Atzinums

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta ar jaunu punktu, skaidri nosakot, kāda finansējuma ietvaros jānodrošina Sociālā klimata fonda plāna 2026.-2032. gadam īstenošana.

“x. Atbildīgajām ministrijām plāna īstenošanu nodrošināt Sociālā klimata fonda un tam paredzētā nacionālā līdzfinansējuma ietvaros.”

Ievērojot plāna 4.1.sadaļā “Plāna uzraudzība un īstenošana” sniegto informāciju, ka nepieciešamie administratīvie resursi Fonda plāna vadības un uzraudzības funkciju nodrošināšanai tiks nodrošināti Sociālā klimata fonda tehniskās palīdzības finansējuma ietvaros, attiecīgi lūdzam precizēt rīkojuma projekta 3.punktu, izsakot to piedāvātajā redakcijā.

3. Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2025. gada 1. oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Sociālā klimata fonda plāna administrēšanai un informācijas sistēmai nepieciešamajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, paredzot to nodrošināšanu Sociālā klimata fonda tehniskās palīdzības finansējuma ietvaros.
 

Par plāna sadaļu 2.2.2.7:
Ņemot vērā, ka Plāna 2.2.2.7.sadaļas “(C2.G.I3) Atbalsts bateriju elektrovilcieniem” pasākuma ietvaros ir plānots sniegt atbalstu 2 bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādei pasažieru pārvadājumu veikšanai, aicinām papildināt Plāna 2.2.2.7.sadaļu (un attiecīgi arī 2.2.2.7.7.sadaļu) ar informāciju, vai tiks rīkots atklāts iepirkums pasažieru pārvadājumu sniegšanai, kā rezultātā iepirkuma konkursā uzvarējušam subjektam, kurš veiks pasažieru pakalpojumu sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma ietvaros, kas noslēgts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Regulai (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr.1107/70, tiks nodoti iegādātie aktīvi atbilstoši piemērojamajam komercdarbības atbalsta regulējumam.
 

-

Par plāna sadaļu 2.2.2.4.:
Ņemot vērā to, ka Komisijas 2013.gada 18.decembra Regula Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam ir zaudējusi spēku un kopš 2024.gada 1.janvāra ir spēkā jauna de minimis regula - Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831), un Komisijas regulas Nr.2023/2831 3.panta 2.punktā ir mainīts de minimis atbalsta robežvērtības aprēķināšanas periods, nosakot, ka de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta ar šo regulu, viena vienota uzņēmuma līmenī pēdējo trīs gadu periodā nepārsniedz 300 000 EUR, lūdzam atbilstoši precizēt Plāna sadaļā "2.2.2.4.7.Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstu” ietverto informāciju.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd ziņojumā ietvertā informācija par to, ka “Gadījumā, ja investīcija tiks īstenota kā daļa no esošas atbalsta shēmas, to plānots balstīt uz grupu atbrīvojuma regulas (GBER) noteikumiem, piemēram: Regula (ES) Nr.651/2014 (GBER), jo īpaši: 11. pants – atbalsts vides aizsardzības projektiem; 49. pants – atbalsts tīras mobilitātes pasākumiem.” nav korekta un ir precizējama, ņemot vērā, ka Komisijas regulas Nr.651/2014 11.pants ietver informāciju par ziņojumu sniegšanu un Komisijas regulas Nr.651/2014 49.pants ietver nosacījumus par atbalsta sniegšanu pētījumiem un konsultāciju pakalpojumiem vides aizsardzības un enerģētikas jomā, nevis ziņojumā norādīto. Iespējams, attiecīgā pasākumā minētiem mērķiem atbilstošāki Komisijas regulas Nr.651/2014 panti būtu: 36.pants – atbalsts vides aizsardzībai vai 36.a pants - ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai.
 

-

Par plāna sadaļu 2.2.2.2.:
Ņemot vērā, ka Plāna 2.2.2.2.sadaļas (C2.F.I1) Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem investīcijas ietveros ir plānots iegādāties bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus, kā arī izveidot to uzlādei nepieciešamo infrastruktūru, skaidrojam, ka atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam, attiecībā uz elektromobiļu uzlādes staciju izbūvi atbalsts ārstniecības iestādēm var tikt sniegts saskaņā ar EK 2011.gada 20.decembra Lēmumu Nr.2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi gadījumā, ja uzlādes stacijas būs paredzētas tikai tādu transportlīdzekļu uzlādei, kurus izmanto tikai valsts apmaksāto veselības pakalpojumu ietvaros, pildot savas sabiedriskā pakalpojuma saistības, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, citi dienesta transportlīdzekļi vai e-ratiņkrēsli. Ja gadījumā transportlīdzekļi tiktu izmantoti arī mērķiem, kas ir ārpus vispārējā veselības pakalpojumu tvēruma, par piemērotāku juridisko pamatu pasākuma saderības nodrošināšanai varētu uzskatīt Komisijas regulas Nr.651/2014 36.a (Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai) un 36.b (Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un transportlīdzekļu modernizācijai) pantus, atkarībā no plānotā pasākuma detalizētās informācijas. Līdz ar to, atkarībā no plānotā pasākuma specifikas, lūdzam izvērtēt un papildināt Plāna 2.2.2.2.7.sadaļu ar skaidrojumu par piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējumu un to, vai transportlīdzekļus, kā arī to uzlādei nepieciešamo infrastruktūru izmantos tikai valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniegšanai.
 

