Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 6. pantā ietvertais Veselības aprūpes finansēšanas likuma (turpmāk – Likums) 9.¹ panta pirmās daļas 1. un 2. punkts paredz noteikt, ka tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā ir bezvalstniekam, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā, kā arī bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss. Tāpat vēršam uzmanību, ka likumprojekta 8. pantā ietvertais Likuma 11. panta otrās daļas 5. un 6. punkts paredz noteikt, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir bezvalstniekam, kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja, kā arī bēglim, kuram Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai personai, kurai Latvijā piešķirts alternatīvais statuss.
Ņemot vērā minēto, nav saprotams, vai bezvalstniekam, kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja, un bēglim, kuram Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai personai, kurai Latvijā piešķirts alternatīvais statuss, tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros (tas ir, likumprojekta 8. pantā ietvertā Likuma 11. panta otrās daļas 5. un 6. punkta ietvaros) vai arī ārpus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros (tas ir, likumprojekta 6. pantā ietvertā Likuma 9.¹ panta pirmās daļas 1. un 2. punkta ietvaros).
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. panta pirmās daļas 4. un 5. punktam pienākums deklarēt dzīvesvietu ir arī ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju un bezvalstniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju. Tāpat informējam, ka atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 13. punktam un 24. panta pirmās daļas 9. punktam ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss, var piešķirt termiņuzturēšanās atļauju, savukārt ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss, var piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Līdz ar to bēglim, kuram Latvijā piešķirts bēgļa statuss, un personai, kurai Latvijā piešķirts alternatīvais statuss, var piešķirt uzturēšanās atļauju, un ja uzturēšanās atļauja tiek piešķirta, tad minētajām personām ir pienākums deklarēt dzīvesvietu atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktam.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu viennozīmīgu tiesiskā regulējuma skaidrību, nepieciešams precizēt likumprojektu, izslēdzot vai nu likumprojekta 6. pantā ietvertā Likuma 9.¹ panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, vai likumprojekta 8. pantā ietvertā Likuma 11. panta otrās daļas 5. un 6. punktu, vai arī nepieciešams sniegt likumprojekta anotācijā skaidrojumu par atšķirību likumprojekta 6. pantā ietvertā Likuma 9.¹ panta pirmās daļas 1. un 2. punkta un likumprojekta 8. pantā ietvertā Likuma 11. panta otrās daļas 5. un 6. punkta praktiskajā piemērošanā un nepieciešamību attiecīgos tiesību subjektus ietvert gan likumprojekta 6. pantā ietvertā Likuma 9.¹ panta pirmās daļas 1. un 2. punktā, gan likumprojekta 8. pantā ietvertā Likuma 11. panta otrās daļas 5. un 6. punktā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, ja tiek izslēgts likumprojekta 6. pantā ietvertais Likuma 9.¹ panta pirmās daļas 1. un 2. punkts, nepieciešams arī pārskatīt un precizēt likumprojekta 6. pantā ietvertajā Likuma 9.¹ panta otrajā daļā ietvertās atsauces uz Likuma 9.¹ panta pirmās daļas punktiem, kā arī likumprojekta 13. pantā ietvertajā Likuma pārejas noteikumu 18. punktā ietvertās atsauces uz Likuma 9.¹ panta pirmās daļas punktiem.
Tāpat, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu saistībā ar likumprojekta 6. pantā ietvertā Likuma 9.¹ panta pirmās daļas 1. un 2. punkta vai likumprojekta 8. pantā ietvertā Likuma 11. panta otrās daļas 5. un 6. punkta izslēgšanu, aicinām izvērtēt likumprojekta 3. pantā ietvertā Likuma 5. panta pirmās daļas 8. punktu un tajā uzskaitīto subjektu loku, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt to.



