Atzinums

Noteikumu projekta anotācijas 1. sadaļas 1.3. punkta problēmas aprakstā norādīts, ka e-kataloga izmantošana nenodrošina iespēju piedāvāt alternatīvus tehniskos risinājumus. Tomēr nav skaidrots šā secinājuma tvērums un pamatojums, īpaši gadījumos, kad nepieciešama jau esošas informācijas sistēmas pielāgošana un izmantojamā tehnoloģija objektīvi izriet no tās arhitektūras un izmantotajām komponentēm. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 2., 4. un 5. punktam, veicot sākotnējās ietekmes izvērtēšanu, ievēro objektivitātes un uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas principu un izmanto informācijas avotus un analīzes metodes, kas nodrošina ar pierādījumiem pamatotu ietekmes izvērtējumu, lai uz iegūto secinājumu pamata izvēlētos piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Lūdzam attiecīgi precizēt un pamatot anotācijā ietverto secinājumu.

-

No noteikumu projekta 2. punkta un anotācijas secināms, ka 140 000 euro limits kalendārajā gadā tiek piemērots katram pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kopumā neatkarīgi no tā uzturēto vai pārziņā esošo informācijas tehnoloģiju sistēmu skaita un attiecīgo darījumu savstarpējās saistības. Šāda pieeja var radīt atšķirīgu praktisko ietekmi uz institūcijām, jo vienāds limits tiek piemērots gan institūcijai ar vienu informācijas tehnoloģiju sistēmu, gan institūcijai ar vairākām, tai skaitā savstarpēji nesaistītām informācijas tehnoloģiju sistēmām.
Vienlaikus noteikumu projektā un anotācijā nav skaidrots, kā limits piemērojams gadījumos, kad pasūtītājs veic pasūtījumu vairāku institūciju vajadzībām vai tā pārziņā esošas koplietošanas informācijas tehnoloģiju sistēmas darbības nodrošināšanai. Tāpat nav nepārprotami saprotams, pēc kādiem kritērijiem nosakāms Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 816 “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi” 47.¹ punkta tvērumā ietilpstošo un limita aprēķinā ieskaitāmo darījumu loks.
Vienāda kopējā limita piemērošana var radīt atšķirīgu ietekmi uz institūciju iepirkumu kapacitāti, jo pēc limita sasniegšanas institūcijām ar lielāku uzturēto informācijas tehnoloģiju sistēmu skaitu, kā arī koplietošanas risinājumu pārziņiem var būt nepieciešams organizēt lielāku skaitu iepirkuma procedūru.
Tāpat anotācijā nav izvērtēta limita piemērošanas ietekme uz Eiropas Savienības fondu, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto projektu īstenošanu, īpaši gadījumos, kad projektam noteikts ierobežots īstenošanas termiņš, sasniedzamie rezultāti vai finansējuma izmantošanas nosacījumi un atsevišķu iepirkuma procedūru organizēšana var ietekmēt šo nosacījumu savlaicīgu izpildi.
Ņemot vērā, ka anotācijā norādīts, ka prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem nav izvērtēts, lūdzam anotācijā pamatot izvēlētā limita piemērošanas modeli un skaidrot tā piemērošanu, tostarp 47.¹ punkta tvērumā ietilpstošo darījumu loku un gadījumus, kad pasūtījums tiek veikts vairāku institūciju vajadzībām, kā arī izvērtēt noteiktā ierobežojuma ietekmi uz Eiropas Savienības fondu, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto projektu savlaicīgu īstenošanu, kā arī projektā paredzēt, ka 47.¹ punktā noteiktais ierobežojums nav piemērojams Eiropas Savienības fondu, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto projektu ietvaros veicamajiem pasūtījumiem.

-

Noteikumu projekta 2. punktā paredzētajā Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 816 “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi” 47.¹ punkta redakcijā centralizēto iepirkumu institūcijai paredzēts pienākums uzraudzīt noteiktā limita ievērošanu, taču projektā nav noteikts šīs uzraudzības saturs un īstenošanas kārtība, tostarp veicamās pārbaudes, pārbaudes brīdis un apjoms, limita aprēķinā izmantojamie dati, centralizēto iepirkumu institūcijas rīcība limita sasniegšanas vai pārsniegšanas gadījumā, kā arī pasūtījuma bloķēšanas vai pārtraukšanas mehānisms un tiesiskās sekas. Vienlaikus anotācijā nav izvērtēts uzraudzības īstenošanai nepieciešamais darba apjoms, EIS funkcionalitātes izmaiņas un ietekme uz Valsts digitālās attīstības aģentūras cilvēkresursiem un finansējumu. Lūdzam precizēt projektu, nosakot nepārprotamu uzraudzības mehānismu un atbildības sadalījumu, kā arī anotācijā pamatot pienākuma izpildi esošā finansējuma un amata vietu ietvaros, norādot paredzētos procesu optimizācijas vai automatizācijas risinājumus.

