Atzinums

Neskarot iebildumu par noteikumu projekta 3.punktu pēc būtības, vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 3. punktā ietvertā terminoloģija maksātnespējas jomā neatbilst pašreizējai maksātnespējas jomas normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt attiecīgo punktu, lai nodrošinātu korektu terminoloģijas lietojumu, tai skaitā, lai izvairītos terminoloģijas, kas liecina par idejiski novecojušiem instrumentiem, un tādējādi varētu radīt neskaidrības normas piemērošanā.

3. Ja ir publicēta oficiāla informācija par galalietotāja – juridiskās personas - maksātnespējas procesa vai likvidācijas procesa sākšanu, komersants var pārtraukt pakalpojuma sniegšanu bez iepriekšēja galalietotāja brīdināšanas un var pieprasīt galalietotājam tā saistību izpildes nodrošinājumu (galvojumu, noteiktas naudas summas iemaksu) pakalpojumu sniegšanas atjaunošanai.

Neskarot iebildumu attiecībā par lietoto terminoloģiju, vēršam uzmanību, ka ir saskatāms nesamērīgums šajā punktā saistībā ar maksātnespējas jomu. Proti, no normas var secināt, ka pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs vienpersoniski lemt par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu. Tomēr normā nav iekļautas nekādas norādes vai kritēriji, izņemot juridiskās personas maksātnespējas procesa (turpmāk - maksātnespējas process) faktu kā tādu, kas, tai skaitā pašam pakalpojuma saņēmējam, sniegtu tiesisko paļāvību par tiem gadījumiem, kad šāda iespēja var tikt izmantota. Skaidrību nevieš arī anotācija, ņemot vērā, ka tajā attiecīgā norma principā nav skaidrota.
Ievērojot minēto skaidrojam, ka šāda vienpusēja un nekontrolēta pakalpojuma sniegšanas pārtraukšana rada būtisku risku maksātnespējas procesa norisei, kā arī var būtiski ietekmēt kreditoru kopuma intereses (kas, cita starp, ir aizsargātas ar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteiktajām tiesībām uz īpašumu).
Raugoties no maksātnespējas procesa perspektīvas, tai skaitā no Maksātnespējas likuma 57. pantā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm, ir secināms, ka arī juridiskā persona, attiecībā uz kuru pasludināts maksātnespējas process, var tik un tā pilnvērtīgi darboties un sniegt pakalpojumus. Minēto nostiprina arī Maksātnespējas likuma 64. panta pirmās daļas 2. punktā maksātnespējas procesa administratoram noteiktās pilnvaras lemt par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā vai par tās izbeigšanu.
Attiecīgi norādāms, ka apstākļos, kur maksātnespējas procesa administrators ir lēmis turpināt saimniecisko darbību pilnā vai ierobežotā apjomā, pakalpojuma sniedzēja vienpusējs lēmums pārtraukt pakalpojuma sniegšanu var būtiski ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanas iespējamību vai efektivitāti. Līdzīgi - ja līdz ar maksātnespējas procesa pasludināšanu tiek pārtraukta pakalpojuma sniegšana, tas var kalpot par pamatu saimnieciskās darbības izbeigšanai apstākļos, kur citādi maksātnespējas procesa administrators būtu lēmis darbību turpināt pilnā vai ierobežotā apjomā. Norādāms, ka tādējādi var tikt būtiski ietekmēta iespēja pārdot uzņēmumu kā kopumu, kam praksē visbiežāk ir ievērojami lielāka vērtība, nekā tad, ja mantu pārdod atsevišķi, kā rezultātā tiek radīta ietekme uz kreditoru prasījumu sedzamo apmēru.

Papildus norādāms, ka, ņemot vērā maksātnespējas procesa īpatnības, nav skaidrs, kā varētu tikt piemērota normas otra daļa, kas paredz saistību izpildes nodrošinājumu (galvojumu, noteiktas naudas summas iemaksu). Saskaņā ar Maksātnespējas likuma (tātad augstāka juridiskā spēka tiesību akts par šo noteikumu projektu) 118. panta pirmo daļu vispirms tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas, kas, ievērojot Maksātnespējas likuma 170. panta otrajā daļā noteikto, būtu arī elektronisko pakalpojumu, kas sniegti jau maksātnespējas procesa laikā, izdevumi.
Tāpat nav skaidrs, kā noteikumu projekta autors saredz iespējamību piemērot galvojuma institūtu maksātnespējas procesa ietvaros.

Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 3. punktu pēc būtības saistībā ar maksātnespējas jomu.

-