Atzinums

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas, savukārt  iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā (..). Tādēļ termins "atvasināta publiskas personas iestāde" tam neatbilst, kā arī atvasināta ir publiskā persona, nevis iestāde.

-

Pirmkārt, institūcijai nevar piemist godprātība (pat likuma nosaukumā tā attiecināta uz nodarbināto, nevis uz institūciju), un otrkārt, vadītājam nav objektīvi iespējams nodrošināt nodarbināto godprātību, tādēļ šādu pienākumu noteikt nav pamata. Iestādes vadītājs var būt atbildīgs par likumā noteiktu pienākumu izpildi. 

-

Lūdzam precizēt minēto daļu, ņemot vērā to, ka, norādot skaitu, skaitļus no “1” līdz “9” parasti raksta ar vārdiem, bet no “10” ar cipariem. Normatīvajos aktos ar cipariem raksta pulksteņa laiku un tehniskos datus ([Skatīt “NORMATĪVO AKTU PROJEKTU IZSTRĀDES ROKASGRĀMATA” 116 lp.).

-

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu, tādēļ tādas (publiskas personas institūcijas intereses) arī nevar pārstāvēt.
Vienlaikus nav saprotams, kāds ir dokumentu pārstāvniecības (šī vārda vietā būtu ieteicams lietot "pārstāvības") nodrošināšanai apjoms un vai starp tiem varētu būt arī, piemēram, pilnvaras, jo tādā gadījumā norma ir pretrunīga - ja speciālais subjekts ir tas, kuram ir tiesības izdot pilnvaru. 

-

Iestādes vadītāja iespējai saīsināt atdzišanas periodu no diviem uz vienu gadu nepieciešams noteikt objektīvus kritērijus, citādi tas ir gan risks nevienlīdzīgai pieejai valsts pārvaldē, gan arī iespēja plaši interpretēt šāda pienākuma neizpildes vai nepienācīgas izpildes sekas. 

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētāku pamatojumu likumprojekta 12. pantā paredzētajām izmaiņām amata savienošanas regulējumā, salīdzinot ar spēkā esošo likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Likumprojekta 12. panta otrā daļa paredz, ka speciālajam subjektam ir atļauts savienot amatu ne vairāk kā ar vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu amatu citā publiskas personas institūcijā. Savukārt spēkā esošā likuma 6. panta otrā daļa paredz iespēju valsts amatpersonai savienot savu amatu ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem publiskas personas institūcijās. Tādējādi likumprojekts samazina pieļaujamo vienlaikus ieņemamo amatu skaitu publiskajā sektorā no trim amatiem kopumā līdz diviem amatiem kopumā.
Piemēram, saskaņā ar spēkā esošo regulējumu publiskas personas kapitālsabiedrības padomes loceklis var savienot padomes locekļa amatu ar vēl diviem amatiem publiskas personas institūcijās, savukārt atbilstoši likumprojekta redakcijai šādai personai būtu atļauts ieņemt tikai vienu papildu atalgotu amatu publiskas personas institūcijā.
Anotācijā attiecībā uz likumprojekta 11., 12. un 13. pantu ir ietverts vispārīgs skaidrojums par nepieciešamību nodrošināt riskos balstītu un diferencētu pieeju interešu konflikta novēršanai, kā arī atsauce uz OECD rekomendācijām. Tomēr anotācijā nav skaidrots, kādi konkrēti apsvērumi ir bijuši par pamatu tieši šādam amata savienošanas iespēju samazinājumam, kādi riski ir identificēti spēkā esošajā regulējumā, kā arī nav izvērtēta šīs izmaiņas iespējamā ietekme uz publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldību un kvalificētu speciālistu piesaisti publiskā sektora institūcijām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju, skaidrojot likumprojektā paredzētā amata savienošanas ierobežojuma samazinājuma pamatojumu un ietekmes izvērtējumu, tostarp norādot, kādi konkrēti riski ir identificēti spēkā esošajā regulējumā, kādēļ par samērīgu atzīta atteikšanās no līdzšinējās pieejas, kas pieļāva divus papildu amatus publiskas personas institūcijās, kā arī kā plānotās izmaiņas var ietekmēt publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldību un kvalificētu speciālistu piesaisti publiskā sektora institūcijām.
Vienlaikus norādām, ka pēc būtības neiebilstam pret likumdevēja tiesībām pārskatīt amata savienošanas ierobežojumu apjomu, tomēr uzskatām, ka anotācijā ir nepieciešams sniegt skaidru pamatojumu būtiskām izmaiņām iepretim līdzšinējam regulējumam, lai būtu iespējams pilnvērtīgi izvērtēt piedāvātā risinājuma nepieciešamību, samērīgumu un praktisko ietekmi.

