Atzinums

Atbilstoši Valsts kancelejas mērķim “veidot un īstenot valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības, kā arī valsts pārvaldes komunikācijas [..] pārvaldības politiku (Nolikuma 1.3.punkts) un funkcijām “izstrādāt, organizēt un koordinēt [minētās politikas]” (Nolikuma 3.3.punkts) un “veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un sabiedrības līdzdalību” (Nolikuma 3.9.punkts)

aicinām atbildīgās institūcijas Nolikuma saskaņošanas procesā tā redakciju papildināt,

Valsts kancelejas uzdevumiem Nolikuma 4.punktā pievienojot sadarbību ar starptautiskajās organizācijās strādājošajiem diasporas profesionāļiem un viņus apvienojošajām organizācijām Diasporas likuma izpratnē, 4.27.punktu izsakot šādā redakcijā:  

“4.27. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām, starptautiskajām organizācijām un ārvalstu tehniskās palīdzības programmu un projektu pārstāvjiem un ekspertiem, kā arī starptautiskajās organizācijās strādājošajiem diasporas profesionāļiem un viņus apvienojošajām nevaldības organizācijām;”.

Pētījumu dati liecina, ka starptautiskajās organizācijās strādā ievērojams skaits profesionāļu ar saknēm Latvijā un viņi ir vērtīgs resurss Latvijas valsts pārvaldes attīstībai, ko piesaistīt ar atbilstīgām starptautiskas mobilitātes, pieredzes apmaiņas un cita veida sadarbības aktivitātēm[1]. Ar Valsts kancelejas aktīvu iesaisti ir sākts veidot noturīgāku ietvaru šāda veida sadarbībai[2], un Valsts kancelejai ir būtiska loma šo profesionāļu sadarbības sekmēšanai ar dažādu nozaru ministrijām, taču trūkst attiecīga mandāta.   

Šāda sadarbība arī sekmēs citu Valsts kancelejas uzdevumu īstenošanu, piemēram, līdz ar starptautiskās prakses un pieredzes pārņemšanu no starptautisko organizāciju profesionāļiem veicinās inovāciju ieviešanu un attīstību valsts pārvaldē (Nolikuma 4.13.punkts), kā arī atbilstoši OECD rekomendācijām sekmēs lēmumu pieņemšanas procesu un valsts pārvaldes prasmju internacionalizāciju kā nosacījumu efektīvai publiskajai pārvaldei, risinot pārrobežu izaicinājumus[3].

Priekšlikums sekmēs arī Diasporas likuma uzdevuma sasniegšanu “veicināt diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecības, eksporta un investīciju attīstīšanā un veicināšanā, zināšanu un tehnoloģiju pārnesē, valsts pārvaldē, pētniecībā un izstrādē” (4.panta 13.punkts).  


[1] Bela, B., Mieriņa, I., Pinto. E. Latvijas profesionāļu iesaiste diasporas diplomātijā un tīklojuma diplomātijas potenciāls: pētījuma rezultāti. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 94 lpp.; https://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/Petijums-prof-iesaiste-diasporaa.pdf

[2] https://lvportals.lv/dienaskartiba/343768-riga-pirmo-reizi-norisinas-starptautiskajas-organizacijas-stradajoso-latvijas-ekspertu-forums-2022

[3] OECD 2022.gada 10.jūnija rekomendācija OECD/LEGAL/0475 “Recommendation of the Council on International Regulatory Co-operation to Tackle Global Challenges”, 2022.gada 18.novembra Publiskās pārvaldības komitejas deklarācija OECD/LEGAL/0484 “Declaration on Building Trust and Reinforcing Democracy”, OECD 2019.gada 17.janvāra Rekomendācija OECD/LEGAL/0445 par valsts dienesta līderību un kapacitāti, kas paredz dalībvalstīs nodrošināt tāda atsaucīga un pielāgoties spējīga valsts dienesta darbību, kurš spēj risināt esošos un potenciālos izaicinājumus un rīkoties mainīgos apstākļos.
 

“4.27. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām, starptautiskajām organizācijām un ārvalstu tehniskās palīdzības programmu un projektu pārstāvjiem un ekspertiem, kā arī starptautiskajās organizācijās strādājošajiem diasporas profesionāļiem un viņus apvienojošajām nevaldības organizācijām;”.