Atzinums

Neiebilstam plānotajai  AS "Valsts nekustamie īpašumi"  (turpmāk - VNĪ) nekustamo īpašumu aizstāšanai ar stratēģiski nozīmīgo nekustamo īpašumu Ķīšezera ielā 27, Rīgā, tomēr uzturam spēkā iepriekš izteikto iebildumu attiecībā uz VNĪ  mantas atsavināšanas tiesisko kārtību. Atkārtoti vēršam uzmanību uz apstākli, ka normatīvajos aktos nav paredzēta tāda rīcība ar kapitālsabiedrības mantu kā  "mantas izslēgšana no pamatkapitāla", jo pamatkapitāla pozīcijā netiek iegrāmatota manta (īpašums), bet gan apmaksātā pamatkapitāla apjoms. Pēc ieguldīšanas kapitālsabiedrībā nekustamā īpašuma tiesiskais statuss neatšķiras no iegādāta (pirkta) īpašuma, līdz ar ko tas atsavināms tikai kādā no Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3.pantā norādītajiem veidiem. Izvēloties nekustamā īpašuma atsavināšanas veidu, jāņem vērā īpašie likuma noteiktie ierobežojumi, kā arī lietderības apsvērumi.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likums neparedz iespēju publiskas personas kapitālsabiedrībai nodot mantu bez atlīdzības trešajām personām, arī ne kapitāla daļu turētājam, līdz ar ko uzdevums Finanšu ministrijai nodrošināt rīkojumā norādīto īpašumu izslēgšanu no pamatkapitāla nav atbalstāms.

Sagatavotais rīkojuma projekts paredz vienlaicīgi veikt pamatkapitāla palielināšanas darbības (papildu ieguldījuma izdarīšanu)  un kapitālsabiedrības mantas nodošanu akcionāram bez atlīdzības un neatspoguļo faktisko (anotācijā norādīto) mērķi – aizstāt kapitālsabiedrības īpašumus ar akcionāra īpašumu, veicot pamatkapitāla palielinājumu vērtības summas pārsnieguma apjomā.
Lūdzam precizēt Rīkojuma projektu, norādot, ka Finanšu ministrijai tiek atļauts nodot VNĪ īpašumā nekustamo īpašumu Ķīšezera ielā 27, Rīgā (EUR 1'020'000 vērtībā) vienlaikus atgūstot valsts īpašumā Rīkojuma projekta 2.punktā norādītos īpašumus to aktuālā tirgus vērtībā un nostiprinot tos uz 3.punktā norādīto institūciju vārda, attiecīgi palielinot (vai samazinot, kā izrādīsies pēc novērtējuma) VNĪ pamatkapitālu par ieguldāmā un aizstājamo nekustamo īpašumu vērtības starpību (pārsnieguma summu).  

Lūdzam ņemt vērā, ka īpašumu aizstāšanas darījums ir vērtējams kā īpašumu apmaiņas darījums, līdz ar ko nav atbalstāms anotācijā norādītais, ka VNĪ  aktīvos esošie īpašumu vērtība tiek noteikta atbilstoši to "pamatkapitāla vērtībai". Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38.panta noteikumiem, veicot īpašumu maiņu, ir jāvērtē gan publiskas personas maināmo nekustamo īpašumu, gan darījumā iesaistīto citas personas (kapitālsabiedrības) nekustamo īpašumu. 

 

-

Anotācijas sadaļā "Mērķa apraksts" norādīts, ka paredzētā nekustamā īpašuma ieguldīšana VNĪ pamatkapitālā un nekustamā īpašuma nodošana bez atlīdzības Liepājas valstspilsētas pašvaldības un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašumā” (turpmāk – rīkojuma projekts) tiek veikta, lai nodrošinātu VNĪ vispārējā stratēģiskā mērķa īstenošanu", savukārt sadaļā "Problēmas apraksts" norādīts, ka, lai nodrošinātu vairāku VNĪ nekustamo īpašumu portfelī atsavināšanai paredzēto un atsavināmajā portfelī klasificēto nekustamo īpašumu nodošanu citu publisko personu vai atvasinātu publisko personu īpašumā to funkciju vai deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai, kā arī lai vienotu nekustamo īpašumu objektu veidojošie nekustamie īpašumi tiktu nodoti vienam valdītājam, ir nepieciešams veikt VNĪ pamatkapitāla izmaiņas."

Lūdzam ņemt vērā, ka īpašumu maiņas darījuma izpildei nav nepieciešams veikt pamatkapitāla izmaiņas, jo īpašumu apmaiņa ir civiltiesisks darījums, kas šajā gadījumā varētu būt izpildāms Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38.pantā noteiktajā kārtībā. 
Ja tomēr akcionārs izvēlas īpašumu apmaiņas ceļā radušās īpašumu vērtības starpības apmērā palielināt VNĪ pamatkapitālu, tad anotācijā norādāmi apsvērumi, kādam mērķim izvēlēts pamatkapitāla palielinājuma risinājums, vai kādi šķēršļi konstatēti maiņas darījuma noslēgšanai. 

PKC neiebilst izvēlētajam risinājumam veikt īpašumu maiņu (aizstāšanu), bet uzsver, ka nav atbalstāms izvēlētais risinājums no pamatkapitāla izslēdzamo (maiņas) nekustamo īpašumu vērtību noteikt atbilstoši to  vērtībai, ar kādu nekustamie īpašumi ieguldīti VNĪ pamatkapitālā. Pēc ieguldīšanas visticamāk ir notikušas nekustamo īpašumu stāvokļa, sastāva un vērtības izmaiņas, līdz ar ko ieguldīšanas vērtība neatbilst aktuālajai un kapitālsabiedrības bilancē atspoguļotajai  īpašumu vērtībai (VNĪ sagatavo pārskatus pēc SFPS). Arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38.pantā tiek paredzēts, ka, veicot publiskas personas īpašumu maiņu, ir jāvērtē gan atsavināmais, gan iegūstamais (maiņas)  īpašums. 


.
 

-