-

Tā kā attiecībā uz mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju līdzīgos apstākļos pienākums iestājas tikai tad, ja pienākumus pilda vairāk kā 3 mēnešus, tad vai šīs normas gadījumā uz personu, kura pilda speciālā subjekta pienākumus:
1) visi ierobežojumi attiecināmi jau ar pirmo (un iespējams vienīgo) aizvietošanas dienu? Proti, pat ja pienākumus pilda vienu dienu, attiecināms pilns ierobežojumu loks. 
2) visi ierobežojumi attiecināmi tikai aizvietošanas laikā?

-

Iebilstam pret likumprojekta 14. panta 5. punktā ietverto regulējumu, kas paredz mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniegšanas pienākumu publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas locekļiem, jo minētā likumprojekta norma ir pretrunā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 29. panta ceturtajā daļā noteiktajam.
Likumprojekta 1. panta 7. punkta b) apakšpunktā publiskas personas institūcijas jēdzienā ir ietvertas arī publiskas personas kapitālsabiedrības, tostarp valsts kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības. Tādējādi likumprojekta 14. panta 5. punktā noteiktais deklarēšanas pienākums attiektos arī uz publiskas personas kapitālsabiedrību, tostarp tādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kā AS “Latvenergo”, iepirkuma komisiju locekļiem.
Vēršam uzmanību, ka spēkā esošā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 29. panta ceturtā daļa skaidri nosaka, ka personas, kuras darbojas iepirkuma komisijā, kas izveidota saskaņā ar minēto likumu, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Līdz ar to līdzšinējais regulējums ir apzināti nodalījis sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu komisiju locekļus no valsts amatpersonu loka.
Savukārt ar likumprojekta 14. panta 5. punktu faktiski tiek ieviests pienākums šīm personām iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas, tādējādi pēc būtības pielīdzinot tās personām, uz kurām attiecas valsts amatpersonām raksturīgie interešu konflikta novēršanas instrumenti. Rezultātā veidojas pretruna starp likumprojekta regulējumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 29. panta ceturtajā daļā nostiprināto pieeju, kurā ir skaidri noteikts, ka attiecīgo iepirkumu komisiju locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām.
Turklāt nav sniegts pietiekams pamatojums, kādēļ būtu nepieciešams būtiski paplašināt deklarāciju iesniegšanas subjektu loku, attiecinot šo pienākumu arī uz publiskas personas kapitālsabiedrību iepirkumu komisiju locekļiem. Vērtējams, ka likumprojektā paredzētais deklarēšanas pienākums rada papildu administratīvo slogu gan attiecīgajām personām, gan institūcijām, vienlaikus nesniedzot pietiekamu pamatojumu par tā samērīgumu un ieguvumu interešu konflikta novēršanas sistēmai. Īpaši tas attiecas uz lielām publiskas personas kapitālsabiedrībām, piemēram, AS “Latvenergo”, kur iepirkumu komisiju darbā regulāri tiek iesaistīts ievērojams skaits speciālistu ar specifiskām profesionālām zināšanām.
Ņemot vērā minēto, aicinām svītrot likumprojekta 14. panta 5. punktu vai arī skaidri paredzēt izņēmumu attiecībā uz iepirkuma komisijām, kas izveidotas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, saglabājot spēkā esošajā regulējumā nostiprināto pieeju un novēršot normatīvā regulējuma savstarpējo pretrunu.
Vienlaikus lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju.

