Atzinums

No Grozījumu un to anotācijas redakcijas ir secināms, ka gala lietotājam, lai varētu izmantot tiešās līnijas pieslēgumu ražotāja ražošanas objektam, nedrīkst būt aktīvs pieslēgums sistēmas operatora tīklam, un vienlaicīgi tas nedrīkst saņemt elektroenerģiju pa tiešo līniju no sistēmas operatora tīkla. Šādi nosacījumi lietotāju nostāda situācijā, kad viņam nav iespējams saņemt elektroenerģiju, brīžos, kad ražotāja elektrostacija atrodas tehniskajā apkopē vai notikusi avārija un elektroenerģija netiek ražota.

Grozījumi paredz 1.panta otrās daļas 46.punktu izteikt sekojoši:
46) tiešā līnija — elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar elektroenerģijas sistēmai nepieslēgtu (izolētu) galalietotāja objektu, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar attiecīgā elektroenerģijas ražotāja saistītā uzņēmuma objektu;

Grozījumi paredz 26.panta (1)daļas 1.apakšpunktu izteikt sekojoši:
26.pants. Tiešā līnija
(1) Elektroenerģijas ražotājam vai izolētam galalietotājam ir tiesības ierīkot tiešo līniju, ja ievēroti visi šādi kritēriji:
1) sistēmas operators ir atteicies galalietotāja objektu pieslēgt tā elektroenerģijas sistēmai; [..]

Grozījumu anotācijā piedāvātās izmaiņas tiek pamatotas ar Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumos minēto terminoloģijas pārņemšanu – Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija direktīvu Nr.2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk tekstā – “Direktīva 2019/944"). Aicinām Direktīvas 2019/944 noteikumu transponēšanas ietvaros burtiski nepārņemt Direktīvas 2019/944 latviskā tulkojuma terminoloģiju, bet Grozījumu redakcijā to salāgot ar Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos lietotajiem jēdzieniem un terminoloģiju, vienlaikus nezaudējot Direktīvas 2019/944 attiecīgo noteikumu jēgu, ņemot vērā sekojošus apsvērumus:

1) Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 26.panta 2.daļu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk tekstā – “Regulators”), izsniedz atļauju jebkura plānota tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai, kā arī nosaka objektīvus un vienlīdzīgus kritērijus, pēc kādiem šāda atļauja tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai var  tikt izsniegta vai atteikta. Izpildot augšminēto likuma prasību, Regulators ar 2017.gada 5.janvāra lēmuma Nr.1/1 ir izdevis noteikumus “Noteikumi par atļaujas izsniegšanu elektroenerģijas tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai” (turpmāk tekstā – “Noteikumi”). Noteikumu 3.punktā ir definēti kritēriji, kurus jāievēro, lai saņemtu atļauju tiešās līnijas ierīkošanai:
3. Atļauju ierīkot tiešās līnijas pieslēgumu izsniedz, ievērojot šādus kritērijus:
3.1. tiešo līniju paredzēts ierīkot, lai savienotu atsevišķu ražošanas objektu ar atsevišķu lietotāju, kurš apgādās ar elektroenerģiju savas telpas, saistītos uzņēmumus vai citus lietotājus;
3.2. elektroenerģijas ražotājs un elektroenerģijas lietotājs ir vienojušies par tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanu, elektroenerģijas transportēšanas nosacījumiem un tiešās līnijas pieslēguma ietvaros transportētās elektroenerģijas uzskaiti (uzskaites mēraparātu uzstādīšanu);
3.3. tiešās līnijas pieslēguma ierīkošana būtiski neietekmē sistēmas operatoram izsniegtās licences nosacījumu izpildi;
3.4. tiešās līnijas ierīkošana būtiski neietekmē konkurētspējīga un droša elektroenerģijas tirgus darbību;
3.5. tiešās līnijas pieslēguma izmantošanas laikā tiek nodrošināta lietotāja objekta atslēgšana no sistēmas.
Noteikumu 3.1. punktā Regulators lieto terminu “atsevišķs”, kas ir saprotamāks termins kā piedāvātajā redakcijā lietotais “izolēts”. Savukārt 3.3.punktā minētais kritērijs jau šobrīd nodrošina aizsardzību pret to, ka tiek veidots “paralēls sadales tīkls”, par ko Regulators saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem Noteikumiem pirms atļaujas izsniegšanas prasa sadales tīkla operatora viedokli.
Vēlamies arī norādīt, ka laikā, kad tika izstrādāta šobrīd Likumā ietvertā tiešās līnijas definīcija, kas arī ietver atsauci uz “savrupu” ražotāju un lietotāju, viena no prasībām Regulatora noteikumos par atļaujas izsniegšanu tiešās līnijas ierīkošanai bija:  
3. Kritērijs, lai izsniegtu atļauju ierīkot tiešās līnijas pieslēgumu ražotāja un lietotāja objektu elektroapgādei, ir šo objektu atslēgums no sistēmas.”
Šāda prasība savā ziņā pamato termina “savrupu” lietojumu līdzšinējā tiešās līnijas definīcijā.
Tomēr šobrīd šādas prasības vairs nav, tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanas gadījumā lietotājam ir atļauts saglabāt rezerves pieslēgumu tīklam, un tikai tiešās līnijas izmantošanas laikā ir jānodrošina lietotāja atslēgšanos no sistēmas. Ņemot vērā minēto, pēc būtības vairs nav pamatota jēdziena “savrups” lietotājs, un vēl jo vairāk jēdziena “elektroenerģijas sistēmai nepieslēgts (izolēts)” lietotājs lietošana Likumā, kas ir pretrunā ar Direktīvas 7.panta 3. punktu:
“3.   Elektroenerģijas piegādes iespēja, izmantojot tiešo līniju, kā minēts šā panta 1. punktā, neietekmē iespēju slēgt līgumus par elektroenerģiju saskaņā ar 6. pantu.”.  Savukārt 6.pants nosaka kārtību, kā dalībvalstīm jānodrošina trešo personu piekļuvi pārvades un sadales sistēmai. Līdz ar to Grozījumu redakcija ir pretēja un neatbilst Direktīvas prasībām.
Ņemot vērā, ka Likumā šobrīd lietotais termins “savrups” latviešu valodā nav tik kategorisks kā termins “elektroenerģijas sistēmai nepieslēgts (izolēts)”, bet tas vairs nav atbilstošs faktiskajai tiešās līnijas būtībai, ko atzinis arī Regulators, precizējot un mīkstinot kritērijus tiešās pieslēguma līnijas ierīkošanai, aicinām izslēgt piedāvātajā tiešās līnijas definīcijā vārdus “elektroenerģijas sistēmai nepieslēgts (izolēts)”, vai aizstāt ar Regulatora Noteikumus lietoto vārdu “atsevišķs”. Tādējādi LSUA ieskatā tiktu nodrošināta konsekvence terminoloģijā dažādos nacionālajos tiesību aktos.

2) Piedāvātā tiešās līnijas definīcija neierobežo ražotāju attiecībā pret citiem infrastruktūras objektiem, kā pieslēgums operatora elektrotīklam, kas kalpo kā saistvads, lai nodotu operatora tīklā saražoto elektroenerģiju kā arī saņemtu no tīkla brīžos, kad nenotiek ražošana avārijas, vai stacijas apkopes laikā, un elektrostacija nespēj pati sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu pašpatēriņam.
Tomēr Grozījumu anotācijā minēts, ka: “Tādējādi definīcija arī paplašināta, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka atbilstoši ES prasībām, tiešo līniju nevar izmantot elektroenerģijas piegādei no sadales vai pārvades tīkla.”
Vēlamies norādīt, ka Direktīvas 2019/944 2.panta 41.punktā minētā tiešās līnijas definīcija šādu ierobežojumu nenosaka:
“”tieša līnija” ir vai nu elektrolīnija, kas saista izolētu ražošanas objektu ar izolētu lietotāju, vai arī elektrolīnija, kas saista ražotāju un elektroenerģijas piegādes uzņēmumu, pa kuru notiek tieša piegāde to objektiem, meitasuzņēmumiem un lietotājiem”, bet gan gluži pretēji nosaka, ka izmantojot tiešo līniju notiek “tieša piegāde”. Savukārt 2.panta 12.punktā teikts, ka ““piegāde” ir elektroenerģijas pārdošana, tostarp tālākpārdošana, lietotājiem”. Tāpat definīcijā minēts, ka pa tiešo līniju elektroenerģijas piegādes uzņēmums drīkst piegādāt elektroenerģiju lietotājam, kas arī savādāk nebūtu iespējams, ja lietotājs tiktu atslēgts no jebkāda pieslēguma pārvades vai sadales tīklam.

