Atzinums

Lūdzam izvērtēt projekta 13. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma VI² un VI³ nodaļā paredzēto regulējumu par potenciāli piesārņotajām vietām, vienlaikus izvērtējot projekta 2. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma 1. panta 12.² punktā ietverto potenciāli piesārņotas vietas termina skaidrojumu, un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu. Saskaņā ar projekta 2. pantā noteikto potenciāli piesārņota vieta ir teritorija, kura pēc pieejamās informācijas var būt piesārņota vieta. No minētā secināms, ka konkrētā teritorija var būt piesārņota un var nebūt piesārņota. Tādējādi potenciāli piesārņota vieta par tādu ir uzskatāma līdz brīdim, kad ir veikta izpēte un ir konstatēts, ka attiecīgā teritorija ir piesārņota vieta vai arī šajā teritorijā piesārņojuma nav. Ja ir secināts, ka konkrētajā teritorijā piesārņojuma nav, projektā ietvertais regulējums vairs nav piemērojams, kā arī informācija par konkrēto vietu būtu dzēšama no piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas. Projektā ir paredzēts, ka izdevumus par izpēti sedz noteiktas personas. Attiecīgi, ja izpētes rezultātā secināts, ka konkrētajā teritorijā nav piesārņojuma, vai ir pamatoti uzlikt par pienākumu segt izdevumus personai, jo īpaši gadījumos, kad lēmumu par potenciāli piesārņotās vietas izpēti ir pieņēmis Valsts vides dienests vai Aizsardzības ministrija. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projekta 13. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma 35.⁷ panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka lēmumu par izpētes nepieciešamību var pieņemt, ja potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi. Ņemot vērā to, ka par potenciāli piesārņoto vietu ir tikai informācija, ka tā varētu būt piesārņota vieta, pirms izpētes veikšanas nevar izdarīt secinājumu, ka konkrētā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi. Ievērojot minēto, jautājumi par potenciāli piesārņotām vietām regulējami tiktāl, ciktāl ir izdarīts secinājums, ka konkrētā vieta ir piesārņota.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka sanācija tiek veikta tikai piesārņotās vietās, savukārt izpēte var tikt veikta gan potenciāli piesārņotās vietās, gan piesārņotas vietās, regulējums par sanāciju un izpēti būtu nosakāms atsevišķi.

-

Lūdzam papildināt projektu ar normām, kas nosaka  personu datu apstrādes pamatu, nolūku un apstrādes noteikumus. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu  fizisko personu datu apstrādi publiska persona var veikt, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai arī apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt atbilstoši minētās regulas 6. panta 3. punktam apstrādes pamatu, nolūku un apstrādes noteikumus nosaka Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projektu.

-

Projekta 13. pantā ietvertā Vides aizsardzības likuma 35.⁶ panta ceturtā daļā noteic, ka potenciāli piesārņoto vietu izpēti, piesārņoto vietu izpēti, sanāciju un pēcsanācijas monitoringu veic persona, kas saņēmusi zemes dzīļu izmantošanas licenci saskaņā ar normatīvajiem aktiem zemes dzīļu izmantošanas jomā. Vienlaikus no projekta 13. pantā ietvertās Vides aizsardzības likuma 35.⁷ panta pirmās daļas izriet, ka potenciāli piesārņoto vietu izpēti un piesārņoto vietu izpēti un sanāciju jāveic operatoram vai zemes īpašniekam. Vēršam uzmanību uz to, ka nepieciešams skaidri noteikt, kurai personai attiecīgās darbības ir jāveic. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu.

