Atzinums

Ierosinātais grozījums “8.2. ilgāk par vienu gadu, ja nav izstrādāts iekšzemes publisko ūdeņu apsaimniekošanas dokuments, kas ietver saimnieciskās darbības nosacījumus un ekoloģiskās kvalitātes nodrošināšanas mērķi” rada būtiskas juridiskas un ekonomiskas neskaidrības, kas var negatīvi ietekmēt komersantu, kas veic saimniecisko darbību publiskajos ūdeņos darbību.
Šis ierobežojums nav pietiekami pamatots un rada tiesisko nenoteiktību uzņēmējiem, kas veic saimniecisko darbību uz publiskajiem ūdeņiem. Ja konkrētā apsaimniekošanas dokumenta izstrāde kavējas vai netiek veikta, uzņēmēji var nonākt situācijā, kurā viņu darbība ir faktiski neiespējama, neraugoties uz iepriekšējiem ieguldījumiem un līgumiskajām saistībām.
Turklāt šāda norma rada neprognozējamu saimnieciskās darbības ierobežojumu, kas var mainīties katru gadu atkarībā no dokumenta esamības vai trūkuma. Rezultātā komersanti nevar ilgtermiņā plānot savu darbību, investīcijas un attīstību, jo nav garantijas, ka nākamajā gadā darbība būs iespējama.

Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un prognozējamību, nepieciešams papildināt regulējumu, nosakot savlaicīgas informēšanas mehānismu, nosakot minimālo termiņu, kurā saimnieciskās darbības veicēji jāinformē par atļaujas nepagarināšanu vai nosacījumu izmaiņām. Piemēram, būtu jāparedz, ka, ņemot vērā sezonalitātes aspektus, kompetentā institūcija vismaz 6 mēnešus pirms atļaujas termiņa beigām informē komersantus par iespējamām izmaiņām, lai uzņēmēji varētu savlaicīgi plānot savu turpmāko darbību un izvairīties no finansiāliem zaudējumiem.
Papildus uzsveram valsts vai pašvaldības atbildību nodrošināt apsaimniekošanas dokumentu savlaicīgu izstrādi, lai novērstu situācijas, kurās saimnieciskā darbība tiek ierobežota nevis uzņēmēju vainas dēļ, bet gan dokumentācijas trūkuma dēļ.

-

Ņemot vērā to, ka šobrīd juridiskām personām jebkādu darbību īstenošanai jūrā ir piemērojama Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 631 noteiktā kārtība ar licences laukuma noteikšanu Ministru kabinetā un dalību atklātā konkursā, atzinīgi vērtējam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas likumprojektu, kas noteiks kārtību un nomas termiņu, kādā juridiskai personai var piešķirt tiesības izmantot jūras piekrastes joslu (saistīti sauszemes daļu un jūras piekrastes ūdeņus) 1. un 2. grupas tūrisma un rekreācijas inženierbūvju būvniecībai atbilstoši JVAPL 19. panta (21) daļā noteikto pašvaldību tiesību īstenošanai.

Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģija līdz 2027.gadam (Nr. 12 36. §) nosaka, ka tūrisma galamērķu attīstība ir viena no prioritātēm nozares izaugsmes mērķa sasniegšanai un lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona līmenī. 

Anotācijas 1.3. punktā minēts, ka "Grozīts noteikumu 43. punkts, nosakot, ka iznomājot jūras piekrastes joslu vienai darbībai, kur jūras piekrastes sauszemes daļa tiek izmantota kopā ar jūras piekrastes ūdeņiem, nomas termiņš ir līdz 30 gadiem. Jūras piekrastes sauszemes daļai atsevišķi un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem tiek saglabāts noteiktais termiņš līdz 12 gadiem, līdz ar to jau noslēgtie nomas līgumi netiek ietekmēti."
Savukārt Noteikumu 30. punkta redakcija noteiktu: "Jūras piekrastes joslu var iznomāt uz laiku līdz 30 gadiem, savukārt iekšzemes publiskos ūdeņus un jūras piekrastes sauszemes daļu bez jūras piekrastes ūdeņiem uz laiku līdz 12 gadiem."
Attiecīgi grozījumu projekts neietver nosacījumu "vienai darbībai" - lūdzam iekļaut papildus skaidrojumu anotācijā, izvērtējot iespēju atkāpties no termina "vienai darbībai" tā vietā lietojot terminu "konkrētam subjektam", tādējādi neierobežojot uzņēmējdarbības attīstību (novēršot situācijas par iespējamu uzņēmējdarbības veidu diversificēšanu, attiecīgi, vairāku pakalpojumu jeb darbību vienlaikus veikšanu konkrētajā teritorijā).

-