Atzinums

Likumprojekta 1. panta 3. un 6. punkts paredz, ka elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas atļauja un elektronisko veselības datu pieprasījuma apstiprinājums ir administratīvais akts. Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas atļauju un elektronisko veselības datu pieprasījuma apstiprinājumu pieprasīs izsniegt elektronisko veselības datu pieprasītājs, kas atļaujas vai apstiprinājuma sniegšanas gadījumā kļūs par elektronisko veselības datu lietotāju. Saskaņā ar likumprojekta 1. panta 4. un 7. punktu elektronisko veselības datu lietotājs un elektronisko veselības datu pieprasītājs ir fiziska vai juridiska persona, tiešās valsts pārvaldes iestāde un atvasināta publiska persona vai tās iestāde. Ņemot vērā minēto, likumprojektā paredzētais administratīvais process atļaujas vai apstiprinājuma saņemšanai tiks attiecināts arī uz valsts un pašvaldību iestādēm, proti, valsts un pašvaldību iestādes būs administratīvā akta adresāti un attiecīgi tās varēs apstrīdēt un pārsūdzēt minētos lēmumus atbilstoši likumprojekta 9. panta 13. daļā un 10. panta sestajā daļā noteiktajam. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 27. panta pirmajā daļā noteikto adresāts ir privātpersona, attiecībā uz kuru izdots administratīvais akts. Savukārt Administratīvā procesa likuma 27. panta otrā daļa paredz, ka publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts gadījumos, kad tas atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu un konkrētajā gadījumā pakļauts tādiem pašiem tiesību priekšrakstiem kā privātpersona. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar izvērtējumu par to, vai konkrētajā gadījumā valsts un pašvaldību iestādes atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu un var būt administratīvā akta adresāti. Papildus lūdzam skatīt iebildumu par likumprojekta 9. panta 13. daļu un 10. panta sesto daļu.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 4. panta otrā daļa paredz, ka, ja elektronisko veselības datu pieprasītāja plānotais apstrādes nolūks atbilst kādam no likumprojekta 4. panta pirmās daļas 1., 2., vai 3. apakšpunktā minētajiem nolūkiem, piekļuvi elektroniskajiem veselības datiem piešķir tikai valsts institūcijām. No šīs normas izriet, ka gadījumos, kad datu apstrāde valsts institūcijām ir nepieciešama valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai, atļauja vai apstiprinājums nebūs administratīvais akts.

-

Lūdzam izslēgt atsauci uz Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pants noteic, ka, "īstenojot Savienības pilnvaras, iestādes pieņem regulas, direktīvas un lēmumus, kā arī sniedz ieteikumus vai atzinumus”. Eiropas Savienības ieteikumi nav indivīdiem juridiski saistošas, tādēļ likumprojektā nedrīkst atsaukties un uzlikt par pienākumu indivīdam ievērot juridiski nesaistošus dokumentus. Līdzīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 12. panta otrajā daļā ietverto atsauci uz vadlīnijām. Nepieciešamības gadījumā lūdzam attiecīgo ieteikumu un vadlīniju saturu pārņemt likumprojektā.

-

Likumprojekta 3. panta otrās daļas 3. punkts paredz, ka Slimību profilakses un kontroles centrs izvērtē elektronisko veselības datu turētāja atbilstību uzticamam elektronisko veselības datu turētājam noteiktajām prasībām. Likumprojekta 11. panta piektajā daļa ir paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka uzticamo elektronisko veselības datu turētāju izvērtēšanas un atbilstības atjaunošanas  kārtību un prasības. Vienlaikus no likumprojekta, kā arī no anotācijas nav izsecināms, vai tiks pieņemts lēmums par elektronisko veselības datu turētāja atbilstību konkrētajām prasībām, proti, vai tiks izdots attiecīgs administratīvais akts. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par to, vai atbilstība noteiktajām prasībām tiks novērtēta administratīvā procesa ietvaros un attiecīgi tās rezultātā tiks izdots administratīvais akts. Ņemot vērā to, ka elektronisko veselības datu turētājs var būt arī valsts pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, ja atbilstības izvērtēšanas rezultātā tiks izdots administratīvais akts, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu par to, vai valsts pārvaldes iestādes un atvasinātas publiskas personas šajā gadījumā atradīsies salīdzināmā situācijā ar privātpersonu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 27. panta otrajā daļā noteiktajam.

