Atzinums

Atbilstoši noteikumu projekta 4.punktam, pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotie plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās  teritorijās. Rīgas plānošanas reģiona esošajā apstiprinātajā RPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2014-2030 ir noteikti viedās attīstības virzieni, kas nav sašaurināti līdz projektu līmenim. Jautājums – vai atbilstoši šai prasībai noteikumu projektā pašvaldības pieteikumā būs pietiekami ar atsauci uz attiecīgo viedās attīstības virzienu?

-

MK noteikumu piedāvātās redakcijas 9.punkts nosaka to, ka viedais risinājums šo noteikumu izpratnē ir inovatīvs risinājums vai tehnoloģija jeb procesa, pakalpojuma vai produkta inovācija, kas uzlabo pašvaldības sniegto pakalpojumu efektivitāti un līdz 2023. gada 1. janvārim nav ieviests vai piemērots pašvaldību darbības jomā vienā vai vairākās pašvaldībās un par kuru ir saņemts Latvijas Zinātnes padomes atzinums, ka projektā paredzētais risinājums ir vērtējams kā inovatīvs risinājums Latvijā. Iebilstam pret inovatīvā risinājuma definīcijas sašaurinājumu līdz Latvijas līmenim. Ja kāds no iespējamiem projekta rezultātā potenciāli ieviešamiem risinājumiem kādā pašvaldībā nav bijis līdz šim ieviests, tas būtu uzskatāms kā inovatīvs risinājums attiecībā uz konkrēto pašvaldību. Nepiekrītam prasībai saņemt Latvijas Zinātnes padomes atzinumu par to vai projektā paredzētais risinājums ir vērtējams kā inovatīvs risinājums. Šāda prasība nav paredzēta ne citos Latvijas normatīvajos aktos, ne Eiropas Savienības normatīvajos aktos. Šāda prasība palielina birokrātiju attiecībā uz projekta iesniedzējam nepieciešamo iesniedzamo dokumentu daudzumu un nerada pozitīvu ietekmi uz projekta realizēšanas rezultātiem. Šāda prasība nostāda Latvijas Zinātnes padomi reālā monopolstāvoklī, turklāt paredzot noteikumu projektā Latvijas Zinātnes padomes ekspertīzes izmaksas, kuru lielumu pašlaik nav iespējams ieplānot un kuru iepirkumā faktiski nebūs iespējams piemērot publiskā iepirkuma prasības.
 

Svītrot šo punktu

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam (turpmāk - Programma) nav noteikts mērījums, ka viedajam risinājumam būtu par vismaz 10 procentiem jāsamazina enerģijas patēriņš vai pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu projekta īstenošanas jomā. Tāpat arī Programmā iekļautā specifiskā atbalsta mērķa rādītāju aprakstā rādītāja r.5.1.1.c “Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos” sasniedzamā vērtība ir 88 740 000 euro un sadaļā “Veiktie aprēķini un pieņēmumi, kas izmantoti aprēķiniem” nav aprēķina par 10 procentu samazinājumu.

Vēršam uzmanību, ka šāda rādītāja noteikšana, ierobežo pasākumu dažādību, dodot iespēju viedos risinājumus pielietot tikai esošiem produktiem/ pakalpojumiem, bet nedod iespēju izstrādāt jaunus viedus risinājumus.
Ņemot vērā minēto un to, ka iznākuma rādītājs ir noteikts: “attīstīti vismaz pieci viedi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā”, tad rezultāta rādītāju lūdzam izteikt citā redakcijā:
“11.2. nacionālais rezultāta rādītājs – saņemti vismaz pieci Latvijas Zinātnes padomes atzinumi, ka paredzētais risinājums ir vērtējams kā inovatīvs risinājums Latvijā.”   
 

11.2. nacionālais rezultāta rādītājs – saņemti vismaz pieci Latvijas Zinātnes padomes atzinumi, ka paredzētais risinājums ir vērtējams kā inovatīvs risinājums Latvijā.”   

Noteikumu projekta 23. punktā ietvertais formulējums “pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi” ir interpretējams plašāk, nekā gramatiski normā minēts. Līdz ar to lūdzam precizēt 23. punktu, nosakot, ka “Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām pašvaldībām ir izšķiroša ietekme” vai vismaz, ka “Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai pilda citus no pašvaldības funkcijām izrietošus uzdevumus.”.

“Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām pašvaldībām ir izšķiroša ietekme”

Avansa maksājuma ierobežojums līdz 50% palielina pašvaldību nepieciešamību piesaistīt aizņēmuma resursus projekta īstenošanai.
Pašvaldību aizņemšanās apjoma palielināšana projektu īstenošanai atstātu negatīvu ietekmi uz valdības sektora kopējo parāda apjomu, ietekmējot valsts kopējos finanšu stabilitātes rādītājus un ņemot vērā straujo % likmju kāpumu, palielinās finanšu slogu pašvaldību budžetiem.

