Atzinums

Latvijas Slimnīcu biedrība (turpmāk – LSB) izvērtējusi Veselības ministrijas (turpmāk – VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" (turpmāk – PSKUS) plānotajiem zaudējumiem 2027.–2028. gadā", kurā tiek piedāvāts atbalstīt PSKUS negatīvās ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci pārsniegumu virs 5 milj. euro apmērā, attiecīgi slimnīcas izdevumu pasniegums pār ieņēmumiem tiek prognozēts 8,6 milj. euro 2027. gadā un 9,7 milj. euro 2028. gadā.
LSB atzīst, ka tarifu neatbilstība faktiskajām izmaksām ir visa slimnīcu  sektora sistēmiska problēma, par ko Latvijas slimnīcu biedrība ir vairākkārt vērsusi uzmanību,  tomēr minētais ziņojums pēc LSB ieskatiem nav pietiekami pamatots un analītiski izvērsts, lai Ministru kabinets pieņemtu tik tālejošu lēmumu par valsts kapitālsabiedrības plānotu zaudējumu akceptēšanu. Ziņojumā trūkst būtiskas analīzes, kas ļautu objektīvi izprast zaudējumu cēloņus un to, cik lielā mērā tie ir saistīti ar ārējiem finansēšanas nosacījumiem, bet cik – ar pašas slimnīcas iekšējām pārvaldības izvēles problēmām.
LSB vērš uzmanību uz sekojušiem jautājumiem, kuru analīze jāiekļauj informatīvajā ziņojumā:
1. Nav veikta pacientu sarežģītības analīze – zaudējumu cēloņu pamatojums balstās uz prezumpciju.
Ziņojuma centrālais arguments ir apgalvojums, ka PSKUS kā V līmeņa slimnīcai jāārstē "augstas sarežģītības pacienti" ar multimorbiditāti un smagām kombinētām patoloģijām, kuru ārstēšanas izmaksas neesot pilnībā atspoguļotas tarifos. Tomēr ziņojumā nav ietverta nekāda faktiska analīze par to, cik liels ir augstas sarežģītības pacientu īpatsvars PSKUS pacientu kopumā un kā tas mainījies laika gaitā.
Bez šādas analīzes arguments ir tikai prezumpcija – netiek pierādīts, ka zaudējumi tiešām veidojas augstas sarežģītības gadījumu dēļ. Turklāt pašas PSKUS 2025. gada pārskata dati šo prezumpciju apšauba:
Stacionārajā aprūpē 2025. gadā tika ārstēti 48 682 pacienti – praktiski iepriekšējā gada apjomā, turklāt vidējais ārstēšanās ilgums samazinājās līdz 4,94 dienām. Ja pacientu skaits un struktūra būtiski nemainās, bet izmaksas gadā pieaug par 17,2 milj. euro (+8,4%), zaudējumu pieaugumu grūti izskaidrot ar pēkšņu pacientu sarežģītības "sprādzienu" – cēlonis jāmeklē arī izmaksu pusē.
Piemēram,  2025. gadā slimnīca izvēlējusies strauji paplašināt intensīvās terapijas kapacitāti – vidēji 143 intensīvās terapijas gultas salīdzinājumā ar 92 gultām 2024. gadā (+55%), un intensīvās terapijas profilos ārstēto pacientu skaits pieauga par 111,3% (13 816 pacienti). Šī ir slimnīcas pati pieņemta kapacitātes izvēle, kuras izmaksas tagad tiek pieskaitītas "strukturālajam deficītam", lai gan NVD līgumos paredzētais apjoms tika zināms jau gada sākumā, un ziņojumā nav analīzēs par šāda pieauguma pamatotību tik īsā laika periodā.
Ziņojumā lielais zaudējumu kopapjoms nav sadalīts mazākās, identificējamās sastāvdaļās: nav sniegts DRG grupu, pacientu kategoriju vai klīnisko programmu sadalījums pēc sarežģītības pakāpes, kas ļautu nošķirt faktiskos "augstas sarežģītības" izdevumus no ārstniecības un aprūpes, ko PSKUS  slimnīcā pilda kā IV, III , II un I līmeņa slimnīca Rīgas un Pierīgas pacientiem, jo  pacientu plūsmā noteikti nonāk arī relatīvi vienkāršāki gadījumi.
LSB uzskata, ka pirms pieprasīt budžeta bilances sliekšņa pārsniegšanas akceptēšanu, VM  jāiesniedz detalizēta pacientu struktūras analīze (sarežģītības līmeņi, multimorbiditātes rādītāji, aprūpes intensitāte), no kuras skaidri izrietētu, cik daļu zaudējumu veido neatrisināmā tarifu problēma un cik daļu – pacientu plūsmas struktūra.
