Atzinums

Norādām, ka minētajā normā ietvertais vārdu savienojums "jebkurš aprīkojums, materiāls, ierīce vai aparatūra, ar ko paredzēts aprīkot kuģi(..)" ir gramatiski nekorekts un savstarpēji dublējošs. Proti, materiāls, ierīce vai aparatūra varētu tikt uzskatīta par jebkuru aprīkojumu, jo norāde uz to, ka ar attiecīgajiem objektiem paredzēts aprīkot kuģi, liecina, ka attiecīgie objekti ir aprīkojuma veidi. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt vārdu "aprīkojums".

-

Atbilstoši likumprojekta anotācijas 5. sadaļā norādītajam norma pārņemta no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 2. panta 2. punkta, kas noteic, ka  “piesārņojoša viela” ir jebkura gaisā esoša viela, kas var kaitīgi ietekmēt cilvēka veselību un/vai vidi kopumā". Attiecīgi minētajā Eiropas Savienības direktīvas vienībā nav paredzēts likumprojektā ietvertais izņēmums attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm. Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot  attiecīgā likumprojekta regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem vai precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā izvērsti skaidrot, ko saprast ar starptautiski atzītām testēšanas metodēm un standartiem. Uzsveram, ka pašas par sevi metodes un standarti nav uzskatāmi par normatīvajiem aktiem un, ja metožu vai standartu saturs nav nostiprināts citos likumos vai augstāka līmeņa normatīvajos aktos, uz tiem nevar izdarīt atsauces saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada  3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - MKN. 108) 59. punktu. Ievērojot minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu par attiecīgo metožu un standartu juridisko raksturu vai precizēt likumprojektu.

-

Uzsveram, ka likumprojektā ietvertā norāde par to, ka "valsts monitoringa tīkls tiek izveidots, lai izpildītu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības" ir informatīva un pēc būtības ietverama likumprojekta anotācijā, nevis likumprojekta pamattekstā. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu.
Tāpat uzsveram, ka attiecīgajā likumprojekta vienībā norādītais regulējums par informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju nav obligāti ietverams ārējā normatīvajā aktā, jo neskar privātpersonu tiesības. Attiecīgi lūdzam izvērtēt šī regulējuma būtiskumu likumprojekta kontekstā, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu.

-

Lūdzam skaidrot, kur noteikta vai plānots noteikt izmaņu veikšanas kārtību. Uzsveram, ka nenosakot attiecīgo regulējumu, piemēram, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas obligātu reakciju pēc Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ierosinājuma vai attiecīgo darbību veikšanas termiņu, pastāv iespēja, ka izmaiņas nenotiek. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam pilnvarojumu Ministru kabinetam izteikt saskaņā ar MKN. 108 47. punktu.

-

Likumprojektā ietverti vairāki pilnvarojumi Ministru kabinetam. Uzsveram, ka likumā jābūt gan tieši ietvertam pilnvarojumam izdot noteikumus, gan norādītiem šo noteikumu galvenajiem virzieniem - tas izriet no prasības, lai likumdevējs pats izšķirtu tikai svarīgākos sabiedrības dzīves jautājumus. Ņemot vērā to, ka pilnībā visus jautājumus likumdošanas ceļā regulēt nav mērķtiecīgi, likumdevējam šie jautājumi ir vismaz jāapsver. Par šādu apsvērumu izdarīšanu liecina pilnvarojums tādu vai citādu jautājumu detalizētāk noregulēt Ministru kabineta noteikumos.
Ministru kabinetam vai citai institūcijai var uzdot likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā regulējuma izstrādāšanu, lai tiktu detalizēta likumā ietvertā politiskā griba vai noteikta likuma īstenošanas kārtība. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošana
No minētā izriet, ka likumprojekta anotācijā jāsniedz izvērsts skaidrojums par to, kāpēc atsevišķus jautājumus nolemts regulēt ar Ministru kabineta noteikumiem un kāpēc attiecīgie jautājumi netiek ietverti likumprojektā. Attiecīgi lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar minētajiem apsvērumiem.