-

Par plāna sadaļu 2.2.2.1.:
Ņemot vērā, ka Plāna 2.2.2.1.7.sadaļā “Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstu” par pasākumu “(C2.G.I1) Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos” nav iekļauta informācija par komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem plānotā pasākuma ietvaros, turklāt, pasākumā paredzēta tādu transportlīdzekļu iegāde, kas tiks nodoti lietošanā privātiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, aicinām papildināt Plāna 2.2.2.1.7.“Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstu” sadaļu. Vēršam uzmanību, ka sabiedrisko pasažieru pārvadāšanā ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Regulas (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr.1107/70 nosacījumi. Papildus, ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros ir plānots izbūvēt lēnās uzlādes stacijas, skaidrojam, ka attiecībā uz elektrouzlādes staciju izbūvi ir jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums, piemēram, Komisijas regulas Nr.651/2014 36.a pants.
 

-

Par plāna sadaļām 2.1.2.1. un 2.1.2.2.:
Ņemot vērā to, ka ar saimniecisko darbību komercdarbības atbalsta izpratnē saprot ikvienu darbību, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, neatkarīgi no atbalsta saņēmēja juridiskā statusa un finansēšanas veida un to var veikt ne tikai juridiskās personas, bet arī fiziskās personas, piešķirot atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, ir piemērojami komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, līdz ar to, lūdzam precizēt Plāna sadaļās “2.1.2.1.7.Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstu” un “2.1.2.2.7.Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstu” esošo informāciju, lai tajās būtu noteikts, ka gadījumā, ja atbalsts tiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējam un tas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm, atbalsta piešķiršanā paredzēts piemērot de minimis atbalsta regulējuma nosacījumus.
 

-

Ņemot vērā, ka Latvijas Sociālā klimata fonda plānā 2026.-2032. gadam (turpmāk – Plāns) ietvaros tiek paredzēts īstenot dažādus atbalsta pasākumus Plāna mērķa sasniegšanai un šobrīd nav iespējams izslēgt, ka pasākumu īstenošanai publiskie līdzekļi var tikt piešķirti saimnieciskās darbības veicējiem, lūdzam papildināt Plānu ar informāciju, ka ieviešot Plānā paredzētos pasākumus, tiks izvērtēts, vai katrā pasākumā piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm un gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka šobrīd ne visiem pasākumiem var norādīt konkrētu komercdarbības atbalsta regulējuma pantu, saskaņā ar kuru tiks piešķirts atbalsts, iesakām šādos gadījumos pasākumu 7.sadaļā “Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstu” norādīt tikai piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējumu vai vairākus (piemēram, de minimis regulējums, Komisijas regula Nr.651/2014), lai neierobežotu iespējas ieviest pasākumu atbilstoši piemērotākajam komercdarbības atbalsta regulējumam.
 

-

Plāna 4.1. punkta “Plāna uzraudzība un īstenošana” apakšsadaļas “Efektīva ieviešana” 201. lappuses trešajā rindkopā no apakšas, kas sākas ar vārdiem “Revīzijas pakalpojumu likums nosaka zvērinātu revidentu darbību un regulē revīziju [..]”, ir ietverta informācija par revīzijas pakalpojumu sniegšanu. KRPUN ieskatā šī informācija nepilnīgi atspoguļo Revīzijas pakalpojumu likumā noteikto. Turklāt nepamatoti ir norādīta atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu, kā arī atsauce uz Direktīvu 2006/43/EK nav uzskatāma par pamatotu, jo tās prasības jau ir iekļautas nacionālajos normatīvajos aktos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, KRPUN ieskatā minētā rindkopa būtu izsakāma šādā redakcijā:
 

Revīzijas pakalpojumu likums nosaka zvērinātu revidentu profesionālās darbības, kas izpaužas kā revīzijas pakalpojumi un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumi, tiesiskos pamatus un uzraudzību. Zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu sniegšanu sabiedriskas nozīmes struktūrās nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās (turpmāk - Regula Nr. 537/2014). Revīzijas pakalpojumus un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus ir tiesīgi sniegt sertificēti zvērināti revidenti un licencētas zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kuru darbību uzrauga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, un attiecībā uz profesionālo pakalpojumu sniegšanu sabiedriskas nozīmes struktūrām – Finanšu ministrija. Zvērināti revidenti profesionālos pakalpojumus sniedz, ievērojot Latvijā atzītos profesionālos standartus un ētikas kodeksu. Gada pārskata revīzija sniedz zvērināta revidenta neatkarīgu viedokli par to, vai gada pārskats, arī konsolidētais gada pārskats, sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un atbilst normatīvajiem aktiem.