-

Valsts digitālās attīstības aģentūra (turpmāk - Aģentūra)i nepieciešams noteikt izņēmumu no noteikumu projekta 2. punktā paredzētā 140 000 euro limita, ņemot vērā Aģentūras pārziņā esošo informācijas sistēmu skaitu, to nozīmi valsts pārvaldes funkciju un sabiedrībai nepieciešamo digitālo pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī nepieciešamību nepārtraukti nodrošināt šo sistēmu uzturēšanu, attīstību un drošības pārbaudes. Izņēmuma nepieciešamību papildus pamato Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Aģentūrai iepriekš sniegtās norādes par informācijas sistēmu drošības auditu pakalpojumu iegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogā. Noteikumu projektā paredzētais 47.¹ punkta ierobežojums attieksies arī uz informācijas sistēmu drošības auditu pakalpojumu iegādi, lai gan šo auditu savlaicīga veikšana ir nepieciešama Aģentūras pārziņā esošo informācijas sistēmu drošības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Aģentūras pārziņā ir vairāk nekā desmit informācijas sistēmas, un vienota 140 000 euro limita piemērošana visu šo sistēmu izstrādes, uzturēšanas, attīstības un drošības auditu pakalpojumiem bez atbilstoša pārejas perioda faktiski apturēs Aģentūras darbu, jo pēc limita sasniegšanas nepieciešamos pakalpojumus nebūs iespējams operatīvi iegādāties e-katalogā, savukārt atsevišķu iepirkuma procedūru sagatavošana un īstenošana prasīs ievērojami ilgāku laiku. Minētais risks vienlīdz attiecas arī uz informācijas sistēmu uzturēšanas pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu, jo šo pakalpojumu savlaicīgas iegādes neiespējamība var apdraudēt Aģentūras pārziņā esošo informācijas sistēmu darbību un iestāžu spēju nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus. Tādēļ, ja Aģentūrai netiek noteikts izņēmums no minētā ierobežojuma, noteikumu projektā nepieciešams paredzēt atbilstošu pārejas periodu, kas nav īsāks par vienu gadu, lai Aģentūra varētu pārplānot attiecīgo pakalpojumu iegādi un sagatavot un īstenot nepieciešamās iepirkuma procedūras, neapdraudot informācijas sistēmu darbības nepārtrauktību. Vienlaikus atsevišķu iepirkuma procedūru skaita pieaugums radīs būtisku papildu administratīvo slogu un var prasīt Aģentūras iepirkumu funkcijas kapacitātes palielināšanu, tostarp papildu amata vietu izveidi iepirkumu speciālistiem. Nepieciešamo papildu resursu apjomu šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt, jo tas būs atkarīgs no iepirkuma procedūru skaita un apjoma.

-

Projektā nav ietverts noslēguma jautājums, kas noteiktu 47.¹ punkta piemērošanas kārtību pārejā uz jauno regulējumu, tostarp nav noteikts, vai minētajā punktā paredzētā 140 000 euro limita aprēķinā ieskaitāmi darījumi, kas noslēgti pirms grozījumu spēkā stāšanās, un kā regulējums piemērojams pasūtījumiem, kuru izveide uzsākta, bet nav pabeigta pirms grozījumu spēkā stāšanās.
Tāpat nav skaidrots, kā noteikumu 47.¹ punktā paredzētais 140 000 euro limits piemērojams to vispārīgo vienošanos ietvaros, kuras centralizēto iepirkumu institūcija noslēgusi pirms grozījumu spēkā stāšanās, tostarp vai jaunais ierobežojums attiecas uz visiem pēc grozījumu spēkā stāšanās šo vispārīgo vienošanos ietvaros veidotajiem pasūtījumiem un vai jau noslēgtie darījumi turpināmi atbilstoši līdzšinējiem nosacījumiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 115. punktam, 116.¹ 2. un 116.¹ 3. apakšpunktam noslēguma jautājumos nosaka tiesiskā regulējuma nepārtrauktības nodrošināšanai un jaunā regulējuma ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, kā arī atsevišķu punktu piemērošanas kārtību. Lūdzam attiecīgi papildināt projektu un anotāciju.
 

-

Anotācijas 7.sadaļas 7.1. punktā kā projekta izpildē iesaistītie subjekti norādīti tikai pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai gan projekta 2. punktā centralizēto iepirkumu institūcijai, kura noslēgusi vispārīgo vienošanos, paredzēts pienākums uzraudzīt noteiktā limita ievērošanu. Lūdzam attiecīgi papildināt anotācijas 7.1. punktu, kā projekta izpildē iesaistīto institūciju norādot arī centralizēto iepirkumu institūciju, kura noslēgusi attiecīgo vispārīgo vienošanos.
 

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 7. sadaļas 7.2. punktā ietverto administratīvo izmaksu novērtējumu un nepieciešamības gadījumā to precizēt, ņemot vērā, ka sadaļā norādīts administratīvo izmaksu palielinājums un aprēķina skaidrojumā minētas teorētiskās izmaksas 538 462,65 euro apmērā, savukārt administratīvo izmaksu kopsummā norādīti 0,00 euro.

-

Lūdzam noteikumu projekta 2. punktā vārdus "gada laikā" aizstāt ar vārdiem "kalendārā gada laikā", nodrošinot normas nepārprotamu piemērošanu un tās atbilstību anotācijā aprakstītajam risinājumam.

-