-

Lai gaisa aizsardzības un piesārņojuma novēršanas normatīvo aktu izpildes kontrole tiktu veikta korekti, lūdzam minētajā normā identificēt gaisa kvalitātes un smaku monitoringa veikšanas biežumu.

-

Informējam, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - VPIL) 3. panta pirmajai daļai Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus noteic VPIL. Norādām, ka VPIL tiek lietots termins "iestāde," ar to atbilstoši VPIL 1. panta 3. punktam saprotot institūciju, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektu raksta ne vien ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas un pareizrakstības prasības, bet arī juridisko terminoloģiju.

Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 6. panta pirmās daļas, 6. panta otrās daļas 3. punkta, 8. panta pirmās daļas, 10. panta pirmās un otrās daļas, 12. panta pirmās daļas un 21. panta trešās daļas redakciju, aizstājot vārdu "institūcija" ar vārdu "iestāde", vienlaikus atbilstoši precizējot likumprojekta anotāciju.

-

Nav saprotama šīs normas juridiskā slodze, jo pēc būtības tā noteic, ka valsts pārvaldes iestādes, kā arī valsts kapitālsabiedrības nedrīkst darboties pratēji normatīvajiem aktiem gaisa kvalitātes jomā. Minētais regulējums pašsaprotami izriet no likumprojekta un citiem normatīvajiem aktiem gan par gaisa kvalitāti, gan par valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbību. Attiecīgi lūdzam izslēgt minēto normu.

-

Ņemot vērā, ka pēc būtības Ministru kabinetam var pilnvarot izstrādāt palīglīdzekli likuma piemērošanai, nav atbalstāma nekonkrēta pilnvarojuma ietveršana likumprojektā. Attiecīgi lūdzam konkretizēt šo normu vai izslēgt vārdu savienojumu "un citus gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķus un rādītājus dažādām gaisu piesārņojošajām vielām".

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts neietver regulējumu par pārrobežu gaisa kvalitātes uzlabošanu. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 15. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 46. punktam likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 11. panta sestās daļas 2. punktu vai papildināt likumprojektu ar nepieciešamo pārrobežu gaisa kvalitātes uzlabošanas regulējumu.

-

Likumprojekta 13. pants noteic pašvaldībām tiesības pieņemt saistošos noteikumus gaisa piesārņojuma jomā. Lūdzam izvērtēt vai projekta 13. panta pirmajā daļā regulētie jautājumi ir nododami pašvaldību kompetencē, ņemot vērā, ka gaisa piesārņojums nav tāda parādība, kas ir stingri pakļauta administratīvi teritoriālajām robežām. Ja arī pašvaldībai piešķir tiesības regulēt minētos jautājumus, tad administratīvā atbildība būtu nosakāma vienoti visā Latvijas teritorijā. Tāpat lūdzam izvērtēt administratīvā akta izdošanas prioritātes principa piemērošanu, proti, vai pašvaldībām šos jautājumus nav iespējams risināt administratīvajā procesā, izdodot administratīvo aktu un tā nepildīšanas gadījumā piemērojot piespiedu naudu vai citus piespiedu līdzekļus Lūdzam izvērtēt minētos jautājumus un atbilstoši precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.

-

Norādām, ka likumprojekts neparedz tajā lietotā termina "operators" skaidrojumu, līdz ar to likumprojekta 13. panta otrajā daļā un 20. panta trešajā daļā ietvertais regulējums ir neskaidrs.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojektu ar termina "operators" skaidrojumu vai aizstāt likumprojekta 13. panta otrajā daļā un 20. panta trešajā daļā lietoto terminu "operators" ar citu atbilstošu terminu, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesību normas uztveramību, vienlaikus atbilstoši precizējot likumprojekta anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā trūkst pamatojuma maksas noteikšanai par noteiktu transportlīdzekļu iebraukšanu noteiktos laikos vai noteiktās teritorijās. Piemēram, cilvēki, kuriem ir automašīnas, faktiski jau maksā nodokli par CO2 izmešiem, turklāt šo nodokli nosaka atkarībā no konkrētā auto izmešu daudzuma un būtu nesamērīgi no valsts un pašvaldības puses viņiem par to likt maksāt vēlreiz. Līdz ar to, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Ņemot vērā, ka no pašvaldības saistošo noteikumu juridiskā rakstura jau izriet noteikto saistošo noteikumu izpildes kontrole, tad šī norma ir lieka. Attiecīgi lūdzam to izslēgt vai arī skaidrot, kāpēc likumprojektā to nepieciešams noteikt.

