Atzinums

Aicinām izvērtēt, vai nebūtu nepieciešams papildināt 361.1 panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārda “sabiedrībai” ar vārdiem “vai centrālajam vērstpapīru depozitārijam”.

-

Aicinām papildināt 365.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem “tiks veiktas darbības,” ar vārdiem “kas ir”.

-

Ar likumprojektu paredzēts papildināt Kriminālprocesa likumu ar regulējumu, kas attiecas uz arestētās mantas pārvaldību. Ņemot vērā, ka arestētās mantas pārvaldība var skart personu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 1.protokola 1.pantā garantētās tiesības uz īpašumu, aicinām papildināt anotāciju ar izvērtējumu par likumprojektā ietverto normu atbilstību Konvencijas 1.protokola 1.pantam. Atbilstoši Konvencijas 1.protokola 1.pantam ir trīs veidi, kādos valsts var iejaukties personas tiesībās uz īpašumu, proti, ierobežojot tiesības uz īpašuma lietošanu, paredzot īpašuma atņemšanu vai realizējot īpašuma izmantošanas kontroli (Sporrong un Lonnroth pret Zviedriju (iesniegums Nr.7151/75 un 7152/75), 1982.gada 23.septembra spriedums, 61.rindkopa; Markus pret Latviju (iesniegums Nr.17483/10), 2020.gada 11.jūnija spriedums, 64.rindkopa). Pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - Tiesa) judikatūru, mantas arests kriminālprocesā ir atzīstams par īpašuma izmantošanas kontroli Konvencijas 1.protokola 1.panta izpratnē (Agosi pret Apvienoto Karalisti (iesniegums Nr.9118/80), 1986.gada 24.oktobra spriedums, 51.rindkopa; Air Canada pret Apvienoto Karalisti (iesniegums Nr.18465/91), 1995.gada 5.maija spriedums, 34.rindkopa; Raimondo pret Itāliju (iesniegums Nr.12954/87), 1994.gada 22.februāra spriedums, 27.rindkopa.). Tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka ikviens tiesību uz īpašumu ierobežojums ir jānosaka ar likumu un tam jākalpo vienam vai vairākiem leģitīmiem mērķiem, turklāt izmantotajiem līdzekļiem ir jābūt samērīgiem ar mērķi, ko vēlas sasniegt (Beyeler pret Itāliju (iesniegums Nr.33202/96), 2000.gada 5.janvāra Lielās palātas spriedums, 108.-114.rindkopa). Konvencijas 1.protokola 1.pants pieļauj valsts rīcību attiecībā uz personas īpašumu tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams, lai īstenotu “publiskas vai vispārīgas sabiedrības intereses” (Hutten-Czapska pret Poliju (iesniegums Nr.35014/97), 2006.gada 19.jūnija Lielās palātas spriedums, 165.rindkopa; G.I.E.M. S.R.L. un citi pret Itāliju (iesniegums Nr.1828/06 un divi citi), 2018.gada 28.jūnija Lielās palātas spriedums, 295.rindkopa). Proti, Tiesa atzinusi, ka personas tiesību uz īpašumu ierobežošana var notikt tikai nolūkā nodrošināt publiskas intereses, piemēram, efektīvu kriminālprocesa norisi un, vispārīgāk, noziedzības apkarošanu un novēršanu (Lavrechov pret Čehiju (iesniegums Nr.57404/08), 2013.gada 20.jūnija spriedums, 46.rindkopa). Vērtējot samērīgumu, Tiesa vērtē vai izvēlētā procedūra ir pamatota un sasniedz leģitīmo mērķi (Agosi pret Apvienoto Karalisti (iesniegums Nr.9118/80), 1986.gada 24.oktobra spriedums, 52.rindkopa). Samērīgums starp publiskām interesēm un personas tiesībām uz īpašumu nav sasniegts, ja attiecīgajai personai vai personām bijis jāuzņemas individuāls un pārmērīgs slogs (Sporrong un Lonnroth pret Zviedriju (iesniegums Nr.7151/75 un 7152/75), 1982.gada 23.septembra spriedums, 73.rindkopa). Tiesa arī atzinusi, ka, lai arī Konvencijas 1.protokola 1.punkta otrajā rindkopā nav ietvertas skaidri formulētas procesuālās prasības, tā ir interpretējusi prasību, ka personām, uz kuru mantu tiek attiecināti pasākumi, kas iejaucās personas tiesībās uz īpašumu, ir jābūt saprātīgai iespējai vērsties atbildīgajās iestādēs, lai efektīvi apstrīdētu tos (Microintelect OOD pret Bulgāriju (iesniegums Nr.34129/03), 2014.gada 4.marta spriedums, 44.rindkopa). Tiesa noteikusi, ka valstij ir pienākums pārvaldīt arestēto mantu ar pienācīgu rūpību un veikt saprātīgus pasākumus, lai saglabātu tās vērtību (Stolkowski pret Poliju (iesniegums Nr.58795/15) 73.-74.rindkopa). Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu par šāda ierobežojuma nepieciešamību (leģitīmo mērķi, kas šajā gadījumā ir noziedzības novēršana) un kā ar šādu regulējumu tiek nodrošināts samērīgums, ņemot vērā iepriekš sniegtos apsvērumus, kas izriet no Tiesas judikatūras.

-

Aicinām aizpildīt anotācijas piekto sadaļu “Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām”, 5.2.punktā atzīmējot “Jā”, jo likumprojekts skar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1.protokola 1.pantā (tiesības uz īpašumu) garantētās tiesības.

-