Projekta ID
25-TA-1301Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
07.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
10.3. pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem gadījumā - psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (1. pielikums), ja tā vēlas saņemt pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) vai pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
Iebildums
Iebilstam par piedāvāto 10.3. apakšpunkta grozījumu redakciju, ciktāl ar to tiek izslēgta prasība iesniegt psihiatra atzinumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai saņemtu dienas aprūpes centra vai specializētās darbnīcas pakalpojumus.
Psihiatra atzinums nodrošina profesionālu personas psihiskās veselības izvērtējumu, tostarp informāciju par iespējamām psihiatriskajām kontrindikācijām šo sociālo pakalpojumu saņemšanai, uzvedības riskiem un nepieciešamo ārstēšanu. Šī informācija ir būtiska sociālajam dienestam, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par personai piemērotāko sociālo pakalpojumu, kā arī pakalpojuma sniedzējam drošas un atbilstošas pakalpojuma organizēšanas nodrošināšanai.
Psihiatra atzinums nodrošina profesionālu personas psihiskās veselības izvērtējumu, tostarp informāciju par iespējamām psihiatriskajām kontrindikācijām šo sociālo pakalpojumu saņemšanai, uzvedības riskiem un nepieciešamo ārstēšanu. Šī informācija ir būtiska sociālajam dienestam, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par personai piemērotāko sociālo pakalpojumu, kā arī pakalpojuma sniedzējam drošas un atbilstošas pakalpojuma organizēšanas nodrošināšanai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
11.5. novērtē personas mājsaimniecības maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem un uzkrājumiem. Ja persona vēlas saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai ir nepieciešama kopšana;
Iebildums
Nepieciešams noteikt, ka personai ir jāmaksā par aprūpes mājās pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai ir nepieciešama kopšana.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
10.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās (tai skaitā drošības pogas pakalpojumu), pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, atelpas brīža pakalpojumu, pansijas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā;
Priekšlikums
Priekšlikums svītrot 10.2. apakšpunktu
Lai mazinātu birokrātiskās procedūras un īstenotu uz klientu orientētu pieeju sociālo pakalpojumu piešķiršanā, būtu svītrojams 10.2. apakšpunkts, kurā kā obligāta prasība ir ģimenes ārsta izsniegtas izziņas par personas veselības stāvokli iesniegšana sociālajam dienestam, lai personai tiktu piešķirts sociālais pakalpojums. Praksē ir novērots, ka visbiežāk ģimenes ārsta izziņa ir tikai formāls dokuments, kura iegūšana rada apgrūtinājumu iesaistītajām pusēm (papildu darbības klientam, ilgāks pakalpojuma piešķiršanas process, jo izziņas iegūšana prasa laiku, un noslodze ģimenes ārstam), bet izziņā atspoguļotā informācija par klienta veselības stāvokli nav noteicošā sociālo pakalpojumu piešķiršanā, kā arī mainoties personas veselības stāvoklim, izziņā norādītā informācija ne vienmēr ir aktuāla. Pēc būtības sociālo pakalpojumu piešķiršanā noteicošais ir sociālā darba speciālista veikts personas individuālo vajadzību un resursu novērtējums, kā tas noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.panta pirmajā daļā.
Ņemot vērā to, ka noteikumu 10.5. apakšpunktā noteikts, ka sociālais dienests var pieprasīt personai citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu, tad ģimenes ārsta izziņas par personas veselības stāvokli pieprasīšana būtu atstājama dienesta ziņā atbilstoši klientu individuālajām situācijām.
Lai mazinātu birokrātiskās procedūras un īstenotu uz klientu orientētu pieeju sociālo pakalpojumu piešķiršanā, būtu svītrojams 10.2. apakšpunkts, kurā kā obligāta prasība ir ģimenes ārsta izsniegtas izziņas par personas veselības stāvokli iesniegšana sociālajam dienestam, lai personai tiktu piešķirts sociālais pakalpojums. Praksē ir novērots, ka visbiežāk ģimenes ārsta izziņa ir tikai formāls dokuments, kura iegūšana rada apgrūtinājumu iesaistītajām pusēm (papildu darbības klientam, ilgāks pakalpojuma piešķiršanas process, jo izziņas iegūšana prasa laiku, un noslodze ģimenes ārstam), bet izziņā atspoguļotā informācija par klienta veselības stāvokli nav noteicošā sociālo pakalpojumu piešķiršanā, kā arī mainoties personas veselības stāvoklim, izziņā norādītā informācija ne vienmēr ir aktuāla. Pēc būtības sociālo pakalpojumu piešķiršanā noteicošais ir sociālā darba speciālista veikts personas individuālo vajadzību un resursu novērtējums, kā tas noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.panta pirmajā daļā.