-

Norādām, ka kārtību, kādā tiek izstrādāti pašvaldību saistošie noteikumi, noteic likuma "Par pašvaldībām" (turpmāk - likums) 45. pants. Atbilstoši likuma 45. panta otrajai daļai dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - ministrija) ne vien rakstveidā, bet arī elektroniski. Savukārt likuma 45. panta trešā daļa atšķirībā no likumprojekta 14. panta otrās daļas neparedz termiņu, kurā pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus. Tāpat likuma 45. panta ceturtā daļa noteic, ka, ja ir saņemts ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus pretstatā likumprojekta 14. panta trešajai daļai, kas noteic, ka, ja saņemts ministrijas atzinums ar iebildumiem, pašvaldība precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumam un atkārtoti nosūta tos ministrijai atzinuma sniegšanai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Norādām, ka atkāpes no vispārējā regulējuma ir pieļaujamas, tomēr tam ir nepieciešams pamatojums.

Vienlaikus norādām, ka no likumprojekta 14. panta ceturtās daļas redakcijas nav saprotams, kāda ir tajā minētā lēmuma juridiskā forma un mērķis. Norādām, ka, veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).   

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 14. panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punktu ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 14. pantā  noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz pašvaldības saistošo noteikumu izsludināšanu un spēkā stāšanos.

-

Likumprojekta 15. panta pirmā daļa noteic, ka, lai samazinātu piezemes ozonu un gaistošo organisko savienojumu emisijas Ministru kabinets nosaka:
1) krāsu, laku un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālu veidus un to apakšgrupas, kuriem noteiktas īpašas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaistošo organisko savienojumu saturu (turpmāk – krāsas un lakas);
2) prasības gaistošo organisko savienojumu emisiju ierobežošanai no krāsām un lakām, gaistošo organisko savienojumu noteikšanas metodes un prasības krāsu un laku marķējumam;
3) kārtību un termiņus, kādā izsniedz šajā pantā  minētās licences, licences iesniegumā iekļaujamo informāciju un iesnieguma iesniegšanas kārtību, kā arī prasības par licences atcelšanu un par to, kādu informāciju jāsniedz licences saņēmējam;
4) kārtību un termiņus, kādā izsniedz šajā pantā minēto apliecinājumu, kā arī apliecinājuma iesniegumā iekļaujamo informāciju.

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kur ir noteiktas šā panta pirmās daļas pirmajā punktā minētās īpašās prasības attiecībā uz pieļaujamo gaistošo organisko savienojumu saturu. Tāpat nav saprotams, kas ir domāts ar šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajām prasībām, kur tās ir noteiktas un kā Ministru kabinets varēs šādu pilnvarojumu izpildīt.

Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 3. punktu, vēršam uzmanību, ka vispārīgi licenču izsniegšanas kārtība ir noteikta Administratīvā procesa likumā, nav pamata to regulēt Ministru kabineta noteikumos. Ministru kabineta noteikumos var paredzēt kādu kārtības regulējumu, kas attiecas uz privātpersonu, piemēram, iesniegumā norādāmo informāciju u.tml. Kā arī, ievērojot Administratīvā procesa likuma 11. pantā noregulēto likuma atrunas principu, kas noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata, licences izsniegšanas un atcelšanas prasībām (pamatiem) ir jābūt noteiktām likumā.

