Atzinums

Informatīvajā ziņojuma 5. lpp. pēdējā rindkopā norādītā informācija nekorekti atspoguļo Tieslietu ministrijas rīkotās sanāksmes gaitu un norisi. 2024. gada 30. septembrī no Tieslietu ministrijas puses rīkotā sanāksmē notika diskusija par KEM piedāvāto kompetenču sadalījumu un pamatotību un par gadījumiem, kādos atbildība par kādu no Eiropas Savienības tiesību akta daļu ieviešanu vai pārņemšanu ir piešķirama citai ministrijai. Sanāksmē nenotika diskusija par kompetences piešķiršanas procedūru, kas ir noteikta Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 255 "Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi". Līdz ar to lūdzam svītrot 5. lpp. otrajā teikumā vārdus: “jo sanāksmes laikā notika diskusija par procedurāliem jautājumiem”.

-

KEM informatīvā ziņojuma 3. lpp. 4. rindkopā norādīts, ka starpministriju sanāksmes ievaros veidojās diskusijas par korektu un nepārprotamu procedūru, kādā veidā piešķirt kompetenci atbildīgajai ministrijai, kas KEM ieskatā ir bijis šķērslis kompetences sadalei par Direktīvu 2023/1791. Vēršam uzmanību, ka nav precīzi atspoguļots starpministriju sanāksmē notikušā diskusija, jo diskusija bija nevis par kompetences piešķiršanas procedūru, kas ir noteikta Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 255 "Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi", bet par KEM piedāvātā kompetenču sadalījuma pamatotību un par gadījumiem, kādos atbildība par kādu no Eiropas Savienības tiesību akta daļu ieviešanu vai pārņemšanu ir piešķirama citai ministrijai. Tieslietu ministrija norāda, ka Eiropas Savienības tiesību akta vai tās daļas pārņemšanu vai ieviešanu īsteno par nozares politikas jomu atbildīgā ministrija vai ministrijas, kas arī piedalījās priekšlikuma izstrādē vai kuru kompetencē ir minētie jautājumi. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt 3. lpp. 4. rindkopas pēdējo teikumu šādi: “starpministriju sanāksmes ietvaros nebija panākta vienošanās par KEM izstrādāto kompetenču sadales piedāvājumu”.

-

Informatīvajā ziņojuma 3. lpp. 4. rindkopā norādīts, ka Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmas (turpmāk – ESTAPIKS) ilgstoši risināto funkcionalitātes problēmu dēļ, nav iespējama Direktīvas 2023/1791 atbildības piešķiršana ESTAPIKS. Aplūkojot ESTAPIKS Direktīvu 2023/1791 konstatējams, ka direktīva ESTAPIKS ir ielasīta korekti un funkcionāli ir iespējama atbildību piešķiršana par minētās direktīvas pantiem un to daļām. Turklāt, kā to skaidri apliecina ESTAPIKS esošie dati, KEM ir veicis atbildību piešķīrumus par visiem pantiem un to daļām. Līdz ar to nav saprotams, kādas ESTAPIKS funkcionalitātes problēmas ir objektīvi liegušas KEM veikt atbildību piešķīrumus. Tāpēc šī norāde uz ESTAPIKS funkcionalitātes problēmām, kas traucēja atbildības piešķiršanu, nav pamatota un ir svītrojama. Papildus norādām, ka, lai gan kopumā ESTAPIKS ir identificēti nepieciešamie funkcionalitātes uzlabojumi, kuri šobrīd tiek īstenoti sadarbībā ar sistēmas uzturētāju, tomēr ESTAPIKS funkcionalitāte nav izšķirošais priekšnoteikums Eiropas Savienības tiesību aktu savlaicīgā un efektīvā pārņemšanā vai ieviešanā. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot 3.lpp. 4. rindkopas teikumu: “Vienlaikus ilgstoši tiek risinātas funkcionalitātes problēmas Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmā (turpmāk – ESTAPIKS), kā rezultātā nav iespējama Direktīvas 2023/1791 atbildības piešķiršana ESTAPIKS”.