-

Lūdzam precizēt projektu, papildinot to ar regulējumu par pieļaujamo vides trokšņa robežlielumu, jo šobrīd projektā netiek paredzēts regulējums, no kura būtu skaidri un nepārprotami saprotams par kādu personas darbību vai bezdarbību var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Informējam, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. apakšpunktu; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punktu). Minētais attiecināms arī uz administratīvo atbildību un citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijām. Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (sk. nulla poena sine lege parlamentaria; sk. Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Tas nozīmē, ka vienīgi parlaments var noteikt administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus (Latvijā vēsturiski to var arī pašvaldība kā tieši demokrātiski leģitimēta institūcija, balstoties uz precīzu parlamenta pilnvarojumu). Minētais attiecas arī uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar sodu un tā tiesiskajām sekām. Pretējā gadījumā šādā veidā izpildvara varētu būtiski izmainīt likumdevēja īstenoto politiku. Nevar pastāvēt situācija, ka administratīvās atbildības saturu faktiski noteic Ministru kabinets, lai arī šķietami balstoties uz likumā esošu pilnvarojumu. No precizētās anotācijas izriet, ka korespondējošās normas izriet tikai no Ministru kabineta noteikumiem - šāds regulējums nav pieļaujams. 


 

-

Atkārtoti izvērtējama atbildība par vides piesārņošanu dažādās tās izpausmēs visā attiecīgās jomas regulējumā kopumā. Tieslietu ministrija iepriekšējos atzinumos ir aicinājusi pievērst uzmanību projektā ietvertajam regulējumam visas vides aizsardzības jomas kontekstā (Atkritumu apsaimniekošanas likums, Piesārņojošu darbību likums utt.). Administratīvās atbildības regulējumam ir jābūt savstarpēji saskaņotam un harmoniskam. Lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina vienādas pārkāpumu definēšanas prasības (tostarp detalizācijas pakāpe), sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem, kā arī jānovērš pārkāpumu dublēšanās, kad dažādos likumos tiek ierakstīti līdzīgi vai pat vieni un tie paši pārkāpumi (sk. Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Šāda pieeja vienlaikus ļauj izvairīties no neapzinātām vērtējuma pretrunām, proti, pārkāpuma vērtējuma likumdevēja skatījumā atšķirības no pārkāpuma sabiedriskā novērtējuma (sal. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004, 161. lpp.). Citstarp vērtējuma pretrunas var radīt dažādu tiesisko līdzekļu izmantošana, lai aizsargātu līdzvērtīga svarīguma tiesiskās intereses (piemēram, vienā gadījumā izmantoti civiltiesiskie vai vispārīgie administratīvi tiesiskie aizsardzības līdzekļi, citā – paredzēta administratīvā atbildība).

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta "Piesārņojošu darbību likums" (21-TA-1169) izriet, ka sankcijas par vides piesārņošanu operatoriem ir praktiski vienādas ar projekta 14. pantā paredzētajām sankcijām, līdz ar to nav saprotama nepieciešamība par vienu un to pašu darbību paredzēt atbildību dažādos likumos. Gadījumā, ja atbildība par vides piesārņošanu tiks saglabāta projektā, aicinām sabalansēt sodu bardzību jomas regulējumā kopumā, jo, pirmsšķietami, operatoriem sodu sankcijām par vides piesārņošanu būtu jābūt bargākām. 




 

-

No precizētās anotācijas izriet, ka par pārkāpumu korespondējošā tiesību norma ir projekta 4. pants, kas nosaka, ka jebkurai personai jārīkojas atbildīgi pret vidi, neveicot tādas darbības un neradot emisijas, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, tai skaitā, nepiesārņojot vidi ar līdz noteiktai pakāpei neattīrītiem notekūdeņiem vai bīstamām vielām un nekavējoties jāinformē Valsts vides dienestu, ja ir radies videi bīstams piesārņojums vai pastāv šāda piesārņojuma rašanās draudi.
Lūdzam precizēt projektu līdz tādai pakāpei, lai būtu skaidri saprotams administratīvā pārkāpuma pazīmes "vides piesārņošana" saturs, proti, projektu ir nepieciešams precizēt, papildinot to ar regulējumu ar prasībām, par kuru neievērošanu vai saistībā ar kurām varētu tikt piemērota administratīvā atbildība.