Attiecībā par šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minēto kārtību un termiņiem, vēršam uzmanību, ka termiņi ir viens no "kārtības" elementiem, līdz ar to nav nepieciešams termiņus nodalīt atsevišķi. Gadījumā, ja šeit ir domāti materiāltiesiska rakstura termiņi vai ir kāds cits pamats to atsevišķi norādīt, lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt norādītos apsvērumus un atbilstoši precizēt projektu un projekta anotāciju.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.5 daļas pirmajam teikumam transportlīdzekli, kurš ir vismaz 30 gadus vecs un atbilst Ministru kabineta noteiktajām vispārīgajām prasībām, var reģistrēt kā vēsturisko spēkratu. Vispārīgās prasības, kādām jāatbilst transportlīdzeklim, lai to varētu reģistrēt kā vēsturisku spēkratu, kā arī kārtību, kādā transportlīdzeklim piešķir un anulē vēsturiskā spēkrata statusu, noteic Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumi Nr. 498 "Vēsturisko spēkratu noteikumi". Norādām, ka no  likumprojekta 15. panta redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, vai tas attiecināms uz transportlīdzekļiem, kam Ceļu satiksmes likuma noteiktajā kārtībā noteikts vēsturiskā spēkrata statuss, vai uz transportlīdzekļiem, kuriem ir biedrības noteikts antīkā transportlīdzekļa stautss. Vēršam uzmanību, ka, ja likumprojekta 15. pants attiecināms uz transportlīdzekļiem, kuriem ir biedrības noteikts antīkā transportlīdzekļa statuss, likumprojektā vai uz tā pamata izdotos Ministru kabineta noteikumos nosakāmi kritēriji, pēc kuriem šāds statuss tiek noteikts. Informējam, ka MKN. 108 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektu raksta, ne vien ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas un pareizrakstības prasības, bet arī juridisko terminoloģiju.

Ievērojot minēto, lūdzam nepeiciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 15. panta otro un ceturto daļu, 15. panta piektās daļas 2. punktu un 15. panta sesto daļu, aizstājot vārdus "antīkais transportlīdzeklis" ar vārdiem "vēsturiskais spēkrats"

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.5 daļas pirmajam teikumam transportlīdzekli, kurš ir vismaz 30 gadus vecs un atbilst Ministru kabineta noteiktajām vispārīgajām prasībām, var reģistrēt kā vēsturisko spēkratu. Vispārīgās prasības, kādām jāatbilst transportlīdzeklim, lai to varētu reģistrēt kā vēsturisku spēkratu, kā arī kārtību, kādā transportlīdzeklim piešķir un anulē vēsturiskā spēkrata statusu, noteic Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumi Nr. 498 "Vēsturisko spēkratu noteikumi". Norādām, ka no  likumprojekta 15. panta redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, vai tas attiecināms uz transportlīdzekļiem, kam Ceļu satiksmes likuma noteiktajā kārtībā noteikts vēsturiskā spēkrata statuss, vai uz transportlīdzekļiem, kuriem ir biedrības noteikts antīkā transportlīdzekļa stautss. Vēršam uzmanību, ka, ja likumprojekta 15. pants attiecināms uz transportlīdzekļiem, kuriem ir biedrības noteikts antīkā transportlīdzekļa statuss, likumprojektā vai uz tā pamata izdotos Ministru kabineta noteikumos nosakāmi kritēriji, pēc kuriem šāds statuss tiek noteikts. Informējam, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektu raksta ne vien ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas un pareizrakstības prasības, bet arī juridisko terminoloģiju.

Ievērojot minēto, lūdzam nepeiciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 15. panta otro un ceturto daļu, 15. panta piektās daļas 2. punktu un 15. panta sesto daļu, aizstājot vārdus "antīkais transportlīdzeklis" ar vārdiem "vēsturiskais spēkrats".

-

Administratīvā procesa likuma 59. panta otrā daļa noteic, ka, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 15. panta ceturtajā un piektajā daļā ietvertos noteikumus par personas pienākumu pirms likumprojekta 15. panta otrajā daļā minētās licences pieprasīšanas saņemt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes apliecinājumu, atbilstoši precizējot likumprojekta anotācijas 1.3. punktu.

