Atzinums

Saeimā 2021. gada 6. maijā pieņemts likums "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā". Minētais likums paredz izteikt jaunā redakcijā Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma (turpmāk – Likums) 8. panta otro daļu, nosakot, ka "(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī citas personas apmeklē ieslodzījuma vietas". Tāpat minētais likums precizē Likuma 22. panta pirmās daļas 3. punktu un nosaka, ka amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas. Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka Likuma 22. panta pirmās daļas 3. punkts paplašina amatpersonu tiesības pārbaudīt ne tikai ieslodzītos, bet jebkuras personas (apmeklētājus, advokātus, prokurorus, komersantu pārstāvjus, skolotājus u.c.), kuras atrodas ieslodzījuma vietas teritorijā.
No minētā secināms, ka projektā ietvertais regulējums būs attiecināms, piemēram, arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonām, kuras apmeklē ieslodzījuma vietu, pildot dienesta pienākumus (turpmāk – IEM amatpersona). Tādējādi, saskaņā ar projektā paredzēto, ja būs radušās aizdomas, ka IEM amatpersona piemēram, ir lietojusi alkoholu tā tiks pakļauta apsekošanai (pēc būtības  alkohola koncentrācijas izelpas gaisā noteikšanai), kuru veiks ieslodzījuma vietas amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Savukārt, ja mēraparāts uzrādīs alkohola ietekmi vai, ja ieslodzījuma vietas apmeklētājs (IEM amatpersona) atteiksies no apsekošanas, šī persona no ieslodzījuma vietas teritorijas tiks izraidīta un ieslodzījuma vietas apmeklējums tiks liegts.
Iekšlietu ministrijas ieskatā, ja ieslodzījuma vietas amatpersonai rodas aizdomas, ka IEM amatpersona apmeklē ieslodzījuma vietu, pildot dienesta pienākumus, apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, tai būtu nekavējoties jāinformē augstāku IEM amatpersonu un jānodod tai attiecīgā dokumentācija (apsekošanas protokols).
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Veselības ministrija šobrīd ir izstrādājusi un virza pieņemšanai jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpas gaisā, kā arī konstatējama alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme vai reibums”, kurā tiks noteikta vienota attiecīgās pārbaudes veikšanas kārtība attiecībā uz visām personām, kuru pārbaudes nepieciešamību nosaka spēkā esošie normatīvie akti, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, projektā ietvertais regulējums būtu ietverams minētajos Ministru kabineta noteikumos. Tāpat projekts būtu vērtējams kopsakarā ar uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 8. panta otrās daļas pamata izdodamajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ieslodzījuma vietas apmeklēšanas kārtību.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt projektu un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju).
 

-

Precizēt projekta 10., 11. un 13.punkta ievaddaļu.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 18.maija noteikumu Nr.310 "Prasības mēraparātam, ar kuru pārbauda alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā" 1.pielikuma 2.punktam alkometrs nosaka alkohola masas koncentrāciju personas izelpas gaisā un veic pārrēķinu, nosakot alkohola saturu (koncentrāciju) asinīs promilēs. 
Savukārt Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" 3.punkts nosaka subjektus un pārbaudes veidus, kādos konstatējama iespējamā alkohola, narkotisko vielu, psihotropo vielu vai toksisko vielu ietekme personai.
Proti, mēraparāts uzrāda alkohola koncentrāciju pārbaudāmās personas izelpas gaisā, bet alkohola ietekmi nosaka amatpersona, vadoties no tā vai pārbaudāmās personas izelpas gaisā sasniegts (pārsniegts) normatīvajos aktos noteiktais alkohola koncentrācijas līmenis (visbiežāk - 0,5 promiles). 

-