-

Lūdzam pārskatīt informatīvā ziņojuma turpmākās rīcības sadaļu un nepieciešamības gadījumā veikt precizējumus un salāgot ar Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, ņemot vērā, ka:
1) par Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (turpmāk - Direktīva 2023/1791) 7. panta 1. punkta kompetentajām ministrijām informatīvajā ziņojumā norādītas: Finanšu ministrija (turpmāk - FM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM), bet pielikumā tikai FM un VARAM. KEM kompetence attiecināta tikai uz Direktīvas 2023/1791 7. panta 1. punkta 2. daļu;
2) par Direktīvas 2023/1791 26. panta 4. punkta kompetentajām ministrijām informatīvā ziņojumā turpmākās rīcības daļā un pielikumā norādīta: KEM un VARAM. Taču atbilstoši skaidrojumam informatīvā ziņojuma pamatdaļā gan KEM, gan VARAM savu kompetenci 26. panta 4. punktā ir noraidījusi un KEM norāda uz to, ka kompetence nosakāma tikai VARAM;
3) atbilstoši informatīvā ziņojuma pamatdaļas skaidrojumiem Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) ir nosakāmas par kompetentām attiecībā uz visu Direktīvas 2023/1791 28. pantu,  bet turpmākās rīcības sadaļā un pielikumā EM un IZM kompetence attiecībā uz direktīvas 2023/1791 28. pantu tiek noteikta detalizētāki. Tāpat, pastāv atšķirības arī starp to kā informatīvā ziņojuma turpmākās rīcības sadaļā un pielikumā skaidrots EM un IZM kompetences sadalījums Direktīvas 2023/1791 28. panta 1. punktam. 
Vienlaikus iesakām izvērtēt, vai Direktīvas 2023/1791 IV pielikums ir attiecināms tikai uz FM un VARAM, jo atbilstoši sniegtajai informācijai Direktīvas 2023/1791 7. pantam, kas saistīts ar minēto pielikumu, kompetence nosakāma arī KEM, Aizsardzības ministrijai un Veselības ministrijai. Nepieciešamības gadījumā lūdzam veikt precizējumus vai skaidrot.

-

Iesakām izvērtēt un pārliecināties, ka korekti tiek ieplānota visu uz dalībvalstīm attiecināmo Direktīvas 2023/1791 tiesību normu pārņemšana. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, bet ne tikai, Direktīvas 2023/1791 4. panta sestā punkta 2. daļā paredzēts, ka "Ja dalībvalsts enerģijas galapatēriņš pārsniedz šā panta 2. punktā minēto indikatīvo trajektoriju attiecībā uz enerģijas galapatēriņu, tā savā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā, kas iesniegts, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu, iekļauj skaidrojumu par pasākumiem, ko tā veiks, lai šo neatbilstību novērstu, un lai nodrošinātu, ka tā sasniedz savu valsts energoefektivitātes devumu un enerģijas ietaupījumu, kādu ir paredzēts panākt", bet pielikumā norādīts, ka minētā Direktīvas 2023/1791 vienība ir attiecināma uz Eiropas Komisiju un tās pārņemšana nav plānota.

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot ne tikai KEM viedokli, bet arī to ministriju, kuras noraida savu kompetenci, argumentus. Proti, atspoguļot visu pušu viedokļus, nodrošinot pilnīgu informāciju un iespēju pārliecināties par to, ka atbildības noteikšana par Direktīvu 2023/1791 ir precīza un ir ņemti vērā, izvērtēti arī to ministriju viedokļi, kuras savu kompetenci noraida. 

-

Lūdzam ņemt vērā, ka atbilstoši iedibinātajai praksei, jautājums par kompetenču sadali ir virzāms uz Valsts sekretāru sanāksmi.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 3. sadaļu un norādīt tajā salāgotu, korektu informāciju un ievērot vienotu pieeju kompetences noteikšanas skaidrojumiem. Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz atsevišķiem Direktīvas 2023/1791 pantiem secinājuma daļā norādīts uz kompetences noteikšanu tikai ministrijai, kura kompetenci noraidījusi, bet citās gan to, kura jau akceptējusi, gan to, kura nav akceptējusi.
Tāpat skaidrojumi atsevišķās sadaļās nav pietiekami precīzi, piemēram:
1) Direktīvas 2023/1791 28. panta kompetence atbilstoši pielikumam un turpmākās rīcības sadaļai tiek sadalīta sīkākās vienībās, nevis uz visu pantu kopumā;
2) Direktīvas 2023/1791 22. pantam nav 2. a) un 3. punkta, bet gan 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts;
3) Direktīvas 2023/1791 21. panta skaidrojumu secinājumu daļa "KEM 1.,2.,3.,6., 7. un 9. punkts" neatbilst informatīvā ziņojuma pielikumam;
4) pielikumā norādīts uz 5. panta 9. punkta kompetences noteikšanu EM, FM un VARAM, bet informatīvā ziņojuma 3. sadaļā tikai uz EM un VARAM.

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā precizēt atsauces uz Ministru kabineta noteikumiem, tās noformējot atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 133. punktam. Piemēram, nevis "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums", bet "Ministru kabineta  2023. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 290 "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums"".

-

Lūdzam ievērot vienotu pieeju informatīvajā ziņojumā atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem. Skaidrojam, ka atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformē atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 4. nodaļai. Atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.
Pašreizējā redakcijā vienlaikus lietotas gan pilnās, gan saīsinātās formas, gan nepieteikti saīsinājumi. Ierosinām precizēt anotāciju atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, ievērojot, ka saīsinājumus piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais saīsināmais jēdziens vai termins. Tāpat pieteiktie saīsinājumi konsekventi lietojami tālāk dokumenta tekstā. Minētais attiecas, piemēram, uz saīsinājumu "Direktīvas 2023/1791" un "Direktīva", "Eiropas Klimata likums" u.c.. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvu (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (turpmāk - direktīva 2023/1791).

-