Lūdzam papildināt plānu ar detalizētāku informāciju par plānoto pārvedumu uz Programmu,  t.sk. vai tā ir plānota starp SKF un Eiropas Reģionālas attīstības fondu, norādot komponenti un pasākumu, no kura tiek veikts pārvedums, kā arī norādot, vai minētais pārveduma finansējums ir SKF daļa vai ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, izvērtējot nepieciešamību papildināt arī rīkojuma projektu. Vienlaikus, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2023.gada 10.maija regulas (ES) Nr. 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 V pielikuma “Sociālo klimata plānu veidne” 2.4.sadaļā “Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām” noteikto, ka par plānoto resursu pārvedumu ir jānorāda gan programmas, uz kuru tiks veikti pārvedumi, gan informācija kā finansējuma apjoms sadalīsies pa gadiem, lūdzam papildināt plāna projektu ar tabulu, kas atspoguļo arī finansējuma pārvedumu dalījumā pa gadiem. Minētā informācija ir nepieciešama arī Programmas grozījumu, t.sk. finanšu tabulu sagatavošanai.

-

Ņemot vērā to, ka pasākuma “Atbalsts bateriju elektrovilcieniem” ietvaros plānots atbalsts BEMU uzlādes staciju izveidei (Daugavpils līnijā un Valkas līnijā), kas šobrīd tiek plānots arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam (turpmāk – Programma) ietvaros, lūdzam skaidrot, kādā veidā tiks nodrošināta demarkācija un dubultfinansējuma riska neiestāšanās. Tāpat lūdzam skaidrot, kādi darbi tiks veikti SKF plāna ietvaros un kādi Programmas ietvaros, ņemot vērā, ka nav pieļaujama vienas un tās pašas darbības veikšana no dažādiem finansējuma avotiem. Vienlaikus lūdzam papildināt attiecīgo SKF plāna sadaļu ar informāciju par papildinātību, ņemot vērā, ka BEMU vilcienus plānots iegādāties arī Programmas ietvaros.

-

Vēršam uzmanību, ka plāna projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem jāsagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 25.6.apakšpunktā paredzētajam un 2.pielikuma IV sadaļā noteiktajai formai. Ja attiecīgo formu nav iespējams ievērot, ņemot vērā, ka Latvijas Sociālā klimata fonda īstenošana ir pašā sākumposmā, tad lūdzam plāna projektā iekļaut vismaz kopsavilkuma tabulu (piemēram, plāna projekta 2.6.2.sadaļā), kurā pārskatāmā formā būtu norādīti visi plāna pasākumi, pie katra norādot par pasākuma ieviešanu atbildīgo ministriju, pasākuma plānotās izmaksas, tai skaitā Sociālā klimata fonda finansējumu un valsts vai pašvaldību budžeta finansējuma kā nacionālā līdzfinansējuma apmēru, vienlaikus zem tabulas pievienojot atsauci ar skaidrojumu, kurā tiek norādīts, kādēļ attiecīgo informāciju un aprēķinus nav iespējams sniegt saskaņā ar minētajos Ministru kabineta noteikumos Nr.737 paredzēto.

-

Norādām, ka Ministru kabineta 2025.gada 6.maija sēdē (prot. Nr.18 28.§) izskatītajā informatīvā ziņojuma “Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.-2032. gadam izstrādi” 24.punktā tika norādīts, ka detalizēts tehniskās palīdzības aprēķins 2025.-2032.gada periodam un nosacījumi tiks iekļauti Sociālā klimata fonda plāna projektā, savukārt šobrīd sagatavotajā plāna projektā detalizēta informācija nav sniegta un rīkojuma projektā paredzēts uzdevums virzīt atsevišķu ziņojumu par plāna administrēšanai un informācijas sistēmai nepieciešamajiem finanšu un administratīvajiem resursiem. Lūdzam attiecīgi pievienot skaidrojumu plāna projektā par šo situāciju.
Vienlaikus attiecībā uz plāna projektā norādīto par indikatīvi nepieciešamajām amatu slodzēm, norādām, ka būtisks ir Valsts kancelejas viedoklis, tai skaitā izvērtējumam par iespējām tās nodrošināt no “vakanču bankas”, kā arī uzskatām, ka slodžu vietā jāsniedz informācija par amata vietām.
 

-

Plāna projektā paredzēta pasākumu īstenošana, kuras ietvaros paredzēts finansēt arī uzturēšanas izmaksas (piemēram, komponentē C2 – Transporta nozare un komponentē C4 – Tehniskā palīdzība), attiecīgi lūdzam plāna projektā sniegt skaidrojumu, kā tiks nodrošinātas uzturēšanas izmaksas pēc Sociālā klimata fonda plāna īstenošanas beigām.