-

Lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir domāts ar būtisku atradi, vai izslēgt norādi uz būtiskumu. Norādām, ka minētais apzīmējums ir subjektīvs un varētu būt apgrūtinoši piemērojams praksē.

-

Vēršam uzmanību, ka šīs normas 1. un 2. punktā minētie nolūki ir formulēti pārāk vispārīgi un  nesniedz skaidru priekšstatu par personas datu apstrādes mērķi. Ievērojot minēto, aicinām precizēt nolūku atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 5. panta 1. punktā nostiprinātajam nolūka ierobežojuma principam. 

-

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas dalībvalstīm uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Proti, direktīvas atšķirībā no regulām nav tieši piemērojams Eiropas Savienības tiesību akts, līdz ar to Latvijas tiesību aktu tekstos (normās) neietver atsauces uz direktīvām. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, izslēdzot no tā atsauces uz direktīvas normām, bet tā vietā pārņemot attiecīgās direktīvas prasības vai izdarot atsauces uz Latvijas ārējiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem attiecīgās direktīvu prasības ir pārņemtas nacionālajā tiesību sistēmā.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam papildināt ar atsauci uz normatīvo aktu jomu. Līdzīgi lūdzam papildināt arī likumprojekta 12. panta trešās daļas 2. punkta "b" apakšpunktu.

-

Lūdzam papildināt ar atskaites punktu 3 mēnešu termiņa aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot attiecīgās normas nepārprotamu izteiksmi.

-

Lūdzam likumprojekta 9. panta pirmās daļas ievaddaļā izslēgt palīgteikumu, kas paredz, ka Slimību profilakses un kontroles centrs var lūgt precizēt iesniegto informāciju, ņemot vērā to, ka šādas tiesības iestādei izriet no Administratīvā procesa likuma 59. panta, kas paredz kārtību, kādā iestāde iegūst lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju.

-

Likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā ir minēta ētikas komiteja un ētikas komisija. Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par to, kas tā par komiteju un komisiju, vai tādas šobrīd jau ir izveidotas, vai arī tiks izveidotas šajā normā paredzētā regulējuma izpildei (šādā gadījumā likumprojektu nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas noteiktu tās izveides kārtību un sastāvu). Vēršam uzmanību uz to, ka personai ir jāzina, kur vērsties, lai saņemtu attiecīgo lēmumu. Vienlaikus lūdzam izvērtēt iespēju likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā norādīt konkrēto ētikas komiteju un ētikas komisiju nosaukumus, kas izsniegs attiecīgos lēmumus.

-

Likumprojekta 9. panta ceturtā daļa paredz, ka Slimību profilakses un kontroles centrs paziņo elektronisko veselības datu pieprasītājam, ja ir nepieciešams saņemt ētikas komisijas lēmumu, un nosaka, kādā termiņā elektronisko veselības datu pieprasītājam šis lēmums ir jāiesniedz. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 59. panta otrās daļas otrais teikums paredz, ka, ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Vienlaikus norādām uz to, ka elektronisko veselības datu pieprasītajām noteiktais termiņš lēmuma saņemšanai nebūs saistošs ētikas komisijai, tādējādi elektronisko veselības datu pieprasītājs var nespēt iesniegt ētikas komisijas lēmumu noteiktajā termiņā. Ja nebūs iesniegta visa nepieciešamā informācija, Slimību profilakses un kontroles centrs varēs pieņemt atteikumu izsniegt atļauju. Tādējādi elektronisko veselības datu pieprasītājam var rasties nelabvēlīgas sekas, ja ētikas komisija nepieņems lēmumu termiņā, kurā elektronisko veselības datu pieprasītājam šis lēmums jāiesniedz Slimību profilakses un kontroles centrā. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu, pamatot šāda regulējuma nepieciešamību anotācijā, tostarp, kāpēc nepieciešams noteikt no Administratīvā procesa likuma atšķirīgu regulējumu, norādīt, kādā termiņā parasti ētikas komisija pieņem šādus lēmumus, un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu. Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar gadījumiem (piemēriem), kādos varētu būt nepieciešams saņemt ētikas komisijas lēmumu.

-

Lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kādos gadījumos norādītie riski varētu būt pietiekami minimāli, kā arī lūdzam skaidrot, vai ir pietiekami, ka iesniegts ētikas komisijas vai komitejas lēmums, tostarp kādiem jābūt šo institūciju secinājumiem, lai pieteikumu apstiprinātu. Kā arī lūdzam salāgot ar iepriekš likumprojektā ietverto regulējumu, ka jāiesniedz ētikas komitejas lēmums.