Ņemot vērā to, ka noteikumu 10.5. apakšpunktā noteikts, ka sociālais dienests var pieprasīt personai citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu, tad ģimenes ārsta izziņas par personas veselības stāvokli pieprasīšana būtu atstājama dienesta ziņā atbilstoši klientu individuālajām situācijām.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
11.5. novērtē personas mājsaimniecības maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem un uzkrājumiem. Ja persona vēlas saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai ir nepieciešama kopšana;
Priekšlikums
1. Ir nepieciešams skaidrs regulējums pieļaujamā uzkrājuma apmēram un tā izlietojumam pakalpojuma apmaksai.
2. Vērtēt arī personai piederošos nekustamos īpašumus (piemēram, persona nonāk aprūpes iestādē, ar miljonus vērtiem īpašumiem un par pakalpojumu līdzmaksājumu veic pašvaldība). Priekšlikums pārņemt Lietuvas Republikas praksi, kad no personas, kas saņem pakalpojumu, piederošiem nekustamajiem īpašumiem, tiek pieprasīts veikt maksājumu 10% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības kalendārajā gadā, tai skaitā nosakot iespēju to ieturēt no personas pensijas.
2. Vērtēt arī personai piederošos nekustamos īpašumus (piemēram, persona nonāk aprūpes iestādē, ar miljonus vērtiem īpašumiem un par pakalpojumu līdzmaksājumu veic pašvaldība). Priekšlikums pārņemt Lietuvas Republikas praksi, kad no personas, kas saņem pakalpojumu, piederošiem nekustamajiem īpašumiem, tiek pieprasīts veikt maksājumu 10% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības kalendārajā gadā, tai skaitā nosakot iespēju to ieturēt no personas pensijas.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
11.5.1 ja pienākums maksāt par personai sniegto sociālo pakalpojumu ir apgādniekam, sociālais dienests novērtē apgādnieka mājsaimniecības maksātspēju, ņemot vērā normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktajā kārtībā aizpildītās iztikas līdzekļu deklarācijas daļā norādītos ienākumus, kā arī apgādnieka saistības segt maksu par citiem sociālajiem pakalpojumiem;
Priekšlikums
Sociālajam dienestam ir liegta iespēja prasīt samaksu no apgādnieka, kuram ir naudas līdzekļu uzkrājumi, piemēram, persona periodiski nodarbināta ārzemēs (ne ienākumu izvērtēšanas periodā), uzkrājums 100 000 euro.
Ir nepieciešams skaidrs regulējums kā sociālajam dienestam ir jārīkojas, konstatējot, ka apgādnieka mājsaimniecībai ir naudas līdzekļu uzkrājumi, kurus būtu jāizmanto klienta pakalpojuma apmaksai un kāds ir pieļaujamais uzkrājumu apmērs, ko nevērtē.