-

No likumprojekta 15. panta izriet, ka personai, kura vēlas iegādāties krāsas un lakas, kas pārsniedz atļauto gaistošo organisko savienojumu saturu, ja attiecīgās krāsas un lakas nepieciešamas, lai atjaunotu vēsturiskā spēkrata pārklājumu (turpmāk - krāsas un lakas), sākotnēji jāsaņem apliecinājums no biedrības "Latvijas Antīko automobiļu klubs" (turpmāk - biedrība), ka attiecīgajam transportlīdzeklim ir piešķirts antīkā transportlīdzekļa statuss. Norādām, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.5 daļai transportlīdzekļus, kuri ir vismaz 30 gadus veci un atbilst Ministru kabineta noteiktajām vispārīgajām prasībām, var reģistrēt kā vēsturisko spēkratu. No likumprojekta 15. panta piektās daļas 2. punkta redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, vai tas attiecināms uz transportlīdzekļiem, kam Ceļu satiksmes likuma noteiktajā kārtībā noteikts vēsturiskā spēkrata statuss, vai uz transportlīdzekļiem, kuriem ir biedrības noteikts antīkā transportlīdzekļa stautss. Vēršam uzmanību, ka, ja likumprojekta 15. panta piektās daļas 2. punkts attiecināms uz transportlīdzekļiem, kuriem ir biedrības noteikts antīkā transportlīdzekļa statuss, likumprojektā vai uz tā pamata izdotos Ministru kabineta noteikumos nosakāmi kritēriji, pēc kuriem šāds statuss tiek noteikts.

Ja likumprojekta 15. panta piektās daļas 2. punkts attiecināms uz transportlīdzekļiem, kam Ceļu satiksmes likuma noteiktajā kārtībā noteikts vēsturiskā spēkrata statuss,  norādām - tā kā vēsturiskā spēkrata reģistrāciju atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktam veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk - CSDD), faktiski biedrība apliecinājuma izsniegšanai iegūtu informāciju no CSDD. Atbilstoši likumprojekta 15. panta trešajai un ceturtajai daļai pēc apliecinājuma saņemšanas persona vēršas Valsts vides dienestā ar lūgumu izsniegt licenci nepieciešamo krāsu un laku iegādei. Norādām, ka Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta 15. pantā ietvertā kārtība neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā nostiprinātajam valsts pārvaldes efektivitātes principam un Administratīvā procesa likuma 59.panta otrajai daļai.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 15. panta piektās daļas 2. punkta redakciju, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu. Papildus lūdzam:
1) vērtēt iespēju vienkāršot likumprojekta 15. panta otrās daļas 2. punktā minētās licences izsniegšanas noteikumus, vienlaikus vērtējot iespēju Valsts vides dienestam iegūt licences izsniegšanai nepieciešamo informāciju no CSDD, izslēdzot likumprojekta 15. pantā ietvertos noteikumus par apliecinājuma saņemšanu no biedrības;
2) papildināt likumprojektu ar kritērijiem, pēc kuriem nosakāms antīkā transportlīdzekļa statuss, ja likumprojekta 15. panta piektās daļas 2. punkts attiecināms uz transportlīdzekļiem, kuriem ir biedrības noteikts antīkā transportlīdzekļa statuss.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - VPIL) 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Savukārt VPIL 10. panta desmitajā daļā ietvertais valsts pārvaldes efektivitātes princips paredz valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pastāvīgu pārbaudi, vienlaikus, ja nepeiciešams, pilnveidojot un izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu. Norādām, ka no likumprojekta 15. panta redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, vai tas attiecināms uz transportlīdzekļiem, kam Ceļu satiksmes likuma noteiktajā kārtībā noteikts vēsturiskā spēkrata statuss, vai uz transportlīdzekļiem, kuriem ir biedrības noteikts antīkā transportlīdzekļa stautss. 
 
