Atzinums

Lūdzam izziņu par sabiedrisko apspriešanu papildināt ar Labklājības ministrijas sniegtajiem komentāriem, kas nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai š.g.19.oktobrī, vēstule nr.21-09/1722, un attiecīgu viedokli par to iestrādi.

-

Ierosinām pārskatīt un precizēt Pamatnostādņu projekta III nodaļas struktūru. Pašreizējā redakcijā nav saprotama pieeja rīcības virzienu definēšanai un atšķirībām to detalizācijas pakāpē, kā arī vienas politikas jomas saistītu pasākumu sadalīšanā atsevišķos rīcības virzienos. Piemēram, 3., 30. un 38.rīcības virziens iekļauj vienu uzdevumu, savukārt 44. - 48.rīcības virziens ir nesamērīgi detalizēti salīdzinājumā ar pārējiem rīcības virzieniem, jo satur pamatnostādnēm neatbilstošus, ļoti detalizētus projekta līmeņa vai iestādes iekšējās darbības dokumenta līmeņa pasākumus. Tāpat, piemēram, 39. un 40.rīcības virziens būtu saturiski apvienojami, jo ietver viena procesa atsevišķas sastāvdaļas. Tāpat nav pamatojams 49.rīcības virziens, kurā kā uzdevumi tiek noteikti rīcībpolitikas dokumentu īstenošana, kuru īstenošana jau tiek noteikta ar atbilstošu Ministru kabineta rīkojumu. Tā kā rīcības virzieni nav sasaistīti nedz ar galvenajiem mērķiem, nedz ar vides politikas jomām, nedz ar politikas apakšmērķiem, ir apgrūtinoši izvērtēt to savstarpējo saistību un plānoto pasākumu atbilstību un iespējamo ietekmi.

-

Pamatnostādņu projekta II nodaļas 4.1.sadaļu būtu lietderīgi papildināt ar aktuālāko informāciju par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz radīto atkritumu daudzumu, tai skaitā, plastmasas iepakojumu izmantošanu. Pieļaujam, ka tas varētu nozīmīgi ietekmēt datus  un situācijas izvērtējumu, kā arī izdarītos secinājumus, kas pašreizējā Pamatnostādņu redakcijā tiek noslēgts ar 2019.gadu. Tāpat aicinām 4.1.sadaļu papildināt ar datiem un analīzi par a) atkritumu pārstrādes pieejamību visā Latvijas teritorijā un atkritumu šķirošanas iespējām, īpaši laukos, finansiālo ietekmi uz mājsaimniecībām (īpaši trūcīgām un zemu ienākumu mājsaimniecībām), esošajiem ierobežojumiem kā finansiālās pieejamības, tā fiziskās sasniedzamības ziņā; b) atkritumu savākšanas vietu pieejamību un atbilstošu infrastruktūru visās sabiedriskajās vietās un atpūtas teritorijās, un dažādu pakalpojumu sniegšanas teritorijās. Atbilstošas un pieejamas infrastruktūras veidošana būtu viens no primārajiem uzdevumiem šajā sadaļā minēto problēmu risināšanā. Lai gan 4.3.sadaļā plānotie rezultatīvie rādītāji paredz tādu sistēmu izveidi, kurā iesaistās visas pašvaldības, šie rādītāji neraksturo, cik dalītās vākšanas punktu paredzēts izveidot katrā pašvaldībā, kāds dalītās vākšanas punktu skaits būtu optimāls Pamatnostādņu projektā minēto problēmu risināšanai u.tml..

-

Pamatnostādņu projekta II nodaļas 3.4.sadaļā iekļautā 3.2.4.rezultatīvā rādītāja “Iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota “zaļā” infrastruktūra” sasniegšanai netiek plānots neviens uzdevums Pamatnostādņu projekta III nodaļā, lai gan tas ir ļoti būtiski no iedzīvotāju dzīves kvalitātes viedokļa. Tāpat šajā sadaļā netiek iekļauts neviens rādītājs, kas parāda negatīvās ietekmes samazinājumu uz iedzīvotājiem, to dzīves un darba apstākļiem, veselības stāvokli. Piedāvātais rādītājs par vadlīniju izstrādi noteikti ir nepieciešams, bet tas, diemžēl, nekādā veidā neraksturo tā faktisko piemērošanu un šo vadlīniju nepieciešamību tieši iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā un izmaiņās.

-

Pašreizējā Pamatnostādņu projekta redakcijā veidotā galveno mērķu, jomu, apakšmērķu, politikas konteksta mērķu un rīcības virzienu struktūra ir nepārskatāma un to savstarpējās sasaistes novērtēšana/ noteikšana ir samērā apgrūtinoša vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Pamatnostādņu projekta galvenie mērķi nav sasaistīti ar atsevišķo jomu apakšmērķiem, tāpat nav nekādas saiknes ar rīcības virzieniem. Otrkārt, nav skaidrs, kāda ir saikne atsevišķo jomu politikas konteksta aprakstos minētajiem mērķiem ar galvenajiem mērķiem un tālāk tekstā minētajiem apakšmērķiem. Treškārt, rīcības virzieni nav pakārtoti nedz galvenajiem mērķiem, nedz apakšmērķiem, nedz vides politikas jomām. Turklāt vides politikas jomās pieeja apakšmērķu formulējumos atšķiras, jo dažos gadījumos politikas konteksta mērķi nesakrīt ar apakšmērķiem, bet citos gadījumos tie ir praktiski identiski. Ceturtkārt, daļai Pamatnostādņu projekta II sadaļā iekļauto rezultatīvo rādītāju nav norādīta saikne ar atbilstošiem III sadaļas pasākumiem, līdz ar to neradot priekšstatu, ar kādiem līdzekļiem un kādu pasākumu īstenošanas ietekmē tiks sasniegts konkrētais rādītājs. Tāpēc aicinām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārskatīt rezultatīvo rādītāju sarakstu un atbilstošās atsauces pie plānotajiem pasākumiem, vai nu attiecīgi precizējot un papildinot pasākumus un atsauces, vai attiecīgi izslēdzot tos rezultatīvos rādītājus, kuru sasniegšanai netiek plānoti pasākumi.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projektā iekļaut atbilstošus uzdevumus EASO Pārskatā minētā ieteikuma ieviešanai par pienācīgu aprēķinu veikšanu normatīvo aktu ietekmes novērtējumos par vides un sociālajām izmaksām (Pamatnostādņu projekta 11.lpp.). Tā kā virkne citu plānoto pasākumu var tiešā veidā skart iedzīvotāju izmaksas par pakalpojumiem, pieejamību pakalpojumiem un ietekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, uzskatām, ka šis ir nozīmīgs uzdevums vides pārvaldības institucionālā satvara un tiesiskā regulējuma stiprināšanai. Atbilstošu novērtējumu veikšana arī ļautu ieviest Eiropas Zaļajā kursā iekļauto principu par drošu enerģiju par pieņemamu cenu un taisnīgu pārkārtošanos.

-