-

SKP pasākumiem ir jābūt pēc iespējas mērķētākiem atbilstoši SKF mērķim, jo ETS 2 sistēmas ieviešana visvairāk ietekmēs tieši sabiedrības "zemāko" slāni, kas var palielināt nevienlīdzību valstī. Tādēļ pasākumi būtu jāīsteno pēc iespējas mērķētāk uz SKF mērķa grupām un atbalstāmas būtu tādas aktivitātes, kas spēj pēc iespējas efektīvāk mazināt enerģētikas vai transporta nabadzību valstī. Savukārt vāji mērķētu pasākumu īstenošanu vajadzētu finansēt no alternatīviem finansējuma avotiem.

EK pārstāvji norādīja, ka atsevišķiem pasākumiem trūkst sasaiste ar SKF mērķi. Savukārt Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 29. maija sēdē tika pieņemts lēmums, ka KEM virzīs izstrādāto Sociālā klimata fonda plāna virzību saskaņošanai TAP, t.sk. anotācijā iekļaujot atbildes/analīzi par Eiropas Komisijas izteiktajiem komentāriem. Taču šī informācija tiesību akta dokumentos nav atrodama. Līdz ar to norādām uz nepieciešamību iekļaut atbildes/analīzi par Eiropas Komisijas izteiktajiem komentāriem.

-

Ņemot vērā, ka SKF un Latvijas SKP paredz arī atbalstu  "mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem", lūgums 1.4. sadaļā "Definīcijas" skaidrot kā valsts līmenī jāpiemēro arī "mazaizsargātie mikrouzņēmi" definīcija (atbilstoši SKF interpretācijai).

Papildus lūgums mazaizsargāta transporta lietotāja definīciju pielāgot SKF interpretācijai par to, kuras mājsaimniecības ir pakļautas transporta nabadzībai. To varētu definēt šādi:
"Persona vai mājsaimniecība, kurai ir ierobežotas iespējas segt transporta izmaksas vai piekļūt nepieciešamajiem transporta pakalpojumiem. Šāds statuss tiek noteikts, ja persona atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
- mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zemāki par 20% no mājsaimniecību vidējā ienākumu līmeņa uz vienu mājsaimniecības locekli (zemākie 20% pēc CSP datiem);
- dzīvesvieta atrodas teritorijā, kur nav pieejams sabiedriskais transports vismaz 2 km rādiusā vai tas kursē retāk par 4 reizēm dienā, kā arī mājsaimniecībai nav piekļuves privātam transportam, un regulāra pārvietošanās ar komerciāliem transporta pakalpojumiem (piemēram, taksometriem) nav finansiāli iespējama."

Trešais punkts tika apvienots ar otro, jo transporta nabadzība neattiecas uz situāciju, kurā iedzīvotājam ir piekļuve sabiedriskajam transportam, bet nav piekļuve privātam transportam. 
Transporta nabadzība attiecas uz situāciju, kurā nav pieejams sabiedriskais transports un privātais transports.

"1 km" un "3 reizēm dienā" tika nomainīts uz "2 km" un "4 reizēm dienā", lai saskanētu ar iepriekš SKP tekstā minēto.

Aprēķinus par transporta nabadzību lūgums veikt atbilstoši definīcijai, kas atbilst SKF interpretācijai.
 

-

Latvijas Sociālā klimata fonda plāna 2026.-2032.gadam 29.lapā ir prognozēts, ka mājsaimniecībām, kas izmanto benzīnu vai dīzeļdegvielu, oglekļa cena radīs papildu izdevumus, un ka tie būs lielāki apakšējās ienākumu decilēs un mazāki – augšējās ienākumu decilēs. Lūdzam norādīt, par cik palielināsies degvielu (benzīna un dīzeļdegvielas) cenas uz litru, neieskaitot PVN, ja CO₂ kvotas izmaksas būs 60 euro/t.
 

-

Latvijas Sociālā klimata fonda plāna 2026.-2032. gadam 5.tabulā 26.lapā TSI projekta ietvaros ir novērtēta ETS2 ietekme uz mājsaimniecībām, pieņemot, ka CO₂ kvotas izmaksas būtu 60 euro/t. Ņemot vērā Finanšu ministrijas aplēses un ievērojot minēto ETS2 cenu, izmaksas mājsaimniecībām par vienu litru dīzeļdegvielas pieaugtu par gandrīz 16 euro centiem, bet par vienu kubikmetru dabasgāzes aptuveni par 10 euro centiem, neskaitot, pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to lūdzam skaidrot, vai tiešām ir pamatots apgalvojums, ka tas skartu tikai nelielu mājsaimniecību un iedzīvotāju skaitu.

-

Latvijas Sociālā klimata fonda plāna 2026.-2032. gadam trešajā rindkopā 27.lapā ir minēts, ka dabasgāze un naftas produkti nekad nav bijuši dominējošie kurināmā veidi - katrs no tiem sastāda 7,6%, lūdzam norādīt, kurā gadā ir fiksēts šāds fosilo energoresursu patēriņš, kā arī norādīt to īpatsvara tendences pēdējos piecos gados mājsaimniecībām.