-

Lai arī anotācijā minēts, kas varētu būt uzskatāmi par augsta riska gadījumiem, kuros būtu jālemj par deklarācijas pienākuma noteikšanu iestādes līmenī, iztrūkst regulējumā nostiprināti kritēriji, kas rada riskus nevienlīdzīgām interpretācijām. Vienlaikus nav saprotams, kāda ir šāda pienākuma noteikšanas forma (iestādes iekšējs rīkojums, lēmums vai tml.) un vai adresātam būtu iespējams šādu rīcību vai lēmumu apstrīdēt.

-

Lūdzam precizēt minēto daļu, ņemot vērā to, ka, norādot skaitu, skaitļus no “1” līdz “9” parasti raksta ar vārdiem, bet no “10” ar cipariem. Normatīvajos aktos ar cipariem raksta pulksteņa laiku un tehniskos datus ([Skatīt “NORMATĪVO AKTU PROJEKTU IZSTRĀDES ROKASGRĀMATA” 116 lp.).

-

Nav sistēmiski izprotama pantā un likumā noteikto atbildību veidu saskaņotība ar spēkā esošo regulējumu, t.sk. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Pantā lieki ietvertas deklaratīvas tiesību normas, piemēram, par likuma pārkāpumiem sauc pie likumos noteiktās atbildības. Tāpat uzmanība pievēršama jautājumam par to, vai pants neietver kumulatīvo sodīšanu un vai vērtēta tādas pieļaujamība. Normās minētie pārkāpumi kontekstā ar likuma regulējumu rada riskus pārāk plašai piemērošanai. 

-

Normas tvērums pārāk plašs un nav samērīgi noteikt atbildību par pilnībā visu pienākumu neizpidi. Tie jāvērtē pēc būtiskuma un samērīguma kritērijiem. Nevar salīdzināt un vienādu sankciju piemērot gan tādam vadītājam, kurš nav vispār ieviesis iekšējās kontroles sistēmu, gan tādam vadītājam, kurš, iespējams, objektīvu iemeslu dēļ nav nodrošinājis kāda formāla pienākuma izpildi, kas nav radījis nekādas sekas. 

-

Nav saprotams, vai nedublējas iestāžu pienākumi sabiedrības informēšanā. Piemēram, ja KNAB vai VID ir sodījis nodarbināto un publicējis informāciju, arī nodarbinātā iestādei par šo faktu savā tīmekļvietnē jāinformē sabiedrība? 

-

Nav noteikts nekāds pārejas periods. 

-

Tā kā 7.pantam nav devītās daļas, jāprecizē (iespējams, domāta 7.panta astotā daļa). 

-

Nav skaidrs, vai runa ir par darījuma kopējo vērtību vai atsevišķa darījuma vērtību noteiktā periodā. Ieteicams papildināt definīciju ar norādi, ka minētā summa attiecas uz atsevišķu darījumu vai darījumu kopumu noteiktā periodā

-

Lūdzam izvērtēt regulējuma elastīgumu attiecībā uz situācijām, kur darba laiks tiek organizēts elastīgi vai amata pienākumi ļauj darbu veikt ārpus noteiktā darba laika.

-

Vēršam uzmanību uz pienākumu nodrošināt regulāras apmācības un zināšanu pārbaudi, kā arī prasību apmācīt katru jauno darbinieku jau viena mēneša laikā pēc stāšanās amatā lielās iestādēs un pie lielas personāla rotācijas radīs nesamērīgu administratīvo un finanšu slogu personālvadības struktūrvienībām. Lietderīgāk ir noteikt, ka jaunie nodarbinātie tiek apmācīti pārbaudes laika ietvaros (piemēram, trīs mēnešu laikā). Lūdzam izvērtēt iespēju noteikt elastīgāku apmācību biežumu, ņemot vērā iestādes risku līmeni.

