Projekta ID
22-TA-3824Atzinuma sniedzējs
Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija
Atzinums iesniegts
04.04.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Noteikumi par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām
Iebildums
Ierosinām papildināt Noteikumu projektu ar jaunu punktu.
PAMATOJUMS.
Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītība pēc tam, kad būs izbeigta vispārējās izglītības mazākumtautību programmu īstenošana, paliek vienīga mazākumtautību valodu apguves iespēja Latvijā. Jā šī iespēja būs atkarīga no pašvaldību budžetu spējām, tā var kļūt neiespējama attiecīgajos Latvijas reģionos to nepietiekamas pašfinansēšanas dēļ, lai arī būs pieprasījums pēc šādām programmām.
Tikmēr Latvija ir apņēmusies pildīt Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību prasības, proti, konvencijas 14. panta otro daļu, kas nosaka, ka “izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas.
Saistībā ar to, ka Latvijas Republika ir atbildīga par minētās konvencijas izpildi, valsts pienākums ir nodrošināt pedagogu darba samaksu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanai un līdz ar to no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem to finansēt.
PAMATOJUMS.
Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītība pēc tam, kad būs izbeigta vispārējās izglītības mazākumtautību programmu īstenošana, paliek vienīga mazākumtautību valodu apguves iespēja Latvijā. Jā šī iespēja būs atkarīga no pašvaldību budžetu spējām, tā var kļūt neiespējama attiecīgajos Latvijas reģionos to nepietiekamas pašfinansēšanas dēļ, lai arī būs pieprasījums pēc šādām programmām.
Tikmēr Latvija ir apņēmusies pildīt Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību prasības, proti, konvencijas 14. panta otro daļu, kas nosaka, ka “izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas.
Saistībā ar to, ka Latvijas Republika ir atbildīga par minētās konvencijas izpildi, valsts pienākums ir nodrošināt pedagogu darba samaksu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanai un līdz ar to no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem to finansēt.
Piedāvātā redakcija
Pedagogu darba samaksa programmas īstenošanai tiek finansēta no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
2.
Noteikumu projekts
6. Minimālo izglītojamo skaitu programmas īstenošanai izglītības iestādē nosaka pašvaldība, vadoties no pieprasījuma pēc programmas īstenošanas.
Iebildums
Ierosinām izteikt Noteikumu projekta 6.punktu citā redakcijā.
PAMATOJUMS.
Pieļaujamais minimālais izglītojamo skaits interešu izglītības grupā ir noteicošs faktors mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu veiksmīgai īstenošanai, viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam izglītojamajam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Skolu sistēmas optimizācija ir viens no valdības rīcības plāna uzdevumiem.
Interešu izglītības grupu izveidošana ar optimālu izglītojamo skaitu sniegs iespēju paplašināt izglītības programmu piedāvājumu izglītojamajiem, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu infrastruktūru un pedagogus, tādējādi arī lietderīgi izmantojot izglītības jomai piešķirto finansējumu.
Pēc bērnu vecāku aptaujāšanas skolu administrācija apzinās skolēnu skaitu, kuri ir pieteikušies mācībām mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmā, un pieteicas pašvaldībai par nepieciešamo grupu skaitu izveidi. Ja skolēnu skaits nav pietiekams grupas izveidošanai, pašvaldība nodrošina iespēju piedalīties programmā ārpus izglītības iestādes.
PAMATOJUMS.
Pieļaujamais minimālais izglītojamo skaits interešu izglītības grupā ir noteicošs faktors mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu veiksmīgai īstenošanai, viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam izglītojamajam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Skolu sistēmas optimizācija ir viens no valdības rīcības plāna uzdevumiem.
Interešu izglītības grupu izveidošana ar optimālu izglītojamo skaitu sniegs iespēju paplašināt izglītības programmu piedāvājumu izglītojamajiem, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu infrastruktūru un pedagogus, tādējādi arī lietderīgi izmantojot izglītības jomai piešķirto finansējumu.
Pēc bērnu vecāku aptaujāšanas skolu administrācija apzinās skolēnu skaitu, kuri ir pieteikušies mācībām mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmā, un pieteicas pašvaldībai par nepieciešamo grupu skaitu izveidi. Ja skolēnu skaits nav pietiekams grupas izveidošanai, pašvaldība nodrošina iespēju piedalīties programmā ārpus izglītības iestādes.
Piedāvātā redakcija
6. Pieļaujamais izglītojamo skaits programmas apguves grupā izglītības iestādē ir vismaz 20, bet nepārsniedz 30. Ja skolēnu skaits nav pietiekams grupas izveidošanai, pašvaldība nodrošina iespēju piedalīties programmā ārpus izglītības iestādes.