Atzinums

Likumprojektā piedāvātais 39.panta ceturtās daļas 2.punkts nosaka, ka informācijā par patieso labuma guvēju ietver ziņas par attiecīgo biedrību vai nodibinājumu un tās darbības mērķi. Novēršanas likuma 18.panta otrā daļa nosaka, kāda informācija par patieso labuma guvēju ir iegūstama. Atbilstoši šai tiesību normai informācija iegūstama par fizisko personu, nevis juridiskās personas darbību, tās mērķiem u.tml., turklāt informācija par patieso labuma guvēju Novēršanas likuma mērķu sasniegšanai iegūstama arī par biedrībām un nodibinājumiem (skat: Nodibinājumi PLG.pdf (ljp.lv); https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2021/01/08.01.01.-_33_PLG_NVO.pdf). Lūdzam precizēt piedāvāto Likumprojekta 39.panta ceturtās daļas 2.punktu, paredzot, ka arī biedrību un nodibinājumu gadījumā tiek sniegta informācija par to patiesajiem labuma guvējiem – fiziskām personām.

Vienlaikus Finanšu ministrija aicina sasaukt starpinstitūciju sanāksmi, lai panāktu vienošanos par iebildumos minēto jautājumu saistībā ar patieso labuma guvēju.
 

-

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 18.panta septīto daļu, likuma subjekts, atbilstoši pamatojot un dokumentējot darbības, kas veiktas, lai noskaidrotu patieso labuma guvēju, par juridiskās personas vai juridiska veidojuma patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā šajā juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskam veidojumam ir cits patiesais labuma guvējs. Savukārt likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) 39.panta ceturtā daļa paredz citu kārtību gadījumos, kad patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, proti, tā vietā sniedzot informāciju par juridisko personu, kas neatbilst patiesā labuma guvēja definīcijai, jo patiesais labuma guvējs vienmēr ir fiziskā persona. Lūdzam precizēt piedāvāto Likumprojekta 39.panta ceturto daļu atbilstoši Novēršanas likuma 18.panta septītajai daļai, paredzot, ka gadījumos, kad patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, par juridiskās personas vai juridiska veidojuma patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā šajā juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā (lielākajā daļā gadījumu valdes loceklis). Vienlaikus norādām, ka juridiskai personai var būt vairāku patiesie labuma guvēji, kas ne vienmēr būs saistīti tieši ar “kontroles ķēdē pēdējo juridisko personu”. Noteicošais apstāklis ir īstenotā kontrole un tiešās vai netiešās līdzdalības īpatsvars.

-

Norādām, ka šobrīd likumprojekts var tikt virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā tikai tad, ja tajā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums valsts drošības iestādēm 2023.gadā un turpmākajos gados tiks nodrošināts tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, vai arī pēc tam, kad 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā Ministru kabinetā tiktu atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana valsts drošības iestādēm nepieciešamajā apmērā.
Atzīmējam, ka Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumi 2022., 2023. un 2024.gadā tiek plānoti vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, līdz ar to uzskatām, ka šī likumprojekta īstenošanu Aizsardzības ministrijai būtu jānodrošina tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un attiecīgi jāprecizē anotācijas III sadaļas 7.punkts, svītrojot 3.rindkopu.

-

Norādām, ka šobrīd likumprojekts var tikt virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā tikai tad, ja tajā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums Ekonomikas ministrijai 2023.gadā un turpmāk ik gadu 61 517 euro apmērā tiks nodrošināts piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, vai arī pēc tam, kad 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā Ministru kabinetā tiktu atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana Ekonomikas ministrijai nepieciešamajā apmērā, atbilstošus precizējumus veicot anotācijas 3.sadaļā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka anotācijas 3.sadaļas 6.punktā ir norādīts, ka vienas jaunas amata vietas izveides izdevumi ir 44 154 euro un vienas amata vietas pārveidei izdevumi ir 17 897 euro, kas kopā veido papildu nepaciešamo finansējumu Ekonomikas ministrijai 62 051 euro. Attiecīgi lūdzam novērst minēto nesakritību.
 

-