Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ceļu satiksmes likuma 14.¹ panta pirmajā daļā ir minēta informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus, fiziskajai personai reģistrētiem pārkāpumu uzskaites punktiem, juridiskajai personai piederošu speciālo militāro transportlīdzekli un tā piekabi, kā arī speciālo militāro tehniku un tās piekabi un izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu transportlīdzekļiem.
Savukārt Ministru kabineta noteikumu projektā "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) (piemēram, 3., 4., 7. un 13. punktā) ir paredzēts regulējums attiecībā uz kuģošanas līdzekļiem. Turklāt noteikumu projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) nav informācijas, kādēļ noteikumu projekts paredz attiecīgo regulējumu, jo īpaši tādēļ, ka Ceļu satiksmes likuma 14.¹ panta pirmajā daļā ir minēti transportlīdzekļi, kas atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. panta 23. punktā noteiktajam ir ierīce, kuras konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 6 kilometrus stundā un kura pēc savas konstrukcijas paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē ar motora palīdzību vai bez motora.

Izziņas 29. punktā ir norādīts, ka Ceļu satiksmes likuma 14.¹ panta astotajā daļā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā ietveramo informāciju, ir attiecināms arī uz valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) reģistrējamiem kuģošanas līdzekļiem atbilstoši Jūras kodeksa 4. panta pirmajai daļai, kas nosaka kuģošanas līdzekļu reģistrāciju CSDD reģistrā.
Vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi". Savukārt kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumos Nr. 213 "Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība". Līdz ar to transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība ir noteikta dažādos normatīvajos aktos, saskaņā ar atšķirīgiem pilnvarojumiem Ministru kabinetam. Turklāt nav konstatējams, no kuras likuma tiesību normas izriet, ka noteikumu projektā ir paredzams regulējums attiecībā uz kuģošanas līdzekļiem.

Vienlaikus atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka noteikumu projektā nav regulējuma par speciālo militāro tehniku un tās piekabi, bet anotācijā nav informācijas, kurā normatīvajā aktā būs attiecīgais regulējums.

Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt noteikumu projektā ietvertā regulējuma atbilstību Ceļu satiksmes likuma 14.¹ panta pirmajā daļā ietvertajam regulējumam un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar attiecīgu informāciju.
 

-

Ņemot vērā Vispārīgajā datu aizsardzības regulā nostiprināto likumīguma, godprātības un pārredzamības principu, lūdzam anotācijas 8.1.13. apakšpunktā sniegt informāciju par ziņu par personas rīcībspējas ierobežojumu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu iekļaušanu un pastāvīgu glabāšanu reģistrā tiesisko pamatu. Vēršam uzmanību, ka informācijas saņemšana no CSDD arī ir uzskatāma par saņemamiem CSDD pakalpojumiem.  Personas rīcībspējas ierobežošana var neietekmēt saņemamos CSDD pakalpojumus, līdz ar to rodas šaubas, vai ir nepieciešamība iekļaut ziņas par katras personas rīcībspējas ierobežojumu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, kas saņem CSDD pakalpojumus.

-

Nav pamatojuma noteikumu projekta regulējumam, ka reģistrā iekļaujama informācija par Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minēto administratīvu pārkāpumu. 

1. Tieslietu ministrija atkārtoti norāda,ka Ceļu satiksmes likuma 43.¹ panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti Sodu reģistrā. Savukārt pārkāpumu uzskaites punkti — reģistrā. Līdz ar to, skatoties no Ceļu satiksmes likuma skatpunkta (noteikumu projekts izdots, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumā esošu pilnvarojumu), reģistrā ir iekļaujama informācija tikai par pārkāpumu uzskaites punktiem.

Ne noteikumu projektā, ne anotācijā vai izziņā nav norādīts tiesiskais pamatojums administratīvā procesa informācijas par Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētu administratīvo pārkāpumu apstrādei, kā arī to apstrādes mērķis.

Administratīvās atbildības likuma 162. panta piektā daļa noteic, ka persona, kurai ir piemērots administratīvais sods par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, netiek uzskatīta par administratīvi sodītu. Minētais regulējums norāda tikai to, ka šāda persona ir atzīstama par administratīvi nesodītu (nav administratīvās sodāmības). Tomēr persona tāpat ir izdarījusi administratīvu pārkāpumu, tai ir pienākums izpildīt nolēmumu par sodu, kā arī tai var tikt piemēroti nozaru likumā noteikti ierobežojumi, ja tā izvairās no soda izpildes. Administratīvās atbildības likuma 162. pants nekādā veidā neregulē ziņu iekļaušanu Sodu reģistrā vai kādā citā informācijas sistēmā. Līdz ar to minētais pants nav atzīstams par projektā paredzēto ziņu (datu) apstrādes tiesisko pamatu. Turklāt Ceļu satiksmes likumā esošais pilnvarojums Ministru kabinetam pamatā nevar attiekties uz administratīvā pārkāpuma procesa datu apstrādi (izņēmums varētu būt saistībā ar papildsodu izpildes kārtību, ievērojot Administratīvās atbildības likuma regulējumu).

2. Administratīvās atbildības likuma 296. panta trešā daļa (stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī) noteic: "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru administratīvā pārkāpuma procesā izmanto, lai nodrošinātu procesa īstenošanu par šā likuma 162. panta pirmajā daļā minētu administratīvo pārkāpumu." Noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā esošais regulējums būtībā dublē Administratīvās atbildības likumu. Vienlaikus projektā kļūdaini norādīts, ka tā ir "administratīvā procesa", nevis administratīvā pārkāpuma procesa, informācija.

3. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot minēto apakšpunktu. Pretējā gadījumā būtu nepieciešams tiesisks pamatojums, ka noteikumu projektā ir pieļaujams šādu regulējumu ietvert un ka tas ir nepieciešams.

 

-

Vēršam uzmanību, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka, ka personas datiem jābūt precīziem un, ja vajadzīgs, atjauninātiem; ir jāveic visi saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti. Ņemot vērā minēto, aicinām attiecīgi precizēt tiesību normu.

Informācija no reģistra jādzēš, ja tā ir kļūdaina, tā ir iekļauta reģistrā nepamatoti vai zudis informācijas glabāšanas tiesiskais pamats un šādas informācijas dzēšana neietekmē reģistra funkcionalitāti.