Ņemot vērā minēto aicinām Ministru kabineta noteikumu projekta 42.punktu izteikt šādā redakcijā:
“42. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 90 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.”

42. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 90 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.”

Ņemot vērā jau paustos iebildumus par šī SAMP kritērijiem un to piemērošanas metodiku aicinām formulā izmaksu samazinājumam iekļaut arī sociālos ieguvumus. Vēršam uzmanību, ka inovatīvi risinājumi ir tieši vērsti uz konkrētas problēmas atrisināšanu ar vai nu pilnīgi jaunas koncepcijas izmantošanu, vai ar jauna veida atrašanu, kā izmantot esošās koncepcijas un tehnoloģijas. Līdz ar to pašvaldība var sagatavot projekta ideju koncepciju pašvaldības sniegtajam pakalpojumam, kas ir komplekss risinājums vairākām problēmām. Piemēram, sabiedriskā transporta pakalpojuma jomā: inovatīvais risinājums var būt vērsts ne uz sabiedriskā transporta biļešu izmaksām, bet arī vērsts uz tiešiem labumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu lietotajiem kā ietaupīts laiks plānojot maršrutu pilsētā nokļūstot no punkta A uz B, veicinot sabiedriskā transporta pieejamību un popularitāti, veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā transporta uz publisko transportu. Tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, trokšņa līmeni pilsētā, negadījumu skaitu un saglabājot ilgāk ielu segumu. Minētie ieguvumi nav vērsti uz tiešu pašvaldības izdevumu ietaupījumu, bet uz pašvaldības iedzīvotāju un citu cilvēku labklājību, veselību un drošību, ka arī gaisa kvalitāti.
Papildus minētajam, lai izmaksas būtu savstarpēji salīdzināmas, tad formulas aprēķinos Gv tiek rēķināts pret attiecīgā gada pakalpojuma izmaksām, kura ietvaros tiek iesniegts projekta iesniegums. Datu salīdzinājums ir jānosaka, lai izvairītos vēlāk no interpretācijas iespējām, ņemot vērā šī brīža ekonomiskos apstākļus, t.sk., augsto inflāciju un sadārdzinājumu, kā arī valsts politiku atalgojuma jomā.
Ņemot vērā minēto, aicinām iekļaut jaunu nosacījumu, ka viedā risinājuma rezultātā radītie sociālie ieguvumi tiek iekļauti aprēķinā izdevumu samazinājumam par 10% uz vienu klientu, izsakot formulu šādā redakcijā:
“….formulu:

Sm% = ((Sv - Gv - SOCieguvumi) / Sv) × 100, kur

Sm% - pakalpojuma izmaksu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (MWh) procentuālais samazinājums;
Sv – pakalpojuma izmaksu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (MWh) sākotnējā vērtība pirms projekta īstenošanas;
Gv - pakalpojuma izmaksu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (MWh) gala vērtība pēc projekta īstenošanas, kam piemērots inflācijas koeficients;
SOCieguvumi – inovatīvā risinājuma sabiedrības sociālie ieguvumu naudas izteiksmē (euro)”

-

Aicinām izvērtēt iespēju, ka līdz 2024. gada 31.decembrim neizmantoto katram plānošanas reģionam pieejamo ierobežotas projektu iesniegumu atlases finansējumu un finansējumu prioritāri novirzīt tiem projektiem, kuru īstenošana nestu vislielāko pienesumu sabiedrībai un plānošanas reģionam kopumā, t.i., tiek ieviests visefektīvākais risinājums ar vislielāko pienesumu. Vēršam uzmanību, ka šī SAMP ietvaros katra projekta ideja tiek izvērtēta ar vislielāko rūpību trīs reizes: vienreiz plānošanas reģions izvērtē projekta ideju atbilstoši plānošanas reģiona attīstības prioritātēm, otro reizi VARAM un trešo reizi – CFLA. Līdz ar to neizlietotais finansējums būtu jānovirza prioritāri projektam ar vislielāko efektivitāti nevis automātiski plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
Ņemot vērā minēto aicinām MK noteikumu 21.punktu izteikt šādā redakcijā:
“Līdz 2024. gada 31. decembrim neizmantoto katram plānošanas reģionam pieejamo ierobežotas projektu iesniegumu atlases finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, prioritāri novirza plānošanas reģionam, kurā tiek ieviests projekts ar visaugstāko efektivitāti atbilstoši vērtēšanas rezultātiem.”
 

“Līdz 2024. gada 31. decembrim neizmantoto katram plānošanas reģionam pieejamo ierobežotas projektu iesniegumu atlases finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, prioritāri novirza plānošanas reģionam, kurā tiek ieviests projekts ar visaugstāko efektivitāti atbilstoši vērtēšanas rezultātiem.”