarbinātību, jo LTAB vadītāju ievēlē uz noteiktu termiņu.
 

Vienlaikus MK vēstules projektā iekļaujama atsauce uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42.pantu, kas nosaka valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas nosacījumus privātpersonai un, proti:
(1) Privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus.
(2) Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu personu apvienībai, izvērtē, vai tā nepārstāv atsevišķas mantiski vai citādi ieinteresētas grupas intereses.
 

6) MK vēstules projekta 4.2.punktā par OCTA likuma 47.pantu:
MK vēstules projektā nav norādīts būtiskākais, proti, ka šī priekšlikuma pamats ir Konkurences padomes 2019.gadā publicētā noslēguma ziņojuma “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus uzraudzība” secinājumi, tādēļ vēstules projekts papildināms ar šo priekšlikuma mērķi.
 

Priekšlikuma pamats ir Konkurences padomes 2019.gadā publicētā noslēguma ziņojuma “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus uzraudzība” secinājumi, tādēļ vēstules projekts papildināms ar šo priekšlikuma mērķi.
1) Plašā finanšu datu esamība LTAB rīcībā, kā arī tas, ka LTAB un LAA vada viena un tā pati persona, rada interešu konfliktu un OCTA tirgus dalībnieku saskaņotu darbību risku. KP secina, ka pastāvošā OCTA tirgus uzraudzības sistēma nenodrošina lēmumu pieņemšanas neitralitāti, vienlīdz apdraudot LTAB izveides mērķa - aizsargāt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu intereses un veicināt OCTA stabilitāti un attīstību - īstenošanu.
2) Ņemot vērā valsts pienākumu izveidot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, KP ieskatā Finanšu ministrijai nepieciešams pārskatīt OCTA sistēmu, tās veidošanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas, to lomu un pilnvaras un pilnveidot normatīvo regulējumu, tostarp lai novērstu iespējamo interešu konfliktu LTAB darbībā, skaidri definētu tās pilnvaras un nodrošinātu LTAB efektīvu pārraudzību.
3) LTAB pārraudzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu LTAB neitralitātes ievērošanu un TRL īpašnieku aizsardzību. Proti, lai nodalītu LAA (biznesa intereses) un LTAB (publiskās (sabiedrības) intereses) funkcijas, kā arī, ņemot vērā plašu finanšu datu par katru OCTA pakalpojuma sniedzēju pieejamību LTAB, novērstu riskus neatļautai informācijas apmaiņai starp apdrošināšanas sabiedrībām.
4) Ņemot vērā šajā uzraudzībā konstatēto (ziņojuma 4. un 8. nodaļa), KP norāda, ka viena persona nevar vienlaicīgi kvalitatīvi pārstāvēt biznesa intereses un ievērot neitralitāti patērētāju interešu aizstāvībā.

5) MK vēstules projekta 3.punktā “Par prēmiju lielumu noteikšanu”:
No MK vēstules projekta ir jāizslēdz kā neatbilstoša konkrētā priekšlikuma būtībai un mērķim norāde, ka: “Turklāt Ministru kabinets uzskata, ka nav tiesiska pamata liegt apdrošināšanas sabiedrībai veicināt savu pakalpojumu pārdošanu, nosakot, piemēram, dažādas atlaides apdrošināšanas prēmijām, lai izveidotu un piedāvātu klientam izdevīgākus apdrošināšanas pakalpojumus vai šo pakalpojumu komplektus.”.

Konkrētā priekšlikuma būtība un mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci starp apdrošināšanas izplatītājiem, nevis liedzot apdrošinātājiem noteikt apdrošināšanas prēmijas atlaides, bet gan, tieši pretēji, neskarot apdrošinātāju tiesības noteikt prēmijas apmēru un piemērot tai atlaides, taču nosakot, ka apdrošinātāja noteiktajai prēmijai un tai piemērotajai atlaidei vienam un tam pašam klientam būtu jābūt vienlīdzīgi pieejamai neatkarīgi no tā, ar kura apdrošināšanas izplatītāja starpniecību klients ir lūdzis apdrošinātājam izsniegt piedāvājumu.
 

-

4) MK vēstules projekta 3.punktā “Par prēmiju lielumu noteikšanu”:
No MK vēstules projekta ir jāizslēdz kā neatbilstoša konkrētā priekšlikuma būtībai un mērķim, maldinošā atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) 21. un 181.pantu.