Informējam, ka atbilstoši VPIL 40. panta pirmajai daļai publiska persona var deleģēt privātpersonai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktam vēsturiskā spēkrata statusu noteic Ceļu satiksmes drošības direkcija. Tādējādi nav objektīvi saprotams, kāpēc personai būtu jāvēršas biedrībā "Latvijas Antīko automobiļu klubs," lai saņemtu apliecinājumu, ka attiecīgajam transportlīdzeklim ir noteikts vēsturiskā spēkrata statuss.

Ievērojot minēto, lūdzam nepieciešamības gadījumā likumprojekta 15. panta piektās daļas 2. punktā norādīt Ceļu satiksmes drošības direkciju vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punktu ar pamatojumu par nepieciešamību deleģēt uzdevumu izsniegt likumprojekta 15. panta ceturtajā daļā minēto apliecinājumu privātpersonai atbilstoši likuma 42. punkta pirmajā daļā noteiktajam.

-

Nav saprotams, kas ir likumprojekta 16. panta pirmajā daļā minētās prasības un kur tās ir noteiktas. Ministru kabinetam ir jābūt skaidram kāds ir pilnvarojuma mērķis un kā šādu pilnvarojumu izpildīt. No šāda pilnvarojuma Ministru kabinets nevarēs saprast, ko iekļaut minētajās prasībās.

-

Likumprojekta 16. panta pirmās daļas 3. punktā ir noteikts "nosacījumus un kārtību emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošanai un izmēģinājumiem". Lūdzam izvērtēt iespēju šeit un visā projektā neizmantot terminu "nosacījumus" kā terminu "prasību" vai "noteikumu" aizvietotāju. Nosacījumi ir priekšnoteikumi kaut kam, piemēram, administratīvā akta nosacījumi, līguma nosacījumi, u.t.t.

-

Vēršam uzmanību, ka šajā likumprojektā ietvertie pilnvarojumi Ministru kabinetam ir juridiski nekorekti. Pirmkārt, norādām, ka pilnvarojumos nav ietveramas frāzes, kas raksturo pilnvarojuma nepieciešamību, piemēram, "lai ierobežotu lauksaimniecības radīto gaisa piesārņojumu". Minētās frāzes pēc būtības jau ietvertas citviet likumprojektā saistībā ar likumprojekta darbības principiem. Otrkārt, uzsveram, ka pilnvarojumiem jābūt konkrētiem un tajos nevar tikt ietverti tādas frāzes kā "var noteikt papildus prasības", kas nenosauc konkrētas prasības, kuras jānoteic Ministru kabinetam. Visbeidzot, uzsveram, ka nav saprotams, kāpēc šajā normā pilnvarojumi veidoti, lietojot vārdu "var", piemēram, "Ministru kabinets var noteikt", jo jau likumprojekta izstrādes laikā jābūt skaidrībai, vai attiecīgais regulējums nepieciešams vai nē. Ņemot vērā norādītos apsvērumus, lūdzam pārstrādāt likumprojekta 18. pantu.

-

Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Savukārt APL 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot APL 185. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, tostarp, ja šādi noteikumi paredzēti citos likumos (APL 185. panta ceturtās daļas 2. punkts).

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 19. panta pirmās daļas otro teikumu vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punktu ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 19. panta pirmajā daļā  noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz apstrīdēta vai pārsūdzēta administratīvā akta darbības neapturēšanu. 

-

Vēršam uzmanību, ka nenosakot attiecīgā pienākuma īstenošanas biežumu, pienākums var netikt izpildīts. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu. Minētais attiecās arī uz likumprojekta 20. panta otro daļu.

-

Norādām, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta otrās daļas 1. teikumam normatīvie akti ikvienam, tostarp valsts pārvaldei, ir saistoši, tādējādi nav pieļaujama situācija, kad iestāde apzināti neievēro kādu no spēkā esoša normatīvā regulējuma tiesību normām.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 20. panta ceturto daļu.

