Atzinums

Izvērtējot Ministru kabineta noteikumu projektu Nr. 26-TA-95, LDTA iebilst pret 3.punkta redakciju un ierosina to izteikt citā redakcijā, lai nodrošinātu sistēmisku pieeju valsts kritiskās infrastruktūras (KI) aizsardzībā un novērstu tehnoloģiskos riskus. Vēršam uzmanību, ka kritiskās infrastruktūras (KI) objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav tiesīgs veikt šādu iekārtu iepirkumu, trūkst zināšanu par šādām iekārtām un to izmaksām. Aizsardzības ministrija (AM) sadarbībā, piemēram, ar ostām, var daudz veiksmīgāk un efektīvāk iepirkt un izvietot šādas iekārtas.

Pamatojums:
1. Atbilstība Nacionālās drošības likumam: Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.2 pantu, kritiskās infrastruktūras drošības pasākumi ir valsts aizsardzības neatņemama sastāvdaļa. Speciālo ierīču (piemēram, radiofrekvenču spektra uzraudzības un traucējumu ierīču) izmantošana tieši ietekmē valsts elektromagnētisko savietojamību un operatīvo drošību. Aizsardzības ministrijas (AM) loma iepirkumā garantē, ka šīs ierīces netiek izmantotas pretrunā ar valsts kopējām aizsardzības interesēm un tās atbilst NATO standartu noteiktajai drošības arhitektūrai.
2. Tehnoloģiskā integritāte un hibrīdapdraudējumu novēršana: Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos KI objekti ir pakļauti augstam hibrīdapdraudējuma riskam. Paļaušanās uz KI objektu īpašnieku individuālu izvēli iekārtu iepirkumā rada "piegādes ķēžu drošības" riskus. AM kā kompetentajai iestādei ir pieeja klasificētai informācijai par ražotājiem un tehnoloģijām, kas ļauj izslēgt neuzticamu (t.sk. trešo valstu) komponentu nonākšanu stratēģiski svarīgos objektos.
3. Administratīvā sloga mazināšana un Publisko iepirkumu likuma efektivitāte: Daudziem KI objektiem (piemēram, ostām vai enerģētikas uzņēmumiem) nav specifisku struktūrvienību, kas pārzinātu militāra līmeņa sistēmu iepirkuma procedūras. Centralizēts iepirkums AM vadībā ļauj piemērot Publisko iepirkumu likuma vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma speciālās normas, nodrošinot nepieciešamo konfidencialitāti un tehnisko ekspertīzi, ko KI valdītāji paši nespētu nodrošināt.
4. Operatīvā sinerģija un resursu koplietošana: piemēram, Latvijas ostas – šie objekti ir kritiski gan ekonomiski, gan militāri (uzņemošās valsts atbalsta funkcija). AM kā sistēmu nodrošinātājs var garantēt, ka ostas teritorijā uzstādītās antidronu sistēmas vai citi sensori ir tiešsaistē savienoti ar Nacionālo bruņoto spēku situācijas kontroles centriem, tādējādi radot reāllaika kopējo drošības ainu (Common Operational Picture).
Pašreizējā Noteikumu projekta redakcija uzliek nesamērīgu un nespecifisku pienākumu KI īpašniekiem, kas var novest pie neefektīvas resursu izmantošanas un drošības riskiem. Piedāvātie grozījumi nostiprina AM kā vadošo iestādi valsts aizsardzības tehnoloģiju jomā, vienlaikus nodrošinot augstāko KI aizsardzības līmeni.

"3. Speciālās ierīces, kuras atļauts izmantot A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta apsardzē, attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nodod lietošanā Aizsardzības ministrija, kas nodrošina šo ierīču un sistēmu centralizētu iegādi un uzstādīšanu."