Atzinums

1. Ņemot vērā to, ka automatizēti individuāli lēmumi rada personām juridiskas sekas, atkārtoti uzturam iebildumu, ka likumā ir jābūt skaidri noteiktam, kādos gadījumos ir pieļaujama automatizēta individuālu lēmumu pieņemšana (skatīt TM 21.10.2025 iebildumu Nr.1). Ņemot vērā starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē pārrunāto, proti, ka automatizēti individuāli lēmumi var tikt pieņemti tikai t. s. "speciālajos" likumos noteiktajos gadījumos un vispārīgajā likumā nav iespējams iekļaut visus iespējamos automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanas gadījumus, lūdzam attiecīgi precizēt 13. panta pirmās daļas redakciju. Proti, skaidri nosakot, ka automatizēti individuāli lēmumi, veicot automatizētu datu apstrādi, var tikt pieņemti tikai likumos noteiktajos gadījumos.

2. Izziņā skaidrots: "Individuāli automatizēti lēmumi  ne vienmēr ir ar sekām. Tie var būt informatīvi paziņojumi, veicot  paziņojumiem personām par personas riska izvērtējumiem, nosūtot masveida vēstules bez juridiskām sekām, kā arī automatizēti lēmumi, kas ir administratīvie akti, kas tiek tālāk detalizēti nostiprināti likumos un kas varbūt arī sodoša rakstura. Līdz ar to redakciju nav iespējams precizēt. Papildināta  likumprojekta anotācija ar skaidrojumu." Tas neatbilst automatizēta individuāla lēmuma vispārīgajai izpratnei (piem., Vispārīgās datu aizsardzības regulas 22. pants, likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 9. pants, Administratīvās atbildības likums). Šāda lēmuma pamatpazīme ir tiesisku seku vai līdzīga veida ievērojamas ietekmes esība. Nav saskatāms pamats šajā likumā veidot atšķirīgu, sistēmiski neatbilstošu lēmuma izpratni.
 

"Valsts ieņēmumu dienestam likumā noteiktos gadījumos ir tiesības pieņemt automatizētus individuālus lēmumus, veicot automatizētu datu apstrādi Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, nodrošinātu nodokļu administrēšanu, kā arī izpildītu citus Valsts ieņēmumu dienestam noteiktos uzdevumus." Projektā ietverama šāda vai tamlīdzīga redakcija.

Projekts neizveido pienācīgu, sistēmisku un mūsdienu tiesiskajai iekārtai atbilstošu automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanas regulējumu.

1. Ja likumā iekļauj šāda veida šķietami vispārīgu automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanas regulējumu, tad tam tiešām vajadzētu būt iespējami visaptverošam, lai pamatā izslēgtu nepieciešamību citos likumos ietvert papildu regulējumu. Pat salīdzinot ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" esošo šāda veida lēmumu regulējumu, redzams, ka pastāv jautājumi, kas būtībā ir vispārnozīmīgi, bet projektā nav ietverti. Vienlaikus jāizvairās arī no kolīzijām ar citos likumos ietvertajām tiesību normām, pat ja tās ir tikai šķietamas tiesību normu kolīzijas.

2. Viens no būtiskiem lēmuma elementiem ir precīza norāde par to, ka attiecīgais lēmums ir pieņemts, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Projekta sākotnējā redakcijā (2.0), domājams, bija paredzēts ietvert šādu prasību, lai arī regulējums bija neprecīzi formulēts ("norādot, ka attiecīgais lēmums pieņemts Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās"). Šobrīd likumprojektā līdzvērtīga prasība nav paredzēta.

3. Nav paredzēta prasība lēmumā norādīt informāciju par to, kura amatpersona (struktūrvienība vai tamlīdzīgi) ir saistīta ar šo lēmumu, citastarp nodrošinot arī skaidrojumu sniegšanu. Saņemot lēmumu, personai vajadzētu būt viegli pieejamai šādai informācijai. Lai arī pastāv iespēja to nodrošināt citādā veidā (piemēram, ietvert iestādes tīmekļa vietnē), tomēr vienkāršāk un privātpersonai ērtāk ir visu nepieciešamo informāciju ietvert lēmumā vai pievienot lēmumam. Tas attiecas arī uz sākotnējo skaidrojumu par lēmuma pieņemšanu (dati, lēmuma pieņemšanas shēma utt.).

4. Saistībā ar automatizētu lēmumu pieņemšanu tipiska diskusija ir par šādu lēmumu parakstīšanu vai tās aizstājējiem. Lai drošticami apliecinātu dokumenta izcelsmi un garantētu tā integritāti (nemainīgumu), tiek vērtēti dažādi iespējamie risinājumi. Vēsturiski bija paredzēti izņēmumi, ka elektroniski sagatavoti dokumenti ir derīgi bez paraksta, taču tas bija saistīts ar tehnoloģiju attīstību un apšaubāms, ka minētais aspekts būtu īpaši vērtēts tieši automatizētas lēmumu pieņemšanas kontekstā. Nereti šādus lēmumus tomēr pieņēma amatpersona. Ir minēta iespēja izmantot drošu elektronisko parakstu vai pat pievienot tikai paraksta attēlu. Tomēr šādi risinājumi ir maldinoši un rada jautājumus par paraksta jēgu, ja lēmumu patiesībā nepieņem amatpersona. Dažkārt lēmumā ietver kvadrātkodu vai svītrkodu, lai nodrošinātu dokumenta autentiskumu, vai izmanto dažādus dokumenta integritātes pārbaudes līdzekļus. Taču šie risinājumi nespēj garantēti identificēt dokumenta izcelsmi un nodrošināt tā nemainīgumu (plašāk sk., piem., The Italian Journal of Public Law, 2025, Vol. 17, Iss. 2). Mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām atbilstošs risinājums ir uzlabots vai kvalificēts elektroniskais zīmogs. To praksē izmanto arī Latvijas tiesību sistēmā saistībā ar automatizētu lēmumu pieņemšanu administratīvā pārkāpuma procesā (Digitāla risinājuma paplašināšana – e-Zīmogs ienāk CSDD pārziņā esošajās informācijas sistēmās. Tiesu administrācija, 18.12.2025, ta.gov.lv). Izziņā ir minēti vairāki likumi, kur nav paredzēta tamlīdzīga prasība par elektroniskā zīmoga izmantošanu. Šādam argumentam nav īpašas nozīmes. Ir saprotams, ka normatīvais regulējums pašsaprotami atpaliek gan no tehnoloģiju, gan no tiesiskās domas attīstības. Vienlaikus izziņā nav apskatīti tie normatīvie akti, kur šāda prasība tomēr ir noteikta, kā arī nav redzama informācija par to normatīvo regulējumu, kas nodrošinātu, ka radītie dokumenti ir uzticami un nemainīgi, tostarp izslēdzot patvaļīgu vai ļaunprātīgu izmaiņu iespējamību.

5. Kopumā, lai arī esošā normatīvā regulējuma vai prakses analīze var atklāt jautājumus, kas būtu regulējami, nav atbalstāms risinājums nekritiski pārņemt pastāvošo regulējumu. It īpaši tas ir svarīgi jomās, kur notiek nepārtraukta attīstība. Projekta sagatavošanas materiāli neliecina, ka būtu vērtēta, piemēram, citu valstu pieredze vai jaunākās tiesību zinātnes atziņas.
 

-