Atzinums

Lūdzu, svītrot  3.panta desmito daļu, jo Klimata un enerģētikas ministrijas funkcijas un uzdevumi ir noteikti Ministru kabineta 2022.gada 20.decembra noteikumos Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums".
Finanšu instrumentu, atbalsta programmu un projektu mērķis, atbalstāmās aktivitātes, kā arī vispārīgās un specifiskās prasības tiek noteiktas katra konkrētā finanšu avota tiesiskajā regulējumā (piemēram, līgumā, likumā vai Ministru kabineta noteikumos). Jāņem vērā, ka ar klimatu un enerģētiku saistītās aktivitātes, kas tiešā vai netiešā veidā var skart Rail Baltica projektu, tiek īstenotas vairāku nozaru ministriju ietvaros, t.sk. Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas.
Vienlaikus informējam, ka Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" un AS "RB Rail" ir sagatavojusi un 18.02.2025. iesniegusi Eiropas Investīciju bankā investīciju priekšlikumu Modernizācijas fonda ietvaros attiecībā uz atbalstu Latvijas elektroenerģijas tīkla jaudas palielināšanai, t.sk. Rail Baltica projekta aktivitāšu ieviešanai (indikatīvais finansējums 20 milj. euro apmērā).

-

AS "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk - AST) norāda, ka  tehnisko noteikumu derīguma termiņa ieteicamais un optimālais ilgums būtu divi gadi no to izdošanas brīža. Kaut arī saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumiem Nr. 500 "Vispārīgie  būvnoteikumi", maksimālais projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš ir pieci gadi, AST vērš uzmanību, ka tehnisko noteikumu derīguma termiņš ilgāk par diviem gadiem ir pārmērīgi garš, jo tā spēkā esamības laikā tehnisko noteikumu izdevējam (ārējo inženiertīklu turētājam), lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās saistības nodrošināt elektroenerģijas sistēmas nepārtrauktu darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību, kā arī savienojumu ar citām sistēmām, var rasties tehnisko noteikumu izdošanas brīdī neparedzēta nepieciešamība veikt elektrisko tīklu remonta, avārijas un pārbūves darbus, kas savukārt var faktiski mainīt izdotajos tehniskajos noteikumos iekļautās prasības un attiecīgi ietekmēt plānotās būvniecības ieceres projektēšanas risinājumus.  Tāpat šajā termiņā būtu paredzamas tehnisko prasību izsniedzēja izņēmuma tiesības mainīt tehniskās prasības, ja šādām izmaiņām ir tehnisks vai ekonomisks pamatojums.
Attiecībā uz Likumprojekta 5.panta otrās daļas otro teikumu, kurā noteikts, ka "tehnisko noteikumu derīguma termiņa laikā tehnisko noteikumu izdevējs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar būvniecības ierosinātāju izdot jaunus vai izdarīt grozījumus tehniskajos noteikumos attiecīgās būvniecības ieceres realizācijai", AST norāda, ka var pastāvēt objektīvi apstākļi, kad tehnisko noteikumu maiņa vai jaunu tehnisko noteikumu izdošana nepieciešama, lai AST varētu nodrošināt elektroenerģijas sistēmas nepārtrauktu darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību, kā arī savienojumu ar citām sistēmām (piemēram, tiek izbūvēta jauna inženierbūve, objektā nepieciešams veikt neplānota remonta darbus). Ievērojot minēto, Likumprojekta 5.panta otrās daļas otrajā teikumā noteiktais aizliegums būtu ierobežojams, ja tam ir objektīva nepieciešamība.
Līdz ar to Likumprojekta 5. panta otrā daļa būtu izsakāma šādā redakcijā:
"(2) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa laikā tehnisko noteikumu izdevējs nav tiesīgs izdot jaunus vai izdarīt grozījumus tehniskajos noteikumos attiecīgās būvniecības ieceres realizācijai, izņemot gadījumus, kad minētajām izmaiņām ir tehnisks vai ekonomisks pamatojums."

 

(2) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa laikā tehnisko noteikumu izdevējs nav tiesīgs izdot jaunus vai izdarīt grozījumus tehniskajos noteikumos attiecīgās būvniecības ieceres realizācijai, izņemot gadījumus, kad minētajām izmaiņām ir tehnisks vai ekonomisks pamatojums.