-

Lūdzam skaidrot rīkojuma projekta 2.punktā noteikto par Finanšu ministrijas noteikšanu kā vienu no atbildīgajām iestādēm, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijai nav atbalsttiesīgo pasākumu.

-

Plāna 4.1. punktā “Plāna uzraudzība un īstenošana”, apakšsadaļā “Kontrole un audits” (skat. 198. lpp., pēdējo rindkopu), ir iekļauta atsauce uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kas tika likvidēta 2023. gadā. Ņemot to vērā, minētā atsauce būtu svītrojama vai aizstājama ar Latvijas Banku, ņemot vērā kontekstu par institūcijām, kas iesaistītas fonda vadības un kontroles sistēmā.
Tāpat apakšsadaļā “Efektīva ieviešana” (skat. 202. lpp., pēdējo rindkopu) minēta atsauce uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un attiecīgo likumu. Tā kā šī iestāde ir likvidēta un likums zaudējis spēku 2023. gadā, ieteicams attiecīgo norādi svītrot vai aizstāt ar precizētu atsauci uz Latvijas Banku. 

-

Latvijas Sociālā klimata fonda plāna 2026.-2032. gadam (turpmāk – plāns) 2. daļā iekļauts pasākums “(C1.A.I1) Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana, tostarp termoregulēšanas iekārtu uzstādīšana”.
Plānā nav sniegts detalizēts skaidrojums, kādēļ pasākuma (C1.A.I1) nosaukumā izcelta “termoregulēšanas iekārtu uzstādīšana”.
Norādām, ka termoregulēšanas iekārtas ir tikai viens no ēkas inženiertehnisko sistēmu daudziem elementiem, kura efektīva izmantošanai nepieciešams, lai attiecīgā apkures (vai dzesēšanas) sistēma būtu atbilstoši projektēta un izbūvēta.
Atjaunojot ēku, būtiska ir gan ēkas siltumtehnisko īpašību uzlabošana, gan siltuma avota un apkures sistēmas pārbūve, kas nodrošināta gan ar dinamiskas balansēšanas iekārtām, gan centrālās vadības (siltummezglā), gan lokālās (telpu) regulēšanas iekārtām.
Ņemot vērā minēto, izsakām priekšlikumu precizēt pasākuma nosaukumu “(C1.A.I1) Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana, tostarp siltuma avotu un apkures sistēmu atjaunošana”.
 

-

Aicinām izvērtēt iespēju papildināt viscaur SKF plānā informāciju attiecībā uz papildinātību ar Atveseļošanās un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna ietvaros īstenotajām investīcijām. Papildus līdzam visā SKF plānā salāgot  demarkācijas/papildinātības informāciju, ņemot vērā, ka šobrīd ir komponentes, kur šāda papildinātība ir atrunāta, bet citās nav, lai gan no investīciju apraksta ir secināms, ka papildinātība ar ANM un Programmas investīcijām ir. 

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 2.1.5. sadaļā scenārija gadījumā, ja ETS 2 sāk darboties vēlāk komponentes C1 – Ēku sektors tabulā “Informācija par komponenta pasākumu/investīciju aplēstajām kopējām izmaksām” ailē  “Kopā” norādītās vērtības, jo kopsummā tās neveido minētā scenārija gadījumā paredzēto vērtību 313 186 190 euro.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 2.2.2.2.sadaļas 2.2.2.2.1.apakšsadaļā norādīto informāciju par kopējo ģimenes ārstu papildu pieņemšanas vietu skaitu Latvijā, jo, saskaitot norādītās vietas pa reģioniem, veidojas 155 vietas nevis 154 vietas.

-

Atbilstoši  plāna projekta 2.2.2.2.sadaļas 2.2.2.2.4.apakšsadaļā norādītajam pasākuma/investīcijas aplēstās kopējās izmaksas atbalstam bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir 28 087 604 euro apmērā, savukārt šīs sadaļas 2.2.2.2.1.apakšsadaļā tiek sniegta informācija tikai par operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādei Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un bezemisijas un mazemisijas transporta līdzekļu iegādei stacionārās ārstniecības iestādēm, mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un ģimenes ārstiem kopējo nepieciešamo finansējumu 23 287 604 euro apmērā. Līdz ar to nepieciešams precizēt plāna projektu.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 2.2.5. sadaļā scenārija gadījumā, ja ETS 2 sāk darboties vēlāk komponentes C2 – Transporta nozare tabulā “Informācija par komponenta pasākumu/investīciju aplēstajām kopējām izmaksām” pasākumiem norādīto izmaksu sadalījumu pa gadiem, jo, saskaitot tos kopā, tie nesakrīt ar ailē  “Kopā” norādītajām vērtībām (ir atšķirtības 1 un 2 euro apmērā).

