Atzinums

Iebilstam pret informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem pārvaldības modeļa izstrādes principiem un aicinām tos saskaņot ar nozarēm.
Pamatojums: Skaidrojam, ka viedās specializācijas jomas vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanai, paredz iesaistīt privātā sektora, valsts iestādes, zinātnisko organizāciju un nevalstiskā sektora pārstāvjus, taču ziņojumā piedāvātie pārvaldības modeļa izstrādes principi nav izdiskutēti, nav ņemts vērā esošo pušu kompetences un viedoklis.

-

Iebilstam pret to, ka Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomes sastāvā nav paredzēta industrijas iesaiste.
Pamatojums: Skaidrojam, ka kā galvenais mehānisms inovāciju institucionālā un RIS3 pārvaldības modeļa pilnveidošanai tiek piedāvāts veidot Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomi, kurā vispār nav paredzēta industrijas iesaiste. Tāpat RIS3 jomu inovācijas klasteros (vadības grupa) izveide nenodrošinās visu ar attiecīgo RIS3 virzienu saistīto nozaru pārstāvniecību.
 

-

Iebilstam pret to, ka informatīvajā ziņojumā nav paredzēta industrijas iesaiste ilgtermiņa valsts stratēģijas izstrādē katrai RIS3 jomai.
Pamatojums: Skaidrojam, ka viens no inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrādes mērķiem ir līdz 2022.gada 31.decembrim izstrādāt ilgtermiņa valsts stratēģija katrai RIS3 jomai. Savukārt RIS3 jomu inovācijas klasteru (vadības grupas), caur kuru tiek paredzēts iesaistīt uzņēmumus stratēģiju izstrādē, ir jāizveido līdz 2023.gada 31.martam. Ziņojumā norādītais modelis stratēģiju izstrādē neparedz industriju iesaisti, kas nav pieļaujams, jo tieši uz industriju visvairāk attieksies stratēģiju īstenošana.
 

-

Iebilstam pret to, ka informatīvais ziņojums neparedz pilnvērtīgu industrijas iesaisti tajā noteikto mērķu sasniegšanā, tai skaitā RIS3 jomu inovāciju klasteru (vadības grupu) nolikumu izstrādē, augstas pievienotās vērtības aktivitāšu identificēšanā u.c.
Pamatojums: Skaidrojam, ka privātā sektora, valsts iestāžu, zinātnisko organizāciju un nevalstiskā sektora pārstāvju dialogs un savstarpēja sadarbība ir visefektīvākais veids jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei un zināšanu pārnesei tautsaimniecībā, taču informatīvajā ziņojumā paredzētās darbības un sasniedzamie rādītāji nesekmēs efektīva sadarbības modeļa ieviešu un neparedz pilnvērtīgu industrijas iesaisti mērķa sasniegšanā. Ziņojumā ir definētas tikai publiskā sektora tiesības un pienākumi, neparedzot industrijas iesaisti. Industriju nav paredzēts iesaistīt ne RIS3 jomu inovāciju klasteru (vadības grupu) nolikumu izstrādē, ne augstas pievienotās vērtības aktivitāšu identificēšanā utt.
 

-

Iebilstam pret to, ka informatīvajā ziņojumā nav pietiekami atspoguļots – kā inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrādē tiks apzināta esošā inovāciju kapacitāte un kompetences RIS3 ietvarā.
Pamatojums: Skaidrojam, ka pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrādes mērķis ir pilnveidot pētniecības un inovāciju pārvaldības sistēmu viedās specializācijas jomās. Lai to sasniegtu, ir jāapzina esošā inovāciju kapacitāte un kompetences RIS3 ietvarā. Balstoties uz to ir jāveicina to attīstība un konsolidācija. Jāveido pārvaldība, kas iever esošās kompetences. Jauna struktūra un darbinieki to neveicinās, jo procesam ir vajadzīgs laiks, ko pierāda esošā kompetenču centru izaugsme.
 

