Atzinums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 14., un 15. punktu, visiem tiesību aktu projektiem ir jāvērtē ietekme uz administratīvo slogu un atbilstības prasības, kā arī jāveic to izmaksu monetārs novērtējums.
Vēršam uzmanību, ka administratīvās izmaksas ir tādas izmaksas, ko rada informācijas sniegšanas pienākumi un to izpilde. Attiecīgi izstrādājot tiesību aktu, ir nepieciešams identificēt tās tiesību normas, kas satur informācijas sniegšanas pienākumu, jāizanalizē vai tās satur potenciālas administratīvas izmaksas naudas un laika izteiksmē un jāveic aprēķins par izmaksām, ko rada tiesību aktā iekļautās informācijas sniegšanas prasība, izmantojot paplašināto standarta izmaksu modeli.
Saskaņā ar administratīvā sloga novērtēšanas metodiku, par informācijas sniegšanas pienākumu uzskatāma jebkura prasība fiziskai vai juridiskai personai, kā arī valsts vai pašvaldības iestādei sniegt datus citai personai vai valsts iestādei (piemēram, iesnieguma, lūguma, paziņojuma vai cita veida informācijas iesniegšana, kā arī informācijas reģistrēšana), neatkarīgi no tā, vai tā ir obligāta prasība vai tiesību izmantošana noteikta rezultāta sasniegšanai (piemēram, ziņu iekļaušanai vai aktualizēšanai Reģistrā). Vienlaikus informācijas reģistrēšana netiek uzskatīta par administratīvo slogu iestādei, kurai attiecīgā darbība izriet no tās funkcijām, piemēram, valsts informācijas sistēmas uzturētājam.
Izvērtējot likumprojektu, konstatējams, ka informācijas sniegšanas darbības vai to izmaiņas var izrietēt no vairākām normām:
Likumprojekta 3. pantā, kas papildina Fizisko personu reģistra likuma 11. pantā pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda "iekļauj" ar vārdiem "un aktualizē";
Likumprojekta 3. pantā, kas papildina Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 12.1 punktu pēc vārda "kontaktadresi" ar vārdiem "vai tās izbeigšanu";
Likumprojekta 3. pantā, kas papildina Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmo daļu ar 39. punktu;
Likumprojekta 3. pantā, kas papildina Fizisko personu reģistra likuma 11. pantu ar jaunu 4.5 daļu;
Likumprojekta 3. pantā, kas papildina Fizisko personu reģistra likuma 11. pantu ar jaunu septīto daļu, nosakot informācijas sniegšanas pienākumu “lūgt izslēgt kontaktadresi”, kas kvalificējama kā informācijas sniegšanas darbība.
Likumprojekta 4. pantā, kas papildina Fizisko personu reģistra likuma 14. pantu ar jaunu 3.1 daļu, nosakot tiesības sniegt ziņas aktualizēšanai, kas paredz personas tiesību realizāciju, tajā pašā laikā tā iestājas tām personām, kuras izmanto noteikto mehānismu, proti, sniedz informāciju Reģistram par ārvalstu institūcijās notikušajām izmaiņām, un šāda darbība kvalificējama kā informācijas sniegšanas pienākums.
Minētās normas paplašina informācijas sniegšanas apjomu, kā arī nosaka noteiktām personām pienākumu sniegt informāciju.
Ņemot vērā minēto, lūdzam:
izvērtēt, vai minētās normas rada jaunas vai maina esošas informācijas sniegšanas prasības fiziskām personām, juridiskām personām vai iestādēm;
attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm nošķirt gadījumus, kuros informācijas sniegšana vai reģistrēšana izriet no iestādes funkcijām (piemēram, Reģistra uzturētājam), no gadījumiem, kuros pienākums iestādei sniegt vai reģistrēt informāciju tiek noteikts ar likumu;
ja tiek konstatētas administratīvā sloga izmaiņas, veikt to monetāro novērtējumu.
Izvērtējot informācijas sniegšanas pienākumu apjomu, ir jānosaka ietekmēto personu skaitu un darbību biežumu. Gadījumos, kad normatīvais akts nenosaka konkrētu informācijas sniegšanas biežumu (piemēram, tiesību realizācijas gadījumā), to iespējams noteikt, izmantojot:
vēsturiskos datus no attiecīgā reģistra vai informācijas sistēmas (piemēram, cik bieži līdz šim veikta ziņu aktualizēšana, iesniegti lūgumi u.tml.);
administratīvo statistiku vai iestāžu rīcībā esošos datus par līdzīgu darbību skaitu;
ekspertu novērtējumu vai iestāžu aplēses par sagaidāmo gadījumu skaitu gadā, ja vēsturiskie dati nav pieejami;
salīdzināmus regulējumus vai analogas situācijas citās jomās.
Ja informācijas sniegšanas biežums ir neregulārs vai atkarīgs no individuāliem apstākļiem (piemēram, ziņu izmaiņas ārvalstīs), administratīvā sloga novērtējumā pieļaujams izmantot indikatīvus pieņēmumus, tos skaidri pamatojot anotācijā (norādot izmantoto datu avotu vai pieņēmumu loģiku).
Vēršam uzmanību, ka administratīvo un atbilstības izmaksu novērtējums juridiskām un fiziskām personām aizpildāms anotācijas 2. sadaļā, bet valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm 7. sadaļā.
Lai vienkāršāk būtu veikt aprēķinu, Valsts kanceleja aicina izmantot Vadlīnijās tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment ) 22.-25.lp ietvertos norādījumus administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma veikšanai.
Aprēķinu veikšanai lūdzu izmantot paplašināto standarta izmaksu modeli. Metodiskie materiāli aprēķinu veikšanai pieejami šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/media/16902/download?attachment
 

-