-

Likumprojekta 22. panta pirmajā daļā ir paredzēts pārkāpums "par pašvaldību saistošo noteikumu neievērošanu un iebraukšanu zemo emisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli vai iebraukšanu nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu". Vēršam uzmanību, ka pārkāpuma formulējums "par pašvaldību saistošo noteikumu neievērošanu" nav atbalstāms. Administratīvā pārkāpuma sastāvam ir jābūt ļoti konkrētam, lai jebkurš to izlasot saprastu, par ko tieši draud administratīvā atbildība. Konkrētajā gadījumā ir redzams, ka pārkāpums ir par iebraukšanu zemo emisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli vai iebraukšanu nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu. Līdz ar to norāde uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem nav vajadzīga. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un svītrot frāzi "par pašvaldību saistošo noteikumu neievērošanu".

Tāpat nav saprotams, kāds ir likumprojekta 22. panta pirmajā daļā minētās "iebraukšana nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu" raksturs. Lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu, kā arī lūdzam izvērtēt, vai šī maksa nebūtu jāpiedzen, nevis jāparedz sodi.

Projekta 22. panta pirmās daļas sankcijā ir paredzēts vienāds naudas sods gan fiziskajai, gan juridiskajai personai. Vēršam uzmanību, ka fiziskā persona un juridiskā persona neatrodas vienlīdzīgā mantiskā stāvoklī, līdz ar to lūdzam izvērtēt projekta 22. pantā noteikto naudas soda apmēru fiziskām un juridiskām personām un sniegt izvērstu pamatojumu projekta anotācijā.
 

-

Lūdzam svītrot no likumprojekta 22. panta otrās un trešās daļas frāzi "par pašvaldību saistošo noteikumu neievērošanu" (skat. iebildumu par 22. panta pirmo daļu). Kā arī lūdzam atkārtoti izvērtēt administratīvā akta izdošanas prioritātes principu. Tāpat lūdzam vērtēt sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāti. Jautājums ir, kā ar administratīvā pārkāpuma procesa līdzekļiem šādas situācijas vispār būs iespējams kontrolēt.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 23. panta nosaukums ir "Administratīvā atbildība laku, krāsu un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālu jomā". Savukārt pantā nav regulējuma par apdares materiāliem. Līdz ar to, lai nerastos pretrunas, lūdzam precizēt likumprojekta 23. pantu vai panta nosaukumu.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 23. panta otrajā daļā paredzētā administratīvā atbildība nepārklājas ar Preču un pakalpojumu drošuma likuma 17. pantā noteikto administratīvo atbildību preču un pakalpojumu drošuma jomā. Likumprojekta 23. panta otrajā daļā ir paredzēts pārkāpums par tādu krāsu un laku tirdzniecību un ražošanu laišanai tirgū, kuras pārsniedz normatīvajos aktos atļautās maksimālās gaistošo organisko savienojumu satura robežvērtības vai kuras nav atbilstoši marķētas. Savukārt Preču un pakalpojumu drošuma likuma 17. panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par tādu preču vai pakalpojumu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuriem nav veikti šā likuma 8. pantā noteiktie pasākumi risku novērtēšanai vai novēršanai un 17. panta piektā daļa paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu. Lūdzam izvērtēt minēto un atbilstoši precizēt projektu.

Tāpat vēršam uzmanību, ka nav nepieciešama likumprojekta 23. panta otrajā daļā norādītā atsauce uz normatīvajiem aktiem, jo tāpat ir saprotams, ka šādus ierobežojumus noteic normatīvie tiesību akti. Līdz ar to, lūdzam izslēgt no likumprojekta 23. panta otrās daļas frāzi "normatīvajos aktos atļautās".

 

-

Uzsveram, ka pārejas noteikumu ievaddaļa attiecās uz Ministru kabineta noteikumiem, nevis uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts aiztsāj vairākus normatīvos aktus, piemēram, likumu "Par piesārņojumu", lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, kā attiecīgie normatīvie akti zaudēs spēku, nepieciešamības gadījumā papildinot likumprojektu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt izvērstu skaidrojumu par tām likumprojekta normām, kas netiek pārņemtas  no citiem pašreiz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, piemēram,  par likumprojekta 1. panta 3. punktu, 2. pantu u.t.t. Tāpat norādām, ka daudzviet likumprojekta anotācijā nav norādīts pamatojums likumprojekta normu nepieciešamībai, bet gan tikai aprakstītas pašas normas. Attiecīgi lūdzam papildināt likumprojekta anotācijā ietverto informāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septemba noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1. apakšpunktu. 