      Minētais nozīmē, ka Direktīvas izpratnē nav aizliegta tiešās līnijas izmantošana arī tālākpārdošanai lietotājam. Turklāt, elektroenerģijas ražotājam pērkot no tīkla operatora elektroenerģiju, kas tiek tālāk pārdota lietotājam, tiek samaksātas visas tīkla operatora noteiktās maksas komponentes, ieskaitot attiecīgo tarifu par piegādāto elektroenerģiju un jaudas maksu par rezervēto jaudu elektrostacijas un gala lietotāja, kas savienots ar tiešo līniju, vajadzībām.
       Kategorisks aizliegums veikt elektroenerģijas tālākpārdošanu lietotājam caur tiešo līniju būtiski ierobežo elektroenerģijas ražotāja un lietotāja tiesības un piegādes drošumu, jo, piemēram, var būt situācijas, kad ražošanas objekts tehnisku iemeslu dēļ ir apstājies, vai atrodas ikgadējā apkopē, kas, piemēram, biomasas stacijām var būt no 2 – 4 nedēļām,  tādējādi izslēdzot iespēju ražotājam nodrošināt nepārtrauktu un stabilu elektroenerģijas piegādi lietotājam, un paralizējot lietotāja ražošanas procesu.
        Līdz ar to, aicinām no anotācijas redakcijas izslēgt vārdus “… tiešo līniju nevar izmantot elektroenerģijas piegādei no sadales vai pārvades tīkla.”
 

Ņemot vērā iebildumā minēto, aicinām:
1. no tiešās līnijas definīcijas svītrot vārdus “elektroenerģijas sistēmai nepieslēgts (izolēts)”, vai aizstāt ar Regulatora Noteikumos lietoto vārdu “atsevišķs”
2. Anotācijā svītrot vārdus “… tiešo līniju nevar izmantot elektroenerģijas piegādei no sadales vai pārvades tīkla.”
3. izslēgt no piedāvātās Grozījumu redakcijas 26.panta 1. daļas 1. apakšpunktu “1) sistēmas operators ir atteicies galalietotāja objektu pieslēgt tā elektroenerģijas sistēmai”. Motivācijai izmantot tiešo līniju vai pieslēgties sistēmas operatoram būtu jābūt pamatotam ne tikai ar operatora tehniskajām vai ekonomiskajām iespējām, pamatotību, bet balstītam arī uz gala lietotāja ekonomisko pamatojumu pieslēgties operatora tīklam, vai izmantot tiešo līniju.
Vēršam arī uzmanību uz Direktīvas 9.panta 2.punktu, kas nosaka, ka dalībvalstu noteiktās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības nedrīkst ierobežot elektroenerģijas uzņēmumu piekļuvi lietotājiem, kas izriet no piedāvātās Grozījumu redakcijas.
 

"(2) Likumā ir lietoti šādi termini: [..]
30) koģenerācija — tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;

Lūdzam precizēt definīciju ņemot vērā, ka koģenerācija ir vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana vienotā termodinamiskā ciklā, pielietojot vienu kurināmā veidu. Ja koģenerācijas iekārtā saražotā siltumenerģija netiek lietderīgi izmantota, tas tikai nozīmē, ka koģenerācijas iekārta tiek darbināta kondensācijas režīmā.
 

30) koģenerācija — tehnoloģiskais process, kurā vienotā termodinamiskā ciklā ar vienu kurināmo ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;
 

Anotācijā, aprakstot problēmsituāciju, minēts “Būtisks šis labojums ir kontekstā ar ES fondu līdzekļu apguvi, lai vajadzības gadījumā paredzētu īpašu kārtību, piemēram, elektroauto uzlādes staciju pieslēgumu izveidei, kur pieslēguma izveides izmaksas pilnā (vai lielākā) apmērā varētu tikt attiecinātas uz sistēmas operatoru”.
Lūdzam skaidrot un labot anotācijā, kas tiek saprasts ar izmaksu attiecināšanu uz operatoru lielākā apmērā nekā pilns apmērs? Savukārt piedāvātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likuma 9.panta redakcijā LSUA ieskatā ir neskaidri un ar samezglotām atsaucēm, un nesniedz skaidrību par situācijas risinājumu.
 

-