-

Konceptuāls iebildums pret Informatīvo ziņojumu.
Pamatojums:
1. Ministru kabineta rīkojums Nr. 292 Rīgā 2021. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu investīciju virzienā 5.1.1.1.i paredz šādus principus:
1.1.  (1478) 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana. Plānotās investīcijas ir vērstas uz P&I pārvaldības sistēmas pilnveidošanu RIS3 specializācijas jomās, kā arī RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanu, iesaistot visus ar triple-helix konceptu saistītos pārstāvjus, lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, tādējādi veicinot ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.
1.2. (1573) Nozares pārstāvji (uzņēmumi, AII, pētniecības institūti, pētnieki, neatkarīgu novatori u.c.) tiks iesaistīti RIS3 specializācijas jomu ilgtermiņa stratēģiju un rīcības plānu izstrādē. Vadošie RIS3 specializācijas jomu pārstāvji tiks ietverti RIS3 jomu stratēģiskās vadības padomēs, kas tiks iesaistītas ilgtermiņa un īstermiņa mērķu izpildes izvērtēšanā.
Informācija pieejama: https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu
2. Informatīvais ziņojums neatbilst ar Ministru kabineta rīkojums Nr. 292 noteiktajam,
2.1. jo plaši interpretē tajā noteikto un nekonsekventi lieto dažādus terminus, piemēram, izmantojot šādus formulējumus, piemēram:
“[..] iesaistot privātā sektora, valsts iestādes, zinātnisko organizāciju un nevalstiskā sektora pārstāvjus [..]” (skat.Informatīvā ziņojuma sadaļa I.2);
“[..] sadarbības veicināšanu starp valsts pārvaldi, privāto sektoru un pētniecības organizācijām [..]” (skat.Informatīvā ziņojuma sadaļa II.5);
“[..] iesaistot privātā, pētniecības un publiskā sektora pārstāvju [..]” (skat. Informatīvā ziņojuma sadaļa (II.6.);
2.2. neparedz pilnvērtīgu nozares pārstāvju iesaisti un neatbilst Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam : “Nozares pārstāvji (uzņēmumi, AII, pētniecības institūti, pētnieki, neatkarīgu novatori u.c.”
2.3. neparedz pilnvērtīgu nozares pārstāvju iesaisti saskaņā ar triple-helix konceptu un  neatbilst Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam.
Paskaidrojums: triple-helix [1]koncepts inovāciju procesā pēc savas būtības paredz savstarpēju mijiedarbību starp trim elementiem: 1) universitātes, kas nodarbojas ar fundamentālo pētniecību, 2) nozarēm, kas ražo komerciālas preces, un arī iesaistās pētniecībā, 3) valdību (publisko pārvaldi), kas regulē tirgus.

3. Neparedz finansējumu triple-helix koncepta darbībai pārvaldības modeļa izstrādē un darbināšanā, proti, nav paredzēts finansējums visu iesaistāmo pušu darbībai, tādiem kā uzņēmumi, Augstākās izglītības iestādes (AII), pētniecības institūti, pētnieki, neatkarīgi novatori u.c. (Skat. Informatīvā ziņojuma sadaļa II.8), bet paredz finansējumu vienīgi Ekonomikas ministrijai, Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūrai (LIAA) un Latvijas Zinātņu akadēmijai (LZA).[2];
4. Investīciju mērķa grupas definētais tvērums ir “[..] publiskā sektora pārstāvji” (skat. Informatīvā ziņojuma sadaļa II.13);” ;
5. Atveseļošanas fonda finansējumam, kā tas ir definēts Informatīvā ziņojuma 8.punktā izskatās, ir daļējas neattiecināmības risks, kas prasītu papildus valsts budžeta līdzekļus, jo:
5.1. Finansējums sadalās sekojoši: Ekonomikas ministrijai, Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūrai (LIAA) un Latvijas Zinātņu akadēmijai (LZA) (skat. Informatīvā ziņojuma sadaļa II.8). 3
savukārt,
5.2. Atveseļošanās un noturības mehānisms Darbības vienošanās starp Eiropas Komisiju un Latviju[3] starpposma un mērķādītājus nosaka: 5 darbinieki Ekonomikas ministrijā un 14 darbinieki Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūrai (LIAA):
“5 employees at the Ministry of Economics
and 14 employees at Latvian Investment
and Development Agency:
shall ensure the performance of the
functions assigned to these institutions in
relation to the innovation governance”

 (skat. Recovery and Resilience Facility Operational arrangements between the European Commission and Latvia #155. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/files/operational-arrangements-between-commission-and-latvia_en )


[1] https://www.wikiwand.com/en/Triple_helix_model_of_innovation ; http://www.efos.unios.hr/repec/osi/journl/PDF/InterdisciplinaryManagementResearchVI/IMR6a71.pdf ; https://brill.com/view/journals/thj/8/2/article-p217_1.xml?language=en

[2] Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) valsts pārvaldes sistēmā ir atvasināta publisko tiesību persona ar autonomu kompetenci un sastāv no vēlētiem LZA locekļiem, https://www.lza.lv/par-mums/pamatdokumenti/63-latvijas-zinatnu-akademijas-statuti

[3] Recovery and Resilience Facility Operational arrangements between the European Commission and Latvia. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/files/operational-arrangements-between-commission-and-latvia_en

-