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā nepieciešams izvērstāks administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums attiecībā par pārkāpumiem, kas pārņemti no Ķīmisko vielu likuma un no likuma "Par piesārņojumu", atbilstoši Tieslietu ministrijas 2016. gada 7. novembra informatīvajā ziņojumā "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana" ietvertajām rekomendācijām:
1) jāizvērtē paredzēto administratīvo pārkāpumu atbilstība Ministru kabineta 2013. gada 4. februāra rīkojuma Nr. 38 "Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju" 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, tas ir, nodarījuma bīstamība, sabiedriskais kaitīgums, nodarījuma sekas, nodarījuma aktualitāte, nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
2) likumprojektos ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu;
3) paredzot administratīvo atbildību likumprojektos, nepieciešams ievērot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu, proti, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda normatīvajos aktos noteiktas prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai ar pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības.

Tāpat vēršam uzmanību, ka anotācijā vairs nenorāda pantu pārņemšanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK), jo dekodifikācija jau ir beigusies. Ja ir kāds pants, kas nav pārņemts no LAPK, tad tagad tas uzskatāms par jaunu pārkāpumu. Ja pantu pārceļ no Ķīmisko vielu likuma, tad kritēriju izvērtējumu pielāgo pašreizējai situācijai. Līdz ar to, lūdzam atbilstoši precizēt anotāciju.

Tāpat vēršam uzmanību, ka korespondējošās normas katram administratīvās atbildības pantam ir jānorāda anotācijā. Līdz ar to, lūdzam atbilstoši papildināt anotāciju.

 

-

Norādām, ka informācija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra  Regulas 2016/1628  par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK, ieviešanu likumprojekta anotācijas 5. sadaļā norādīta acīmredzami neprecīzi. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju.

-

Likumprojekta anotācijā cita starpā norādīts, ka  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīla Direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK 3. panta 2. punkts pārņemts likumprojekta 15. pantā. Norādām, ka attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta vienība paredz, ka "atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieļaut izņēmumu attiecībā uz atbilstību iepriekšminētajām prasībām tiem produktiem, ko pārdod ekskluzīvai lietošanai darbībā, uz kuru attiecas Direktīva 1999/13/EK un kuru veic reģistrētā vai atļautā iekārtā saskaņā ar minētās direktīvas 3. vai 4. pantu". 
No minētā var secināt, ka šajā gadījumā dalībvalstīm paredzēta rīcības brīvība noteikt vai neoteikt izņēmumu. Attiecīgi lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļas informāciju par rīcības brīvības izmantošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu.

-

Lūdzam likumprojektā izvairīties no vārda "normatīvs" (lietvārda) lietošanas, jo vārds pašsaprotami var tikt sajaukts ar atsauci uz normatīvajiem aktiem.

-

Labskanības nolūkā aicinām aizstāt likumprojekta 11. panta sestās daļas 1. punktā lietoto vārdu "atskaitīšanās" ar vārdiem "pārskata sniegšanas" (vai tml.).
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 14. panta trešajai daļai pašvaldības savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos saistošus noteikumus izdod (nevis pieņem). Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projektu raksta, ievērojot ne vien valsts valodas literārās un gramatiskās normas un pareizrakstības prasības, bet arī juridisko terminoloģiju.

Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta 13. panta pirmajā daļā un turpmāk aizstāt vārdu "pieņemt" ar vārdu "izdot" atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" terminoloģijai.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt likumprojekta 25. pantu un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteikt pēc pantiem, proti, kompetenci par likumprojekta 23. pantā paredzētajiem pārkāpumiem likt likumprojekta 25. panta otrajā daļā, savukārt kompetenci par likumprojekta 24. pantā paredzētajiem pārkāpumiem – likumprojekta 25. panta atsevišķā daļā.

-

Lūdzam novērst tehnisko kļūdu.

-