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 2.4.2.1.sadaļas 2.4.2.1.3.apakšsadaļā norādīto komponentes C4 – Tehniskā palīdzība pasākuma/investīcijas aplēsto kopējo izmaksu sadalījumu pa gadiem, jo, saskaitot kopā norādītās summas, veidojas 14 895 319 euro, kas ir par 1 euro mazāk nekā kopējās plānotās izmaksas. Attiecīgi lūdzam precizēt informāciju arī plāna projekta 2.4.3.sadaļā.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 2.4.5.sadaļā scenārija gadījumā, ja ETS 2 sāk darboties vēlāk norādīto komponentes C4 – Tehniskā palīdzība pasākumu/investīciju aplēsto kopējo izmaksu apmēru, jo, saskaitot pa gadiem norādīto finansējumu, veidojas 12 811 044 euro, kas ir par 1 euro mazāk nekā kopējās plānotās izmaksas.

-

Ņemot vērā, ka nozaru ministrijas būs atbildīgas par atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, aicinām paredzēt, ka datu kvalitātes pārbaudes veiks ne tikai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA), bet arī atbildīgā nozares ministrija attiecībā uz savā pārziņā esošajām investīcijām. Attiecīgi lūdzam precizēt Latvijas Sociālā klimata fonda plāna 2026.-2032. gadam (turpmāk - Plāns) 193.lapā minēto "CFLA nodrošina KPVIS Fonda moduļa izstrādi, pilnveidi, uzturēšanu, datu kvalitātes pārbaudes" un papildināt Plāna 192. lapā nozaru ministriju funkcijas aprakstu ar KPVIS datu kvalitātes pārbaužu nodrošināšanu.

-

Lūdzam nodrošināt, ka SKP ietvertās aktivitātes īsteno tā, lai tās viena ar otru nekonkurē. Piemēram, iedzīvotājam, kurš šobrīd ir pakļauts transporta nabadzībai nenodrošināt trīs dažādus atbalsta pasākumus (piemēram, transports pēc pieprasījuma, atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu un mikromobilitātes attīstība), kas savstarpēji konkurē viens ar otru. Tā vietā nepieciešams izvērtēt, kura aktivitāte efektīvāk risinās transporta nabadzību konkrētajā reģionā/apkaimē un attiecīgi arī tikai to īstenot. Ja vienlaicīgi vienā reģionā/apkaimē tiks atbalstītas savstarpēji konkurējošas aktivitātes, tas samazinās īstenoto aktivitāšu efektivitāti.

-

Ņemot vērā, ka pasākumam “Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos” 2027.g. plānotais finansējums ir mazāks, nekā kopējie plānotie izdevumi  “Bezemisiju, mazemisiju transportlīdzekļi” iegādei un “uzlādes staciju izbūvei”, lūdzam izvērtēt iespēju papildināt pasākuma aprakstu ar prioritāro teritoriju izvēles principiem (kā tiek izvēlēts, kāda teritorija pirmā saņems atbalstu?).

-

Ņemot vērā, ka jau līdz 2026. gada IV ceturksnim ir jānodrošina Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk - KPVIS) funkcionalitāte, lai tā atbilstu Sociālā klimata fonda (turpmāk - Fonds) regulas un Latvijas Sociālā klimata plāna 2026.-2032. gadam (turpmāk - Plāns) prasībām, aicinām papildināt Plānā ietverto rindkopu par Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk - KEM) funkcijām (192.lapā), ar informāciju, ka KEM kā Fonda koordinējošā iestāde veic Fonda KPVIS moduļa pamata funkcionalitātes prasību definēšanu. Vēršam uzmanību, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nevar veikt KPVIS moduļa izstrādi un KPVIS funkcionalitātes pielāgojumus, nezinot visus nepieciešamos nosacījumus Fonda projektu administrēšanai.

-

Lūdzam aprakstīt mājsaimniecību, transporta lietotāju un mikrouzņēmumu definīcijās kopumā visam SCF (Parametri, pēc kuriem ir iespējams noteikts, ka tie atbilsts regulai). Lūdzam mērķa grupas aprakstā atsevišķajiem pasākumiem izmantot to pašu definīciju, ar nepieciešamiem papildus ierobežojumiem.
Piemērs:
Kopā SCF: mājsaimniecības ar ienākumiem zem 470,64 euro uz vienu locekli mēnesī;
Pirmā pasākumā: mājsaimniecības ar ienākumiem zem 470,64 euro uz vienu locekli mēnesī, un ēka neatbilsts E klasei.

Lūdzam paskaidrot kā citas definīcijas attiecas uz galveno definīciju.
Piemērs: “Trūcīgas mājsaimniecības” 100% atbilst kopējai SCF definīcijai, jo, trūcīgas mājsaimniecības ienākumi mēnesī pēc definīcijas ir zem 377 euro pirmajai personai un pārējām personām mājsaimniecībā ienākumi ir zem 264, kas ir mazāk nekā 470,64 euro uz vienu locekli.