"1) elektronisko veselības datu atļaujas izsniegšana, ja šā panta otrajā daļā noteiktās prasības izpildītas un šā panta trešajā daļā norādītie riski ir minimāli, kā arī iesniegts ētikas komisijas vai komitejas lēmums, ja šāda prasība izvirzīta no Centra puses;"

Lūdzam izslēgt likumprojekta 9. panta piektās daļas 2. punkta otro teikumu, ņemot vērā to, ka Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka rakstveida administratīvajā aktā ietver administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi lietderības apsvērumus. Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunkts paredz, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Likumprojekta 9. panta devītās daļas 1. punkts paredz, ka elektronisko veselības datu atļauja tiek izsniegta vai to tiek atteikts izsniegt trīs mēnešu laikā no brīža, kad saņemta visa nepieciešamā informācija. Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa paredz, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš administratīvā akta izdošanai. Neskatoties uz to, ka Administratīvā procesa likums pieļauj, ka citā likumā tiek noteikts garāks administratīvā akta izdošanas termiņš, šāda atšķirīga regulējuma noteikšanas nepieciešamība ir attiecīgi jāpamato. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu no Administratīvā procesa likuma atšķirīga regulējuma noteikšanas nepieciešamībai likumprojekta 9. panta devītās daļas 1. punktā.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 9. panta devītās daļas 2. punktu, ņemot vērā to, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju iestāde iegūst Administratīvā procesa likuma 59. pantā noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja iestāde ir izmantojusi visas tiesiskās metodes, lai iegūtu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju un nav to ieguvusi, tā varēs atteikt izsniegt elektronisko veselības datu atļauju saskaņā ar likumprojekta 9. panta devītās daļas 1. punktu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 9. panta devītās daļas 2. punkta otrais teikums paredz, ka Slimību profilakses un kontroles centrs pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt elektroniskos veselības datus, nevis atsaka izsniegt atļauju, savukārt šāda lēmuma pieņemšana citviet likumprojektā nav paredzēta.

-

No likumprojekta 1. panta 3., 4. un 7. punkta izriet, ka elektronisko veselības datu atļauju var izsniegt arī tiešās pārvaldes iestādei un atvasinātai publiskai personai vai tās iestādei. Administratīvā procesa likuma 31. panta pirmā daļa paredz, ka pieteicējs ir privātpersona, kura griežas tiesā. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. panta trešās daļas 2. punktu publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 34. panta pirmo daļu atbildētājs tiesā ir Latvijas Republika, savukārt tiešās pārvaldes iestādes arī pārstāv Latvijas Republiku, gadījumā, ja tiešās pārvaldes iestāde pārsūdzētu Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu, gan pieteicējs, gan atbildētājs tiesā būtu Latvijas Republika. Vēršam uzmanību uz to, ka vēsturiski administratīvais process attīstījies kā publiski tiesiskas attiecības starp privātpersonām un publisko tiesību subjektiem. Tādēļ tiesību doktrīnā atzīts, ka uz publisko tiesību juridiskajām personām pamatā nav attiecināma tiesas aizsardzība administratīvā procesa kārtībā. Šāda pārvaldes iekšējā tiesāšanās kaitē pārvaldes vienotības principam (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtā daļa) (sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 387. lpp.). Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 9. panta 13. daļu, paredzot, ka tiešās pārvaldes iestādes nevar pārsūdzēt Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja lēmumu.

-

Lūdzam likumprojekta 10. panta otrās daļas ievaddaļā izslēgt palīgteikumu, kas paredz, ka Slimību profilakses un kontroles centrs var lūgt precizēt iesniegto informāciju, ņemot vērā to, ka šādas tiesības iestādei izriet no Administratīvā procesa likuma 59. panta, kas paredz kārtību, kādā iestāde iegūst lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju.

-

Likumprojekta 10. panta ceturtā daļa paredz, ka elektronisko veselības datu pieprasījumu apstiprina vai atsaka to apstiprināt trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža. Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa paredz, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš administratīvā akta izdošanai. Neskatoties uz to, ka Administratīvā procesa likums pieļauj, ka citā likumā tiek noteikts garāks administratīvā akta izdošanas termiņš, šāda atšķirīga regulējuma noteikšanas nepieciešamība ir attiecīgi jāpamato. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu no Administratīvā procesa likuma atšķirīga regulējuma noteikšanas nepieciešamībai likumprojekta 10. panta ceturtās daļas ievaddaļā.