 

-

Ņemot vērā Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi” 84.1. apakšpunktā noteikto,  aizstāt likumprojekta 10. pantā ietvertajā grozījumā Likuma 13. pantā vārdu “svītrot” ar vārdu “izslēgt”.

-

Likumprojekta 13. pantā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 17. punkts paredz, ka grozījumi Likuma 5. pantā, kas nosaka tiesības uz vienoto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Savukārt likumprojekta 13. pantā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 18. punkts paredz, ka Likuma 5. panta pirmās daļas 8. punkts stājas spēkā 2026. gada 12. jūnijā.
Ņemot vērā, ka likumprojekta 3. pants paredz izslēgt gan Likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu, gan papildināt Likuma 5. panta pirmo daļu ar 8. punktu, lai nodrošinātu viennozīmīgu skaidrību, aicinām precizēt likumprojekta 13. pantā ietverto Likuma pārejas noteikumu 17. punktu, lai noteiktu, ka tieši grozījums par Likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
 

-

Papildināt likumprojekta 13. pantā ietverto Likuma pārejas noteikumu 18. punkta otro teikumu aiz skaitļa “9.¹” ar vārdu “panta”.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3. apakšpunkta sadaļā “Risinājuma apraksts” norādītā likuma “Par valsts budžetu n. gadam un  budžeta ietvaru n+1., n+2. un n+3.gadam” nosaukumu.

-

Likumprojekta 6. pantā ietvertais Likuma 9.¹ panta pirmās daļas 3. punkts paredz noteikt, ka tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā ir arī aizturētajiem.
Vienlaikus  likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunkta sadaļā “Risinājuma apraksts” par vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma ieviešanu visām personām, kurām deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta Latvijā vai kuras strādā Latvijā, ir norādīts, ka nepieciešams papildināt Likuma 11. pantu ar noteiktu personu uzskaitījumu, tostarp aizturētajiem.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 8. pantā ietvertie grozījumi Likuma 11. pantā nesatur nekādus grozījumus attiecībā uz aizturētajiem. Tāpat vēršam uzmanību, ka aizturētā persona var būt arī, piemēram, Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kuram atbilstoši likumprojekta 8. pantā ietvertajai Likuma 11. panta pirmajai vai trešajai daļai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.
Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu viennozīmīgu skaidrību likumprojektā ietvertā tiesiskā regulējuma praktiskajā piemērošanā, aicinām papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu aizturētajiem, proti, vai aizturētajam, ja tā tiesiskais statuss atbilst arī likumprojekta 8. pantā ietvertajai Likuma 11. panta pirmajai vai otrajai daļai, ir tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem, pamatojoties uz likumprojekta 6. pantā ietvertā Likuma 9.¹ panta pirmās daļas 3. punktu (ievērojot attiecīgās personas procesuālo statusu) vai pamatojoties uz  likumprojekta 8. pantā ietverto Likuma 11. panta pirmo vai otro daļu (ievērojot attiecīgās personas tiesisko statusu).
Vienlaikus, ņemot vērā likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunkta sadaļā “Risinājuma apraksts” norādīto informāciju par nepieciešamību papildināt Likuma 11. pantu ar noteiktu personu uzskaitījumu, tostarp aizturētajiem, aicinām izvērtēt un precizēt likumprojektu vai tā anotāciju, lai nodrošinātu likumprojekta anotācijā norādītās informācijas atbilstību likumprojektam.