Minētajos direktīvas pantos noteikts, ka dalībvalstīm nav atļauts noteikt, ka iepriekš ir jāapstiprina vai sistemātiski jāpaziņo prēmiju likmes, kuras apdrošināšanas sabiedrība nosaka apdrošinājuma ņēmējiem. Taču konkrētais priekšlikums neparedz ne prēmiju likmju apstiprināšanu, ne paziņošanu, bet gan tikai un vienīgi ir vērsts uz godīgas konkurences nodrošināšanu starp apdrošināšanas izplatītājiem, nosakot, ka apdrošinātājam nav pieļaujams vienam un tam pašam klientam par vienu un to pašu automašīnu mākslīgi noteikt divu dažādu apmēru pastāvīgas OCTA prēmijas, no kurām vienu klients var saņemt, ja apdrošināšanas piedāvājumu lūdz tieši apdrošinātājam vai ar tā aģenta starpniecību, bet otru – paaugstināto – ja apdrošināšanas piedāvājumu lūdz ar apdrošināšanas brokera starpniecību.
 

-

3) MK vēstules projekta 3.punktā “Par prēmiju lielumu noteikšanu”:
MK vēstules projektā nav norādīts būtiskākais, proti, ka šī priekšlikuma pamats ir Konkurences padomes 2021.gadā publicētajā publiskajā ziņojumā “Kopsavilkums par izpēti par apdrošināšanas sabiedrību sadarbību ar apdrošināšanas starpniekiem, veicot OCTA polišu izplatīšanu” norādītie secinājumi, ar kuriem papildināms vēstules projekts.

Priekšlikuma pamats ir Konkurences padomes 2021.gadā publicētajā publiskajā ziņojumā “Kopsavilkums par izpēti par apdrošināšanas sabiedrību sadarbību ar apdrošināšanas starpniekiem, veicot OCTA polišu izplatīšanu” norādītais secinājums: “Ar mērķi veicināt godīgu konkurenci apdrošinātājam jāsniedz apdrošināšanas brokeriem piedāvāšanai klientiem vienlīdz konkurētspējīgs piedāvājums, kādu saņemtu pats klients, vēršoties tieši pie apdrošinātāja. Pretējā gadījumā veidojas situācija, kur normatīvais regulējums paredz apdrošināšanas brokeru darbības tirgū nepieciešamību, gan ņemot vērā produkta sarežģītību, gan arī ņemot vērā nedzīvības apdrošināšanas tirgū attiecībā uz OCTA pakalpojumu pastāvošo informācijas asimetriju, vienlaikus apdrošinātāji, piedāvājot būtiski zemāku polises cenu savos tiešajos pārdošanas kanālos, kavē brokeru darbību konkrētā tirgus segmentā un neveicina tirgū informācijas asimetrijas samazināšanos.”.

2) MK vēstules projekta ievaddaļā:
Lai neradītu maldīgu priekšstatu, ka darba grupā tika apspriesti visi likumprojektam “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr.285/lp14) iesniegtie priekšlikumi, MK vēstules projekta ievaddaļu ierosinām papildināt ar šādu tekstu:
 

“Darba grupā netika izskatīti un apspriesti šādi Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas likumprojektam uz 2.lasījumu iesniegtie priekšlikumi:
1) Grozīt OCTA likuma 9.2panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, izsakot tos jaunā redakcijā, un papildināt ar 3.punktu priekšlikumā norādītā redakcijā.
2) Grozīt OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkta a)apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā.”.
 

1) MK vēstules projekta ievaddaļā:
MK vēstules projekta ievaddaļu, lai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai patiesi un objektīvi atspoguļotu Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) izveidotās darba grupas darbu un tās rezultātu, ierosinām papildināt ar šādu tekstu:
 

FM izveidotajai darba grupai nebija nolikuma, tās sēdes netika nekādā veidā protokolētas vai ierakstītas. Darba grupas organizācijas formātu FM amatpersona, kas vadīja darba grupu, izvēlējās tādu, ka atbalstīti tiks tikai tie priekšlikumi, par kuriem būs saņemts vienbalsīgs atbalsts no visiem darba grupas locekļiem. Tādejādi jebkura OCTA likuma projekta priekšlikuma atbalstīšana darba grupā tika padarīta pilnībā atkarīga no jebkura darba grupas locekļa viedokļa, šajā gadījumā arī no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (turpmāk – LTAB) LTAB un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (turpmāk – LAA) LAA viedokļa, proti, piešķīra LTAB un LAA veto tiesības attiecībā uz jebkuru priekšlikumu, kas viņus neapmierina. Tā rezultātā darba grupā tikai notika diskusijas, bet lēmumu par to, kuru OCTA likuma grozījuma priekšlikumu atbalstīt un kuru nē, vienpersoniski pieņēma FM amatpersona, kas vadīja darba grupu.