-

Lūdzam precizēt “šķietamā interešu konflikta” piemērošanas kritērijus, lai nodrošinātu vienveidīgu interpretāciju iestādēs un mazinātu subjektīvas interpretācijas risku.

-

Nepieciešams izvērtēt, vai pienākums nebūtu formulējams tādējādi, ka jānosaka ziņošanas kārtība, nevis kā jārīkojas gadījumā, ja vēlas ziņot. 

kārtību, kādā institūcijas nodarbinātie ziņo par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamiem korupcijas gadījumiem), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;

Ieteicams iekļaut likumā minimālos kritērijus, kuru pastāvēšana ir priekšnosacījums perioda samazināšanai

-

Apsvērt 7. un 8.panta saturu kopsakarā, t.sk. iespējamu apvienošanu, jo šobrīd 8.panta pirmā daļa pēc būtības atkārto 7.pantā noteikto.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 9. pantā uzskaitīto speciālo subjektu saraksts pilnībā nesaskan ar 13. panta otrajā daļā minētajiem amatiem, uz kuriem attiecināmi papildu amata savienošanas ierobežojumi. Piemēram, 13. panta otrajā daļā ir minēts Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, kā arī citi dienestu vadītāji, kuri nav iekļauti 9. pantā. Lūdzam izvērtēt, vai šāda pieeja ir apzināta, vai arī nepieciešams nodrošināt konsekvenci starp pantiem, papildinot 9. pantā ietverto sarakstu vai sniedzot attiecīgu skaidrojumu anotācijā.

-

Izvērtēt, vai panta pirmajā daļā minētie lēmumi ir kas plašāks nekā panta otrajā daļā minētie administratīvie akti, proti, vai otrajā daļā domāti citi lēmumi nekā pirmajā daļā. Iespējams, ka tādējādi pieļauta dublēšanās, kā arī nav skaidri saprotams, kādi lēmumi domāti otrajā daļā.

-

Lūdzam detalizētāk noteikt kritērijus, pēc kuriem iestādes definē amatus ar paaugstinātu korupcijas risku, lai nodrošinātu vienotu piemērošanu un mazinātu interpretācijas iespējas.

-

Anotācijā būtu precizējams, vai daudzpakāpju strukūras gadījumā tiesību normā minētā "struktūrvienība" attitecināma uz pilnīgi visām struktūrvienībām neatkarīgi no to līmeņa. 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 20. panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā paredzētā prettiesiski gūto ienākumu piekritība valstij nav pietiekami skaidri sasaistīta ar konkrētu procesuālo kārtību un kompetento institūciju. Nav skaidrs, kurā procesā un kādā procedūrā šī piekritība tiek konstatēta un realizēta, kā arī kā šis regulējums savstarpēji piemērojams ar administratīvo aktu par zaudējumu atlīdzināšanu un krimināltiesisko regulējumu. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt normas procesuālo mehānismu vai anotācijā sniegt detalizētāku skaidrojumu par piemērojamo kārtību.

-

Nepieciešams skaidrot, kādos gadījumos varētu būt iespējama lēmuma izpildīšana - vai tikai administratīvo pārkāpumu gadījumos? Tā kā norma attiecas arī uz iestādēm, tie varētu būt dažādi lēmumi un ja lēmums nav izpildāms, tad cik ilgi šāda informācija būs pieejama tīmekļvietnē? 

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojektā paredzētais regulējums par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un uzturēšanu nerada dublēšanos ar jau spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (t.sk. MK noteikumiem Nr.630), kā arī vai tas nepalielina administratīvo slogu iestādēm.

-

Lūdzam precizēt “šķietamā interešu konflikta” piemērošanas kritērijus, lai nodrošinātu vienveidīgu interpretāciju iestādēs un mazinātu subjektīvas interpretācijas risku.

-

Ieteicams izstrādāt vienotas vadlīnijas likuma praktiskai piemērošanai, lai nodrošinātu vienveidīgu pieeju visās publiskās pārvaldes iestādēs.

-