-

Ņemot vērā, ka projektā atbilstoši anotācijas 1.3. sadaļā un 5.4. sadaļas 1. tabulā sniegtajai informācijai tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību normas, atkārtoti lūdzam atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 168. punktam papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām arī ar atsauci uz minēto direktīvu. Atbilstoši izziņā sniegtajai informācijai iebildums ir ņemts vērā, bet projekta redakcijā nav ietverti minētie precizējumi.
Tāpat, ņemot vērā, ka atbilstoši projektam Vides aizsardzības likums tiek papildināts ar jaunu informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām - uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole), šķietami tiek pārņemta arī tās 80. panta pirmā punkta 3.daļa, nodrošinot no tās izrietošo saistību izpildi. Attiecīgi, lūdzam anotācijas 5.4. apakšsadaļā atspoguļot arī konkrētās vienības pārņemšanu.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietverto informāciju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību normu pārņemšanu vai sniegt skaidrojumus atbilstoši turpmāk minētajam, jo atbilstoši izziņā skaidrotajam iebildums ir ņemts vērā, bet anotācijas 5. sadaļā nav konstatējami atbilstoši precizējumi. Proti:
1) lūdzam tehniski precizēt projekta vienību, uz kuru tiek norādīts (proti, nevis projekta 13. pantā ietvertajā likuma 35.¹¹ pantā, bet gan 35.¹² panta daļās ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot attiecīga satura noteikumus). Papildus, ņemot vērā, ka projekta 13. pantā ietvertajā likuma 35.¹² pantā ietvertas dažādas daļas, kurā ietverti dažādi pilnvarojumi Ministru kabinetam, lūdzam anotācijas 5.4. apakšsadaļā konkretizēt, uz kuras daļas pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēts pārņemt attiecīgo direktīvas prasību. Piemēram, pašreiz no tabulas nav gūstama nepārprotama informācija, kuras (un vai vispār) ir tās direktīvas normas, kas paredzētas pārņemt uz likuma 35.¹² panta piektajā daļā ietvertā pilnvarojuma pamata;
2) direktīvas 3. panta “k” punkts pārņemts projekta 13. pantā ietvertā likuma 35.¹⁰ panta pirmās daļas 1. punktā. Līdzīgi arī, šķiet, 3. panta “n”, “o” un “p” punktā ietvertās definīcijas vismaz daļēji jau ir pārņemtas projekta 13. pantā ietvertā likuma 35.¹⁰ panta pirmās daļas 2. punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktā. Attiecīgi nepieciešams precizēt tabulā ietverto informāciju vai arī sniegt skaidrojumu. Saistībā ar minēto lūdzam arī skaidrot, vai un kā pilnībā pārņemta vai plānots pārņemt direktīvas 3. panta “p” punktā ietverto definīciju “galvenā lidosta", īpaši ņemot vērā tajā ietverto norādi “izņemot tās, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas”, kas nav ietverta projektā;
3) tabulā norādīts, ka direktīvas 3. panta "s" punktu ("robežvērtība") plānots pārņemt uz likuma 35.¹¹ panta ceturtās daļas pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Lūdzam skaidrot, kur tieši paredzēts pārņemt minēto normu, ņemot vērā, ka šajā projektā paredzētajā pilnvarojumā Ministru kabinetam nav minēts nekas par robežvērtību jeb robežlielumu (šķiet, šis termins lietots projektā - sk. 2. pantā izteikto likuma 1. panta 24.³ punktu) noteikšanu. Attiecīgi aicinām precizēt vai konkretizēt informāciju, vai sniegt attiecīgu skaidrojumu. Nepieciešamības gadījumā aicinām precizēt projektu;
4) direktīvas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkts pārņemts arī projekta 13. pantā ietvertajā 35.¹¹ pantā. Attiecīgi lūdzam precizēt;
5) tabulā norādīts, ka direktīvas 4. panta 1. punkta “b” apakšpunkts tiks pārņemts uz likumā ietvertā pilnvarojuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Aicinām izvērtēt un precizēt vai sniegt skaidrojumu par pašreiz projektā ietvertā attiecīgā pilnvarojuma Ministru kabinetam pilnīgumu minētās direktīvas prasības pārņemšanai, ņemot vērā, ka likuma 35.¹² panta pirmās daļas pilnvarojums Ministru kabinetam paredz, ka Ministru kabinets noteic prasības un kārtību, kādā izstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes un vides trokšņa pārvaldības rīcības plānus, bet ne prasības un kārtību, kādā minētās kartes un plānus glabā. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu, vai sniegt skaidrojumu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt, vai projektā ietvertais pilnvarojums ir pietiekams un pilnīgs, lai uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos varētu pārņemt arī citas direktīvas prasības, kuras tajos iecerēts pārņemt. Citstarp vēršam uzmanību uz to, ka atšķirībā no iepriekšējā saskaņošanā nodotās redakcijas projektā vairs nav ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt vides trokšņa kaitīgo seku novērtēšanas metodes un vides trokšņa indikatoru novērtēšanas metodes. Tabulā norādīts, ka direktīvas 6. panta 1. punkts un 2. pielikums par vides trokšņa indikatoru novērtēšanas metodēm (līdzīgi arī 6. panta 3. punkts un 3. pielikums par kaitīgo seku novērtēšanas metodēm) tiks pārņemts Ministru kabineta noteikumos, taču projektā ietvertais pilnvarojums, lai prasības pārņemtu, šķiet, ir nepilnīgs. Turklāt vēršam uzmanību, ka anotācijas 4.1.6. apakšsadaļā ietvertā informācija nesaskan ar pašreizējo projekta 13. panta redakciju ne saturiskā ziņā, ne izmantotās terminoloģijas ziņā. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu un tabulu vai sniegt attiecīgus skaidrojumus;
6) tabulā norādīts, ka direktīvas 7. panta 2. punkts netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts un tā izpildes termiņi ir noslēgušies. Minētais, šķiet, nav pilnībā korekti, jo direktīvas norma paredz: "Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem tiek izstrādātas un vajadzības gadījumā kompetento iestāžu apstiprinātas iepriekšējā kalendārā gada stāvokli atainojošas stratēģiskās trokšņu kartes visām aglomerācijām un visiem galvenajiem autoceļiem un galvenajām dzelzceļa līnijām šo dalībvalstu teritorijā." Attiecīgi aicinām precizēt skaidrojumu tabulā par minētās direktīvas normas pārņemšanu.