2. Straujais darbinieku skaita un izmaksu pieaugums – ziņojums to neizvērtē.
No PSKUS 2025. gada pārskata, redzams, ka slimnīcas darbinieku skaits un darbaspēka izmaksas ievērojami pieaug – vidējais nodarbināto skaits 2025. gadā pieauga no 3 367 līdz 3 460, t.i., par 93 darbiniekiem, savukārt kopējās personāla izmaksas pieauga no 104,9 milj. euro līdz 110,6 milj. euro (+5,7 milj. euro jeb +5,4 %). Kā arī no 2025. gada 1. februāra darbiniekiem sākta veselības apdrošināšanas polišu izsniegšana – tas viss ir slimnīcas brīva pārvaldības izvēle, kuras izmaksu ietekme uz plānotajiem zaudējumiem ziņojumā nav izvērtēta, un nav atbildēts, cik lielā mērā zaudējumu pieaugums ir pašas slimnīcas radīts. Darbaspēka deficīts skar visas slimnīcas un tā izmaksas aug galvenokārt tādēļ, ka viens darba devējs “pārpērk” darbaspēku no cita darba devēja, tādējādi audzējot arī kopējas izmaksas.  Tomēr nav pieņemami, ka vienas slimnīcas personāla politikas izvēles tiek iekļautas "tarifu neatbilstībā" un līdz ar to netieši jāsedz no valsts budžeta, kamēr pārējām slimnīcām jārēķinās ar saviem ierobežotiem resursiem.
LSB uzskata, ka ziņojumam jāietver skaidrojums, kā personāla politika, jauno darbavietu atvēršana un labumu paketes paplašināšana ietekmē plānotos zaudējumus, un jāparāda, kādi iekšējie taupības un efektivitātes pasākumi ir izmantoti, pirms tiek lūgts budžeta atbalsts.
3. Iepirkumu  cenu pieaugums nav pietiekami izvērtēts
Ziņojums atkārtoti norāda uz inflācijas un cenu pieaugumu ārstniecības līdzekļiem, medicīnas iekārtām un citām izmaksu pozīcijām kā uz zaudējumu cēloni, taču neizvērtē pašas slimnīcas iepirkuma praksi. Ziņojumā tiek konstatēts, ka cenas aug, bet netiek atbildēts, kāpēc tās aug. PSKUS 2025. gada pārskata dati rāda, ka cēlonis nav tikai tirgus inflācija:
Medikamentu, medicīnas materiālu un laboratorijas preču izmaksas pieauga no 67,1 milj. euro līdz 75,7 milj. euro jeb par 8,5 milj. euro (+12,7 %) – ar nemainīgu stacionāro pacientu skaitu. Šādu pieaugumu ar objektīvu sadārdzinājumu vien grūti izskaidrot. Tas norāda, ka iespējams ir vāji izlietojuma kontroles mehānismi un netiek veikta pietiekama aktīvu alternatīvu meklēšana –  preču zīmju, piegādātāju un cenu līmeņu salīdzināšana.
Parādi piegādātājiem par medikamentiem un medicīnas precēm pieauga no 10,3 milj. euro līdz 14,5 milj. euro (+41 %) – vienlaikus notiek krājumu  uzkrāšana ( 18,9 līdz 19,7 milj),  kas var liecināt par pirkšanas apjoma un izmantošanas plānošanas problēmām.
Savukārt apsaimniekošanas un komunālie maksājumi pat samazinājās (6,77 milj. euro pret 7,30 milj. euro 2024. gadā), kā arī samazinājās ēdināšanas izdevumi (2,67 pret 2,93 milj. euro). Tas liek apšaubīt ziņojumā pausto, ka zaudējumus veido arī komunālo pakalpojumu un pacientu ēdināšanas inflācijas ietekmētais izmaksu pieaugums.
Noma pieauga no 2,95 līdz 3,21 milj. euro (+8,8 %), medicīnas iekārtu ekspluatācijas un remonta izdevumi – no 4,92 līdz 5,41 milj. euro (+9,9 %), bet pārējie pamatdarbības izdevumi pieauga no 1,96 līdz 3,21 milj. euro (+63 %) – izdevumu pieaugums 2025. gadā, kuram ziņojumā nav pievērsta nekāda analītiska uzmanība.
Ja iepirkuma process nav konkurētspējīgs un nav pietiekamas iekšējās kontroles, tad cenu pieaugums nav tikai ārējs apstāklis, bet pārvaldāma izvēle.