AS "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk - AST) iebilst par Likumprojekta 8.pantā ietverto regulējumu atbrīvot no atbildības būvniecības procesa dalībniekus par pazemes ārējo inženiertīklu bojāšanu gadījumos, kad tie neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanās vietu, atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā vai tā atrašanā vieta nebija zināma.
AST norāda, ka Likumprojekta 8.pantā norādītie gadījumi, kad pazemes ārējie inženiertīkli neatrodas tam paredzētajā vietā var būt saistāmi ar šādiem no ārējo inženierkomunikāciju īpašnieku vai valdītāju darbību vai bezdarbību nesaistītiem apstākļiem:
a)   laika gaitā ir mainījušās normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz uzmērījumu veikšanu, datu kvalitāti, precizitāti, ko nevar viennozīmīgi attiecināt uz pilnīgi uz visiem pazemes ārējiem inženiertīkliem;
b) patvaļīgas būvniecības ietekme;
c) augstuma atzīmju izmaiņas;
d) mērniecības pakalpojumu kvalitāte, kuros nereti tiek konstatētas dažādas neatbilstības.
AST ieskatā iepriekš minētajās situācijās būvniecības procesa dalībniekam jārīkojas atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu Nr.982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" 8. punktam, kas nosaka, ka, "ja, veicot zemes darbus, juridiskās vai fiziskās personas konstatē kabeli, kurš nav norādīts darbu veikšanas tehniskajā dokumentācijā, tās pārtrauc zemes darbus un nodrošina kabeļa saglabāšanu, kā arī nekavējoties ziņo par to elektrisko tīklu īpašniekam vai valdītājam un vietējai pašvaldībai". Tāpat būvniecības procesa dalībniekam atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām ir jāsaņem rakšanas darbu atļauju un rakšanas darbi jānodrošina AST pārstāvju klātbūtnē. AST ieskatā spēkā esošais tiesiskais regulējums un tehniskajos noteikumos iekļautās prasības, ja būvniecības procesa dalībnieks tās ievēro, nodrošina ārējo inženiertīklu saglabāšanu un tādējādi zaudējumus, ko rada šo prasību neievērošana, nav jāuzņemas inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam, bet gan būvniecības procesa dalībniekam.
AST norāda, ka paredzot regulējumu, kurš atbrīvo būvniecības procesa dalībnieku no atbildības par pazemes ārējo inženiertīklu bojāšanu, varētu tikt radīta situāciju, ka būvniecības procesa dalībnieki neievēro šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu un AST tehniskajos noteikumos iekļautās prasības attiecībā uz inženiertīklu saglabāšanu, jo būvniecības procesa dalībnieks atbilstoši jaunajam regulējumam nebūs atbildīgs par inženiertīklu bojāšanu.
Papildus AST norāda, ka Likumprojekta 8.pantā nav noteikts, kurš uzņemsies atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.
Gadījumā, ja inženiertīklu bojājumu radīto seku novēršanas un zaudējumu segšanas pienākums gulsies uz AST kā inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, tas var radīt papildu izdevumus, kas rezultātā var ietekmēt elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus. Līdz ar to ir nesamērīgi atbildību par zaudējumiem inženiertīklu bojājumiem noteikt ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam. Atbilstoši Būvniecības likuma 19.1 panta otrajai daļai tieši būvniecības ierosinātājs ir atbildīgs par projektēšanai nepieciešamo priekšizpētes darbu veikšanu un informācijas iegūšanu projektēšanas veikšanai, savukārt, par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, savukārt būvdarbu veikšanu neatbilstoši būvprojektam – būvniecības ierosinātājs. AST ieskatā, ņemot vērā Rail Baltica projekta specifiku, zaudējumu atbildība būt jāuzņemas būvniecības ierosinātājam.
Ievērojot minēto, Likumprojekta 8. pants ir izsakāms šādā redakcijā:
"8. Būvniecības ierosinātājs vai tā tiesību pārņēmējs nes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi.

-

Ievērojot, ka no Anotācijā iekļautās informācijas noprotams, ka projekta ieviešanas rezultātā atsevišķos upju posmos ir paredzamas to gultnes izmaiņas un līdz ar to būs jāveic izmaiņas tauvas joslas un virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas konfigurācijā, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt 25.panta pirmo teikumu, norādot, kas tas attiecināms arī uz pārveidotajiem ūdensteču posmiem.  

-

Lūdzam anotācijas sadaļu "Inženierkomunikāciju un meliorācijas objektu izbūve", papildināt ar informāciju, vai upju novadīšana pa jaunām gultnēm attiecināma arī uz upju dabīgajiem posmiem un papildināt ar informāciju, kā upēm, kas tiks novadītas jaunās gultnēs, tiks precizētas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, jo upēm ir jānosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 7. pantam. 

-

Valsts vides dienests aicina Likumprojekta 6.pantā vai Likumprojekta anotācijā ietvert norādi, ka publiskā apspriešana netiek rīkota, Būvniecības likumā (likuma 4. panta 4. punktā, 5. panta pirmās daļas 13. punktā, 6. panta ceturtās daļas 3. punktā, 14. panta trešās daļas 1. punktā un 5. daļā, 6. divi prim pantā, 16. panta otrās daļas 2. pieci prim punktā) noteiktajos gadījumos, atbilstoši Ministru kabineta 28.10.2014. noteikumos  Nr.671 “Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība” noteiktajai kārtībai.
Norāde nepieciešama, lai viennozīmīgi būtu saprotams, ka Likumprojekta 6. pants nav attiecināms uz likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteikto sabiedrisko apspriešanu, sabiedrības informēšanu un sabiedrības iesaistes iespējām lēmumu pieņemšanā.
Dienests informē, ka neskatoties uz to, ka Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai kopumā 2016. gadā tika pabeigta ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procedūra un 2023. gadā tika pabeigta IVN procedūra jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskā lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā (izmaiņām Rail Baltica trases posma risinājumā), Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai arī turpmāk ir saistošas likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējuma” un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasības (paredz spēkā esošā Rail Baltica projekta īstenošanas projekta 2. panta otrā daļa un Likumprojekta 5. panta trešā daļa).
 