-

Lai nodrošinātu, ka SKP iekļautās aktivitātes ir pietiekoši mērķētas uz SKF mērķa grupām, vismaz vienam no aktivitāšu mērķrādītājiem būtu jābūt saistītam ar SKF mērķa grupām. Atkarībā no pasākuma mērķa vajadzētu norādīt to enerģētiskai vai transporta nabadzībai pakļauto mājsaimniecību daudzumu, kuriem ir mazināta transporta vai enerģētiskā nabadzība. Līdzīgi arī ar aktivitātēm, kas paredzētas mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem. 

Ja šādus rādītājus nav iespējams iegūt, pasākums varētu būt nepietiekoši mērķēts SKF mērķim.

Papildus lūgums vienādot šos mērķrādītājus, lai pasākumi būtu savstarpēji salīdzināmi viena sektora (piemēram, ēku) ietvarā. 

-

Latvijas Sociālā klimata fonda plāna 2026.-2032. gadam pasākuma "C1.B.I2) Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas" aprakstā (59. lapā) minēts, ka "Lai nodrošinātu efektīvu un plaši pieejamu atbalstu pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošanai, tiks ieviests granta veida finansējums, ko pašvaldības varēs saņemt, piedaloties atklātā projektu atlases konkursā. Ieguldījumi tiks veikti vietējā pašvaldību līmenī visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka projekta ietvaros tiek mazināta enerģētiskās nabadzības ietekme uz mazaizsargātajiem pašvaldību sociālo pakalpojumu saņēmējiem un veicināta reģionālā attīstība t.sk. reģionos ar ierobežotām attīstības iespējām, vienlaikus, tiek sasniegts primārās enerģijas ietaupījums. Ir aplēsts, ka energoefektivitātes paaugstināšana būtu nepieciešama vismaz 230 pašvaldību ēkām, kurās tiek sniegti pakalpojumi Pašvaldību sociālā pakalpojuma saņēmējiem. Līdz ar to tiek prognozēts, ka finansējums tiks savlaicīgi apgūts pieejamajā apmērā.
VARAM ir atbildīgā ministrija par pasākuma īstenošanu. Tiek rosināts, ka CFLA atbildība ir nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un pasākuma īstenošanas izpildes uzraudzību visā projekta dzīves ciklā, tai skaitā veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu.
Par mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīga ir CFLA."
Lūdzam plānot šī pasākuma atbalsta shēmu ierobežotas projektu iesniegumu atlases (IPIA) veidā, veicot ēku priekšatlasi un nosakot, ka viena pašvaldība var iesniegt vienu projektu par visām ēkām vienkopus. Līdzšinējā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pieredze liecina, ka pašvaldību atklātas projektu iesniegumu atlases (APIA) projekti tiek iesniegti par katru ēku atsevišķi, kas nozīmē, ka atlasē būtu jānodrošina vismaz 230 projektu apstiprināšana, kas radītu lielu administratīvo slogu iesaistītajām pusēm.

-

Ņemot vērā, ka sadaļās “Pielāgošanas klimata pārmaiņām” ir minēti Latvijai atbilstoši ar klimata pārmaiņām saistītie riski – intensīvu nokrišņu gadījumi un karstuma viļņi, lūdzām papildināt  sadaļu ar citu riski ietekmi. Vai upju plūdu risks ietekmēs mājokļa iespēju saņemt atbalstu?

-

Lūdzam pārbaudīt skaitlisko informāciju, lai tā sakrītu sava starpā.
Piemēram: 2.1.2.1. sadaļā pie mērķrādītājiem ir minēts "2800 mājsaimniecības enerģētiskā nabadzībā" (35.lpp.), bet tabulās (39.lpp., 41.lpp. un 68.lpp.) ir 1400.

-

7. tabulā "SKF plāna investīciju izmaksu efektivitātes analīze" nav ietvertas visas plānotās SKP aktivitātes. Kā arī aprēķini, kas jau ir iekļauti šajā tabulā ir balstoties uz vecajiem aktivitāšu aprakstiem. Lūgums šo analīzi veikt visām SKP aktivitātēm pēc jaunākajiem aktivitāšu aprakstiem.

-

Latvijas Sociālā klimata fonda plāna 2026.-2032. gadam pasākuma "(C1.A.I1) Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana, tostarp termoregulēšanas iekārtu uzstādīšana" aprakstā (36. lapā) minēts, ka "Pēc finansiālā atbalsta rezervācijas pieteikuma saņemšanas, ALTUM izvērtēs saņemto dokumentāciju un pēc atbalsta piešķiršanas noslēgs atbalsta līgumu, kā arī izsniegs aizdevuma garantiju, ja atbalsta saņēmējs finansējumu saņems kredītiestādē." Ņemot vērā minēto aprakstu un to, ka atbalstu mājsaimniecībām, kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, pārvaldīs ALTUM, kuras pienākumos būs gan pretendentu pieteikumu atlase, līgumu slēgšana un projektu rezultātu uzraudzība, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) nevar piekrist 40.lpp. paustajam, ka par mērķrādītāja īstenošanas, novērtēšanas uzraudzību un ziņošanu plānots kā atbildīgo noteikt CFLA. Lūdzam veikt atbilstošus precizējumus, nosakot, ka atbildīgā iestāde par mērķrādītāja īstenošanas, novērtēšanas uzraudzību un ziņošanu ir ALTUM.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju izvairīties no rādītājiem "iedzīvotāju" un "cilvēku skaitā" un aizvietot tos ar regulā definētiem terminiem: mājsaimniecības (enerģētiska nabadzība) un transporta lietotāji (transporta nabadzība).

