Atzinums

No maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķina jāizslēdz platības, kurās konstatēti Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi.
Pretēji Biotopu direktīvā noteiktajam biotopu aizsardzības mērķim, neviens no ES nozīmes meža biotopiem Latvijā nav labvēlīgā stāvoklī un biotopa platības samazināšanās ir viens no nelabvēlīga stāvokļa rādītājiem.
Par staignāju mežu nepietiekamu aizsardzību Eiropas komisija 2019. gadā pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru, bet joprojām netiek nodrošināta šo mežu aizsardzība. Vēl 5 citi ES nozīmes meža biotopu veidi Natura 2000 teritorijās ir iekļauti mazāk nekā Biotopu direktīvā noteiktas minimums. Informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” joprojām nav apstiprināts un turpinās diskusija par Natura 2000 teritoriju tīkla paplašināšanu. ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam nosaka, ka vismaz 30 % no ES sauszemes platības jābūt aizsargātai un ES nozīmes biotopi būtu iekļaujami šajā platībā.
Iekļaujot pašlaik juridiski neaizsargātās ES nozīmes biotopu platības maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķinā, Zemkopības ministrija ne tikai demonstrē nihilistisku attieksmi pret Latvijai un Eiropas Savienībai nozīmīgām dabas vērtībām, kā arī pret Biotopu direktīvas un Dabas atjaunošanas regulas prasībām, bet arī maldina sabiedrību, tostarp kokrūpniecības nozari, par nākotnē valsts mežos pieejamo koksnes apjomu.
 

-

Norādītais rīkojuma projekta izstrādes mērķis, akcentējot pašlaik noteiktos meža apsaimniekošanas ierobežojumus (“regulēt koksnes ražas novākšanu valsts mežos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un stabilu un prognozējamu koksnes produktu piegādi, ievērojot esošos dabas aizsardzības un rekreācijas vajadzībām noteiktos meža apsaimniekošanas ierobežojumus.”) neatbilst Latvijas Meža politikā noteiktajiem principiem (piemēram, “pilnveidojama zinātniski pamatota aizsargājamo teritoriju sistēma, kas nodrošina ekosistēmu, sugu un ģenētisko resursu saglabāšanos mežos” u.c.), kā arī Meža likumā noteiktajai meža ilgtspējīga apsaimniekošanas definīcijai (“meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām”).
Eiropas Komisijas pret Latviju ierosinātā pārkāpumu procedūra par nepietiekošu aizsardzību ES nozīmes biotopiem un sugām, ES nozīmes meža biotopu nelabvēlīgais stāvoklis Latvijā, diskusijas par ES nozīmes biotopu kartēšanas rezultātiem un Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošanu (skat. Informatīvo ziņojumu “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b3442c9e-5b9f-4705-a9e1-e1dc0e7873bc) liecina, ka pašlaik noteiktie meža apsaimniekošanas ierobežojumi ir acīmredzami nepietiekami, lai nodrošinātu meža ilgtpējīgu apsaimniekošanu, tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.
 

Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas mērķis ir regulēt koksnes ražas novākšanu valsts mežos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un stabilu un prognozējamu koksnes produktu piegādi, ievērojot dabas aizsardzības un rekreācijas vajadzībām nepieciešamos meža apsaimniekošanas ierobežojumus.

Nepiekrītam anotācijā minētajam, ka “tā kā Eiropas Savienības nozīmes biotopos (turpmāk – biotopi) ar normatīvajiem aktiem nav noteikts galvenās cirtes aizliegums, nav juridiska pamata tos izslēgt no maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķina”, jo nevienā likumā nav iekļauts nosacījums no maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķina izslēgt tikai platības ar aizliegtu galveno cirti. Sagatavotais rīkojuma projekts un anotācijā minētais, ka “biotopa aizsardzība ir meža īpašnieka brīva griba” apliecina, ka Latvijas valsts nevēlas aizsargāt ES nozīmes biotopus un ignorē saistības, ko uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā. Iekļaujot ES nozīmes biotopus maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma aprēķinā, tiek demonstrēts, ka valsts rēķinās ar koksni, ko iegūs, nocērtot šos biotopus. Tas ir pretrunā Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pantā noteiktajam, ka zemes īpašniekam (šajā gadījumā – valstij) ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu.
 

-