-

Valsts vides dienests aicina Likumprojekta 21.panta pirmās daļas 4. punktu izteikt šādā redakcijā: “saskaņojums ar tehnisko noteikumu izdevējiem par tehnisko noteikumu prasību izpildi”, lai viennozīmīgi būtu saprotams, ka šeit ir domāts arī saskaņojums ar Valsts vides dienestu par Valsts vides dienesta izdoto tehnisko noteikumu prasību izpildi, kā tas paredzēts atbilstoši vispārējai būvniecības procesuālajai kārtībai, atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanai Būvniecības informācijas sistēmā.
Valsts vides dienests, atbilstoši vispārējai būvniecības procesuālajai kārtībai, nepiedalās Likumprojekta 21. panta trešajā daļā noteiktajā posmā, izņemot atsevišķus sarežģītus gadījumus, ja Valsts vides dienests, veicot būvprojekta saskaņošanu, ir izvirzījis šādu prasību, un nav paredzētas būtiskas izmaiņas saskaņotā būvprojekta risinājumos, ko paredzēts novērtēt atbilstoši Likumprojekta 9. pantam.
Ievērojot, ka Likumprojekta 21. panta otrā daļa paredz, ka Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi izdara (izsniedz) ārpus Būvniecības informācijas sistēmas, Likumprojekta 21. pantā vai Likumprojekta anotācijā, Valsts vides dienests aicina iekļaut norādi, ka 21. panta pirmās daļas 4. punktā norādītie saskaņojumi ir jāsaņem Būvniecības informācijas sistēmā, lai novērstu, ka saskaņojumu pieprasījumi tiek iesniegti ārpus Būvniecības informācijas sistēmas. Valsts vides dienests tehniskos noteikumus būvniecībai un būvprojektu saskaņošanu veic Būvniecības informācijas sistēmā.
Gadījumā ja Valsts vides dienesta iesaiste plānota tikai īsi pirms Likumprojekta 21.panta trešajā daļā noteiktās atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi izdarīšanas būvatļaujā, lai Būvniecības informācijas sistēmā izdarītu atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, tad tas ir precīzi norādāms Likumprojekta 21. pantā vai 22. panta 1. punktā un Likumprojekta 21.panta pirmās daļas 4. punktā jāprecizē domātās institūcijas, lai netiktu radīti pārpratumi un palielināts administratīvais slogs paredzētās darbības ierosinātājam un Valsts vides dienestam. Valsts vides dienests neatbalsta Valsts vides dienesta dubultu iesaisti būvprojektu saskaņošanas procesā.

 

-

Valsts vides dienests aicina precizēt Likumprojekta 23. panta redakciju, atbilstoši Valsts vides dienesta sniegtajiem ierosinājumiem par Likumprojekta 21. panta redakciju, ņemot vērā Valsts vides dienesta kompetenci vides procedūru jomā būvniecības etapos, to izsakot šādā redakcijā: “Likumā noteiktās vides procedūras ir tiesības veikt vienlaikus ar projektēšanas darbiem, bet ne vēlāk kā līdz atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanai jau ierosinātā būvniecības procesa ietvaros”, atbilstoši vispārējai būvniecības procesuālajai kārtībai. Valsts vides dienests, atbilstoši vispārējai būvniecības procesuālajai kārtībai, nepiedalās būvniecības posmā no atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi veikšanas.
 

-

Likumprojekta Anotācijas daļu “Vides procedūru veikšana” (problēmas apraksta daļa):
Valsts vides dienests, kā piemēru aicina iekļaut informāciju par 2023. gadā veikto IVN procedūru jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskā lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai DTD2 posmā (Vangaži – Salaspils – Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā (izmaiņām Rail Baltica trases posma risinājumā – Ministru kabineta 28.03.2024. rīkojums Nr.220 “Par jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības darbības akceptēšanu DTD2 posmā (Vangaži–Salaspils–Misa)  Salaspils un Ropažu novada teritorijā”), ka līdz šim veikti vairāki ietekmes sākotnējie izvērtējumi lokālām izmaiņām Rail Baltica trases novietojumā, būvniecības risinājumiem, u.c. vides procedūras.
 

-

Lūdzam precizēt sadaļā "Inženierkomunikāciju un meliorācijas objektu izbūve" atsauci uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma pantu, kas nosaka izņēmuma gadījumus, kuros saskaņošanas procedūra aizstājama ar informēšanu, norādot, ka tā ir 11. panta trešā daļa.

-