-

46. lpp ir teksts "ēka ir nodota ekspluatācijā pirms 1990. gada (šo kritēriju piemēro tikai tad, ja nav iespējams iegūt datus saskaņā ar a) un b) kritēriju)." Šobrīd šajā lpp. visiem kritērijiem ir "-" zīme. Līdz ar to nav skaidrs, kas ir domāts ar a); b) kritērijiem. Lūgums izlabot kļūdu.

 

Papildus jau rakstītajam lūgumam, aktivitātes īstenot pēc iespējas mērķētāk, lūgums arī pārskatīt energoefektivitātes pasākumu atbalsta intensitāti. 

Pastāv pamatotas bažas, ka pieprasījums pēc šiem atbalsta pasākumiem ievērojami pārsniegs piedāvājumu. 

Piemēram, līdz 2050.g. jārenovē vēl ~ 24 738 daudzdzīvokļu ēku. Ja vienas ēkas renovācija izmaksā ~ 740 000 EUR (dati no TSI 3. nodevuma), tad ir nepieciešami 18,31 mljrd. EUR (ja vēlas segt 100% izdevumus tiem, kas pakļūst zem EIKIS sistēmas, tad tie ir 7,015 mljrd. EUR). Tas ir ~ 763 milj. EUR gadā (18,31/24) vien daudzīvokļu ēku renovācijai. Ja gribēs segt visiem enerģētiskai nabadzībai pakļauto iedzīvotāju izdevumus 100% tie būs ~ 292,31 milj. EUR gadā. Ja ņem vērā šajā plānā minētās vidējās daudzdzīvokļu ēkas renovācijas summu 880 000 EUR, tad nepieciešami 21,769 mljrd. EUR (atbalsts enerģētiskai nabadzībai pakļautai iedz. grupai 100% izdevumu segšanai 8,708 mljrd. EUR). Tie ir ~ 907 milj. EUR gadā, no tā atbalsts enerģētiskai nabadzībai pakļautai iedzīvotāju grupai 100% saistību segšanai ir 363 milj. EUR gadā.

Veicot ēku renovāciju iedzīvotājiem, rodas ietaupījumi, tādējādi rodas iespējas segt papildus saistības. Savukārt, samazinot atbalsta intensitāti, ar esošo publiskā finansējuma apjomu varēs sasniegt augstākus mērķrādītājus, uzlabojot arī atbalsta efektivitāti. Lūgums izvērtēt iespēju ieviest regresīvu atbalstu (jo vairāk cilvēkam ir ieņēmumi ir uz vienu iedzīvotāju, jo mazāku atbalsta intensitāti tas saņem). Iepriekš minētajiem ieguvumiem, tas palīdzēs arī samazināt straujo atbalsta atšķirību starp mājsaimniecībām, kuras atrodas tuvu enerģētiskās nabadzības robežai. 

2. tabulā (13.lpp.) lūgums pārbaudīt skaitļus par transporta nabadzību. 1.5. nodaļā ir teikts, ka no transporta nabadzības šobrīd cieš ~ 13% iedzīvotāji jeb 246 200 iedzīvotāji (taču tas ir iedzīvotāju skaits, kurš nevar atļauties privāto transportu, kas neatbilst transporta nabadzības definīcijai). Savukārt, TSI 3. nodevumā minēts, ka 2022. gadā Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Maksimalizēta mobilitāte un pakalpojumu pieejamība demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos” pētījumā konstatēts, ka Latvijas 92 zonās 36 900 iedzīvotājiem ir grūtības piekļūt vai tie nevar piekļūt sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo viņu dzīvesvieta atrodas vairāk nekā 2 km rādiusā no piedāvātajiem sabiedriskā transporta maršrutiem (arī šis rādītājs viens pats neatbilst transporta nabadzības definīcijai).

Lūgums ar transporta nabadzību saistītus rādītājus aprēķināt saskaņā ar 1.4. sadaļā minēto mazaizsargāto transporta lietotāju definīciju.

-

1.5. sadaļas sākumā tabulā iekļautie konteksta rādītāji 18. "Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits" un 19. "Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaits", nesakrīt ar tālāk sadaļā rakstīto "Aplūkojot visus iedzīvotājus kopumā, šis īpatsvars ir aptuveni 13% (kas atbilst 246 200 personām).".

-

Plānošanas dokumenta projekta “Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.-2032. gadam” 22.lp. tiek minēts, ka “Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana)”.
Lūgums precizēt, kas ir domāts ar “nodokļi par mājai piegulošo zemi”, vai arī aizstāt ar korektu norādi uz nekustamā īpašuma nodokli.
 

-