-

No likumprojekta 1. panta 4., 6. un 7. punkta izriet, ka elektronisko veselības datu pieprasījuma apstiprinājumu var izsniegt arī tiešās pārvaldes iestādei un atvasinātai publiskai personai vai tās iestādei. Administratīvā procesa likuma 31. panta pirmā daļa paredz, ka pieteicējs ir privātpersona, kura griežas tiesā. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. panta trešās daļas 2. punktu publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 34. panta pirmo daļu atbildētājs tiesā ir Latvijas Republika, savukārt tiešās pārvaldes iestādes arī pārstāv Latvijas Republiku, gadījumā, ja tiešās pārvaldes iestāde pārsūdzētu Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja lēmumu, gan pieteicējs, gan atbildētājs tiesā būtu Latvijas Republika. Vēršam uzmanību uz to, ka vēsturiski administratīvais process attīstījies kā publiski tiesiskas attiecības starp privātpersonām un publisko tiesību subjektiem. Tādēļ tiesību doktrīnā atzīts, ka uz publisko tiesību juridiskajām personām pamatā nav attiecināma tiesas aizsardzība administratīvā procesa kārtībā. Šāda pārvaldes iekšējā tiesāšanās kaitē pārvaldes vienotības principam (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtā daļa) (sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 387. lpp.). Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 10. panta sesto daļu, paredzot, ka tiešās pārvaldes iestādes nevar pārsūdzēt Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja lēmumu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 11. panta trešo daļu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā noteikto administratīvo aktu tā adresātam paziņo, nevis nosūta.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 11. panta piektajā daļā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums paredz noteikt “Uzticamo elektronisko veselības datu turētāju izvērtēšanas un atbilstības atjaunošanas kārtību un prasības (..)”. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietvertos pilnvarojumus.


^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 12. panta trešās daļas 2. punktā paredzēto, ka Centrālā statistikas pārvalde var pārtraukt elektronisko veselības datu apstrādi normā noteiktajos gadījumos, papildināt anotāciju ar attiecīgu informāciju un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu. Vēršam uzmanību uz to, ka Centrālā statistikas pārvalde varēs pārtraukt elektronisko veselības datu apstrādi vairākos gadījumos, taču nav paredzēts, ka Centrālā statistikas pārvalde elektronisko veselības datu apstrādi atjaunos, ja tā ir pārtraukta, piemēram, likumprojekta 12. panta trešās daļas 2. punkta "d" vai "e" apakšpunktā paredzētajā gadījumā. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka elektronisko veselības datu lietotājam ir tiesības piekļūt elektroniskajiem veselības datiem saskaņā ar tam izsniegto elektronisko veselības datu izmantošanas atļauju vai elektronisko veselības datu pieprasījuma apstiprinājumu, ko ir izsniedzis Slimību profilakses un kontroles centrs, nevis Centrālā statistikas pārvalde. Tādējādi, piemēram, likumprojekta 12. panta trešās daļas 2. punkta "b" vai "c" apakšpunktā minētajos gadījumos būtu risināms jautājums arī par izsniegto atļauju un apstiprinājumu, ņemot vērā to, ka elektronisko veselības datu lietotājam saskaņā ar atļauju un apstiprinājumu ir tiesības prasīt nodrošināt attiecīgu piekļuvi datiem. Likumprojekta 17. panta trešā daļa paredz, ka, ja Centrālā statistikas pārvalde konstatē elektronisko veselības datu turētāja vai lietotāja darbības, kas ir pretrunā ar likumprojekta 7. panta vai 8. panta otrajā un trešajā daļā noteikto, Centrālā statistikas pārvalde nekavējoties ziņo Slimību profilakses un kontroles centram par šīm darbībām un pārtrauc elektronisko veselības datu apstrādi. Minētajā normā nav paredzēts, ka Centrālā statistikas pārvalde informē Slimību profilakses un kontroles centru likumprojekta 12. panta trešās daļas 2. punktā paredzētajos gadījumos. Likumprojekta 17. panta pirmā daļa paredz, ka, konstatējot elektronisko veselības datu lietotāja rīcības neatbilstību likumprojekta 8. panta otrajai un trešajai daļai, Slimību profilakses un kontroles centram ir tiesības prasīt elektronisko veselības datu lietotāju novērst neatbilstības vai anulēt elektronisko veselības datu atļauju. Citi gadījumi, kādos Slimību profilakses un kontroles centrs anulē atļauju vai pieprasījumu, likumprojektā nav paredzēti. Lai gan iestādēm, gan privātpersonām būtu skaidra rīcība likumprojekta 12. panta trešās daļas 2. punktā paredzētajos gadījumos, nepieciešams vismaz anotācijā ietvert informāciju par to, kā tiks piemērotas likumprojektā ietvertās normas.
Vienlaikus lūdzam attiecīgi izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 17. panta trešo un ceturto daļu, kas paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde un drošas apstrādes vides nodrošinātājs arī noteiktos gadījumos informē Slimību profilakses un kontroles centru un pārtrauc elektronisko veselības datu apstrādi.
 