Ir nepieciešams skaidrs regulējums kā sociālajam dienestam ir jārīkojas, konstatējot, ka apgādnieka mājsaimniecībai ir naudas līdzekļu uzkrājumi, kurus būtu jāizmanto klienta pakalpojuma apmaksai un kāds ir pieļaujamais uzkrājumu apmērs, ko nevērtē.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu konsolidētā versija
11.1 Ja apgādnieks un persona nedzīvo vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, šo noteikumu 11.5.1 apakšpunktā minēto iztikas līdzekļu deklarācijas aizpildīšanu veic tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā ir deklarēta apgādnieka dzīvesvieta, un nodod informāciju par iztikas līdzekļu deklarācijas aizpildīšanu un informāciju par apgādnieka saistībām segt maksu par citiem sociālajiem pakalpojumiem sociālajam dienestam, kas pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu;
Priekšlikums
Noteikt konkrētu dokumenta veidu, kuru ir jāiesniedz sociālajā dienestā (piemēram, lēmums, izvērtējums, izziņa), lai atsevišķas pašvaldības neliek klientam ierasties citā pašvaldībā ar uz rokas izsniegtu iztikas līdzekļu deklarāciju, bez pieņemta lēmuma, kuru klients būtu tiesīgs apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu konsolidētā versija
11.2 Ja apgādnieks dzīvo ārvalstīs un Latvijā nav deklarējis dzīvesvietu, šo noteikumu 11.5.1 apakšpunktā minēto iztikas līdzekļu deklarācijas aizpildīšanu veic sociālais dienests, kas izskata šo noteikumu 10. punktā minētos dokumentus.
Priekšlikums
1. Sociālajam dienestam nav kontroles mehānisma/rīku materiālās situācijas izvērtēšanai ārzemēs dzīvojošajām mājsaimniecībām (piemēram, persona norāda, ka tai nav darba, bankas konta, ienākumu, īpašumu no kuriem var gūt ienākumus, pārbaudīt sniegto informāciju, nav iespējams. Līdz ar to, ir jābūt tās valsts kompetentas institūcijas izsniegtam apliecinājumam. Iesniegto dokumentu tulkojumam jāatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām). Veicot izpēti par Lielbritāniju, Izraēlu, Krievijas Federāciju, ir secināms, ka materiālā stāvokļa izvērtēšana ir līdzīga Latvijas Republikā noteiktajai kārtībai, līdz ar to materiālā stāvokļa izvērtēšanu varētu veikt kompetentā valsts iestāde, sagatavojot attiecīgu izvērtējumu par personas materiālo stāvokli.
2. Normatīvais regulējums nenosaka kā vērtē dažādu valstu, kuru iedzīvotāju ienākumu līmeni var ļoti atšķirties, piemēram, Baltkrievijā dzīvojošām personām algas apmērs 200 euro, ir ļoti laba alga. Savukārt, Francijas vai ASV dzīvojošām personām pat pie augstiem ienākumiem būs ierobežotas iespējas segt klienta izdevumus par sociālo pakalpojumu, jo šo personu mājsaimniecību izdevumi konkrētā valstī būs liekāki nekā Latvijā. Līdz ar to, sociālais dienests varētu pieņemt par pamatu personas atbrīvošanai no pienākuma veikt samaksu, ja tā atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam attiecīgajā valstī.
Iesniedzamās informācijas iesniegšanas kārtībai ir jābūt konsekventai kārtībai, kāda ir noteikta 11.1 apakšpunktā, t.i. personai ir jāiesniedz:
1) attiecīgās kompetentās valsts iestādes izvērtējumu par personas materiālo stāvokli vai,
2) attiecīgās kompetentās valsts iestādes izziņu, ka tā atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam attiecīgajā valstī.
2. Normatīvais regulējums nenosaka kā vērtē dažādu valstu, kuru iedzīvotāju ienākumu līmeni var ļoti atšķirties, piemēram, Baltkrievijā dzīvojošām personām algas apmērs 200 euro, ir ļoti laba alga. Savukārt, Francijas vai ASV dzīvojošām personām pat pie augstiem ienākumiem būs ierobežotas iespējas segt klienta izdevumus par sociālo pakalpojumu, jo šo personu mājsaimniecību izdevumi konkrētā valstī būs liekāki nekā Latvijā. Līdz ar to, sociālais dienests varētu pieņemt par pamatu personas atbrīvošanai no pienākuma veikt samaksu, ja tā atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam attiecīgajā valstī.
Iesniedzamās informācijas iesniegšanas kārtībai ir jābūt konsekventai kārtībai, kāda ir noteikta 11.1 apakšpunktā, t.i. personai ir jāiesniedz:
1) attiecīgās kompetentās valsts iestādes izvērtējumu par personas materiālo stāvokli vai,
2) attiecīgās kompetentās valsts iestādes izziņu, ka tā atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam attiecīgajā valstī.
Piedāvātā redakcija
-