 

-

 Ņemot vērā, ka projekta 13. pants paredz Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas un tajā apstrādājamo personas datu noteikšanu, lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšsadaļu. Aicinām papildināt projekta  anotācijas  8.1.13. apakšsadaļu ar skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, proti, spēkā esošo ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā, kā arī sniedziet īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādus tieši datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, datu glabāšanas termiņu un tā pamatojumu. Papildus norādiet, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā un apjomā.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7.septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.6.¹ apakšpunktam lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.

-

Norādām, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punktu a) apakšpunktu personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu, norādot datu subjektus, kuru personas dati tiks apstrādāti.

-

Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šādi formulētu pilnvarojumu, nevar būt iekļautas materiālo tiesību normas, kas veidotu jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu, 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-22-0103 18. punktu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. apakšpunktu). Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt projekta 13. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma 35.⁶ panta piektajā daļā, 35.⁹ panta pirmajā, septītajā un astotajā daļā un 35.¹² panta otrajā daļā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu un nepieciešamības gadījumā to precizēt, paredzot, ka Ministru kabinets būs tiesīgs noteikt arī materiāltiesisku regulējumu, piemēram, prasības vai termiņus.

-

Aicinām precizēt projekta 13. pantā ietverto Vides aizsardzības likuma 35.⁷ panta trešo daļu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā noteikto administratīvo aktu (lēmumu) paziņo adresātam, nevis par administratīvo aktu paziņo adresātam.

-

Aicinām precizēt projekta 13. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma 35.¹³ panta pirmajā daļā minētās atsauces uz Vides aizsardzības likuma 35.¹¹ un 35.¹² pantu, jo tajā visticamāk domātas atsauces uz Vides aizsardzības likuma 35.¹⁰ un 35.¹¹ pantu.

-