-

Projekta 14. panta pirmā daļa paredz, ka konkrētajiem subjektiem ir tiesības pieprasīt maksu par šajā normā minētajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka likumprojekts nav noteicis, ka konkrētie pakalpojumi ir maksas pakalpojumi. Attiecīgi ir iespējams, ka kāds no likumprojekta 14. panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem pakalpojumu sniegs bez maksas. Ievērojot minēto, ja konkrētie pakalpojumi ir domāti kā maksas pakalpojumi, lūdzam precizēt likumprojekta 14. panta pirmo daļu. Savukārt, ja konkrētie subjekti paši var izlemt, vai attiecīgo pakalpojumu sniegt par maksu, lūdzam papildināt anotāciju ar šādu informāciju.

-

Likumprojekta 14. panta otrā daļa paredz, ka elektronisko veselības datu turētājs, tostarp uzticamais datu turētājs, pats nosaka maksu par pieprasījuma un pieteikuma (iesnieguma) izskatīšanu un atļaujas izsniegšanu, kā arī par citām darbībām. Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 1. panta 9. punkts paredz, ka elektronisko veselības datu turētājs var būt valsts pārvaldes iestāde. Ievērojot likumprojekta 1. panta 11. punktā noteikto, arī uzticamais elektronisko veselības datu turētājs var būt valsts pārvaldes iestāde. Valsts iestādes sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar cenrādi, nevis katrā konkrētā gadījumā samaksas apmēru nosaka pašas. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 14. panta otrajā daļā ietverto regulējumu un attiecīgi to precizēt.

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka maksai par piekļuves nodrošināšanu drošajā apstrādes vidē vajadzētu būt samērīgai ar izmaksām, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanu, atļaujas sniegšanu, elektronisko datu uzturēšanas, apstrādes un piekļuves nodrošināšanu tālākai apstrādei drošajā apstrādes vidē, ievērojot, ka veselības datu lietotājiem varētu būt jāmaksā lielāka maksa, ja to piekļuves pieteikumu un veselības datu pieprasījumu apstrādei ir jāiegulda lielāks darbs. Arī veselības datu turētājiem ir jāparedz noteikt samērīgu un izmaksām atbilstošo maksu par datu pieejamības nodrošināšanu. Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojektu ar regulējumu, kas paredz izmaksu ierobežojumus, lai nodrošinātu, ka izmaksas nav nesamērīgas. Tostarp valsts institūciju gadījumos ierosinām izvērtēt un paredzēt, ka maksa nepārsniedz faktiskās izmaksas par attiecīgo darbību.

-

Lūdzam pārskatīt likumprojekta anotāciju un nodrošināt, ka anotācijā minētā informācija par likumprojektu ir aktuāla un precīza. Tostarp norādām, ka likumprojektā nav atrodams regulējums, ka "veselības datu pieteikuma iesniedzējs ir kvalificēts attiecībā uz paredzētajiem datu izmantošanas nolūkiem un tam ir atbilstīga lietpratība, tostarp profesionālā kvalifikācija veselības aprūpes, aprūpes, sabiedrības veselības vai pētniecības jomā, kas atbilst ētiskajai praksei un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem".
 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Ministru kabinets noteiks uzticamā datu turētāja nominēšanas un izvērtēšanas kārtību, tomēr minētais pilnvarojums neatbilst likumprojekta 11. panta piektajā daļā minētajam pilnvarojumam, tādēļ lūdzam atbilstoši salāgot likumprojekta anotācijā ietverto informāciju ar likumprojektu. Līdzīgi lūdzam salāgot informāciju, kas minēta attiecībā uz otru pilnvarojumu, proti, ka datu kopu katalogā iekļaujamās informācijas saturu, vispārīgās, organizatoriskās (t.sk. piekļuves tiesības) un tehniskās prasības un kārtību noteiks Ministru kabinets.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā neaprobežoties ar likumprojektā ietvertā likumdevēja pilnvarojuma Ministru kabinetam pārrakstīšanu, bet tā vietā lūdzam skaidrot attiecīgā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz deleģējuma saturiskais tvērums, kā arī deleģējumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
 

-

Lūdzam izvērtēt un, ja attiecīgā regula tiek ieviesta ar likumprojektu, aizpildīt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, norādot konkrētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), prasības, kuras tiek ieviestas ar likumprojektu.