LSB uzskata, ka pirms budžeta bilances sliekšņa pārsniegšanas akceptēšanas ziņojums ir papildināms ar informēju par  iepirkumu pārvaldību PSKUS, piemēram,  iepirkumu statistika par cenu dinamiku, piegādātāju maiņu un alternatīvu meklēšanas rezultātiem.
4. Vēl daži secinājumi no PSKUS 2025. gada pārskata, kuri nav analizēti ziņojumā, bet kuriem ir ietekme. 
Vienreizējās tiesvedības rezerves. Uzkrājumi šaubīgo debitoru parādiem pieauga no 2,1 līdz 14,1 milj. euro (t.sk. uzkrājums tiesvedībai 13,4 milj. euro, no kuriem 13,8 milj. euro parādu kavēti vairāk par 365 dienām), bet uzkrājumi paredzamajām tiesvedībām – no 0,22 līdz 2,76 milj. euro. Ievērojama daļa no 12,9 milj. euro zaudējumiem nav saistīta ar tarifiem, bet ar vienreizējiem tiesvedības un parādu norakstīšanas posteņiem, ko ziņojums nepiemin.
Slimnīca nav likviditātes krīzē. Pārskata gada beigās PSKUS rīcībā bija 24,8 milj. euro naudas līdzekļu, īstermiņa aktīvi pārsniedza īstermiņa saistības par 9,7 milj. euro, un pamatdarbības naudas plūsma bija pozitīva (+5,7 milj. euro). Tātad runa nav par slimnīcas maksātnespējas risku, kas attaisnotu steidzamu sliekšņa pārsniegšanu bez padziļinātas analīzes.
Investīcijas un tehnoloģiju izvēles. Neskatoties uz zaudējumiem, slimnīca 2025. gadā iegādājās iekārtas un mašīnas par 12,7 milj. euro (kopā pamatlīdzekļu iegāde 39,8 milj. euro), noslēdza līgumu par robotizētas magnētiskās navigācijas sistēmas iegādi un citas augsto tehnoloģiju iekārtas. Tās ir attīstībai vērtīgas izvēles, taču tās ir izvēles – un to izmaksas nedrīkst bez izšķiršanas iekļaut "strukturālajā deficītā", ko lūgt segt no valsts budžeta.
Priekšlikumi
Ņemot vērā minēto, LSB  aicina Ministru kabinetu nepieņemt lēmumu par PSKUS negatīvās ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilances sliekšņa pārsniegšanu 2027. un 2028. gadā līdz brīdim, kamēr nav iesniegta papildu analīze, un  informatīvais ziņojums papildināts ar nepieciešamo informāciju,  īpaši vēršot uzmanību :
Pacientu sarežģītības analīzei – piemēram, detalizēts PSKUS pacientu struktūras sadalījums pēc sarežģītības, DRG grupām un klīniskajām programmām, kas nošķir augstas sarežģītības aprūpes izmaksas no pārējām, un skaidri parāda, cik lielu zaudējumu daļu veido katra sastāvdaļa.
Personāla izmaksu izvērtējumam – piemēram, ziņojuma papildināšana ar datus par darbinieku skaita un darbaspēka izmaksu pieaugumu, tā ietekmi uz zaudējumiem un aprakstu par iekšējiem efektivitātes pasākumiem, kas jau ir īstenoti.
Iepirkumu analīzei – piemēram,  PSKUS iepirkuma prakses izvērtējums un pienākums aktīvi meklēt līdzvērtīgas, ekonomiski pamatotas alternatīvas iepirkumos, ja slimnīcas zaudējumi ir jāsedz no valsts budžeta.
Visu slimnīcu vienotai pieejai – tā kā tarifu neatbilstība faktiskajām izmaksām skar visas  slimnīcas, vienas slimnīcas īpaša atbalstīšana var izjaukt līdzsvaru un radīt sekas arī citām slimnīcām. Slimnīcas darbojas vienotā darbaspēka, preču un pakalpojumu tirgū, ja viena slimnīca, ar valsts atbalstu,  ceļ algas, paplašina štatu un pērk dārgāk, tas ietekmē arī pārējās – tās konkurē par tiem pašiem speciālistiem un piegādātājiem ar ierobežotākiem līdzekļiem, tāpēc vienas slimnīcas īpaša atbalstīšana izjauc līdzsvaru sektorā un rada finansiālu ietekmi arī citām slimnīcām.
LSB pateicas Veselības ministrijai par līdzšinējo dialogu un  apliecina, ka gatava sadarboties, lai izstrādātu visām slimnīcām vienotu, objektīvu un ilgtspējīgu finansēšanas modeli, kas balstīts uz faktiskajām izmaksām un neapšaubāmu datu analīzi.
 

-