-

Likumprojekta anotācijas 4. punktā ir norādīts, ka nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un apmaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 555), jo Noteikumus Nr. 555 nepieciešams papildināt ar jaunu normu, kurā nosaka veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kas tiek apmaksāts no līdzekļiem, kas piešķirti Iekšlietu ministrijai, un pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek piešķirti Veselības ministrijai veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai saskaņā ar Likuma 5. panta otro daļu.
Vienlaikus likumprojekta anotācijas 4. punktā ir norādīts, ka par grozījumu Noteikumos Nr. 555 izstrādāšanu atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija. Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 286 “Veselības ministrijas nolikums” 4.1. un 4.2. apakšpunktam Veselības ministrijas kompetencē ir izstrādāt veselības politiku un organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu, savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1. apakšpunktam Iekšlietu ministrijas kompetencē ir izstrādāt, organizēt un koordinēt tādās politikas jomās kā sabiedriskā kārtība un drošība, valsts robežas drošība, noziedzības novēršana un apkarošana, civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana, pilsonība, iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana un migrācija. Ievērojot minēto un Noteikumu Nr. 555 tvērumu, grozījumu izstrādāšana Noteikumos Nr. 555 ietilpst Veselības ministrijas kompetencē.
Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta anotācijas 4. punktā norādīto informāciju, norādot, ka par grozījumu Noteikumos Nr. 555 izstrādāšanu atbildīgā institūcija ir Veselības ministrija. Vienlaikus informējam, ka Iekšlietu ministrija ir gatava iesaistīties grozījumu Noteikumos Nr. 555 izstrādes procesā, sniedzot grozījumu Noteikumos Nr. 555 izdarīšanai nepieciešamo Iekšlietu ministrijas kompetencē ietilpstošo informāciju.
 

-

Likumprojekta anotācijas 5.4. apakšpunkta 1. tabulā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija direktīvas (ES) 2024/1346, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšanai, (turpmāk – Direktīva) pārņemšanu ir norādīts, ka Direktīvas 22. pants tiek pārņemts ar likumprojekta 6. pantu. Savukārt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšpunkta 1. tabulā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regulas (ES) 2024/1356, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817, (turpmāk – Regula 2024/1356) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regulas (ES) 2024/1349, ar ko izveido atgriešanas robežprocedūru un groza Regulu (ES) 2021/1148, (turpmāk – Regula 2024/1349) ieviešanu ir norādīts, ka Regulas 2024/1356 5. un 7. pants un Regulas 2024/1349 4. panta 2. punkts tiek ieviests ar likumprojekta 6. un 9. pantu.
Ievērojot minēto, vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijas 5.4. apakšpunkta 1. tabulā par Direktīvas 22. panta pārņemšanu ir norādīts tikai likumprojekta 6. pants, bet par Regulas 2024/1356 5. un 7. panta un Regulas 2024/1349 4. panta 2. punkta īstenošanu ir norādīts likumprojekta 6. un 9. pants, lai gan visās likumprojektā ietvertajās tiesību normās, kur ir minēti skrīninga subjekti un ārzemnieki, uz kuriem ir attiecināma atgriešanas robežprocedūra, ir minēti arī patvēruma meklētāji.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 9. pants paredz izslēgt Likuma 12. pantu. Tāpat vēršam uzmanību, ka pēc būtības Direktīvas 22. panta prasības tiek pārņemtas un Regulas 2024/1356 5. un 7. panta un Regulas 2024/1349 4. panta 2. punkta prasības tiek īstenotas ar likumprojekta 3. pantā ietverto Likuma 5. panta pirmās daļas 8. punktu, likumprojekta 4. pantā ietverto Likuma 6. panta otrās daļas 19. punktu un likumprojekta 6. pantā ietverto Likuma 9.¹ pantu.
Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai likumprojekta anotācijas 5.4. apakšpunkta 1. tabulā par Direktīvas 22. panta prasību pārņemšanu nav nepieciešams norādīt vēl citas likumprojekta tiesību normas. Tāpat aicinām izvērtēt, vai Regulas 2024/1356 5. un 7. pants un Regulas 2024/1349 4. panta 2. punkts tiek īstenots ar likumprojekta 9. pantu, kas paredz izslēgt Likuma 12. pantu. Vienlaikus aicinām nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšpunkta 1. tabulā par Direktīvas, Regulas 2024/1356 un Regulas 2024/1349 prasību pārņemšanu vai īstenošanu norādīto informāciju.

-