-

Ņemot vērā Valsts kancelejas 2021.gada vadlīnijās sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajam, aicinām anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ietvert informāciju par likumprojektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi.

-

Aicinām precizēt likumprojekta 1. panta 4. un 7. punktā lietoto vārdu savienojumu "juridiska persona", paredzot, ka tā ir privāto tiesību juridiskā persona, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 1. punktā noteikto arī Latvijas Republika ir juridiska persona.

-

Aicinām likumprojekta 1. panta 7. punktā un turpmāk likumprojekta tekstā vārdu "pieteikums" aizstāt ar vārdu "iesniegums", ņemot vērā to, ka Administratīvā procesa likums paredz, ka administratīvā procesa iestādē ietvaros tiek iesniegts iesniegums, savukārt pieteikums tiek iesniegts tiesā, vai pamatot anotācijā, kāpēc likumprojektā paredzētajā administratīvajā procesā iestādē nepieciešams lietot terminu "pieteikums".

-

Lūdzam likumprojektā neskaidrot terminus, kuri likumprojekta pamattekstā netiek lietoti, attiecīgi precizējot vai izslēdzot likumprojekta 1. panta 10. punktu.

-

Aicinām likumprojekta 3. panta otrās daļas 1. punktā un 14. panta pirmajā daļā izslēgt vārdu "papildināšanu", ņemot vērā to, ka atļaujas grozīšana ietver dažādas darbības, tostarp atļaujas papildināšanu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam papildināt ar vārdiem "elektroniskās veselības" pirms vārdiem "datu lietotāja".

-

Lūdzam likumprojektā atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši noteikumu Nr. 108 170.-172. punktam, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē, izvairoties no saīsinājumu lietošanas.

-

Lai nodrošinātu vienotu terminoloģiju visā likumprojektā, aicinām termina ''neidentificējamie dati '' vietā izmantot terminu  ''anonimizētie dati''.

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt ar norādi, piemēram, "objektīvu iemeslu dēļ" v.tml. vai alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam papildināt ar vārdu "ir", pirms vārda "nepieciešami", novēršot tehnisku kļūdu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav papildināms ar atsauci uz inovāciju un izglītību (sk. likumprojekta 2. panta pirmo daļu un 4. panta pirmo daļu), un attiecīgi papildināt vai skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam salāgot likumprojekta 9. panta otrās daļas ievaddaļu ar minētās ievaddaļas 6. punktu, minētajā punktā norādot uz konkrētiem kritērijiem, jo pieteikumā norādāmo informāciju jau paredz cita likumprojekta vienība.

-

Aicinām likumprojekta 9. panta 12. daļas otrajā teikumā vārdus "mainīt, aizstāt vai papildināt" aizstāt ar vārdu "grozīt", ņemot vērā to, ka ar atļaujas grozīšanu būs saprotamas visas minētās darbības.

-

Lūdzam šeit un cituviet kā dublējošu izslēgt norādi "kuru Centram ir tiesības lūgt elektronisko veselības datu pieprasītājam precizēt".

-

Vēršam uzmanību, ka anonimizēti dati nav uzskatāmi par personas datiem, līdz ar to uz tiem neattiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula. 

-

Aicinām precizēt likumprojekta 11. panta trešo daļu, nosakot, no kāda brīža Slimību profilakses un kontroles centrs viena mēneša laikā pieņem lēmumu.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojekta anotācijā minētajam likumprojekts pielāgots Eiropas veselības datu telpas regulas projektā (turpmāk - regulas projekts) ietvertajai pieejai, nodrošinot, ka Latvijas normatīvie akti un institucionālā sistēma būs sagatavoti attiecīgās regulas ieviešanai, aicinām izvērtēt un likumprojekta anotācijas 5. sadaļas ailītē "Cita informācija" detalizētāk skaidrot, kuru konkrēti regulas projekta normu ieviešanu atvieglos likumprojektā ietvertais regulējums, sniedzot attiecīgu pamatojumu.

-