Atzinums

Iekšlietu ministrija ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas sagatavoto vēstules projektu “Atbildes vēstules projekts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā” (turpmāk – atbildes vēstule Saeimas atbildīgajai komisijai) un sniedz šādu viedokli.
          Minētā atbildes vēstule Saeimas atbildīgajai komisijai ir sagatavota saistībā ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Saeimas atbildīgā komisija) 2023.gada 26.oktobra Ministru kabinetam adresētajā vēstulē Nr.142.1.9/8-32-14/23 izteikto aicinājumu, proti, “Komisija aicina Ministru kabinetu līdz 2023.gada 31.decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimā nepieciešamos likumprojektus (grozījumus Ceļu satiksmes likumā un Administratīvās atbildības likumā), kas risinātu trešajās valstīs reģistrēto transportlīdzekļu neatļautas izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā novēršanu un administratīvo sodu par ceļu satiksmes pārkāpumiem izpildi”. Savā vēstulē Saeimas atbildīgā komisija cita starpā norāda uz tās izdarītajiem secinājumiem, proti, “….komisija secināja, ka problēma ceļu satiksmes regulējumā attiecībā uz trešajās valstīs reģistrēto transportlīdzekļu neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā ir plašāka. Nav efektīva risinājuma, kā kontrolēt likumā noteikto pienākumu reģistrēt transportlīdzekli trīs mēnešu laikā pēc tā ievešanas Latvijā. Tāpat pastāv arī problēmas ar trešo valstu transportlīdzekļu vadītājiem piemēroto administratīvo sodu izpildi, šādiem pārkāpējiem izvairoties no sodu nomaksas.” Tādējādi secināms, ka Saeimas atbildīgā komisija pēc būtības ir identificējusi divus problēmjautājumus un lūdz attiecīgo likumu regulējumā paredzēt šiem problēmjautājumiem atbilstošu tiesisko risinājumu.
Pirmais Saeimas atbildīgās komisijas identificētais problēmjautājums nepārprotami saistīts ar jau spēkā esošā regulējuma izpildes kontroli. Ceļu satiksmes likuma 10.panta (1)2 daļa nosaka, ka “Latvijā reģistrējami tie ārvalstīs reģistrētie šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas (tiesībspējīgas personu apvienības)”. Bet, kā norāda Saeimas atbildīgā komisija, ārējos normatīvajos aktos nav paredzēts efektīvs kontroles mehānisms, kas nodrošinātu, ka minētie subjekti izpilda uz tiem attiecināmo pienākumu pārreģistrēt ilgāk par trim mēnešiem dalībai ceļu satiksmē Latvijā izmantojamos ārvalstīs reģistrētos transportlīdzekļus. Taču Iekšlietu ministrijas ieskatā neviens no abiem atbildes vēstulē Saeimas atbildīgajai komisijai minētajiem likumprojektiem šo identificēto problēmjautājumu nerisina.
Savukārt otrais Saeimas atbildīgās komisijas identificētais problēmjautājums pamatā saistīts ar naudas sodu, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri izdarīti ar trešajās valstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, izpildes nodrošināšanu. Šī problēmjautājuma risināšanai Tieslietu ministrija ir piedāvājusi izdarīt grozījumus Administratīvās atbildības likuma 265.pantā, papildinot to ar jauniem naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļiem. Taču Iekšlietu ministrija līdz šim nav guvusi pārliecību, ka šādi Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi Administratīvās atbildības likuma 265.pantā nodrošinās Saeimas atbildīgās komisijas izvirzītā mērķa – novērst iespēju trešo valstu piederīgajiem izvairīties no tiem piemēroto naudas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē izpildes, sasniegšanu.
Līdz ar to Iekšlietu ministrija uzskata, ka darbs pie abiem atbildes vēstulē Saeimas atbildīgajai komisijai minētajiem likumprojektiem būtu turpināms.

-